Gada apskats

Priekšsēdētāja priekšvārds

2022. gads pagāja Eiropas Savienības Tiesas 70. gadadienas zīmē. Par godu šim notikumam iestādes Gada ziņojums ir ieguvis jaunu izskatu. Tika izdarīta izvēle izmantot kodolīgāku formātu, piedāvājot galveno iestādei nozīmīgo notikumu un tās judikatūras apskatu tiešākā un plašākai sabiedrībai pieejamākā veidā, tomēr nezaudējot informācijas kvalitāti.

Laikposmu, par ko ir šis apskats, iezīmē atgriešanās pie iestādes ierastā darba ritma pēc diviem gadiem, kurus bija sarežģījusi ar Covid‑19 pandēmiju saistītā veselības krīze. Krīzes laikā ieviestie tehnoloģiskie rīki noteikti ir kļuvuši par daļu no mūsu ikdienas darba vides, tomēr bija būtiski atdzīvināt iestādi iekšienē, atjaunojot tajā notiekošo saziņas un mijiedarbības spontānumu, kas ir tik svarīgs abu tiesu darba efektivitātei.

Eiropas Savienības Tiesas 70. gadadienas atzīmēšanu saistībā ar tēmu “Ikvienam pietuvināts tiesiskums” pavadīja daudz notikumu un pasākumu, piemēram, 2022. gada 8. oktobrī organizētā īpašā Atvērto durvju diena, ārkārtas Tiesnešu forums no 2022. gada 4. līdz 6. decembrim, kura kulminācija bija svinīga tiesas sēde ar Viņa Karaliskās Augstības Luksemburgas kroņprinča, kā arī Eiropas iestāžu, Luksemburgas valsts iestāžu, tiesu varas un diplomātiskā korpusa augstāko amatpersonu dalību, reprezentatīvā izdevuma izdošana, īpašas Luksemburgas pasta pastmarkas izdošana, filmas par Tiesas vēsturi iznākšana, kā arī iestādes ēku pārdēvēšana, atsaucoties uz tieslietu vēsturē nozīmīgām personām.

2022. gads bija iestādes 70. darbības gads, kā arī Eiropas veidošanā nozīmīgu pagrieziena punktu jubilejas gads: 30. gadadiena Māstrihtas līgumam, pateicoties kuram Eiropas Savienības dibināšanas dokumentos ir skaidri norādītas demokrātiskās vērtības un arī tiesiskums, 25. gadadiena Amsterdamas līgumam, kas paplašināja “Kopienas metodi”, tostarp Tiesas kompetenci brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kā arī euro ieviešanas 20. gadadiena.

Tomēr visu šo gadadienu atzīmēšana nedrīkst aizēnot realitāti, ar kuru mums ir jāsaskaras.

Pēc veselības krīzes diemžēl 2022. gada februāra beigās sākās karš Ukrainā. Šausminošie attēli ar upuriem un postījumiem, kādus mēs Eiropas kontinentā cerējām vairs neredzēt, ir atgādinājuši, ka miers un brīvība ir vērtības, kas, lai arī cik “pašsaprotamas” tās būtu visiem, kuri strādā Eiropas projekta labā, tomēr nav nesatricināmi sasniegumi.

Arī Eiropas Savienības un tās iestāžu leģitimitāti regulāri apstrīd eiroskeptiski un populistiski strāvojumi vai arī tiek apšaubītas demokrātiskās vērtības, kas ir pašā Eiropas projekta pamatā. Tādā Eiropas Savienībā, kurai, pārskatot līgumus, ir piešķirtas jaunas kompetenču jomas, šai iestādei biežāk nekā jebkad agrāk jāpieņem tiesas nolēmumi sensitīvos jautājumos. Vai mēs runājam par cieši ar tiesiskumu saistītu vērtību aizsardzību, vides aizsardzību, diskriminācijas izskaušanu vai par privātās dzīves un personas datu aizsardzību, vai par to, lai digitālie milži ievērotu konkurences tiesības, patērētāju tiesību aizsardzību vai arī ierobežojošo pasākumu likumību, kuri noteikti, reaģējot uz smagiem cilvēktiesību vai starptautisko tiesību pārkāpumiem,– Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumi tieši skar modernās pasaules svarīgākās problēmas.

Ģeopolitiskajā kontekstā, kur ar vien biežāk notiek uzbrukumi mūsu demokrātisko sabiedrību pamatiem, šo nolēmumu ietekme nozīmē, ka ir jāpieliek īpašas pūles komunikācijas un pedagoģijas jomā, lai izbeigtu aproksimācijas vai dezinformāciju, kā arī lai nodrošinātu, ka Eiropas judikatūras atziņas tiek pareizi integrētas dažādās valstu tiesību sistēmās.

Statistikas ziņā abās tiesās iesniegto lietu skaitu 2022. gadā var salīdzināt ar iepriekšējo gadu (1710 lietas 2022. gadā salīdzinājumā ar 1720 lietām 2021. gadā). Savukārt Tiesā un Vispārējā tiesā pabeigto lietu skaits ir nedaudz samazinājies (1666 lietas 2022. gadā salīdzinājumā ar 1723 lietām 2021. gadā). Šo divu norišu rezultātā kopējais izskatāmo lietu skaits ir nedaudz palielinājies (2585 lietas 2022. gadā salīdzinājumā ar 2541 lietu 2021. gadā).

Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Tiesā iesniegto lietu skaits (2022. gadā 806 lietas un 2021. gadā – 838 lietas) ir nedaudz samazinājies, arī šogad tas ir saglabājies augsts, it īpaši prejudiciālo nolēmumu jomā. Turklāt Tiesā arvien lielāks lietu skaits attiecas uz sensitīviem un sarežģītiem jautājumiem, kuru izlemšanai ir nepieciešamas padziļinātas pārdomas un ilgāks laiks.

Lai šādā kontekstā saglabātu spēju saprātīgā termiņā pieņemt kvalitatīvus nolēmumus, izmantojot Līgumos sniegto iespēju, Tiesa 2022. gada 30. novembrī Savienības likumdevējam ir nosūtījusi lūgumu nodot Vispārējās tiesas kompetencē prejudiciālu nolēmumu sniegšanu dažos konkrētos jautājumos, kā arī paplašināt apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas nolēmumiem iepriekšējas pieļaujamības atzīšanas mehānismu.

Es vēlos izmantot šo izdevību, lai sirsnīgi pateiktos saviem kolēģiem, kā arī visiem iestādes darbiniekiem par izcili paveikto darbu pagājušajā gadā, jo bez tā daudzos projektus, kuri iezīmēja šo gadu, nebūtu bijis iespējams īstenot.