A | Tiesa 2022. gadā
Tiesā galvenokārt var vērsties ar:
-
lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu
Ja valsts tiesai ir šaubas par Savienības tiesību normas interpretāciju vai tās spēkā esamību, tā aptur tajā izskatāmo tiesvedību un vēršas Tiesā. Saņēmusi Tiesas nolēmumā ietverto skaidrojumu, valsts tiesa var atrisināt tajā izskatāmo strīdu. Lietās, kurās atbilde vajadzīga ļoti īsā termiņā (piemēram, saistībā ar patvērumu, robežkontroli, bērnu nolaupīšanu utt.), ir paredzēta steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība (PPU); -
tiešajām prasībām, kuras vērstas uz to, lai:
- panāktu Savienības tiesību akta atcelšanu (atcelšanas prasība) vai
- konstatētu, ka dalībvalsts neievēro Savienības tiesības (prasība sakarā ar pienākumu neizpildi). Ja dalībvalsts nepilda spriedumu, ar kuru ir konstatēta pienākumu neizpilde, otras prasības, kas tiek saukta par prasību sakarā ar divkāršu neizpildi, iznākumā Tiesa tai var piemērot naudas sodu;
- apelācijas sūdzībām, kas vērstas pret Vispārējās tiesas pasludinātiem nolēmumiem, kuru iznākumā Tiesa var atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu;
- lūgumiem sniegt atzinumu par nolīguma, ko Savienība paredz noslēgt ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, saderību ar Līgumu noteikumiem (ko iesniegusi dalībvalsts vai kāda Eiropas Savienības iestāde).
Tiesas darbība un attīstība
2022. gadā nav mainījies ne Tiesas sastāvs, ne tās darbību regulējošie tiesību akti – Eiropas Savienības Tiesas statūti un Reglaments.
Pēc diviem veselības krīzes ietekmē pavadītiem gadiem 2022. gadā notika darbinieku vispārēja atgriešanās iestādes telpās un tika atjaunoti normāli darbības apstākļi, it īpaši tiesas sēžu norisē. Iepriekšējo divu gadu veselības aizsardzības pasākumu diktētās tehnoloģiskās izmaiņas tomēr tika izmantotas, lai īstenotu dažus svarīgus projektus ar mērķi tuvināt Eiropas tiesu pilsoņiem.
Tādējādi kopš 2022. gada 26. aprīļa Tiesa piedāvā tiesas sēžu straumēšanas (streaming) sistēmu, kuras mērķis, tāpat kā 2021. gadā uzsāktajam attālināto apmeklējumu projektam, ir pastiprināt plašākai sabiedrībai pieejamas “Tiesas pilsoņiem” dimensiju. Retranslācijas tiek veidotas tā, lai, pateicoties debašu sinhronai tulkošanai pienācīgai tiesas sēdes norisei vajadzīgajās valodās, ikviena persona, kura to vēlas, varētu sekot tiesas sēdei tādos pašos apstākļos, it kā tā fiziski atrastos tiesas sēžu zālē Luksemburgā.
Statistikas ziņā 2022. gads atkal ir bijis darbīgs. Tiesā tika iesniegtas 806 lietas. Tāpat kā iepriekšējos gados, galvenokārt tie bija lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un apelācijas sūdzības, kas ar attiecīgi 546 un 209 lietām veido vairāk nekā 93 % no visām 2022. gadā ierosinātajām lietām. Tās aptver tik dažādas un sensitīvas jomas kā Eiropas Savienības pamatvērtību aizsardzība, personas datu aizsardzība un patērētāju tiesību vai vides aizsardzība, kā arī nodokļus, konkurenci un valsts atbalstu. Jānorāda arī uz vairākām lietām par veselības krīzi vai karu Ukrainā.
Dažādos Tiesas iztiesāšanas sastāvos ir pabeigta 808 lietu izskatīšana. Daudzās lietās (78) spriedumi ir pasludināti virspalātā, turklāt divas no tām, kas attiecas uz saikni starp tiesiskuma ievērošanu un Savienības budžeta izpildi, ir izspriestas plēnumā (lietas C‑156/21, Ungārija/Parlaments un Padome, un C‑157/21, Polija/Parlaments un Padome).
Saistībā ar biežo rīkojumu skaitu, it īpaši apelācijas tiesvedībā, kopējais tiesvedību ilgums (16,4 mēneši) ir palicis līdzīgs tiesvedības ilgumam iepriekšējā gadā (16,6 mēneši), bet par Tiesā iesniegto jautājumu sarežģītības palielināšanos liecina prejudiciālo nolēmumu izskatīšanas vidējā ilguma pieaugums (17,3 mēneši salīdzinājumā ar 16,7 mēnešiem 2021. gadā).
2022. gada 31. decembrī Tiesā izskatāmo lietu skaits bija 1111, proti, tas tikai par divām vienībām atšķiras no lietu skaita 2021. gada 31. decembrī (1113).
Ņemot vērā šo statistiku un to, ka kopš 2022. gada jūlija, kad tika pabeigta 2015. gadā izlemtā Savienības tiesu struktūras reforma, Vispārējā tiesā ir 54 tiesneši (divi no katras dalībvalsts), Tiesa Savienības likumdevējam iesniedza lūgumu par statūtu grozījumiem divos jautājumos. Tas tika darīts, lai Tiesa arī turpmāk spētu pieņemt kvalitatīvus nolēmumus saprātīgā termiņā, kā arī vairāk koncentrēties uz tās galvenajiem Savienības konstitucionālās un augstākās instances tiesas uzdevumiem.
Pirmkārt, lūgums veikt grozījumus paredz nodot Vispārējai tiesai kompetenci sniegt prejudiciālus nolēmumus piecās skaidri ierobežotās jomās, kurās reti rodas principiāli jautājumi, kurās ir stabils Tiesas judikatūras pamats un kurās turklāt ir pietiekami liels lietu skaits, lai iecerētajai kompetences nodošanai būtu reāla ietekme uz tās darba apjomu: kopējā PVN sistēma, akcīzes nodoklis, Muitas kodekss un preču tarifu klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā, kompensācija un atbalsts pasažieriem, kā arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.
Vispārējās tiesas kompetence sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā neskartu tās tiesības nodot lietu atpakaļ Tiesai, ja tā uzskatītu, ka ir vajadzīgs principiāls lēmums, kas var ietekmēt Savienības tiesību vienotību vai konsekvenci. Tiesai būtu arī iespēja izņēmuma kārtā pārbaudīt Vispārējās tiesas pieņemto nolēmumu, ja pastāvētu nopietns šīs vienotības vai konsekvences apdraudējuma risks.
Otrkārt, kontekstā, ko iezīmē liels skaits apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas nolēmumiem, lai saglabātu šīs procedūras efektivitāti un ļautu Tiesai koncentrēties uz apelācijas sūdzībām, kurās ir izvirzīti svarīgi tiesību jautājumi, likumdošanas priekšlikumā ir ieteikts paplašināt iepriekšēja apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma mehānismu, kas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā (statūtu 58.a pants).
Šī paplašināšana attiektos uz apelācijas sūdzībām, kas celtas par Vispārējās tiesas nolēmumiem par to dažu Savienības struktūru neatkarīgo apelācijas padomju lēmumiem, kuras sākotnēji nav minētas statūtu 58.a pantā, kad tas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā (piemēram, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra un Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra, Eiropas Banku iestāde vai Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde).
Koen Lenaerts
Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs
806 ierosinātas lietas
546 prejudiciālā nolēmuma tiesvedības no tām 5 PPU
Dalībvalstis, kuras iesniegušas lielāko skaitu lūgumu:
Vācija 98
Itālija 63
Bulgārija 43
Spānija 41
Polija 39
37 tiešās prasības, no tām 35 prasības sakarā ar pienākumu neizpildi un 2 prasības sakarā ar divkāršu neizpildi
209 apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem
6 juridiskās palīdzības lūgumi
Lietas dalībnieks, kas nespēj segt tiesāšanās izmaksas, var lūgt piešķirt juridisko palīdzību.
808 izskatītas lietas
564 prejudiciālā nolēmuma tiesvedības, no tām 7 PPU
36 tiešās prasības, no tām konstatēti 17 pienākumu neizpildes gadījumi 12 dalībvalstīs
196apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem, no tām 38 gadījumos Vispārējās tiesas nolēmums tika atcelts
1 lūgums sniegt atzinumu
Vidējais tiesvedības ilgums: 16,4 mēneši
Vidējais steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ilgums: 4,5 mēneši
1111 izskatāmas lietas (2022. gada 31. decembrī)
Galvenās tēmas
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa 51328
Institucionālās tiesības 38
Intelektuālais īpašums 33
Konkurence 80
Nodokļi 132
Patērētāju aizsardzība 77
Sociālā politika 73
Tiesību aktu tuvināšana 89
Transports 49
Valsts atbalsts 58
Tiesas locekļi
Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši un 11 ģenerāladvokāti.
Tiesnešus un ģenerāladvokātus amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar komiteju, kurai ir jāsniedz atzinums par attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu piemērotību. Tiesnešus un ģenerāladvokātus ieceļ amatā uz sešiem gadiem, un viņu pilnvaru termiņu var atjaunot.
Viņus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām, kādas attiecīgās dalībvalstis izvirzījušas augstākajiem tiesnešu amatiem, vai kuru kompetence ir vispāratzīta.
Tiesneši, veicot savus pienākumus, rīkojas pilnīgi objektīvi un neatkarīgi.
Tiesas tiesneši no sava vidus ieceļ priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Tiesneši un ģenerāladvokāti ieceļ amatā sekretāru uz sešu gadu termiņu.
Ģenerāladvokāti, rīkojoties pilnīgi objektīvi un neatkarīgi, viņiem nodotajās lietās pauž juridisku viedokli, kas tiek dēvēts par secinājumiem. Šie secinājumi nav saistoši, tomēr ļauj sniegt papildu viedokli par strīda priekšmetu.
2022. gadā Tiesā netika iecelts neviens jauns loceklis.
K. Lenaerts
L. Bay Larsen
A. Arabadjiev
A. Prechal
K. Jürimäe
C. Lycourgos
E. Regan
M. Szpunar
M. Safjan
P. G. Xuereb
L. S. Rossi
D. Gratsias
M. L. Arastey Sahún
J. Kokott
M. Ilešič
J.-C. Bonichot
T. von Danwitz
S. Rodin
F. Biltgen
M. Campos Sánchez-Bordona
N. J. Cardoso da Silva Piçarra
G. Pitruzzella
I. Jarukaitis
P. Pikamäe
A. Kumin
N. Jääskinen
N. Wahl
J. Richard de la Tour
A. Rantos
I. Ziemele
J. Passer
A. M. Collins
M. Gavalec
N. Emiliou
Z. Csehi
O. Spineanu-Matei
T. Ćapeta
L. Medina
A. Calot Escobar
Protokolārā kārtība kopš 2022. gada 7. oktobra
B | Vispārējā tiesa 2022. gadā
Vispārējā tiesā pirmajā instancē var vērsties ar tiešajām prasībām, ko ceļ fiziskas vai juridiskas personas, ja tās ir skartas tieši un individuāli (privātpersonas, uzņēmumi, apvienības utt.), un dalībvalstis par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tiesību aktiem, kā arī ar tiešajām prasībām par tāda kaitējuma atlīdzinājumu, kuru nodarījušas iestādes vai to darbinieki.
Liela daļa šo strīdu ir ekonomiska rakstura: intelektuālais īpašums (Eiropas Savienības preču zīmes un dizainparaugi), konkurence, valsts atbalsts un banku un finanšu uzraudzība.
Vispārējās tiesas kompetencē ir arī izskatīt strīdus civildienesta jomā starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem.
Vispārējās tiesas nolēmumus var pārsūdzēt Tiesā tikai par tiesību jautājumiem. Lietās, kurās jau veikta dubulta pārbaude (neatkarīgā apelācijas padomē un pēc tam Vispārējā tiesā), Tiesa pieņem apelācijas sūdzību tikai tad, ja šī sūdzība izvirza Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai svarīgu jautājumu.
Vispārējās tiesas darbība un attīstība
Vispārējā tiesā izskatītās lietas vairāk nekā jebkad agrāk atspoguļo galvenos sabiedrības izaicinājumus, ar kuriem saskaras mūsu kontinents. Papildus ierobežojošiem pasākumiem, kuri attiecas ne tikai uz Ukrainas agresiju, tie skar arī digitālo milžu konkurences regulēšanu un valsts atbalsta ietvaru, it īpaši nodokļu jomā un enerģētikas un vides nozarē. Runa ir arī par banku un finanšu tiesībām, personas datu aizsardzību, kopējo tirdzniecības politiku un arī par enerģijas tirgu regulēšanu. Ņemot vērā nesenās tiesību aktu izmaiņas un starptautisko kontekstu, ko raksturo aizvien lielāka spriedze, Savienības iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude varētu pastiprināties.
Lai nebūtu pārpratumu: Vispārējā tiesa pilnībā apzinās savu atbildību. Tās rīcībā ir līdzekļi, lai atbilstoši rīkotos. Tostarp pagājušajā gadā tiesai ir pievienojušies astoņi jauni locekļi, tādējādi pabeidzot ar Regulu 2015/2422 uzsākto reformu. Tagad tiesā ir 54 locekļi, un beidzot tajā ir divi tiesneši no katras dalībvalsts. Gatavojoties jaunajam triju gadu laikposmam, kas sākās 2022. gada septembrī, Vispārējā tiesa turpināja arī padziļināti pārdomāt sava darba organizāciju un metodes, pievēršot uzmanību tiesas kontroles padziļināšanai, atbalstam tiesvedības dalībniekiem visā tiesvedības laikā un tiesvedības ilgumam (2022. gadā – vidēji 16,2 mēneši). Tādā veidā stiprinātā un reorganizētā Vispārējā tiesa ir uzstādījusi mērķi – nodrošināt kvalitatīvu un sabiedrībai saprotamu tiesiskumu mūsdienu pasaules prasībām atbilstošā termiņā.
Lai nebūtu pārpratumu: Vispārējā tiesa pilnībā apzinās savu atbildību. Tās rīcībā ir līdzekļi, lai atbilstoši rīkotos. Tostarp pagājušajā gadā tiesai ir pievienojušies astoņi jauni locekļi, tādējādi pabeidzot ar Regulu 2015/2422 uzsākto reformu. Tagad tiesā ir 54 locekļi, un beidzot tajā ir divi tiesneši no katras dalībvalsts. Gatavojoties jaunajam triju gadu laikposmam, kas sākās 2022. gada septembrī, Vispārējā tiesa turpināja arī padziļināti pārdomāt sava darba organizāciju un metodes, pievēršot uzmanību tiesas kontroles padziļināšanai, atbalstam tiesvedības dalībniekiem visā tiesvedības laikā un tiesvedības ilgumam (2022. gadā – vidēji 16,2 mēneši). Tādā veidā stiprinātā un reorganizētā Vispārējā tiesa ir uzstādījusi mērķi – nodrošināt kvalitatīvu un sabiedrībai saprotamu tiesiskumu mūsdienu pasaules prasībām atbilstošā termiņā.
Savienības tiesu sistēmai ir pastāvīgi jāpielāgojas mūsdienu izaicinājumiem. Tieši ar šādu domu Tiesa 2022. gada novembrī iesniedza likumdošanas priekšlikumu, lai tostarp tiktu noteiktas konkrētas jomas, kurās Vispārējai tiesai varētu būt kompetence izskatīt dalībvalstu tiesu iesniegtos prejudiciālos jautājumus (LESD 256. pants). Vispārējā tiesa ir gatava atbalstīt Tiesu, kuras darba slodze pieaug. Pilnībā atbalstot pārdomas, kas bija šīs iniciatīvas pamatā, Vispārējā tiesa jau šobrīd gatavojas tās īstenošanai.
Marc van der Woude
Vispārējās tiesas priekšsēdētājs
904 ierosinātas lietas
858 izskatītas lietas
760 tiešās prasības, no tām:
1474 izskatāmas lietas (2022. gada 31. decembrī)
Galvenās tēmas:
Judikatūras jauninājumi
Tāpat kā citur, arī Vispārējā tiesā aktualitātes seko viena pēc otras. Kamēr Covid‑19 pandēmijā radušies strīdi joprojām to ved vēl neizpētītos darba laukos, par ko liecina 2022. gada 27. aprīļa spriedums Roos u.c./Parlaments (T‑710/21, T‑722/21 un T‑723/21) kurā pirmo reizi tika izvērtēts, cik likumīgi ir atsevišķi ierobežojumi, ko Eiropas Savienības iestādes bija noteikušas savu darbinieku veselības aizsardzībai, Krievijas Federācijas 2022. gada 24. februārī īstenotā militārā agresija pret Ukrainu ir radījusi jaunu tiesvedību avotu. Tādējādi savā 2022. gada 27. jūlija spriedumā RT France/Padome (T‑125/22) Vispārējā tiesa virspalātas sastāvā vēl nepieredzētā veidā paātrinātā procedūrā lēma par Padomes noteikto ierobežojošo pasākumu ar mērķi aizliegt audiovizuāla satura pārraidīšanu likumību.
Tomēr, lai cik ievērojama arī nebūtu šī aktualitāte, tā nevar aizēnot daudzos Vispārējās tiesas judikatūras sasniegumus tradicionālākā kontekstā.
Tā institucionālajā jomā Vispārējā tiesa 2022. gada 12. janvāra spriedumā Verelst/Padome (T‑647/20), pirmo reizi pārbaudīja Īstenošanas lēmuma 2020/1117, ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus un kas pieņemts saskaņā ar Regulu 2017/1939, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei, likumību. Pārbaudē Vispārējā tiesa secināja, ka Padomei ir plaša rīcības brīvība, novērtējot un salīdzinot uz dalībvalsts Eiropas prokurora amatu pretendējošu kandidātu nopelnus, un piebilda, ka šajā lietā izvēlētā kandidāta atlase un iecelšana ir notikusi, ievērojot šīs plašās rīcības brīvības robežas. Publisko iepirkumu jomā Vispārējā tiesa 2022. gada 26. janvāra spriedumā Leonardo/Frontex (T‑849/19), izvērtēja, vai ir pieņemama prasība atcelt paziņojumu par līgumu un tā pielikumus, ko ir iesniedzis uzņēmums, kurš nav piedalījies ar šo paziņojumu izsludinātajā iepirkuma procedūrā. Lemjot paplašinātā sastāvā, tā nosprieda, ka uzņēmums, kurš pierāda, ka tā dalība iepirkuma procedūrā saskaņā ar specifikāciju noteikumiem nav bijusi iespējama, var pamatot interesi celt prasību par vairākiem iepirkuma procedūras dokumentiem. Visbeidzot, konkurences jomā Vispārējā tiesa 2022. gada 13. jūlija spriedumā (T‑227/21), pirmo reizi lēma par Regulas 139/2004 par koncentrāciju 22. pantā paredzētā lietu nodošanas mehānisma piemērošanu darījumam, kura paziņošana netiek pieprasīta dalībvalstī, kura ir prasījusi tā nodošanu, bet kurš ietvēra tāda uzņēmuma iegādi, kura apgrozījums neataino tā nozīmi attiecībā uz konkurenci. Šajā lietā Vispārējā tiesa principā atzina – var uzskatīt, ka Komisijai ir kompetence šādā situācijā.
Savvas S. Papasavvas
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks
Vispārējās tiesas locekļi
Vispārējās tiesas sastāvā ir pa diviem tiesnešiem no katras dalībvalsts.
Tiesnešus amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar komiteju, kurai ir jāsniedz atzinums par kandidātu piemērotību. Tiesnešus ieceļ amatā uz sešiem gadiem, un viņu pilnvaru termiņu var atjaunot. Tiesneši no sava vidus uz trijiem gadiem ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Viņi ieceļ amatā sekretāru uz sešu gadu termiņu.
Tiesneši, veicot savus pienākumus, rīkojas pilnīgi objektīvi un neatkarīgi.
M. van der Woude
S. Papasavvas
D. Spielmann
A. Marcoulli
F. Schalin
R. da Silva Passos
J. Svenningsen
M. J. Costeira
K. Kowalik-Bańczyk
A. Kornezov
L. Truchot
O. Porchia
M. Jaeger
S. Frimodt Nielsen
H. Kanninen
J. Schwarcz
M. Kancheva
E. Buttigieg
V. Tomljenović
S. Gervasoni
L. Madise
V. Valančius
N. Półtorak
I. Reine
P. Nihoul
U. Öberg
C. Mac Eochaidh
G. De Baere
R. Frendo
T. R. Pynnä
J. C. Laitenberger
R. Mastroianni
J. Martín y Pérez de Nanclares
G. Hesse
M. Sampol Pucurull
M. Stancu
P. Škvařilová-Pelzl
I. Nõmm
G. Steinfatt
R. Norkus
T. Perišin
D. Petrlík
M. Brkan
P. Zilgalvis
K. Kecsmár
I. Gâlea
I. Dimitrakopoulos
D. Kukovec
S. Kingston
T. Tóth
B. Ricziová
E. Tichy- Fisslberger
W. Valasidis
S. Verschuur
E. Coulon
Protokolārā kārtība kopš 2022. gada 19. septembra
C | Judikatūra 2022. gadā
- Fokuss Regula, ar kuru Eiropas fondu pārskaitīšana tiek pakārtota tiesiskuma ievērošanas nosacījumam, ir spēkā
- Fokuss Vides aizsardzības apvienību tiesības celt prasību tiesā
- Fokuss Tiesības tikt aizmirstam pretstatā tiesībām uz informāciju
- Fokuss Karš Ukrainā: Krieviju atbalstošiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktais pārraidīšanas aizliegums un vārda brīvība
- Fokuss Rekordliels 4,125 miljardu EUR naudas sods Google par ierobežojumiem, kas bija noteikti Android mobilo ierīču ražotājiem
- Atskats uz gada nozīmīgākajiem spriedumiem
Fokuss
Regula, ar kuru Eiropas fondu pārskaitīšana tiek pakārtota tiesiskuma ievērošanas nosacījumam, ir spēkā
Tiesiskums
Tā ir viena no savienības pamatvērtībām, kas ietver:
- likumības principu, kas paredz pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku likumdošanas procesu;
- tiesiskās drošības principu;
- izpildvaras patvaļīguma aizliegumu;
- efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu (neatkarīgas un objektīvas tiesas pieejamība);
- varas dalīšanas principu;
- diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzības likuma priekšā principu.
Lai savienības budžetu un finanšu intereses aizsargātu pret ietekmi, ko rada tiesiskuma kā tādas pamatvērtības pārkāpums, kas ir savienības dibināšanas pamatā, savienība ir izveidojusi jaunu nosacītības režīmu.
Šajā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2020/2092 ieviestajā režīmā finansējuma saņemšana no Savienības budžeta ir pakārtota tam, ka dalībvalstis ievēro tiesiskuma principus. Šī regula Padomei pēc Komisijas veiktas izmeklēšanas ļauj noteikt pasākumus – piemēram, maksājumu apturēšanu vai finanšu korekcijas –, lai aizsargātu Savienības budžetu un finanšu intereses, ja pastāv risks, ka šie pārkāpumi tās var ietekmēt.
Ungārija un Polija šo regulu apstrīdēja Tiesā. Ņemot vērā šo lietu īpašo nozīmi, tās tika izskatītas Tiesas plēnumā.
2022. gada 16. februārī Tiesa Ungārijas un Polijas prasības noraidīja.
Tiesa uzsver, ka Savienība ir dibināta uz dalībvalstīm kopīgām pamatvērtībām, tostarp tiesiskumu. Šajās kopīgajās vērtībās ir definēta pati Savienības kā kopējas tiesību sistēmas identitāte, un visas dalībvalstis, pievienojoties Savienībai, tām ir piekritušas. Tādējādi tiesiskuma principu ievērošana ir dalībvalstīm noteikts pienākums sasniegt rezultātu, kas izriet tieši no to piederības Savienībai. Tā ievērošana ir priekšnoteikums, lai šīs valstis varētu izmantot visas pārējās tiesības, kas izriet no Līgumu piemērošanas.
Dalībvalstī izdarīti tiesiskuma principu pārkāpumi var būtiski apdraudēt Savienības finanšu intereses. Dalībvalstis var nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību tikai tad, ja publiskās iestādes rīkojas saskaņā ar likumu, ja notiek saukšana pie atbildības par tiesību pārkāpumiem un ja publisko iestāžu patvaļīgus vai nelikumīgus lēmumus var pakļaut efektīvai pārbaudei tiesā, ko veic neatkarīgas un objektīvas tiesas. Tātad Savienībai ir jāspēj aizstāvēt savas finanšu intereses, tostarp ar Savienības budžeta aizsardzības pasākumiem. Līdz ar to Tiesa konstatē, ka uz apstrīdētajā regulā noteikto režīmu ir attiecināms finanšu noteikumu, kuros jo īpaši nosaka Savienības budžeta īstenošanas procedūru, jēdziens (Līguma par Eiropas Savienības darbību (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pants). Tātad saskaņā ar šo juridisko pamatu regula ir pieņemta pareizi.
Tiesa, atbildot uz dažiem Ungārijas un Polijas argumentiem, arī paskaidro, ka ar nosacītības mehānismu netiek apieta Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. pantā paredzētā procedūra. Abām procedūrām ir atšķirīgs mērķis un atšķirīgs priekšmets. Konkrēti LES 7. pantā ir ļauts reaģēt uz jebkuru vairākkārtēju nopietnu kādas Savienības pamatvērtības pārkāpumu vai šāda pārkāpuma nepārprotamu risku, savukārt apstrīdētā regula ir piemērojama tikai tiesiskuma principu pārkāpumiem un tikai tad, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šiem pārkāpumiem ir ietekme uz budžetu.
Tiesa arī noraida argumentu, ka tiesiskuma principiem Savienības tiesībās neesot konkrēta materiāltiesiska satura. Šie principi ir plaši izstrādāti tās judikatūrā un tādējādi ir precizēti Savienības tiesību sistēmā. To pamatā ir kopīgas vērtības, ko dalībvalstis atzīst un piemēro savās tiesību sistēmās. Tādējādi pašas dalībvalstis var pietiekami precīzi noteikt katra šī principa būtību, kā arī no tā izrietošās prasības.
Visbeidzot, nosacītības mehānisma īstenošanai ir jāpierāda faktiska saikne To pamatā ir kopīgas vērtības, ko dalībvalstis atzīst un piemēro savās tiesību sistēmās. Tādējādi pašas dalībvalstis var pietiekami precīzi noteikt katra šī principa būtību, kā arī no tā izrietošās prasības apstrīdētā regula atbilst tiesiskās drošības prasībām.
LES 7. pants
Šajā tiesību normā ir aprakstīta procedūra, kas LES 2. pantā minēto dalībvalstīm kopīgo vērtību, tostarp tiesiskuma, vairākkārtēju nopietnu pārkāpumu gadījumā ļauj apturēt noteiktas tiesības, kuras izriet no Līgumu piemērošanas dalībvalstij. Ungārija un Polija apgalvoja, ka “nosacītības” regula, ieviešot paralēlu procedūru, ļauj nelikumīgi apiet precīzus LES 7. pantā paredzētus nosacījumus dalībvalsts sodīšanai.
Tiesiskuma ievērošanas jautājumā tiesa ir pasludinājusi daudzus spriedumus, tostarp:
- spriedumu Associação Sindical dos Juízes Portugueses (Tiesnešu neatkarība – Darba samaksas samazinājums valsts civildienestā), 2018. gada 27. februāris (C‑64/16) ;
- spriedumu Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem – Valsts tiesu tiesību un pienākuma vērsties Tiesā ar lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu ierobežošana), 2021. Gada 15. jūlijs (C‑791/19) ;
- spriedumu Repubblika (Dalībvalsts tiesnešu neatkarības jēdziens – iecelšanas amatā procedūra – Premjerministra pilnvaras – Tiesnešu iecelšanas amatā komitejas piedalīšanās), 2021. gada 20. aprīlis (C‑896/19).
Tiesiskās drošības princips
Šis princips prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un lai to piemērošana personām būtu paredzama, it īpaši tad, ja tās var radīt nelabvēlīgas sekas. Tātad tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, lai ieinteresētās personas varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un spētu atbilstoši rīkoties.
Fokuss
Vides aizsardzības apvienību tiesības celt prasību tiesā
Spriedums Deutsche Umwelthilfe (mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājums), 2022. gada 8. novembris (C‑873/19)
Lai aizsargātu vidi un uzlabotu gaisa kvalitāti, Eiropas Savienības regulā par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem ir aizliegts izmantot ierīces, kas iedarbojas uz piesārņojošo gāzu emisiju kontroles sistēmu, lai samazinātu tās efektivitāti (tā sauktās “pārveidošanas ierīces”). Tomēr šim aizliegumam ir trīs izņēmumi, it īpaši tad, ja “šādas ierīces nepieciešamību attaisno motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumiem un droša transportlīdzekļa darbība”.
Vācijas vides aizsardzības apvienība Deutsche Umwelthilfe uzskata, ka Vācijas Federālais mehānisko transportlīdzekļu birojs ir pārkāpis konkrēto aizliegumu, atļaujot atsevišķiem Volkswagen markas transportlīdzekļiem izmantot programmatūru, kas samazina izplūdes gāzu, Konkrēti – slāpekļa oksīda (NOx), recirkulāciju Šī programmatūra, tā sauktais “termālais logs” ļāva pielāgot izplūdes gāzu attīrīšanas ātrumu atkarībā no āra temperatūras. Šīs programmatūras uzstādīšanas rezultātā piesārņojošo gāzu recirkulācija bija pilnībā efektīva tikai tad, ja āra temperatūra pārsniedza 15°C. Taču 2018. gadā vidējā gada temperatūra Vācijā bija 10,4°C.
Deutsche Umwelthilfe apstrīdēja atļauju Vācijas tiesā. Tā lūdza Tiesai s niegt precizējumus divos jautājumos.
1. Vācijas tiesa norāda, ka saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem Deutsche Umwelthilfe nevar celt prasību par Federālā biroja izsniegto atļauju, jo Eiropas regulas, uz kuru tā atsaucas, mērķis nav aizsargāt atsevišķus pilsoņus. Vācijas tiesa jautā Tiesai, vai šī neiespējamība ir saderīga ar Orhūsas konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību.
2022. gada 8. novembra spriedumā Tiesa nospriež, ka saskaņā ar Orhūsas konvenciju, skatot to kopsakarā ar hartu, vides aizsardzības apvienībai, kurai saskaņā ar valsts tiesībām ir procesuālā rīcībspēja, nevar liegt iespēju likt valsts tiesām pārbaudīt konkrētu Savienības tiesību normu ievērošanu vides jomā. Tādējādi šādai apvienībai ir jābūt iespējai apstrīdēt tiesā pārveidošanas ierīcēm piešķirto atļauju.
2. Vācijas tiesa arī jautā, vai “termālā loga” ierīces izmantošanas “nepieciešamība”, kas ļauj izņēmuma kārtā attaisnot tās uzstādīšanu, lai aizsargātu dzinēju vai nodrošinātu tā drošu darbību, ir izvērtējama, ņemot vērā atļaujas izsniegšanas laikā pastāvošo tehnoloģiju, vai arī jāņem vērā citi apstākļi.
Tiesa uzver, ka tādas pārveidošanas ierīces kā “termālā loga” uzstādīšana izņēmuma kārtā var būt attaisnojama, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- ierīce strikti atbilst nepieciešamībai izvairīties no tūlītējiem motora bojājumu vai negadījuma riskiem, kurus rada izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmas sastāvdaļas nepareiza darbība;
- šie bojājumi ir tik smagi, ka izraisa konkrētu apdraudējumu transportlīdzekļa braukšanas laikā;
- šīs ierīces vai ar to aprīkotā transportlīdzekļa apstiprinājuma brīdī neviens cits tehniskais risinājums neļauj novērst šos riskus.
Visbeidzot, pat ja vajadzība ir konstatēta, pārveidošanas ierīce, katrā ziņā ir jāaizliedz, ja tās konstrukcijas rezultātā, normālos braukšanas apstākļos tai būtu jādarbojas gada lielāko daļu. Proti, šādā gadījumā izņēmums tiktu piemērots biežāk nekā aizliegums, un tas nesamērīgi apdraudētu pašu principu par transportlīdzekļu slāpekļa oksīda (NOx) emisiju ierobežošanu.
Tiesa regulāri izskata lietas vides jomā. Nesenākās no tām:
- spriedums Ville de paris u.c. (Transportlīdzekļu apstiprinājums – Slāpekļa oksīda emisiju vērtības – Testēšanas procedūra emisijām reālos braukšanas apstākļos), 2022. gada 13. janvāris (C‑177/19 P u.c.) ;
- spriedumi GSMB invest, Volkswagen un Porsche Inter Auto un Volkswagen (Dīzeļdzinēja transportlīdzekļi – Slāpekļa oksīda (NOx) emisijas – Aizliegtas pārveidošanas ierīces – “Termālie logi”), 2022. gada 14. jūlijs (C‑128/20 u.c.) ;
- spriedums Komisija/Spānija (Robežvērtības – NO2), 2022. gada 22. decembris (C‑125/20) ;
- spriedums in Ministre de la transition écologique un premier ministre (Valsts atbildība par gaisa piesārņojumu), 2022. gada 22. decembris (C‑61/21).
Fokuss
Tiesības tikt aizmirstam pretstatā tiesībām uz informāciju
Spriedums Google (Atsauču uz apgalvoti nepatiesu saturu atsaistīšana), 2022. gada 8. decembris (C‑ 460/20)
Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR)
VDAR, kas stājās spēkā 2018. gadā, nodrošina iedzīvotājiem lielāku kontroli pār viņu personas datiem un paredz atbildību subjektiem, kuru rīcībā tie ir.
VDAR ir paredzētas tostarp šādas tiesības:
- tiesības uz informāciju par datu apstrādi;
- tiesības piekļūt glabātajiem datiem;
- tiesības uz neprecīzu vai nepilnīgu datu labošanu;
- tiesības uz tādu datu dzēšanu, kas apstrādāti nelikumīgi vai vairs nav nepieciešami apstrādes nolūkiem (plašāk pazīstamas kā “tiesības tikt aizmirstam”);
- tiesības uz datu pārnesamību (atgūt datu pārzinim sniegtos datus).
Personas datu aizsardzību Eiropas Savienības līmenī reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula.
Tomēr tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūtas. Tās ir jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām saskaņā ar samērīguma principu. Šo citu pamattiesību vidū ir tiesības uz informācijas brīvību.
2022. gada 8. decembrī pasludinātajā spriedumā Google, Tiesa atgādināja šīs izsvēršanas nozīmi un to īstenoja, atbildot uz vācijas federālās tiesas jautājumu par tiesībām tikt aizmirstam.
Strīds attiecās uz diviem ieguldījumu sabiedrību grupas vadītājiem, kuri bija lūguši Google atsaistīt meklēšanas rezultātus, kas iegūti, ievadot viņu vārdus. Šis meklēšanas rezultāts ietvēra saites uz preses rakstiem, kuros kritiski atspoguļots šīs grupas ieguldījumu modelis. Abi vadītāji norādīja, ka šajos rakstos esot ietverti nepatiesi apgalvojumi. Turklāt viņi prasīja, lai no šo rezultātu saraksta tiktu izņemti viņu fotoattēli, kas izvietoti sīktēlu (thumbnails) formā bez jebkādiem konteksta elementiem.
Google atteicās izpildīt šos lūgumus, atsaucoties uz šo rakstu un fotoattēlu profesionālo kontekstu un apgalvojot, ka nezina, vai šajos rakstos sniegtā informācija ir vai nav patiesa.
Vācijas Federālā tiesa, kurā lieta tiek izskatīta, lūdza Tiesu interpretēt Vispārīgo datu aizsardzības regulu, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Proti, regulā ir skaidri paredzēts, ka tiesības tikt aizmirstam ir izslēgtas, ja attiecīgo personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai īstenotu tiesības uz informācijas brīvību.
Tiesa uzsver, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību vispārīgi ir pārākas par interneta lietotāju tiesībām piekļūt attiecīgajai informācijai. Šis samērs tomēr var būt atkarīgs no šīs informācijas rakstura un no tā, cik šī informācija ir sensitīva saistībā ar datu subjekta privāto dzīvi. Tas ir atkarīgs arī no sabiedrības interesēm saņemt šo informāciju. Šīs intereses var atšķirties atkarībā no šīs personas lomas sabiedriskajā dzīvē.
Tomēr tiesības uz vārda un informācijas brīvību nevar tikt ņemtas vērā, ja piesaistītajā saturā ietvertā informācija (kas nav mazsvarīga) izrādās nepatiesa.
Kad persona iesniedz atsaistīšanas lūgumu, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir šādi pienākumi:
- Tam ir jāpārbauda, vai saturu var joprojām iekļaut meklēšanas rezultātu sarakstā, kas iegūts, izmantojot tā meklētājprogrammu. Ja lūgumā ir ietverti pietiekami pierādījumi, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums šo lūgumu apmierināt.
- Ja lūgumā nav skaidri pierādīts acīmredzamais informācijas nepatiesums, tam nav pienākuma to dzēst. Tomēr šajā gadījumā lūguma iesniedzējam ir jābūt iespējai vērsties datu aizsardzības uzraudzības iestādē vai tiesu iestādē, lai tā varētu veikt nepieciešamās pārbaudes un attiecīgajā gadījumā uzdot pakalpojumu sniedzējam veikt vajadzīgās darbības.
- Tam ir jābrīdina interneta lietotāji par to, ka ir uzsākta administratīva vai tiesas procedūra saistībā ar apgalvotu satura nepatiesumu.
- Tam ir jāpārbauda, vai fotoattēlu attēlošana sīktēlu (thumbnails) formā ir nepieciešama, lai varētu tikt izmantotas potenciāli ieinteresēto interneta lietotāju tiesības tiem piekļūt. Personas fotoattēlu parādīšana ir īpaši nopietna iejaukšanās tās privātajā dzīvē. Fakts, ka šāda piekļuve ir ieguldījums sabiedriski nozīmīgā diskusijā, ir būtisks elements, kas jāņem vērā, izsverot citas pamattiesības.
Personas datu aizsardzība ir temats, par kuru Tiesā ir ierosinātas daudzas lietas.
Daži neseni spriedumi saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību:
- spriedums Facebook Ireland un Schrems, 2020. gada 16. jūlijs, par aizsardzības līmeni, kas jānodrošina personas datu pārsūtīšanai uz trešo valsti (C‑311/18);
- spriedums La Quadrature du Net u.c., 2020. gada 6. oktobris, par tāda valsts tiesiskā regulējuma aizliegumu, ar kuru ir noteikta informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietu nodošana vai nediferencēta saglabāšana (C‑511/18 u.c);
- spriedums Prokuratuur, 2021. gada 2. marts, par valsts iestāžu piekļuvi informācijai par datu plūsmu un atrašanās vietu smagu noziegumu apkarošanas nolūkā (C‑746/18) ;
- spriedums Facebook Ireland u.c., 2021. gada 15. jūnijs, par valsts uzraudzības iestāžu pilnvarām (C‑645/19) ;
- spriedums Vyriausioji tarnybinės etikos komisija, 2022. gada 1. augusts, par publiskā sektora darbinieku vai vadītāju privāto interešu deklarāciju pārskatāmību (C‑184/20).
Fokuss
Karš Ukrainā: Krieviju atbalstošiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktais pārraidīšanas aizliegums un vārda brīvība
Spriedums RT France/Padome, 2022. gada 27. jūlijs (T‑125/22)
Pagaidu noregulējuma tiesvedība
Līdz Vispārējās tiesas galīgā lēmuma pieņemšanai RT France 2022. gada 8. martā Vispārējās tiesas priekšsēdētājam lūdza nekavējoties apturēt lēmuma par apraides aizliegumu piemērošanu. Šis lūgums tā sauktajā pagaidu noregulējuma tiesvedībā 30. martā tika noraidīts. It īpaši Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nosprieda, ka RT France nav pierādījusi, ka aizliegums tai rada neatgriezenisku kaitējumu. Tāpēc nebija īpašas steidzamības, kas attaisnotu lēmuma apturēšanu līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā.
2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija sāka agresijas karu pret Ukrainu. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros Eiropas Savienība uz šo starptautisko tiesību pārkāpumu reaģēja, tostarp piemērojot sankcijas Krievijas Federācijai. 2022. gada 1. martā Eiropas Savienības Padome, lai vērstos pret Krievijas propagandas darbībām, aizliedza atsevišķu plašsaziņas līdzekļu pārraidīšanu Savienībā vai uz Savienību.
Aizliegums attiecās arī uz Krievijas valsts budžeta finansēto televīzijas kanālu RT France, Kas 2022. gada 8. martā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā cēla prasību par šī Padomes lēmuma atcelšanu.
Ņemot vērā lietas svarīgumu un steidzamību, Vispārējā tiesa lietu izskatīja virspalātā (15 tiesnešu sastāvā), pirmo reizi pēc savas ierosmes īstenojot paātrināto procedūru, kas tai ļāva pieņemt lēmumu mazāk nekā piecu mēnešu laikā.
Vispārējā tiesa 27. jūlija spriedumā prasību noraidīja pilnībā. Sprieduma pamatā ir trīs būtiski elementi:
- Padomei ir plaša rīcības brīvība ierobežojošo pasākumu noteikšanā kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Tā var uz laiku aizliegt pārraidīt noteiktu Krievijas valsts budžeta finansētu plašsaziņas līdzekļu saturu, ja šie plašsaziņas līdzekļi atbalsta Krievijas militāro agresiju. Šāda aizlieguma vienveidīga īstenošana Savienības teritorijā labāk var notikt nevis valsts, bet Savienības līmenī.
- Pārraidīšanas aizliegums, par kuru lēmums tika pieņemts, iepriekš neuzklausot RT France, nav tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Ārkārtas un īpašas steidzamības kontekstā, kas bija saistīts ar kara uzsākšanu pie Savienības robežām, bija nepieciešams reaģēt ātri. Militārai agresijai labvēlīgas propagandas izteiksmes līdzekļa aizlieguma pasākumu nekavējoša īstenošana bija būtiska, lai nodrošinātu to efektivitāti.
- Vārda brīvība ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Šī brīvība ir piemērojama ne tikai tām idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par neaizvainojošām, bet arī tām, kas aizvaino, šokē vai satrauc. Tas izriet no plurālisma, iecietības un atvērtības prasībām, bez kurām nav demokrātiskās sabiedrības.
Tomēr demokrātiskās sabiedrībās var izrādīties, ka ir nepieciešams sankcionēt izteiksmes veidus kuri sēj, kurina, attaisno vai veicina naidu, kas balstās uz neiecietību, vardarbības pielietošanu un slavināšanu.
Pret RT France vērstajam aizlieguma pasākumam ir šāds mērķis. Tas ir paredzēts, lai aizsargātu Savienības sabiedrisko kārtību un drošību, ko apdraud Krievijas organizēta sistemātiska propagandas kampaņa, un izdarītu spiedienu uz Krievijas iestādēm, lai tās izbeigtu militāro agresiju. Šis pasākums ir arī samērīgs, jo tas ir piemērots un nepieciešams sasniedzamajiem mērķiem. Ir pietiekami konkrētu, precīzu un saskanīgu pierādījumu, ar ko ir pierādīts, ka RT France aktīvi atbalstīja Krievijas Federācijas destabilizējošo un agresīvo politiku, kas galu galā ir novedusi pie plaša mēroga militārās ofensīvas pret Ukrainu. Neviens no RT France iesniegtajiem pierādījumiem neļauj apliecināt, ka informāciju par notiekošo karu tā kopumā ir atspoguļojusi līdzsvaroti, ievērojot principus audiovizuālo mediju “pienākumu un atbildības” jomā.
Ierobežojoši pasākumi jeb sankcijas
Šis ir viens no Eiropas Savienības rīcībā esošajiem instrumentiem tās vienotās ārpolitikas un drošības politikas mērķu atbalstīšanai. Tas it īpaši attiecas uz Savienības vērtību, tās pamatinterešu un drošības aizsargāšanu, neatkarības un demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību principu nostiprināšanu un atbalstīšanu, miera saglabāšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu.
Šie pasākumi var būt vērsti pret trešo valstu valdībām vai nevalstiskām struktūrām (piemēram, uzņēmumiem) un personām (piemēram, teroristu grupām). Vairumā gadījumu pasākumi ir vērsti pret fiziskām vai juridiskām personām, un tie ietver aktīvu iesaldēšanu un ES ceļošanas aizliegumus.
Vispārējā tiesā ir iesniegtas daudzas lietas, kas attiecas uz ierobežojošiem pasākumiem: tostarp sankcijām saistībā ar darbībām, kas apšauba vai apdraud Ukrainas teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību, vai arī saistībā ar situāciju Sīrijā un Baltkrievijā, kā arī sankcijām pret Kongo Demokrātisko Republiku.
Fokuss
Rekordliels 4,125 miljardu EUR naudas sods Google par ierobežojumiem, kas bija noteikti Android mobilo ierīču ražotājiem
Spriedums Google un Alphabet/Komisija (Google Android) 2022. gada 14. septembris (T‑604/18)
Google ir informācijas un sakaru tehnoloģiju jomas uzņēmums, kas ir specializējies ar internetu saistītos produktos un pakalpojumos. Lielāko daļu ieņēmumu uzņēmums gūst no sava galvenā produkta – meklētājprogrammas Google Search. Tā uzņēmējdarbības modeļa pamatā ir mijiedarbība starp, pirmkārt, vairākiem produktiem un pakalpojumiem, kas lietotājiem visbiežāk tiek piedāvāti bez maksas, un, otrkārt, tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, kuros tiek izmantoti no šiem lietotājiem iegūtie dati. Google piedāvā arī operētājsistēmu Android, kas, pēc Komisijas uzskata, 2018. gada jūlijā bija instalēta aptuveni 80 % no Eiropā izmantotajām viedajām mobilajām ierīcēm.
Pēc tam, kad Komisijā tika saņemtas sūdzības, 2015. gadā tā uzsāka procedūru pret Google. Šīs procedūras rezultātā 2018. gadā Google tika uzlikts 4,343 miljardu EUR sods par nelikumīgu ierobežojumu noteikšanu Android mobilo ierīču ražotājiem un mobilo tīklu operatoriem. Šie ierobežojumi paredzēja, ka mobilo ierīču ražotājiem tiek noteikts pienākums:
- veikt Google Search un Chrome iepriekšēju instalēšanu, lai varētu iegūt Play Store izmantošanas licenci;
- atturēties no tādu ierīču pārdošanas, kas aprīkotas ar Google neapstiprinātām Android versijām;
- atteikties no konkurējoša meklēšanas pakalpojuma iepriekšējas instalēšanas, lai saņemtu daļu no Google reklāmas ieņēmumiem.
Komisija uzskata, ka šo ierobežojumu mērķis bija nostiprināt Google meklētājprogrammas dominējošo stāvokli un tās ieņēmumus, kas gūti no reklāmas saistībā ar šo meklēšanu.
Kas ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana?
Dominējošais stāvoklis ir ekonomiski spēcīga uzņēmuma pozīcija, kas tam dod spēju nepieļaut efektīvu konkurenci un rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem, piegādātājiem un galapatērētāja.
Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir aizliegts uzņēmumiem ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, lai ierobežotu vai izkropļotu konkurenci, piemēram, nosakot pārmērīgas cenas, ekskluzīvus pārdošanas līgumus vai lojalitātes prēmijas, kuru mērķis ir novirzīt piegādātājus no saviem konkurentiem.
Tas ir lielākais naudas sods, kādu Eiropā jebkad ir uzlikusi konkurences iestāde. Google cēla Vispārējā tiesā prasību, apstrīdot Komisijas lēmumu.
Lietā Google un Alphabet, lietas materiālu apjoms bija vairāk nekā 100 000 lappušu. Tiesas sēdē piedalījās 13 lietas dalībnieku (prasītāju – Google un Alphabet, atbildētājas – Eiropas Komisijas, un 11 personu, kas iestājušās lietā vai nu prasītājas, vai atbildētājas atbalstam) 72 advokāti un pārstāvji. Tiesas sēde notika piecas dienas.
Lieta tika izspriesta 2022. gada 14. septembra spriedumā Google un Alphabet/Komisija. Vispārējā tiesa pārsvarā apstiprināja Komisijas lēmumu un noraidīja prasību lielākajā daļā. Tomēr Vispārējā tiesa nosprieda, ka Komisija nebija pietiekami pierādījusi atsevišķu Google rīcību spēju ierobežot konkurenci un ka Komisijai nevajadzēja atteikt Google iespēju iesniegt savus argumentus šajā jautājumā uzklausīšanā. Pēc tam, kad Vispārējā tiesa pati bija veikusi visu apstākļu izvērtēšanu, galu galā tā Google noteikto naudas sodu samazināja līdz 4,125 miljardiem EUR.
Vispārējās tiesas īstenota faktu pārbaude un pareiza tiesību aktu piemērošana
Vispārējā tiesā izskatāmās konkurences lietas bieži vien ir sarežģītas un apjomīgas. Vispārējā tiesa spriež pirmajā instancē: tātad tā pārbauda ne tikai to, vai Komisija ir pareizi piemērojusi tiesību aktus, bet arī to, vai fakti ir pietiekami pierādīti. Lietās var būt ietverti detalizēti ekonomiskie pierādījumi un pētījumi, lai pierādītu vai apstrīdētu uzņēmumu rīcības ietekmi uz tirgu.
Spriedums Qualcomm/Komisija 2022. gada 15. jūnijs (T‑235/18)
Citā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietā Vispārējā tiesa pilnībā atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru Qualcomm par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu LTE mikroshēmu (elektronisko komponentu, ar ko aprīko viedtālruņus un planšetdatorus) tirgū bija uzlikts naudas sods aptuveni 1 miljarda EUR apmērā. Komisija uzskata, ka šo ļaunprātīgo izmantošanu raksturoja stimulējošus maksājumus paredzoši nolīgumi, saskaņā ar kuriem Apple bija pienākums iegādāties LTE mikroshēmas tikai no Qualcomm. Vispārējā tiesa konstatēja, ka Qualcomm tiesības uz aizstāvību ietekmēja vairāki procesuāli pārkāpumi, tostarp tas, ka izmeklēšanas laikā dažas iztaujāšanas netika ierakstītas. Vispārējā tiesa arī norādīja, ka Komisijas veiktajā analīzē par nolīgumu pretkonkurences sekām nav ņemti vērā visi būtiskie faktiskie apstākļi, it īpaši tas, ka Apple nebija tehniskās alternatīvas LTE mikroshēmām.
Atskats uz gada nozīmīgākajiem spriedumiem
Vide
Tiesa un vide
Noskatīties YouTube video
Floras un faunas aizsardzība, gaisa, augsnes un ūdens piesārņojums, kā arī ar bīstamām vielām saistītie riski ir izaicinājumi, kuriem Eiropas Savienība stājas pretim, pieņemot stingrus noteikumus. Tas pats attiecas uz piesārņotāju emisijas robežlielumu noteikšanu, it īpaši aglomerācijās.
Pētniecības un dokumentācijas direkcijas sagatavotajā rezumējumu apkopojumā tiesību speciālistiem tiek piedāvātas tiesas un vispārējās tiesas Nozīmīgāko nolēmumu izlase un Judikatūras ikmēneša biļeteni.
Enerģētika
Apstākļos, kurus iezīmē karš Ukrainā un Eiropas kontinenta energoresursu atkarība no pārējās pasaules, Eiropas Savienība nodrošina apgādi un enerģētisko drošību tās teritorijā. Tā veicina enerģijas tirgus darbības garantēšanu un energoresursu, it īpaši gāzes un elektroenerģijas, cenu pieauguma kontroli. Turklāt tā nodrošina dalībvalstu energotīklu starpsavienojumus. Savienība arī sekmē atjaunīgo energoresursu attīstību un atkarības no fosilā kurināmā samazināšanu. Tā kā dalībvalstu investīcijas varēja apdraudēt konkurenci enerģijas tirgū, to saderība ar Savienības tiesībām tika nodota Vispārējās tiesas vērtējumam.
Patērētāji
Ko Tiesa ir darījusi manā labā?
Noskatīties YouTube video
Tiesa – kā tiek garantētas Savienības patērētāju tiesības?
Noskatīties YouTube video
Patērētāju tiesību ievērošana, viņu labklājība un labsajūta ir Savienības politikas izstrādes pamatvērtības. Tiesa uzrauga patērētāju aizsargājošu noteikumu piemērošanu, lai nodrošinātu viņu veselības, drošības, kā arī viņu ekonomisko un juridisko interešu aizsardzību, neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi dzīvo, ceļo vai iepērkas.
Vienlīdzīga attieksme
Tiesa – kā tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme un aizsargātas minoritāšu tiesības
Noskatīties YouTube video
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir nostiprināta visu indivīdu kā cilvēku, darba ņēmēju, pilsoņu vai tiesvedības dalībnieku vienlīdzība likuma priekšā. Konkrētāk, ar Direktīvu 2000/78 tiek nodrošināta kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju un aizliegta jebkāda diskriminācija reliģijas jeb uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Tiesa ir izskatījusi vairākas lietas par iespējamiem tiešas vai netiešas diskriminācijas gadījumiem un uzsvērusi atbilstošu samērīguma principa ievērošanu starp ieviesto noteikumu mērķi un vienlīdzīgas attieksmes principu.
Ģimene
Eiropas Savienībā ir radīti noteikumi sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanai, lai Eiropas pilsoņi un it īpaši ģimenes savu tiesību izmantošanā netiktu traucēti tādēļ, ka viņi dzīvo dažādās Savienības dalībvalstīs, vai tādēļ, ka viņi savas dzīves laikā ir pārcēlušies uz dzīvi citā dalībvalstī. Ar šādu pašu mērķi Briseles IIa regulā ir reglamentēta tiesu iestāžu sadarbība Savienībā laulības lietās un lietās par vecāku atbildību.
Personas dati
Tiesa digitālajā pasaulē
Noskatīties YouTube video
Eiropas Savienībā ir tiesiskais regulējums, kas ir stabils un saskaņots pamats personas datu aizsardzībai neatkarīgi no to vākšanas, glabāšanas, apstrādes un nodošanas veida un konteksta. Tiesa nodrošina, lai apstrādātie vai saglabātie personas dati nepārsniegtu absolūti nepieciešamās robežas un nesamērīgi neietekmētu tiesības uz privāto dzīvi.
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa bez iekšējām robežām balstās uz vairākiem pīlāriem: dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, policijas sadarbību, ārējo robežu kontroles, patvērumu un imigrāciju. Tiesu iestāžu sadarbība starp dalībvalstīm tostarp tiek īstenota ar Eiropas apcietināšanas ordera palīdzību – tas ir dalībvalsts tiesu iestādes nolēmums ar nolūku panākt citā dalībvalstī meklētas personas apcietināšanu un nodošanu kriminālvajāšanai vai brīvības atņemšanas soda izpildei. Runājot par patvērumu, Savienības tiesībās ir paredzēti nosacījumi, kas ir jāizpilda trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, lai tie varētu saņemt starptautisku aizsardzību (Bēgļu direktīva). Tiesai tiek regulāri lūgts precizēt piemērojamo noteikumu tvērumu.
Glābšana jūrā
Glābšanas jūrā darbību kontekstā rodas jautājums par ostas dalībvalsts iestāžu pilnvaru apjomu, kontrolējot kuģus, kas kuģo ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, jūras un vides drošības jomā.
Piekļuve dokumentiem
Sabiedriskās dzīves pārskatāmība ir būtisks Savienības princips. Tādēļ jebkurš Savienības iedzīvotājs vai juridiska persona principā var piekļūt iestāžu dokumentiem. Tomēr atsevišķos gadījumos šo piekļuvi var liegt.
Konkurence un valsts atbalsts
Eiropas Savienība piemēro noteikumus brīvas konkurences aizsardzībai. Darbības, kuru mērķis ir traucēt, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, ir aizliegtas. Precīzāk, Savienības tiesībās ir aizliegti atsevišķi nolīgumi vai informācijas apmaiņa starp uzņēmumu un tā konkurentiem, kam varētu būt šāds mērķis vai ietekme, kā arī dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ko uzņēmums veic konkrētā tirgū. Tāpat principā ir aizliegts valsts atbalsts, ja vien tas nav pamatots un neizkropļo konkurenci veidā, kas ir pretējs vispārējām interesēm.
Intelektuālais īpašums
Intelektuālais īpašums Vispārējā tiesā
Noskatīties YouTube video
Tiesa un Vispārējā tiesa nodrošina tāda tiesiskā regulējuma interpretāciju un piemērošanu, kuru Savienība ir pieņēmusi, lai aizsargātu intelektuālo darbu ekskluzīvo tiesību kopumu. Intelektuālā īpašuma (autortiesības) un rūpnieciskā īpašuma (preču zīmju tiesī bas, dizainparaugu aizsardzība, patentu tiesības) aizsardzība uzlabo uzņēmumu konkurētspēju, veicinot radošumam un inovācijām labvēlīgu vidi. Savienības tiesības aizsargā arī zinātību, kas kādam produktam noteiktā Savienības ģeogrāfiskajā zonā ir atzīta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) palīdzību.
-
2017. gada jūnijā Andoras Firstistes valdība iesniedza pieteikumu, lai šāds grafisks apzīmējums tiktu reģistrēts kā Eiropas Savienības preču zīme plašam preču un pakalpojumu klāstam:
Tā kā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) atteica šīs preču zīmes reģistrāciju, Andoras Firstistes valdība cēla prasību Vispārējā tiesā. Lai varētu reģistrēt Savienības preču zīmi, tai tostarp nedrīkst būt aprakstošs raksturs, un tas nozīmē, ka tā nedrīkst aprobežoties tikai ar to preču vai pakalpojumu aprakstu, uz kuriem tā attiecas. Vispārējā tiesa spriedumā secināja, ka preču zīme “Andorra” ir aprakstoša preču zīme. Attiecīgā sabiedrība to varēs uztvert kā norādi par attiecīgo preču un pakalpojumu izcelsmi. Tas ir absolūts atteikuma pamats, kas pats par sevi jau attaisno to, ka apzīmējumu nevar reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi.
Spriedums Govern d’Andorra/EUIPO (“Andorra”), 2022. gada 23. februāris (T‑806/19)
Nodokļi
Tiešie nodokļi principā ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr, tos nosakot , kā tas, piemēram, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa gadījumā, jāievēro tādi Eiropas Savienības pamatnoteikumi kā valsts atbalsta aizliegums. Tādēļ Savienības tiesai ir jāizskata atsevišķu dalībvalstu iepriekšējie nodokļu lēmumi (tax rulings), ar kuriem daudznacionāliem uzņēmumiem ir piemērots īpašs nodokļu režīms, un kurus pārbauda Komisija.
Tiesiskums
Tiesiskuma ievērošana Savienībā
Noskatīties YouTube video
Pamattiesību harta Eiropas Savienībā – saistoši noteikumi ar konkrētām sekām
Noskatīties YouTube video
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tāpat kā Līgumā par Eiropas Savienību, ir skaidra atsauce uz tiesiskumu – vienu no Savienības dalībvalstu kopīgajām vērtībām, kuras ir Savienības pamatā. Tiesai arvien biežāk jālemj par to, vai dalībvalstīs tiek ievērots tiesiskums – gan saistībā ar prasībām saistību neizpildes dēļ, kuras Eiropas Komisija cēlusi pret dalībvalstīm, gan saistībā ar valstu tiesu iesniegtiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tādējādi Tiesai ir jāizvērtē, vai šī pamatvērtība tiek ievērota valsts līmenī, tostarp attiecībā uz tiesu varu un konkrētāk – ieceļot tiesnešus vai saistībā ar tiesnešu disciplinārajiem pasākumiem.
Ierobežojoši pasākumi un ārpolitika
Ierobežojoši pasākumi jeb “sankcijas” ir būtisks Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) instruments. Tās tiek izmantotas saistībā ar globālu un integrētu darbību, kas tostarp ietver politisku dialogu. Savienība tās izmanto it īpaši, lai aizsargātu Savienības vērtības, pamatintereses un drošību, kā arī novērstu konfliktus un nostiprinātu starptautisko drošību. Faktiski sankciju nolūks ir radīt izmaiņas politikā vai to personu vai organizāciju rīcībā, uz kurām tās attiecas, lai veicinātu KĀDP mērķus.
