A | Tiesas sekretāra ievads
2025. gads iestādes attīstībā bija nozīmīgs posms – tas bija ambiciozs gads ar mērķi nostiprināt Tiesas pamatus, vienlaikus sagatavojot to gaidāmajām pārmaiņām.
Alfredo Calot Escobar
Tiesas sekretārs
Laikā, kad attīstās jaunas tehnoloģijas, notiek zināmas pārmaiņas darba tirgū, kā arī kontekstā, ko raksturo lielas cerības uz Savienību, jāatgādina Tiesas darbības pamatā esošās vērtības – tiesvedības kvalitāte un ātrums, tuvums pilsoņiem, valodu un kultūru daudzveidība un optimāla tai uzticēto resursu pārvaldība. Tieši tādēļ, lai nodrošinātu šo vērtību saglabāšanu, Tiesa ir īstenojusi vairākus stratēģiskus projektus, kas tai ļaus pielāgoties gaidāmajām pārmaiņām.
Tiesu darbības jomā 2025. gads iezīmēja pirmo pilno gadu kopš Tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu daļējas nodošanas Vispārējai tiesai. Visi tiesas dienesti, kas tam bija rūpīgi gatavojušies, nodrošināja raitu un kontrolētu reformas īstenošanu, apliecinot spēju pielāgoties un atbalstīt abas tiesu iestādes, tām saskaroties ar jauniem izaicinājumiem. Pirmais reformas īstenošanas novērtējums ir ļoti pozitīvs, jo ir sasniegti visi mērķi: nodošana veicina lietu izskatīšanas uzlabošanu un ļauj pilnībā izmantot Eiropas Savienības Tiesas struktūras reformas priekšrocības, kas sniedz labumu ikkatram. Vienlaikus sekmīgi tika ieviesti jauni noteikumi par apsvērumu publicēšanu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībās, nodrošinot labāku izpratni par prejudiciālā nolēmuma mehānismu un apspriežamajiem juridiskajiem jautājumiem.
Viena no gada prioritātēm bija arī Tiesas tuvināšana iedzīvotājiem. Iestādes saziņas un informācijas tehnoloģiju dienestiem cieši sadarbojoties, tika veikts liels darbs, lai izstrādātu jauno Tiesas tīmekļvietni, kurā integrēta pilnībā pārstrādāta meklētājprogramma, kā arī konsolidēta tiesas sēžu tiešraides sistēma. Tajā pašā laikā tika nostiprināta saziņas kanālu daudzveidība, tostarp ieviešot Curia Web TV – jaunu mūsdienīgu un izglītojošu rīku, kurš pievilcīgā audiovizuālā formātā palīdz labāk izprast tiesas spriešanas darbību. Citiem vārdiem, iestādes rīcībā ir ne tikai vieglāk skatāma un lietotājdraudzīgāka tīmekļvietne: pieliekot pūles, lai stiprinātu klātbūtni sociālajos tīklos, tā ir panākusi plašai sabiedrībai un jaunajai paaudzei paredzētās ārējās saziņas politikas modernizāciju.
Pievilcība bija arī Tiesas cilvēkresursu politikas virzītājspēks, īstenojot daudzas iniciatīvas, lai stiprinātu tās spēju piesaistīt visdažādāko profilu kandidātus no visām dalībvalstīm. Līdz ar to iestāde ir apņēmusies izveidot pievilcīgākas, iekļaujošākas un saprotamākas darbā pieņemšanas procedūras, lai paplašinātu to kandidātu loku, kuri būtu ieinteresēti pievienoties Tiesai. Vairākas darbības bija tieši vērstas uz prakses apstākļu uzlabošanu, lai praktikantu uzņemšanā tiktu garantēta vienlīdzīga piekļuve visiem jaunajiem augstskolu absolventiem, kuri vēlas iepazīt iestādi. Citi pasākumi bija vērsti uz izpratnes veicināšanu tādās dalībvalstīs, kuru valstspiederīgie iestādē ir mazāk pārstāvēti, – ar mērķi pastāvīgi stiprināt tās personāla kultūras un valodu daudzveidību. Visbeidzot, vairākas iniciatīvas Tiesai ļāvušas padziļināt tās pieejamības un iekļaušanas politiku, lai sniegtu iespēju personām ar invaliditāti ilgtspējīgi pievienoties iestādei un sekmēt tās nerimstošās ambīcijas šajā jomā.
Paliekot uzticīga inovāciju garam, Tiesa spērusi nozīmīgus soļus tehnoloģiju jomā. Turpinājās uz mākslīgo intelektu balstītu rīku integrācija un attīstība, vienlaikus īstenojot nozīmīgu darbu, lai izstrādātu ētikas pamatnostādnes, kas pilnībā atbilst Tiesai uzticētā tiesas spriešanas uzdevuma prasībām. Gan sagatavojot Ētikas hartu mākslīgā intelekta integrācijai, gan izstrādājot īpašus norādījumus mākslīgā intelekta rīku izmantošanai iestādē, Tiesa ir centusies veicināt šo arvien daudzsološāko rīku izmantošanu. Tomēr šie rīki prasa labu izpratni par to ierobežojumiem, saistītajiem riskiem un nepieciešamību vienmēr nodrošināt cilvēka virsvadību. Tāpēc Tiesa turpina apņēmīgu, tomēr piesardzīgu virzību, jo īpaši – paplašinot darbiniekiem piedāvātās apmācības programmas, lai palīdzētu viņiem apgūt šīs jaunās izmantošanas iespējas.
Stingras vērtības, skaidras ambīcijas un nepārtraukta apņemšanās nodrošināt Eiropas justīcijas kvalitāti – tā varētu raksturot šo iestādes dienestiem veiksmīgo 2025. gadu.
B | Gada galvenie notikumi
2025. gads: pagrieziena gads Savienības tiesu sistēmas reformai
2025. gads iezīmēja pirmo pilno gadu, kurā tika īstenota Tiesas prejudiciālās kompetences daļēja nodošana Vispārējai tiesai, līdz ar to pabeidzot sen uzsākto procesu. Minētās reformas pamati tika noteikti jau Nicas līgumā (2001) un pēc tam atkārtoti apstiprināti saistībā ar 2015. gada tiesu sistēmas struktūras reformu.
Tās mērķis bija stiprināt Savienības tiesu sistēmas efektivitāti, nodrošinot labāku darba slodzes sadalījumu starp Tiesu un Vispārējo tiesu. Tas bija iespējams, divkāršojot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu (tas tika izdarīts 2022. gadā), nodrošinot to ar nepieciešamo kapacitāti papildu lietu izskatīšanai.
Reformas īstenošanai bija vajadzīgas būtiskas izmaiņas Tiesas statūtos un Reglamentā. Tiesas ierosinātos statūtu grozījumus pieņēma Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome. Arī par grozījumiem Reglamentā pēc statūtu pārskatīšanas, lai nodrošinātu to īstenošanu, tika panākta vienošanās Padomē.
Pēdējais šīs reformas posms noslēdzās 2024. gada 1. oktobrī, sākot piemērot jaunos noteikumus, ar kuriem prejudiciālā kompetence daļēji tika nodota Vispārējai tiesai un tika modernizēta tiesvedība abās tiesās. Noslēdzot pilnu gadu pēc reformas īstenošanas, pirmais tās novērtējums liecina, ka Tiesa un Vispārējā tiesa ir pilnībā integrējušas šos jaunos darbības noteikumus veidā, kas apmierina visus prejudiciālā nolēmuma tiesvedības dalībniekus.
Kas ir lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu?
Savienības tiesības ir daļa no katras Savienības dalībvalsts tiesībām. No tā izriet, ka uz Savienības tiesībām var atsaukties valstu tiesās, kuras Savienības tiesības piemēro tieši.
Ja rodas šaubas par veidu, kā jāinterpretē Savienības tiesības kādā no lietām, valstu tiesas var – un dažkārt tām ir pienākums – uzdot jautājumus Tiesai vai Vispārējai tiesai saistībā ar noteiktām īpašām jomām. Šādā veidā tās var saņemt skaidrojumu par kādas Savienības tiesību normas nozīmi vai pat spēkā esību. Tas savukārt valsts tiesām ļauj pareizi un konsekventi piemērot Savienības tiesības.
Vispārējās tiesas kompetence prejudiciālo nolēmumu jomā
Vispārējās tiesas kompetencē pašlaik ir izskatīt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu par specifiskām, skaidri noteiktām jomām, kuras ir pietiekami nodalāmas no citām jomām un kurās izveidojusies nozīmīga Tiesas judikatūra. Līdz ar to šī reforma ļauj faktiski samazināt Tiesas darba slodzi, nododot Vispārējai tiesai prejudiciālos jautājumus, kas attiecas uz vairākām konkrētām jomām, proti, 1) kopējo PVN sistēmu, 2) akcīzes nodokļiem, 3) Muitas kodeksu, 4) preču tarifu klasifikāciju, 5) kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu kavēšanos vai atcelšanu un 6) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.
Vienotais kontaktpunkts: efektīva procedūra
Reforma nemainīja lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas procedūru: tie joprojām tiek iesniegti Tiesā. Savukārt “vienotā kontaktpunkta” mehānisms ļauj identificēt tos lūgumus, kuri ir Vispārējās tiesas kompetencē. Lēmumu par lietas atstāšanu Tiesā vai tās nodošanu pieņem vai nu Tiesas priekšsēdētājs, uzklausījis priekšsēdētāja vietnieku un pirmo ģenerāladvokātu, vai Tiesa vispārējā sapulcē.
Vispārējā tiesā šīs lietas tagad izskata divas specializētas palātas, kurās parasti ir pieci tiesneši. Turklāt daži Vispārējās tiesas tiesneši tiek iecelti arī Vispārējās tiesas ģenerāladvokāta pienākumu pildīšanai, lai nodrošinātu procedūru, kas ir līdzvērtīga tiesvedībai Tiesā.
Prasība un pārskatīšana
Prejudiciālo nolēmumu jomā, ņemot vērā tiesvedības raksturu, Vispārējās tiesas pieņemtos nolēmumus nevar pārsūdzēt Tiesā. Tomēr pastāv pārskatīšanas mehānisms: viena mēneša laikā Tiesas pirmais ģenerāladvokāts var ierosināt Tiesai pārskatīt Vispārējās tiesas nolēmumu, ja ir nopietni apdraudēta Savienības tiesību vienotība vai konsekvence.
Novērtējums gada griezumā
Kopš reformas stāšanās spēkā jaunais vienotais kontaktpunkts jau izskatījis gandrīz simt prejudiciālo lietu. Gandrīz 85 % no tām tika nodotas Vispārējai tiesai, jo attiecas tikai uz vienu no mehānismā paredzētajām sešām konkrētajām jomām.
2025. gadā Vispārējā tiesa izskatīja pirmās lietas, kas tika nodotas saskaņā ar jauno mehānismu. Tika pabeigta 16 lietu izskatīšana, nerīkojot tiesas sēdi un nelūdzot secinājumus. Lielāko daļu – 11 lietas – bija iespējams pabeigt ar rīkojumu. Piecās lietās tika pasludināts spriedums. Lietu izskatīšanas termiņi bija īpaši īsi: laiks no vienotā kontaktpunkta līdz galīgajam lēmumam lietās, kurās tika pasludināts spriedums, bija vidēji 10,9 mēneši (vidēji 6,2 mēneši, ņemot vērā lietas, kuras tika izbeigtas ar spriedumu vai rīkojumu).
Tātad mehānisms darbojas efektīvi, un pirmie rezultāti liecina, ka reforma ir sasniegusi mērķus: paātrināt lietu izskatīšanu un līdzsvarot Savienības tiesu darba slodzi iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs.
Vēlaties uzzināt vairāk?
Lai juridisko profesiju pārstāvji, it īpaši valstu tiesneši, varētu labāk izprast vienotā kontaktpunkta darbību un kompetences sadales kritērijus, iestāde ir publicējusi dokumentu par jauno noteikumu īstenošanu attiecībā uz prejudiciālās kompetences daļēju nodošanu Vispārējai tiesai. Tas ir pieejams Tiesas tīmekļvietnē, un tajā apkopoti lūgumi, kas iesniegti pirmajā gadā pēc reformas stāšanās spēkā; attiecībā uz katru no tiem precizēts, vai tie tika nosūtīti Vispārējai tiesai vai atstāti Tiesā, un norādīti attiecīgie iemesli.
Kompetenču sadalījums starp Tiesu un Vispārējo tiesu
Eiropas justīcijas pārredzamības uzlabošana
2025. gads ir nozīmīgs pagrieziena punkts Tiesas saziņas politikā. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un vēlmi padarīt Eiropas justīciju saprotamāku un tuvāku iedzīvotājiem, iestāde izstrādājusi vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir modernizēt informācijas kanālus un uzlabot sabiedrības izpratni par šīs iestādes uzdevumiem un darbību.
Jauni sociālie tīkli, lai veicinātu tuvāku saikni ar iedzīvotājiem
Sociālie tīkli pašlaik veido iedzīvotāju ikdienu un daudziem no viņiem, jo īpaši jaunajai paaudzei, ir svarīgs informācijas avots. Lai apmierinātu šo vajadzību un tādējādi nodrošinātu uzticamas un pareizas informācijas izplatīšanu par iestādes darbībām iedzīvotājiem pietuvinātā veidā, Tiesa dažādoja klātbūtni sociālajos tīklos, 2025. gadā atverot kontus četrās jaunās platformās: Bluesky, Threads, WhatsApp un Instagram.
Ar šiem jaunajiem kanāliem, kas papildina Tiesas informācijas piedāvājumu LinkedIn, X, YouTube un Mastodon, Tiesa var sasniegt jaunas auditorijas un sazināties ar tām, pielāgojoties to vajadzībām un komunicējot tieši ar tām, informējot par savu darbību, kā arī par tās lomas nozīmi pilsoņu tiesību aizsardzībā un uz demokrātiskām vērtībām balstītas Eiropas saglabāšanā.
Šādā veidā sabiedrība jebkurā laikā un vietā var viegli piekļūt skaidrai informācijai par Tiesas darbības aktualitātēm, un to jau kopš 2026. gada sākuma papildina inovatīvs un bagātīgs audiovizuālais piedāvājums, uzsākot jauno audiovizuālo platformu Curia Web TV.
Tiesas sēžu apmeklēšana no jebkuras vietas Eiropā
Būtiskākais tiesvedības brīdis – Luksemburgā notiekošās tiesas sēdes Tiesā un Vispārējā tiesā – ir atklātas un pieejamas visiem iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu justīcijas pārredzamību un pieejamību 450 miljoniem Eiropas pilsoņu, kurus tieši skar Savienības tiesu iestāžu lēmumi, Tiesa izveidojusi sistēmu, kas ļauj ikvienam attālināti apmeklēt tiesas sēdes, nebraucot uz Luksemburgu.
Jau 2022. gada aprīlī iestāde nolēma izmēģinājuma kārtā savā tīmekļvietnē nodrošināt Tiesas virspalātas un plēnuma tiesas sēžu mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai pārraidīšanu ierakstā, kā arī spriedumu pasludināšanas un secinājumu nolasīšanas tiesas sēžu tiešraides straumēšanu. Šī izmēģinājuma posma panākumi bija par pamatu īpaša noteikuma iekļaušanai Tiesas Reglamentā, lai šo sistēmu varētu piemērot pastāvīgi, bet tie arī radīja iespēju straumēt atsevišķas piecu tiesnešu palātu tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, ja to attaisno lietas apstākļi. Turklāt, lai labāk izprastu lietas kontekstu un saziņu starp lietas dalībniekiem un tiesnešiem tiesas sēdē, pirms katras tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai pārraidīšanas preses dienesta darbinieks audiovizuālā formā īsumā izskaidro lietu, un arī šis materiāls tiek straumēts Tiesas tīmekļvietnē un sociālajos tīklos.
Vispārējās tiesas Reglamentā tika iekļauta tiesas sēžu mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, spriedumu pasludināšanai vai secinājumu sniegšanai pārraidīšana. Tā kā tās noteikumi un kārtība bija jānosaka Vispārējai tiesai, tā 2025. gada februārī pieņēma lēmumu par spriedumu pasludināšanas un secinājumu sniegšanas pārraidīšanu. Izpildot minēto lēmumu, pirmā straumēšana notika maijā, tiešraidē pasludinot virspalātas spriedumu. Vēl divas straumēšanas notika septembrī.
Šāda iestādes audiovizuālās saziņas stiprināšana ļauj Tiesai pilnībā izmantot tehnoloģisko potenciālu, kas strauji attīstījās 2020. gada veselības krīzes laikā, bet galvenokārt ļauj ikkatram – gan esošajiem un topošajiem juridisko profesiju pārstāvjiem (valstu tiesnešiem, advokātiem, dalībvalstu un Savienības iestāžu valdību pārstāvjiem, pasniedzējiem, studentiem), gan žurnālistiem vai vispārīgāk jebkuram iedzīvotājam, kurš vēlas uzzināt vairāk par iestādes lomu, – sekot līdzi tiesas sēdēm tādos pašos apstākļos, kā to dara personas, kuras fiziski atrodas tiesu sēžu zālēs, neatkarīgi no atrašanās vietas un nebraucot uz Luksemburgu.
Pārredzamākas tiesu debates
Tādā pašā atvērtības garā Tiesa 2025. gadā turpināja īstenot 2024. gadā pieņemto lēmumu pēc lietas pabeigšanas tiešsaistē publicēt rakstveida apsvērumus, ko prejudiciālās lietās iesnieguši dažādi prejudiciālā nolēmuma tiesvedības dalībnieki (puses valsts tiesā, iestādes, dalībvalstis u.c.), ja vien tie neiebilst. Lai vienkāršotu iepazīšanos ar šiem dokumentiem, piekļūt apsvērumiem var, izmantojot Tiesas meklētājprogrammu tās tīmekļvietnē, un tas ļauj visām ieinteresētajām personām iepazīties ar nostājām, kas paustas debatēs Tiesā vai Vispārējā tiesā pirms prejudiciālā nolēmuma pieņemšanas.
Saziņas rīku modernizācija, lai uzrunātu plašu sabiedrību
Ievērojot šo mērķi uzlabot judikatūras pieejamību nespeciālistiem, Tiesa modernizēja vienu no tās galvenajiem produktiem, proti, paziņojumus presei. 2023. gada beigās tie tika pārstrādāti, lai piedāvātu īsākus kopsavilkumus, kas labāk atbilst mediju un plašas sabiedrības vēlmēm. Šī reforma īstenojās panākumiem 2025. gadā, izplatot skaidrākus, īsākus un pievilcīgākus paziņojumus presei un tos sagatavojot saprotamākā valodā. Lielākoties tiem pievienots “kopsavilkums”, proti, apkopojums, lai atvieglotu tā atkārtotu izmantošanu plašsaziņas līdzekļos.
Vienlaikus Tiesa izveidoja jaunu saziņas rīku: pēc svarīgāko spriedumu pasludināšanas tagad tiek straumēti īsi audiovizuāli pārskati jeb īss skaidrojums, ko sniedz tiesneši, kuri piedalījušies lietas izskatīšanā. Šis novatoriskais instruments ļauj dažās minūtēs skaidrā un saprotamā valodā izskaidrot nolēmumus, kas izraisa lielu plašsaziņas līdzekļu interesi. Pats pirmais videoklips, kas tika izplatīts jūnijā, bija par Itālijas lietu C‑460/23 Kinsa: skaidrojumu lietas tiesvedības valodā, proti, itāļu valodā, sniedza Tiesas priekšsēdētājs Koen Lenaerts. Videoklips ar subtitriem 24 Savienības oficiālajās valodās tika ievietots tiešsaistē uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas Curia vietnē un vienlaikus izplatīts sociālajos tīklos. Tas guva tik lielus panākumus, ka LinkedIn vietnē tam bija gandrīz 20 000 skatījumu. 2025. gadā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos tika izplatīti 11 šādi skaidrojoši videoklipi par Tiesas virspalātas spriedumiem.
Ar šīm iniciatīvām Tiesa 2025. gadā īstenoja apņemšanos panākt pārredzamāku, saprotamāku un iedzīvotājiem tuvāku Eiropas justīciju, saziņas formātus pielāgojot jaunajām sabiedrības prasībām.
Sadarbība ar Eiropas tiesām
Eiropas Savienības tiesības ir piemērojamas visās dalībvalstīs un veido kopēju tiesisko regulējumu, kas balstīts uz kopējām vērtībām, kuras ir Eiropas Savienības pamatā. Lai stiprinātu šo tiesisko kopienu un nodrošinātu Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju, Eiropas Savienības Tiesa arī ārpus tiesvedībām abās tās tiesās jau sen ir iesaistījusies atklātā un pastāvīgā dialogā ar dalībvalstu tiesnešiem – dalībvalstu konstitucionālajām un augstākajām tiesām un apelācijas un tiesu iestādēm –, kā arī ar tiesu tīkliem un starptautiskajām tiesām, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ar kurām tā apmainās ar labo praksi, lai stiprinātu tiesu sistēmas kvalitāti. Šis dialogs, kas notiek ar konferenču un sanāksmju starpniecību gan Tiesā, gan dalībvalstīs, 2025. gadā bija īpaši bagātīgs.
EUnited in Diversity Sofijā
Konference EUnited in Diversity, kas pirmo reizi tika rīkota 2021. gadā Rīgā (Latvija) un otro reizi – vēl plašākā mērogā – 2023. gadā Hāgā (Nīderlande), trešo reizi notika 2025. gada vasarā Sofijā ar Bulgārijas Republikas Konstitucionālās tiesas atbalstu. Šīs reizi divos gados rīkotās konferences pulcē Tiesas un valstu konstitucionālo tiesu pārstāvjus ar mērķi stiprināt dialogu starp šīm tiesām, kā arī veicināt mijiedarbību starp Eiropas Savienības kopīgo tiesību sistēmu un dalībvalstu tiesību sistēmām.
2025. gada konferencē, kuras tēma bija “Konstitucionālā tiesiskuma loma Eiropas Savienības kopējā tiesību sistēmā”, tika pētīts “konstitucionālā tiesiskuma” jēdziens Savienībā, pulcējot konstitucionālās tiesas (vai tiesas, kas īsteno konstitucionālo kompetenci) no 21 dalībvalsts. Programmā bija četras paneļdiskusijas par kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm atbilstoši deleģēšanas principam, par ES identitātes aizsardzību krīzes laikā, par saikni starp valstu konstitucionālajām tiesībām un ES tiesību aktiem dalībvalstīs un par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu, lai nodrošinātu kopējās tiesību sistēmas saskaņotību un pastāvīgumu.
Konference arī deva iespēju tikties iesaistīto iestāžu augsta līmeņa administratīvajiem vadītājiem, lai veicinātu labas prakses apmaiņu un apspriestu kopīgu interešu jautājumus. Šīs apaļā galda sanāksmes, kurā Tiesu pārstāvēja Informācijas ģenerāldirekcijas ģenerāldirektore, galvenā tēma bija “digitālo tehnoloģiju ietekme uz tiesu darbu”.
Tiesnešu forums Tiesā
2025. gada decembra sākumā Tiesā rīkotajā tradicionālajā tiesnešu forumā pulcējās 148 tiesneši no visu dalībvalstu apelācijas tiesām un pirmās instances tiesām. Dažādās darba sesijās tika apspriestas tēmas, kas saistītas ar nesenajām izmaiņām prejudiciālā nolēmuma tiesvedības jomā, jaunāko judikatūru patvēruma un imigrācijas jomā, Vispārējās tiesas jauno kompetenci prejudiciālo nolēmumu jomā un jaunāko judikatūru Eiropas apcietināšanas ordera un tiesu sadarbības civillietās jomās.
Šis forums, ko Tiesa pirmo reizi rīkoja 1968. gadā, nodrošina tiešu saziņu starp Tiesas un Vispārējās tiesas locekļiem un dalībvalstu tiesnešiem. Tas ļauj veidot neformālas saiknes un veicināt Savienības tiesību vienveidīgu piemērošanu valstu tiesās – Eiropas Savienības vienotās tiesību sistēmas tiesās, apmainīties ar idejām par kopīgiem jautājumiem un veicināt zināšanas un savstarpēju sapratni par dažādām tiesību sistēmām, kā arī sadarbību starp tiesām.
Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksme Lisabonā
Novembrī Lisabonā (Portugāle) notika septītā ikgadējā Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības tīkla (ESTST) korespondentu sanāksme. ESTST – kas pēc Tiesas iniciatīvas tika izveidots 2017. gadā Romas līgumu parakstīšanas 60. gadadienai veltītajā tiesnešu forumā – mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu sadarbību Eiropā, lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesu sistēmu. To veido 78 dalībvalstu konstitucionālās un augstākās tiesas, kā arī četru trešo valstu (Apvienotās Karalistes, Islandes, Lihtenšteinas un Ukrainas) augstākās tiesas. ESTST ir pastāvīgs forums informācijas apmaiņai starp tās locekļiem. Veidojot neformālu sadarbību un dialogu starp Eiropas augstākajām tiesām, tas papildina formālo sadarbības mehānismu, kas izpaužas prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā.
Tā kā ESTST sanāksmes patlaban organizē valstu tiesas ar Tiesas atbalstu, 2025. gada sanāksmi rīkoja Portugāles Konstitucionālā tiesa, Augstākā tiesa un Augstākā administratīvā tiesa. Tajā piedalījās 60 korespondenti no 20 dalībvalstu tiesām, vienas trešās valsts, kā arī četriem citiem Eiropas sadarbības tīkliem. Dalībnieku uzrunas un diskusijas bija veltītas turpmākai sadarbībai tīklā un valsts pēdējo instanču tiesu pienākuma uzdot prejudiciālu jautājumu tvērumam.
Tikšanās ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienības Tiesa ir divas nozīmīgākās pamattiesību aizsardzības institūcijas Eiropā. Abas iestādes ir piederīgas divām atšķirīgām organizācijām (ECT – Eiropas Padomei un Tiesa – Eiropas Savienībai), tomēr tās viena otru papildinošā veidā vēlas sasniegt vienādus mērķus, kuru pamatā ir kopējas vērtības: cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, cilvēktiesību aizsardzība, tiesiskuma ievērošana, minoritāšu aizsardzība, tolerance, diskriminācijas aizliegums, solidaritāte un miera un taisnīguma telpas saglabāšana Eiropā. Tāpēc tās rūpējas par ciešu attiecību saglabāšanu, kuru pamatā ir regulāras tikšanās, lai dalītos ar pieredzi judikatūras attīstībā un vienlaikus apspriestu gan abpusēji interesējošus jautājumus, gan kopējās problēmas. Šī iemesla dēļ katru gadu abu tiesu locekļi tiekas Luksemburgā vai Strasbūrā, lai uzturētu šo savstarpēji papildinošo iedarbību un sadarbību pamattiesību aizsardzības jomā Eiropā.
Šajā gadā tikšanās notika novembrī Tiesā Luksemburgā. Abu tiesu iestāžu locekļi piedalījās vairākās apaļā galda sanāksmēs par vārda brīvību digitālajā laikmetā, bērna labākajām interesēm bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās un juridiskiem un fiziskiem šķēršļiem patvēruma procedūru izmantošanā. Oficiālās tikšanās laikā abu tiesu priekšsēdētājiem bija arī iespēja apmainīties ar viedokļiem par tiesu iestāžu izaicinājumiem, un tas tika iemūžināts audiovizuālā intervijā.
Abi priekšsēdētāji jo īpaši uzsvēra, cik svarīgi pašreizējā ģeopolitiskajā un sociālajā kontekstā ir tas, lai iedzīvotāji saprastu, kas ir 75 gadu laikā celtās sistēmas pamatā: centieni nodrošināt pēc iespējas labāku dzīvi, pateicoties miera un tiesiskuma atjaunošanai, kā arī demokrātiskas sabiedrības darbības nodrošināšanai.
“Katru reizi, kad pastāv konkrēts tiesu neatkarības apdraudējums, ikreiz, kad vārda brīvība vēršas pret vērtībām, kuras tai būtu jāveicina – pret plurālismu vai iecietību –, pieaugot naida vai vardarbības runām, jāatgādina pats būtiskākais – tas, ko esam apņēmušies aizsargāt.”
Mattias Guyomar
ECT priekšsēdētājs
“Tiesiskums sargā iedzīvotājus, bet arī demokrātisko sistēmu, kurai jāspēj attīstīties no vienām vēlēšanām līdz nākamajām un arī to starplaikā un kurā jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, iedzīvotāji un tās iedzīvotāju grupas, kas iesaistās politikā. Tas ir pausts daudzos mūsu Tiesas spriedumos, kuri bieži vien ir saistīti ar pamatbrīvībām.”
Koen Lenaerts
Tiesas priekšsēdētājs
C | Saikne ar sabiedrību
Tiesas apmeklējums
Tiesa strādā pie tā, lai tuvinātu iestādi pilsoņiem, organizējot apmeklējumus un seminārus, kas palīdz labāk izprast Savienības tiesības, pateicoties īpaši izstrādātām programmām. Apmeklējumi ļauj labāk izprast Savienības tiesu lomu un to judikatūras konkrēto ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi, savukārt semināri, kas galvenokārt paredzēti valstu tiesnešiem, veicina dialogu starp valstu un Eiropas tiesnešiem. Tiesa savās telpās uzņem dažādas auditorijas, tomēr tā piedāvā arī virtuālus apmeklējumus, tostarp mācību projektu tiešsaistē, kas vidusskolēniem ļauj iepazīt Savienības tiesu sistēmu savā klases telpā. 2025. gadā šajā programmā piedalījās 412 vidusskolēni.
Savienības justīcijas izpratne
Saziņas direkcijas Preses dienesta darbinieki pēc izglītības ir juristi, un to uzdevums ir žurnālistiem un citiem interesentiem izskaidrot spriedumus, rīkojumus un secinājumus, kā arī aktuālās lietas. Viņi sagatavo paziņojumus presei ar mērķi reāllaikā informēt žurnālistus un praktiķus par Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumiem. Personām, kuras ir pieteikušās Tiesas Preses dienestā, viņi izsūta regulāras informatīvas vēstules, ziņojot par svarīgiem procesuāliem (tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, spriedumu pasludināšana un secinājumu nolasīšana) un institucionāliem notikumiem, kā arī “ātros vēstījumus” par lietām, par kurām paziņojumi presei netiek gatavoti. Viņi arī atbild uz e-pasta vēstulēm un zvaniem, ar kuriem iedzīvotāji vēršas Tiesā, lai noskaidrotu dažādus tās darbības aspektus (informācija par procesu, sprieduma skaidrojums, Tiesas loma, palīdzība ar tīmekļvietni utt.).
Informēšana, izmantojot Tiesas sociālos tīklus
Tiešai un ātrai informācijas izplatīšanai Tiesa aktīvi darbojas sociālajos tīklos, izmantojot kontus LinkedIn un Mastodon, divus kontus X (vienu franču valodā un otru angļu valodā), kā arī kontus Bluesky un Threads. Tiesas rīcībā arī ir WhatsApp kanāls un YouTube kanāls, kuros 24 oficiālajās valodās tiek izplatīts daudzveidīgs audiovizuālais saturs, tostarp plašai sabiedrībai paredzēti sižeti, kuros izskaidrots, kā Tiesas judikatūra ietekmē iedzīvotāju ikdienu, un Curia Web TV pārraides. 2025. gadā Tiesa YouTube publicēja divus jaunus sižetus:
Tiesvedību pārredzamība
Kas notiek, ja valsts neievēro ES tiesības?
2025. gadā atvērtais Tiesas Instagram konts paredzēts plašai visjaunākajai auditorijai, popularizējot Tiesas darbību ar vizuālu un saistošu komunikāciju.
Sekotāju skaits visās Tiesas platformās aizvien pieaug, un tas liecina par sabiedrības interesi par šīs iestādes darbību.
Sekošana līdzi tiesas sēdēm un nolēmumiem reāllaikā
Lai tiesas darbība būtu pieejamāka, Tiesa piedāvā tiesas sēžu pārraidīšanas sistēmu.
Tiesas spriedumu pasludināšana un ģenerāladvokātu secinājumu nolasīšana tiek straumēta tiešraidē. Tas attiecas arī uz dažiem Vispārējās tiesas spriedumiem un secinājumiem. Savukārt Tiesā notiekošās tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai saskaņā ar Reglamenta prasībām tiek pārraidītas ierakstā. Tas attiecas uz plēnuma, virspalātas vai – izņēmuma gadījumos – piecu tiesnešu palātu tiesas sēdēm mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai. Pārraidītās tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai videoieraksts Curia tīmekļvietnē ir pieejams mēnesi.
Svarīgākajos spriedumos tiesnesis, kurš piedalījies lietas izskatīšanā, dažas minūtes ilgā audiovizuālajā pārskatā izskaidro Tiesas nolēmumu skaidrā un saprotamā valodā (sīkāka informācija – nodaļā “Eiropas justīcijas pārredzamības uzlabošana”).
Pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai pārraidīšanas tiek izplatīts īss skaidrojums par lietu tiesas sēdes valodās Tiesas tīmekļvietnē, kā arī sociālajos tīklos.