A | Iestādes darbība 2022. gadā
1952. gada 4. decembrī pirmie EOTK Tiesas locekļi deva zvērestu kādā no četrām Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) oficiālajām valodām.
Alfredo Calot Escobar
Tiesas sekretārs
Tiesas sekretārs – iestādes galvenais sekretārs – Tiesas priekšsēdētāja pakļautībā vada administratīvos dienestus.
1952. gada 4. decembrī pirmie EOTK Tiesas locekļi deva zvērestu kādā no četrām Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) oficiālajām valodām. Deviņi locekļi – septiņi tiesneši un divi ģenerāladvokāti –, kuri pārstāvēja katras dalībvalsts juridisko kultūru, lai nodrošinātu auglīgu dialogu starp to tradīcijām, kanceleja, kuras darbs ir veltīts tiesas pienācīgai darbībai, valodu dienests, kurš nodrošina piekļuvi Eiropas justīcijai bez valodu barjeras, un administrācija, kura nodrošina pienācīgu publisko līdzekļu izmantošanu EOTK tiesu iestādes dienestā: lūk, šāda lielos vilcienos bija Tiesa tās darbības pirmajās dienās.
70 gadus vēlāk Tiesa var atskatīties uz noieto ceļu ar lepnumu par to, ka tai ir izdevies attīstīties līdzi laikam, nekad neatsakoties no savām pamatvērtībām.
Lai arī Tiesa kopš savas izveides ir pasludinājusi vairāk nekā 43 000 nolēmumu, tieši tagad vairāk kā jebkad atbalsts tiesu darbībai turpina būt par visu iestādes dienestu kompasu.
Šajā ziņā 2022. gads ir bijis nozīmīgs gads, kura laikā tika sagatavota augsne vienam no Tiesas būtiskākajiem projektiem, proti, integrētas lietu pārvaldes sistēmas ieviešanai, kas nākotnē ļaus tiesām strādāt pilnībā digitalizētā, drošā un integrētā plūsmā, sākot no lietas iesniegšanas līdz nolēmuma izplatīšanai. Šis projekts, kura būtības pamatā ir tiesvedības k valitāte un ātrums, pēc vairāku gadu ciešas sadarbības starp tiesām, kancelejām un dienestiem, dienasgaismu ieraudzīs 2024. gadā. Tas būs nozīmīgs solis tiesu darbības digitalizācijas procesā, kas tika sākts pirms vairākiem gadiem ar e-Curia rīka ieviešanu, un vajadzības gadījumā būs uzskatāms par jaunu liecību tehnoloģisko inovāciju kā efektivitātes un progresa garanta paātrinātai izmantošanai.
Vienlaikus iestādes darba lauku turpina piepildīt citi stratēģiskie mērķi. Šajā ziņā 2022. gadā tika uzsākti būtiski projekti un daži no tiem nenoliedzami ir kā atsauce uz pamatprincipiem, kuri ir vadījuši iestādes darbību kopš tās izveides.
Jau septiņas desmitgades viens no šiem principiem ir tādu darbinieku no visām dalībvalstīm atrašana, kuri atbilst visaugstākā līmeņa prasmēm un profesionalitātei. Daudzvalodīgi, augstu kvalificēti un pilnībā uzticīgi, strādājot tiesiskas Eiropas izveidei,– tieši viņi ir iestādes projekta centrā, kas tiek īstenots talantu novērtēšanai un saglabāšanai. Šādā nolūkā Tiesa 2022. gadā sākusi vispārēju pieejamības un iekļautības nostiprināšanas iniciatīvu, lai veicinātu kolēģu ar invaliditāti pieņemšanu darbā, integrāciju un līdzdalību, tādējādi sniedzot iespēju ikkatram pilnībā izrādīt savas spējas. Šīs iniciatīvas, kuras īstenošanā ir iesaistīta visa iestāde, mērķis ir arī visiem indivīdiem, tiesvedības dalībniekiem un apmeklētājiem nodrošināt fizisku vai virtuālu piekļuvi Eiropas Savienības Tiesai.
Vēlme arī turpmāk uzklausīt iedzīvotājus, kā arī atvieglot pietuvinātību sabiedrībai, jau ilgu laiku ietekmē iestādes saziņas un informācijas politiku. Šajā jubilejas gadā tuvināšanos ir veicinājušas vairākas iniciatīvas, piemēram, šajā apskatā aplūkotais pilotprojekts par tiesas sēžu straumēšanu tīmeklī. Pandēmijas laikā iegūto zināšanu stiprināta, iestāde ir ieviesusi arī attālināto apmeklējumu programmu, kas paredzēta dalībvalstu vidusskolēniem un kas ļauj tiem apmeklēt iestādes ēkas, aplūkot prezentācijas un savā valodā tiešsaistē apmainīties ar viedokļiem ar Tiesas locekli, neatstājot klases telpu. Iedvesmojošā iniciatīva, kurā jau ir piedalījušies vairāki simti skolēnu no dažādām dalībvalstīm, tādējādi visiem jauniešiem, kurus līdz šim no Tiesas apmeklēšanas atturēja ar attālumu, izmaksām vai pārvietošanās grūtībām saistīti apsvērumi, sniedz jaunas iespējas apmeklēt mūs un labāk izprast Savienības tiesu iestādes lomu.
2022. gadā pabeigto projektu saraksts šķiet tikpat bagātīgs un daudzveidīgs kā katru gadu, tādēļ to uzskaiti varētu turpināt. Tomēr par organizācijas kultūru un vērtībām vairāk liecina nevis tās ikgadējie sasniegumi, bet gan drīzāk tās spēja uzņemties savu atbildības daļu sarežģītajā laikposmā, kādā pašreiz dzīvo Eiropa.
Šajā ziņā Tiesa būs pilnībā izpildījusi savu lomu, uzņemot Ukrainas Augstāko tiesu, lai veicinātu miera un progresa taisnīguma izveidi, izņēmuma kārtā atverot Lielo tiesas sēžu zāli, lai uz teātra izrādes brīdi atzīmētu to tiesnešu piemiņu, kuri ir atdevuši savu dzīvību tiesiskuma aizsardzībai, par ko nerimstoši tiek atgādināts mūsu judikatūrā, izmantojot visas iespējamās tehnoloģijas, lai sastaptos ar tālumā esošajiem, vai strādājot tam, lai katrs atrastu savu vietu iestādē un varētu tajā attīstīties, tādējādi rūpējoties par vienlīdzību un iekļautību.
Tāpat kā citur, arī Tiesā 2022. gadā tika samazināta apkure un apgaismojums, sniedzot savu ieguldījumu energotaupības centienos, bet liesma, kas pavada mūsu misiju, deg tik koši kā vēl nekad!
Alfredo Calot Escobar
Tiesas sekretārs
B | Gada galvenie notikumi
Eiropas Savienības Tiesas 70 gadi: atskats uz jubilejas gadu
Ikvienam pietuvināts tiesiskums
Viss 2022. gads bija veltīts iestādes 70. gadadienai ar caurviju tēmu “Ikvienam pietuvināts tiesiskums”. Svētku pasākumi bija aicinājums atskatīties uz ceļu, kas ir noiets, kopš Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibinātāji 1952. gadā ielika pirmo akmeni Eiropas integrācijas sākumam. Lai varētu nopūst septiņdesmito svecīti, tiesu iestāde ir pārvarējusi izaicinājumus, ejot cauri gadiem un laikmetiem. Līgumu pēctecība, Vispārējās tiesas izveide 1989. gadā, jaunu pilnvaru nodošana un secīgas paplašināšanās, kā arī Brexit, pakāpeniska oficiālo valodu un ģenerāladvokātu skaita palielināšanās, Vispārējās tiesas tiesnešu skaita dubultošanās... – tik daudzi notikumi ir iezīmējuši šo ceļu un pavadījuši Tiesu tās misijas izpildē – uzraudzīt Savienības tiesību ievērošanu un nodrošināt to vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu. Pirms vēršam skatu nākotnē, atskatīsimies uz šī īpašā gada galvenajiem notikumiem.
Gada sākumā Tiesas priekšsēdētājs atklāja 70. gadadienas logo,, kas Tiesas noformējumā parādījās pirmo reizi. Šis logo kā jubilejas gada simbols tiks iekļauts visās gada publikācijās. Tas ir piestiprināts pie ēkas un ir redzams no Luksemburgas pilsētas centra, tā piesaistot iedzīvotāju uzmanību. Atvērto durvju dienu, laikā apmeklētāji varēja nosūtīt pastkartes ar šo logo uz jebkuru vietu Eiropas Savienībā, lai informētu savus tuviniekus par piedalīšanos šajā svētku pasākumā.
Informatīvajā kampaņā platformā Twitter, iedzīvotāji tika informēti par iestādes vēsturi un darbību. Tiesas darbība laikā no 1952. gada līdz mūsdienām tika atspoguļota 70 sīkziņās mūsu 146 000 sekotājiem.
Turpinot gadu desmitiem ilgušo tradīciju, kas tika sākta pēc pastmarkām, kas 1973. gadā tika izdotas Tiesas pils atklāšanai, 1987. gadā – Tiesas 35. gadadienai, 2002. gadā – 50. gadadienai un 2012. gadā – 60. gadadienai, Post Luxembourg veltīja pastmarkuiestādes 70. gadadienai. Citā kontekstā tika izdots reprezentatīvs izdevums par Tiesas vēsturi: tas ļaus sniegt informāciju par mūsu iestādi oficiālajās vizītēs un protokola pieņemšanās. Publiski pieejams izdevums tiks izdots 2023. gadā.
Decembra sākumā svinības sasniedza kulmināciju: Tiesnešu ārkārtas forumā, Tiesa pulcēja dalībvalstu konstitucionālo un augstāko tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesas priekšsēdētājus. Šis nozīmīgais ikgadējais pasākums, kas 2022. gadā notika īpašā formātā, ir iespēja Tiesas tiesnešiem un ģenerāladvokātiem, kā arī visu dalībvalstu tiesnešiem apmainīties ar viedokļiem, lai veicinātu tiesu dialogu. Tēmai “Ikvienam pietuvināts tiesiskums” veltīto pasākumu ievadīja kino seanss Lielajā tiesas sēžu zālē, izrādot jaunu filmu par godu Tiesas 70. gadadienai, kurā ir atspoguļota tās vēsture un loma Eiropas tiesiskās kārtības veidošanā. Publiski pieejamo filmu ir veidojušas Tiesas struktūrvienības, un tajā piedalās Tiesas un Vispārējās tiesas locekļi, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji, un to visu ilustrē daudzi arhīvu attēli.
6. decembra svinīgajā sēdē Tiesa uzņēma Viņa Augstību kroņprinci Guillaume, kā arī Eiropas Parlamenta pirmo priekšsēdētāja vietnieku Othmar Karas, Čehijas Republikas likumdošanas ministru un Valdības likumdošanas padomes priekšsēdētāju Michal Šalomoun, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieci Vĕra Jourová un Luksemburgas Lielhercogistes kultūras un tieslietu ministri Sam Tanson.
Eiropas celtnieki: jaunieši Tiesas uzmanības centrā
70. gadadienas svinības noslēdzās 6. decembrī ar konferenci “Eiropas celtnieki”, kas bija īpaša Eiropas Savienības augstāko pārstāvju un Eiropas jauniešu tikšanās.
“Laipni aicināti jūsu mājās, jūsu Tiesā!”
Šādiem vārdiem Tiesas priekšsēdētājs Koen Lenaerts uzrunāja 240 vidusskolēnus no desmit dalībvalstīm, kuri piedalījās, gan klātesot Lielajā tiesas sēžu zālē, gan attālināti, un pēc tam pievērsās Tiesas lomai un tās ietekmei uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Tiesas priekšsēdētājs Koen Lenaerts, kā arī Othmar Karas un Věra Jourová iepazīstināja ar savu personīgo dzīves gājumu un darbībām, ko viņi veic katrs savā iestādē, uzsverot, cik svarīga ir viņu atšķirīgā izcelsme, kas atspoguļo daudzveidībā vienotu Eiropu: “Cilvēkam ar citu izcelsmi, reliģiju vai uzskatiem var būt tik pat daudz taisnības, cik man” paziņoja Othmar Karas. Savukārt Věra Jourová jaunajiem vidusskolēniem atgādināja, ka ne vienmēr ir pastāvējušas tādas vērtības kā demokrātija un tiesiskums: viņa minēja savas dzīves pirmās nozīmīgās atmiņas par padomju tanku ierašanos 1968. gadā Prāgas pavasarī.
Pēc tam Koen Lenaerts, Othmar Karas un Věra Jourová piedalījās jautājumu un atbilžu sesijā ar jaunajiem viesiem. Eiropas izveides priekšrocības, Austrumeiropas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai nozīme, lielākie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība, tās rīcība gadījumos, kad tās tiesības un vērtības joprojām netiek ievērotas, dažāda veida kritika Eiropas Savienībai un pieaugošais eiroskepticisms, globālā sasilšana un diskriminācija dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ – tik daudz bija tēmu, par kurām jaunie apmeklētāji lūdza izteikties saviem sarunu biedriem.
Noslēgumā Tiesas priekšsēdētājs Koen Lenaerts vidusskolēniem atgādināja Robēra Šūmana teikto: “Eiropa netiks uzcelta uzreiz un kā vienots veselums. To veidos konkrēti sasniegumi, kas vispirms radīs īstenu solidaritāti.” Šīs sesijas noslēgumā vidusskolēni pauda patiesu gandarījumu par to, ka viņiem bija iespēja apmainīties ar viedokļiem ar Savienības augstākajiem pārstāvjiem.
“Manuprāt, tas tiešām ir iedvesmojoši, ka mums ir iespēja piedalīties un uzdot jautājumus vadošajiem līderiem!”
“Mūsu skolai bija iespēja uzdot jautājumus Eiropas iestāžu vadošajām personām: es biju nevis konferences skatītājs, bet gan tās dalībnieks.”
Tiesas sēžu straumēšana – vēl viens solis ceļā uz Tiesas tuvināšanu pilsoņiem
Piedāvājot modernizētu tiesas sēžu pārredzamības un atklātības principu interpretāciju, Tiesa kā izmēģinājuma projektu kopš šī gada piedāvā tiesas sēžu straumēšanu CVRIA tīmekļvietnē. Ar šo jauno pakalpojumu Tiesa cenšas tuvināties Savienības pilsoņiem. Sistēma, kas tika ieviesta 2022. gada aprīlī, piedāvā cilvēkiem, kuriem kādu iemeslu (izmaksu, attāluma, pārvietošanās grūtību) dēļ nav iespēju ierasties Luksemburgā, iespēju sekot līdzi Tiesas virspalātas sēdēm tādos pašos apstākļos kā apmeklētājiem klātienē. Tā kā iestādes darbības pamatā ir daudzvalodība, iedzīvotāji var sekot līdzi debatēm vēlamajā valodā, izvēloties attiecīgo straumēšanas tulkošanas kanālu.
Lai nodrošinātu tiesas debašu objektivitāti un novērstu jebkādus tehniskus sarežģījumus, tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai netiek translētas tiešraidē, bet gan ierakstā. Tādējādi rīta tiesas sēdes tiek translētas pēcpusdienā, savukārt pēcpusdienas tiesas sēdes ir pieejamas nākamajā rītā. Savukārt Tiesas spriedumu pasludināšana un ģenerāladvokātu secinājumu nolasīšana tiek translēta tiešraidē. Lai atvieglotu lietas izpratni, tieši pirms tiesas sēdes translācijas uz ekrāna tiek piedāvāts daudzvalodu audiovizuāls pārskats, ko prezentē preses dienesta darbinieks, izskaidrojot lietu.
Sébastien Servais
Multimediju nodaļas vadītājs
“Lai gan lēmums par straumēšanas ieviešanu ir diezgan nesens, mūsu nodaļa tam gatavojās vairākus gadus. Galvenais izaicinājums, ar kuru saskārāmies, to uzsākot, vispirms bija tehnisks, jo bija nepieciešams plašs datoraprīkojums un izmaiņas mūsu konferenču sistēmu kodolā, it īpaši, lai nodrošinātu daudzvalodības ievērošanu. Daudz uzmanības prasīja citi elementi: attēlu izmantošana tiesas sēžu laikā, dažādi jautājumi par tiesas sēdes saturu, kā arī tajā iesaistīto personu personas datu aizsardzība. Īpaša uzmanība tika pievērsta kadrējumu kvalitātei un kameru izmantošanai, lai tiktu nodrošināts kvalitatīvs attēls. Šo straumēšanas pakalpojumu pakāpeniski papildinās jauni ārējās saziņas līdzekļi, kas ļaus padarīt redzamāku mūsu iestādes darbu, saglabājot maksimālu pārskatāmību iedzīvotājiem. Visticamāk, tas ir tikai pirmais solis, taču spert pirmo soli vienmēr ir visgrūtāk.”
Tina Omahen
tulce
“Pēc tam kad veselības krīzes dēļ mutiskajiem tulkiem nācās pielāgoties būtiskām pārmaiņām savā profesijā, viņi saskārās ar citu jauninājumu: to audiovizuālo pārskatu dublēšanu, kuri tiek piedāvāti pirms straumēšanā translētajām tiesas sēdēm. Atšķirībā no mutiskās tulkošanas dublēšana ir jāveic gandrīz ideālā sinhronizācijā ar runātāju. Papildus tam, ka mūsu ierastā atveides tehnika bija jāpielāgo šai atšķirīgajai prasībai, mums bija jāiepazīstas arī ar jauniem ierakstīšanas rīkiem. Dažiem kolēģiem, kuri gatavojoties izmantoja galvenokārt ar roku rakstītus dokumentus, pāreja uz digitālo formātu bija izaicinājums, ar kuru bija jātiek galā. Tomēr, neraugoties uz dažkārt piedzīvotiem aukstiem sviedriem, tagad mēs esam izstrādājuši stabilu kārtību jaunā uzdevuma veikšanai.”
Marc-André Gaudissart
Tiesas sekretāra vietnieks
“Lai gan tostarp žurnālisti, akadēmisko aprindu pārstāvji un Parlamenta deputāti jau vairākus gadus bija aicinājuši translēt internetā tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, ne Tiesa, ne Vispārējā tiesa to vēl nebija īstenojusi ne tikai tādu jautājumu dēļ, kas saistīti ar tiesas debašu vadību un netraucētu tiesas sēžu norisi, bet arī tehnisku un lingvistisku ierobežojumu dēļ, jo daudzvalodu tiesas sēdes translēšana bez sinhronā tulkojuma Savienības pilsoņiem nebūtu tik noderīga. Tā tas bija pirms veselības krīzes...
Pateicoties ievērojamām Tiesas pūlēm šajā laikposmā – it īpaši, lai lietas dalībnieki, uz kuriem dažkārt attiecās ļoti stingri ceļošanas ierobežojumi, varētu attālināti piedalīties Luksemburgā notiekošajās tiesas sēdēs mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai,– Tiesa ir ieguvusi nepieciešamos tehniskos līdzekļus, kas tagad tai ļauj nodrošināt tiesas sēžu translēšanu internetā. Pašreiz šīs izmaiņas attiecas tikai uz Tiesas virspalātas sēdēm. Tomēr tas ir svarīgs solis ceļā uz lielāku tiesas pārredzamību iedzīvotājiem, kā arī nenoliedzams progress valstu tiesām, kuras ir uzdevušas Tiesai prejudiciālu jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju vai spēkā esamību, un kuras tagad var attālināti sekot līdzi ar to saistītajām diskusijām tiesas sēdē, tādējādi gūstot labāku izpratni par Tiesas atbildes saturu. Tas ir nozīmīgs ieguvums laikā, kad dažkārt tiek apšaubītas Eiropas integrācijas vērtības un pamati.” 2022.
Teātra izrāde Tiesas Lielajā tiesas sēžu zālē
“Pēdējā vasara – Falcone un Borsellino trīsdesmit gadus vēlāk”
Pieminot Itālijas tiesnešu Giovanni Falcone un Paolo Borsellino slepkavības 30. gadadienu, Tiesas Lielā tiesas sēžu zāle tika pārveidota par teātra skatuvi, lai izrādītu Claudio Fava lugu L’Ultima estate – Falcone e Borsellino trent’anni dopo, kuras režisore bija Chiara Callegari, un to noskatījās Tiesas priekšsēdētājs Koen Lenaerts un daudzas ievērojamas personas. Claudio Fava ir žurnālists un rakstnieks, bijušais Itālijas parlamenta deputāts un Eiropas Parlamenta deputāts, pašreizējais Commissione Antimafia della Regione Sicilia p riekšsēdētājs. V iņa d arbs i r v eltīts d ivu I tālijas t iesnešu dzīves pēdējiem mēnešiem deviņdesmitajos gados.
Rakstāmgalds, divi krēsli, dokumentu skapis minimālā scenogrāfijā: režisore Chiara Callegari vēlējās parādīt, cik svarīga ir uzticība kopīgam mērķim un nepieciešamība saglabāt modrību, saskaroties ar draudiem, ko mūsdienās joprojām rada tiesiskuma apdraudējums un ekonomiskā noziedzība bez robežām.Mākslinieciskā valoda rada telpu, lai izraisītu emocijas skatītājos un atgādinātu par tiesiskuma vērtībām. Šādi Tiesa atgādināja, cik svarīgs ir pienākums saglabāt piemiņu, un vēlējās izrādīt cieņu šiem itāļu tiesnešiem, kuri strādāja tiesiskuma aizsardzības labā.
Chiara Callegari, Simone Luglio un Giovanni Santangelo
“Izrāde L’Ultima estate – Falcone e Borsellino trent’anni dopo rekonstruē unikālu stāstu par diviem Itālijas tiesnešiem, kuri veltīja sevi cīņai pret mafiju. Tā ir radīta 2021. gadā, kad cilvēce piedzīvoja lielu nenoteiktību, un cilvēki visā pasaulē cīnījās pret kopīgiem draudiem. Šādā nenoteiktībā bija savādi un grūti domāt par to, kā dramatizēt šo divu cilvēku dzīves, kuriem vienatnē bija jācīnās pret nekādi neierobežotu nezvēru – mafiju. Godināt viņu personības tādā vidē kā Eiropas Savienības Tiesa bija privilēģija.
Lai stāstītu stāstu, aktierim ir vajadzīga publika. Tiesā mēs ne tikai sastapām daudz skatītāju – gan klātienē, gan ar straumēšanas palīdzību –, bet arī nonācām vietā, kuras būtība un uzdevums ir paust visu Eiropas pilsoņu balsi.
Šī vieta mūsu lugu parādīja kontekstā un pacēla mūsu izrādi citā līmenī. Aktieru teikto vārdu nozīme mainījās un ieguva citu dimensiju. Mums bija jāaprod ar faktu, ka esam pirmie, kuri uzstājušies Tiesā, kas uz vienu dienu bija pārtapusi par teātra zāli.
Ievadvārdus izrādei vispirms teica Tiesas priekšsēdētājs Koen Lenaerts, pēc tam – Itālijas tieslietu ministre Marta Cartabia Un tad tika dots vārds mums! Saskaroties ar izaicinājumu izrādīt tik trāpīgu lugu šajā ļoti simboliskajā tiesas namā, mums bija jābūt uzdevuma augstumos.
“Diena bija izlemta – maija sestdiena...” šie vārdi tad atbalsojās Lielās tiesas sēžu zāles klusumā, un sākās mūsu stāsts par divu tiesiskuma kalpu cilvēcisko piedzīvojumu.
Mēs joprojām atceramies sirsnīgo uzņemšanu, organizatoru un tehnisko komandu pieejamību un kompetenci, kā arī kopīgo entuziasmu šajā brīnišķīgajā Savienības tiesību katedrālē.”
C | Saikne ar sabiedrību
Saziņas direkcijas Preses dienesta darbinieki pēc izglītības ir juristi un to uzdevums ir žurnālistiem visās dalībvalstīs un to dažādajiem korespondentiem izskaidrot spriedumus, rīkojumus un secinājumus, kā arī aktuālās lietas. Viņi ir atbildīgi par to, lai tiktu sagatavoti tiem domātie pasākumi un komunikācijas materiāli, kurus tie var abonēt.
page-s3.sub-3.region-2.graph-1.paragraph-1
page-s3.sub-3.region-2.graph-1.paragraph-2
2022. gadā, kad tēma bija “Ikvienam pietuvināts tiesiskums”, dialogs ar tiesību speciālistiem un sabiedrību kļuva intensīvāks. Turpinot iepriekšējo gadu praksi, informācijas tehnoloģiju izmantošana gan saistībā ar jauno attālināto apmeklējumu programmu, gan izmantojot sociālos tīklus, joprojām ir galvenais līdzeklis Tiesas darba pieejamības un pārredzamības palielināšanai, jo īpaši pilsoniskai sabiedrībai. 70. gadadiena bija iespēja uzsvērt vienu no Tiesas pamatvērtībām: strādāt pilsoņu un uz tiesiskumu balstītas Savienības labā.
2022. gads bija iezīmīgs ar pakāpenisku apmeklētāju atgriešanos, pateicoties pakāpeniskai pandēmijas radīto ierobežojumu atcelšanai.
Pēc diviem gadiem, kuru laikā jebkāda pulcēšanās bija liegta, 9. maijā, Eiropas dienā, Tiesā tika organizēta pirmā Atvērto durvju diena Šī pasākuma laikā Tiesas galvenajā mītnē pēc iepriekšēja pieraksta notika apmeklējumi gida pavadībā vairākās valodās, kuri deva iespēju iepazīties ar iestādes darbu: sabiedrība guva ieskatu par Tiesas un Vispārējās tiesas misiju, lietas virzību, apspriežu zāli un Lielo tiesas sēžu zāli. Šajā skaistajā pavasara dienā Tiesa atvēra savu stendu arī Ešā pie Alzetes [Esch-sur- Alzette], kas 2022. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Darbinieku un Tiesas locekļu komanda devās uz tikšanos ar iedzīvotājiem, lai popularizētu un skaidrotu Eiropas tiesu iestādes lomu. Vēlāk 8. oktobrī Tiesa nolēma vēlreiz vērt savas durvis daudz plašākam pasākumam nekā pavasarī. Godā tika celti iestādes sniegtie pakalpojumi un daudzās profesijas. Šo unikālo iespēju iepazīt Tiesu no iekšpuses izmantoja vairāk nekā 2700 cilvēku.
Šajā gadā iestāde CVRIA tīmekļvietnē publicējusi 216 paziņojumus presei, kuru mērķis ir reāllaikā informēt žurnālistus un praktiķus par Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumiem, tiklīdz tie ir pieņemti. Ņemot vērā visas tīmekļvietnē pieejamās valodu versijas, korespondentiem dalībvalstīs tika nosūtīti pavisam 2856 paziņojumi presei.
Preses dienesta darbinieki saviem korespondentiem – galvenokārt žurnālistiem, bet arī tiesību speciālistiem – ir izsūtījuši arī 551 informatīvo vēstuli un 568 “ātros vēstījumus” par lietām, par kurām paziņojumi presei netika sagatavoti. 2022. gadā ir apstrādātas arī vairāk nekā 10 000 elektroniskā pasta vēstules un gandrīz 5000 telefona zvani saistībā ar iedzīvotāju pieteikumiem par informācijas sniegšanu (katra pieteikuma iesniedzēja valodā).
Iestāde ir paplašinājusi sociālo tīklu izmantošanu, lai informētu sabiedrību, izmantojot divus platformas Twitter kontus – vienu franču un otru angļu valodā –, kuriem ir pavisam 146 000 sekotāju. 2022. gadā tika publicētas 1868 Twitter sīkziņas – divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā – galvenokārt par Tiesas un Vispārējās tiesas svarīgākajiem spriedumiem un galvenajiem notikumiem iestādes dzīvē. Lai atspoguļotu 70. gadadienas svinības, tika īstenota kampaņa platformā Twitter: par godu šim notikumam tika publicētas 70 sīkziņas, kuras atklāja sekotājiem Tiesas vēsturi, atspoguļojot pēdējos 70 iestādes gadus. Iestāde ir pārstāvēta arī LinkedIn, un šajā profesionālajā platformā tā ir publicējusi 313 ziņojumus saviem 178 000 abonentiem. Šajā gadā Tiesa šo kopienu ir palielinājusi par vairāk nekā trešdaļu – šāda attīstība liecina, ka tās klātesamība šajā platformā ir redzama.
page-s3.sub-3.region-2.graph-2.paragraph-1
page-s3.sub-3.region-2.graph-2.paragraph-2
Tādējādi Tiesa cenšas panākt pārredzamību, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos šai iestādei. Šajā procesā būtisks faktors ir izpratne par Tiesas lomu un tās kā tiesu iestādes darbību. Vēlmi būt tuvāk iedzīvotājiem apliecina arī īstenotais attālināto apmeklējumu projekts, kas tika uzsākts 2021. gadā. Pēc projekta ieviešanas franču, itāļu, latviešu un ungāru valodā tas tiek veiksmīgi piedāvāts arī citās valodās. Tādējādi attālinātie apmeklējumi ir notikuši arī čehu, grieķu, poļu un rumāņu valodā. Mērķis ir arī 2023. gadā turpināt šo attīstību un paplašināt programmu ar vēl citām oficiālajām valodām.
Runājot par tradicionālākiem formātiem, pēc diviem pandēmijas būtiski skartiem gadiem atkal aktīvi tiek organizēti klātienes apmeklējumi Pavisam Tiesas ēkās ieradās 9683 apmeklētāji. Citi izvēlējās virtuālo formātu – – šajā gadā tie bija aptuveni 15 % apmeklētāju. Šī tendence nākamajos gados visticamāk ievērojami palielināsies un Tiesa kļūs pieejamāka arī tiem Eiropas pilsoņiem, kuri atrodas vistālāk no Luksemburgas. Šī atvērtības politika, no vienas puses, samazina oglekļa dioksīda ietekmi un likvidē attālumus un izmaksas, un, no otras puses, tā ir pievienotā vērtība iestādes pārredzamības un izpratnes nodrošināšanai.
Attālināto apmeklējumu mērķis ir iepazīstināt vidusskolēnus vecumā no 15 līdz 18 gadiem ar Savienības tiesu lomu. Par Tiesas judikatūras ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi un tiesu darbību stāsta jurists. Vidusskolēni dodas virtuālā apmeklējumā pa ēkām un noskatās divas šai programmai veidotas īsfilmas. Jautājumu/atbilžu sesijā viņiem ir iespēja tikties ar tiesnesi vai ģenerāladvokātu. Programmas mērķis ir veicināt jauno vidusskolēnu un viņu skolotāju izpratni par demokrātiskajām vērtībām un aktuālajiem tiesību izaicinājumiem.
Mr Dimitrios Gratsias,
Tiesas tiesnesis
“Jau kopš projekta sākuma ar lielu entuziasmu uztvēru iespēju piedalīties “attālinātajā apmeklējumā” grieķu valodā. Tomēr jāatzīstas, ka man bija nelielas šaubas. Kā lai runā par Tiesu ar vidusskolēniem, neieslīgstot pārmērīgi tehniskās detaļās, bet arī neiekrītot mānīgi vienkāršotas informācijas lamatās? Turklāt runa būtu par attālinātu apmeklējumu, kurā iztrūkst spontanitātes, kas parasti raksturo viedokļu apmaiņu klātienes apmeklējuma laikā. Izrādījās, ka manas šaubas nebija pamatotas. Daudzi dalībnieki mums savus jautājumus – vienu par otru rosinošāku – atsūtīja jau iepriekš. Savu prezentāciju es strukturēju, vispirms atbildot uz vispārīgiem jautājumiem, tad – uz konkrētākiem, pat personiskākiem jautājumiem. Šādi, pateicoties arī sesijas laikā uzdotajiem jautājumiem, mums ne tikai izveidojās dzīvīga diskusija – kas, ņemot vērā attiecīgo publiku, nav pārsteidzoši –, bet arī patiešām padziļināta diskusija, kas, manuprāt, sniedza patiesu priekšstatu par Tiesas misiju un izaicinājumiem, ar kuriem tai ir jāsastopas. Vai es šo pieredzi vēlētos atkārtot? Protams, par to nav ne mazāko šaubu!”
Varvara Efkarpidou,
vecākās klases skolniece, franču–grieķu skola “Jeanne d’Arc”, Pireja, Grieķija
“Man un maniem klases biedriem bija iespēja piedalīties attālinātajā apmeklējumā Eiropas Savienības Tiesā un apmainīties ar viedokļiem ar tās locekļiem. Iespēja apmeklēt Tiesu gida pavadībā ir unikāla iespēja mūsu vecumā, kad profesionālajai orientācijai un ieskatam ir arvien nozīmīgāka loma mūsu nākotnes veidošanā. Tā ne vienmēr izskatās optimistiska: mūsu šaubas palielina sociālās un finanšu krīzes, kā arī arvien pieaugošās mūsu vecāku bažas. Tādēļ tikšanās ar Tiesas locekļiem bija bagātinoša pieredze, un dažiem no mums – arī aizsākums kādam sapnim. Atbildes uz mūsu jautājumiem un viss šis apmeklējums gida pavadībā raisīja interesi un zinātkāri visos vidusskolēnos. Šis apmeklējums paliks mūsu atmiņās. Izsakām pateicību visiem organizētājiem un mūsu skolai par šo skaisto iniciatīvu.”