Eiropas Savienības Tiesa – Savienības tiesību aizsardzības garants
Eiropas Savienības Tiesa ir viena no septiņām Eiropas Savienības iestādēm.
Kā Savienības tiesu varas īstenotājai tai ir uzdevums nodrošināt Savienības tiesību ievērošanu, gādājot par Līgumu vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu, kā arī nodrošinot Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pieņemto tiesību aktu tiesiskuma pārbaudi.
Šī iestāde veicina Savienības vērtību saglabāšanu un ar savu judikatūru līdzdarbojas Eiropas celsmē.
Eiropas Savienības Tiesu veido divas tiesas – Tiesa un Vispārējā tiesa.
Priekšsēdētāja priekšvārds
Tiesas gada ziņojums – Gada apskats – ik gadu piedāvā atskatīties uz pagājušā gada notikumiem un vienlaikus sniedz ieskatu nākotnes iespējās. Tas ļauj arī Tiesas darbību skatīt plašākā mūsu iestādes un Eiropas integrācijas satvarā.
Koen Lenaerts
Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs
Ar Parīzes līgumu izveidotās Tiesas inaugurācijas sēdē 1952. gada 10. decembrī tās pirmais priekšsēdētājs Masimo Piloti (Massimo Pilotti) runā citēja itāļu dzejnieku un politiķi Danti Aligjēri: “Ubicumque potest esse litigium, ibi debet esse judicium.” (“Ja iespējams strīds, tad jābūt arī spriedumam.”) Viņš arī atgādināja, ka Tiesas uzdevums ir visiem – “valstīm, uzņēmumiem un vienkārši privātpersonām” – garantēt, ka tiek ievēroti Kopienas iestāžu rīcībai noteiktie ierobežojumi.
Tajā pašā dienā Žans Monē jauno tiesu atzinīgi novērtēja kā “ne tikai Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Tiesu, bet arī iespēju nākotnē izveidot Eiropas augstāko federālo tiesu” kā liecību “tiesību suverenitātei Kopienā”. Vairāk nekā 70 gadus vēlāk šie pamatprincipi joprojām ir mūsu ikdienas rīcības pamatā. Tie atspoguļo 2025. gadā sasniegto progresu un izaicinājumus, kas mūs gaida 2026. gadā.
2025. gads bija pirmais pilnais gads, kurā tika īstenota reforma, kas stājās spēkā 2024. gada 1. oktobrī un paredz Tiesas prejudiciālās kompetences daļēju nodošanu Vispārējai tiesai sešās konkrēti norādītās jomās (PVN, akcīzes nodokļi, Muitas kodekss, tarifa klasifikācija, pasažieru tiesības un emisijas kvotu tirdzniecības sistēma). Sasniegtie rezultāti ir ļoti apmierinoši. Reformas pamatā ir “vienotā kontaktpunkta” mehānisms, saskaņā ar kuru visi lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek iesniegti Tiesai, kas pēc iekšējas apspriešanās nolemj, vai tie tiks nodoti Vispārējai tiesai vai arī tā šos lūgumus izskatīs pati. Kopš reformas stāšanās spēkā vienotais kontaktpunkts izskatījis gandrīz 100 lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu; aptuveni deviņos gadījumos no desmit lūgumi tika nodoti Vispārējai tiesai, jo tie attiecās tikai uz vienu no sešām iepriekš minētajām jomām.
2025. gadā arī vairākkārt mainījās Savienības tiesu sastāvs. Tiesā amatā stājās divi jauni tiesneši, turklāt viens no tiem iepriekš bija Vispārējās tiesas tiesnesis. Vispārējā tiesā tika iecelti pieci jauni tiesneši; divi no tiem aizstāja tos tiesas locekļus, kuri bija kļuvuši par Tiesas tiesnešiem. Turklāt 2025. gada septembrī dalībvalstu valdību pārstāvji uz laiku no 2025. līdz 2031. gadam atjaunoja amata pilnvaru termiņu 19 Vispārējās tiesas tiesnešiem. Tajā pašā laikā Marks van der Vaude (Marc van der Woude) atkārtoti tika ievēlēts par Vispārējās tiesas priekšsēdētāju uz trešo pilnvaru termiņu, bet Sava Papasavs (Savvas Papasavvas) atkārtoti tika iecelts par priekšsēdētāja vietnieku.
2025. gadā iestāde turpināja pārveidot saziņas politiku, un jo īpaši minams tas, ka informācija tagad tiek sniegta arī audiovizuālā formā, proti, Tiesas locekļi iepazīstina ar nozīmīgākajām lietām. Tiesnesis, kurš darbojas palātā, kas pasludinājusi spriedumu, īsi un izglītojoši izklāsta lietas būtību, kā arī veidu, kādā Tiesa izskatījusi izvirzītos juridiskos jautājumus. Vienlaikus ir pilnīgoti vairāki nozīmīgi projekti, lai tos saskaņoti varētu sākt jau 2026. gada janvārī: Curia tīmekļvietnes – jeb galvenā iestādes portāla – pārstrādāšana, jaunas meklētājprogrammas izstrāde un Curia Web TV, kas līdz šim bija iekšēja audiovizuālā platforma, izveide par ārējās saziņas rīku, tam papildinot esošos saziņas kanālus.
Tehnoloģiskā progresa jomā nozīmīga loma iestādes pārveidē joprojām ir mākslīgajam intelektam (MI). Šogad tika ieviesti vai testēti vairāki šajā tehnoloģijā balstīti rīki, tostarp Curia AI Brain – platforma iekšējai lietošanai, kuru izstrādājusi pati iestāde un kuras mērķis ir nodrošināt darbiniekiem virkni tādu specializētu MI asistentu, kas atbilst Tiesas īpašajām vajadzībām.
Visbeidzot, 2025. gada 7. decembrī tika svinēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 25. gadadiena. Lai atzīmētu šo notikumu un Hartas ieguldījumu judikatūrā un pamattiesību aizsardzībā, nākamais Tiesnešu forums, kas Tiesā notiks 2026. gada martā, pilnībā būs veltīts Hartas centrālajai lomai Savienības tiesību sistēmā.
Ar šiem projektiem un apņēmīgu skatu nākotnē Tiesa paliek uzticīga savam 1952. gada uzdevumam: nodrošināt tiesību ievērošanu, iedzīvotāju uzticēšanos un Savienības tiesību sistēmas stabilitāti.
