Vispārējās tiesas darbības statistika - 2023

Skatīt detalizētu Vispārējās tiesas statistiku  

Komentāri par Vispārējās tiesas 2023. gada statistiku

Vittorio Di Bucci, Vispārējās tiesas sekretārs

Pirmo reizi kopš stāšanās amatā 2023. gada 5. jūnijā man ir tas gods izteikties, lai komentētu ar tiesas darbību saistīto gada statistiku. Tāpat kā mans priekšgājējs Emmanuel Coulon, arī es uzskatu, ka šis uzdevums ir būtisks, lai izsekotu tiesvedības evolūcijai, novērtētu noteiktas Eiropas Savienības iestāžu un struktūru likumdošanas, regulatīvās un lēmumu pieņemšanas darbības sekas un izvērtētu tiesas veikto izvēļu ietekmi.

2023. gada statistikas pareizai interpretācijai vispirms ir jānorāda uz 404 būtībā identisku lietu virkni, kas tika ierosinātas 2023. gada oktobrī (no T‑620/23 līdz T‑1023/23) – tās ir prasības saistībā ar grozījumiem Eiropas Parlamenta deputātiem paredzētajā brīvprātīgajā papildu pensiju shēmā un ietilpst “institucionālo tiesību” jomā (skat. tālāk tabulu Nr. 4). Šī virkne ievērojami ietekmēja ierosināto lietu skaitu, kas pirmo reizi Vispārējās tiesas pastāvēšanas vēsturē pārsniedza vienu tūkstoti, sasniedzot 1271 lietu. Ja šīs apvienotās lietas skaitītu kā vienu vienīgu lietu, tad ierosināto lietu skaits būtu 868 un tas būtu tuvu iepriekšējo gadu līmenim (904 lietas 2022. gadā, 882 lietas 2021. gadā un 847 lietas – 2020. gadā).

I. Ierosinātās lietas: pirmās lietas par digitālo tirgu regulējumu un atsevišķas izmaiņas citās jomās

2023. gadā radās jauni strīdi saistībā ar digitālo tirgu regulējumu. Tas notika pēc tam, kad Eiropas Savienība pieņēma Regulu par digitālajiem pakalpojumiem (ES) 2022/2065 (angliski: Digital Services Act, DSA (Digitālo pakalpojumu akts)) un Regulu par digitālajiem tirgiem (ES) 2022/1925 (angliski: Digital Markets Act, DMA (Digitālo tirgu akts)). Pirmā ir uzskatāma par vispārēju starpnieku un tiešsaistes platformu regulējumu, ko īsteno gan valsts iestādes, gan Komisija, un šajā pēdējā gadījumā par to var celt prasību Vispārējā tiesā (divas lietas 2023. gadā: T‑348/23 Zalando/Komisija un T‑367/23 Amazon Services Europe/Komisija). Otra regula ir tiesiskais regulējums, kas īpaši attiecas uz lielām digitālajām grupām, uzliekot tām pienākumus, kas saistīti ar “vārtziņa” statusa noteikšanu. Komisijai, kura ir pakļauta Savienības tiesas pārbaudei, ir jāizraugās šīs grupas un tām jāpiemēro minētie noteikumi. Trīs prasītāji jau ir iesnieguši Vispārējā tiesā četras prasības, lai apstrīdētu lēmumus, kas pieņemti saistībā ar vārtziņa statusa noteikšanas procedūru (lietas T‑1077/23 Bytedance/Komisija, T‑1078/23 Meta/Komisija un T‑1079/23 un T‑1080/23 Apple/Komisija). Lai sagatavotu tiesu šiem jaunajiem strīdiem, kā arī prasībām, kas varētu attiekties uz citu likumdošanas jauninājumu – Regulu par ārvalstu subsīdijām (ES) 2022/2560, ir veikti iekšēji organizatoriski pasākumi. Saistībā ar tiem ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa nolēma grozīt lēmumu attiecībā uz kritērijiem lietu sadalei palātām (OV 2023, C 286, 2. lpp.).

Tradicionālajās Vispārējās tiesas strīdu jomās var konstatēt nelielu pieaugumu civildienesta (82 lietas salīdzinājumā ar 66 lietām 2022. gadā) un intelektuālā īpašuma jomās (310 lietas salīdzinājumā ar 270 lietām 2022. gadā).

Vispārējās tiesas darbību turpināja papildināt strīdi saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem, tomēr mazākā mērā nekā 2022. gadā. 2023. gadā tika ierosinātas 63 lietas, salīdzinot ar 103 lietām 2022. gadā. Jaunās lietas šajā jomā lielākoties (41 lieta no 63) skar virkni ierobežojošo pasākumu, kurus Eiropas Savienība 2022. gadā pieņēma attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām Krievijas un Ukrainas konflikta kontekstā. Daudzās izskatāmajās lietās, galvenokārt saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem, prasītāji ir pielāgojuši savu prasības pieteikumu saskaņā ar Reglamenta 86. pantu, lai apstrīdētu uz viņiem attiecināmo pasākumu pagarināšanu vai grozīšanu, tā vietā, lai apstrīdētu šos lēmumus, iesniedzot jaunu prasību. Šādas metodes priekšrocība ir tā, ka vairāku tiesību aktu izskatīšana tiek koncentrēta vienā lietā, tomēr tas padara sarežģītāku tiesvedību un apgrūtina tās virzību, īpaši tad, ja prasības pieteikuma pielāgošana notiek neilgi pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai vai tās laikā. Vispārējā tiesa apsver iespēju grozīt savu reglamentu šajā jautājumā, lai paredzētu, ka prasības pieteikuma pielāgošana jāiesniedz īsā laika posmā pēc Vispārējās tiesas lēmuma par mutvārdu procesa sākšanu paziņošanas. Tas ļautu saglabāt zināmu elastību attiecībā uz strīdu par Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu pagarināšanu un grozīšanu izskatīšanas kārtību, vienlaikus ierobežojot trūkumus, ar kuriem Vispārējā tiesa pašlaik saskaras.

Lietas, kas saistītas ar ekonomikas un monetāro politiku, jomā, kas jo īpaši ietver banku tiesības, katru gadu turpina pieaugt, sasniedzot 56 jaunas lietas, kas ierosinātas 2023. gadā. Tā kā lielākā daļa šo lietu attiecas uz banku ikgadējām iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā un tā kā sākotnējais astoņu gadu iemaksu periods tuvojas beigām, šis skaitlis turpmākajos gados varētu samazināties.

2023. gadā neapstiprinājās īslaicīgais prasību skaita pieaugums 2022. gadā (68 jaunas lietas) valsts atbalsta jomā. Paaugstinātā aktivitāte šajā jomā bija saistīta ar daudzu prasību iesniegšanu 2022. gadā, apstrīdot Komisijas lēmumu saistībā ar Portugāles īstenoto atbalsta shēmu Madeiras brīvajai zonai, kas pierāda to, ka Vispārējās tiesas darbība ir atkarīga no Eiropas Savienības iestāžu un struktūru pieņemtajiem aktiem un šo aktu likumības apstrīdēšanas. Desmit jaunās lietas, kas šajā jomā reģistrētas 2023. gadā, ir zemākais rādītājs kopš 1993. gada, kad Vispārējā tiesa ieguva kompetenci izskatīt indivīdu prasības valsts atbalsta jomā.

Visbeidzot, lietas konkurences jomā joprojām ir vēsturiski zemā līmenī ar 13 jaunām lietām 2023. gadā.

II. Tiesas darbību atspoguļojoši skaitļi

Gada laikā pabeidzot 904 lietu izskatīšanu, Vispārējai tiesai klājas labāk nekā vidēji pēdējos gados. Tai ir arī izdevies samazināt neizskatīto lietu uzkrājumu, jo pabeigtās lietas par 36 vienībām pārsniedz jaunās lietas (ja 404 būtībā identisku lietu grupu uzskaita kā vienu lietu). Pamatojoties uz to, 1438 izskatāmās lietas 2023. gada 31. decembrī ir neliels uzlabojums salīdzinājumā ar 1474 lietām, ar ko mums bija jārēķinās gadu iepriekš. Šis progress varētu pieaugt 2024. gadā, kad Vispārējai tiesai vajadzētu spēt pabeigt izskatīt atsevišķas lielas lietu grupas. Šķiet, ka tas apstiprina to, ka Vispārējā tiesa spēj uzņemties 2024. gada rudenī paredzēto dažu prejudiciālā nolēmuma kompetenču nodošanu, tādējādi atvieglojot Tiesas darba slodzi.

Jānorāda, ka:

• gandrīz 14 % (13,61 %) lietu tika izskatītas paplašinātā piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, kas apstiprina jau 2022. gadā novēroto lietu nodošanas izskatīšanai paplašinātā iztiesāšanas sastāvā pieauguma tendenci (12 %; 2023. gadā paplašinātā iztiesāšanas sastāvā tika izskatītas 123 lietas, salīdzinot ar 100 lietām 2022. gadā). Paplašinātā iztiesāšanas sastāvā pārsvarā tiek pasludināti spriedumi, tomēr nav izslēgta arī rīkojumu pieņemšana (desmit rīkojumi 2023. gadā, astoņi rīkojumi 2022. gadā);
• trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvā tika izskatīti 79 % lietu, salīdzinot ar 82 % lietu 2022. gadā. Šo sarukumu var izskaidrot ar biežāku lietu nodošanu izskatīšanai paplašinātā iztiesāšanas sastāvā, kā tas tika paskaidrots iepriekš;
• vienu lietu Vispārējā tiesa izskatīja, lemjot virspalātā, pēc tam, kad Tiesa, izskatot apelācijas tiesvedību, nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai (lieta T‑65/18 RENV Venecuēla/Padome par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā);
• deviņas lietas izlēma tiesnesis vienpersoniski (astoņi spriedumi un viens rīkojums), salīdzinot ar divām lietām 2022. gadā un trim lietām 2021. gadā;
• nedaudz ir palielinājies iesniegto pieteikumu par pagaidu noregulējumu skaits (41 pieteikums 2023. gadā, salīdzinot ar 37 pieteikumiem 2022. gadā), kā arī pabeigto pagaidu noregulējuma tiesvedību skaits (40 tiesvedības 2023. gadā, salīdzinot ar 37 tiesvedībām 2022. gadā);
• 59 % no pabeigtajām lietām 2023. gadā tika izbeigtas ar spriedumu un 41 % – ar rīkojumu. 66 % pabeigto lietu tika izbeigtas ar tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

Būtiski pieaudzis tiesas sēžu mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai skaits (286 tiesas sēdes, salīdzinot ar 241 tiesas sēdi 2022. gadā un 240 tiesas sēdēm 2021. gadā) 419 skatītajās lietās (303 lietas 2022. gadā un 290 lietas 2021. gadā). Jāpiebilst, ka 2023. gadā tika organizētas desmit kopīgas tiesas sēdes, kuras kopumā aptvēra 70 skatītās lietas. Iespēja organizēt kopīgu tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai vairākām lietām, kas nav apvienotas, kopš 2023. gada 1. aprīļa ir paredzēta Reglamenta 106.a pantā. Viena no tām aptvēra pavisam 42 skatītās lietas (lietu grupā T‑700/13, Caixabank u.c./Komisija, kas attiecas uz Spānijas īstenotu valsts atbalstu noteiktām ekonomisko interešu grupām un to ieguldītājiem nodokļu režīmā, kas piemērojams noteiktiem kuģu iegādei paredzētiem finanšu līzinga līgumiem, pazīstams arī ar nosaukumu “Spānijas nodokļu līzinga sistēma”).

Gada laikā nenotika neviena tiesas sēde ar videokonferences palīdzību, lai arī 2023. gada 1. aprīlī stājās spēkā jauni noteikumi par šīs sistēmas izmantošanu. Lai gan sākotnēji šī iespēja tika paredzēta gadījumā, kad lietas dalībnieks nevarēja ierasties Vispārējās tiesas telpās Covid‑19 pandēmijas izraisītās veselības krīzes situācijas dēļ, šobrīd Reglamenta 107.a pants paredz, ka lietas dalībnieks to var pieprasīt drošības apsvērumu vai citu nopietnu iemeslu dēļ (piemēram, gaisa satiksmes streiks), kas neļauj pārstāvim fiziski piedalīties tiesas sēdē. Šāda tendence ir izskaidrojama ar pandēmijas beigām.

Nedaudz palielinājies vidējais tiesvedības ilgums. 2023. gadā tas ir 18,2 mēneši lietās, kas pabeigtas ar spriedumu vai rīkojumu (salīdzinot ar 16,2 mēnešiem 2022. gadā un 17,3 mēnešiem 2021. gadā) un 21 mēnesis (salīdzinot ar 20,4 mēnešiem 2022. gadā un 20,3 mēnešiem 2021. gadā), ņemot vērā tikai lietas, kas pabeigtas ar spriedumu. Šajā ziņā jānorāda, ka vidējais tiesvedības ilgums šajā pēdējā kategorijā svārstās starp vidējo ilgumu 37,1 mēneša garumā konkurences tiesību lietās vai 34,1 mēnesi valsts atbalsta lietās un 13,7 mēnešiem intelektuālā īpašuma lietās. Tiesvedības ilgumu ir palielinājusi vairāku sarežģītu lietu vai lietu grupu izskatīšana, jo īpaši valsts atbalsta un konkurences jomā.

No 1841 lietas, kas atradās izskatīšanā Vispārējā tiesā 2023. gada 31. decembrī (kopējais skaitlis, ieskaitot 404 identiskās prasības), 29 % attiecas uz institucionālajām tiesībām (kā norādīts iepriekš, minētās 404 lietas ir daļa no 543 izskatāmām lietām 2023. gada 31. decembrī, kas ietilpst šajā jomā), 13 % attiecas uz ekonomikas un monetāro politiku un 9,5 % attiecas uz valsts atbalstu. Jomās, kurās Vispārējā tiesā notiek specializēšanās, intelektuālais īpašums veido 18 % no izskatāmām lietām un civildienests – 6 % no šīm lietām, un tas ir nemainīgs procents salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Attiecībā uz iztiesāšanas sastāviem var atzīmēt pastiprinātu vēršanos virspalātā, jo 2023. gada beigās šajā palātā tika izskatītas sešas lietas, kuras var iedalīt divās grupās: viena attiecas uz Atveseļošanas un noturības fondu un otra – uz ierobežojošo pasākumu jomu.

III. 2023. gada svarīgākie notikumi un perspektīvas

2023. gadā Tiesa turpināja proaktīvas lietu pārvaldības politiku un veica jaunus pasākumus ļoti lielu lietu un lielu lietu grupu izskatīšanai no to reģistrācijas brīža. Šiem pasākumiem būtu arī jāatvieglo dažu tādu lietu grupu izskatīšanas atsākšana, kuras bija apturētas līdz brīdim, kamēr apelācijas tiesvedībā tiek izskatītas lietas, kas ir noteiktas par pilotlietām. Izvirzītie mērķi ir procedūru racionalizācija un paātrināšana vissarežģītākajās lietās, kuras tiks piešķirtas palātām un tiesnešiem referentiem, piemērojot īpašus kritērijus, tās tiks pakļautas orientējošam grafikam, kas tiks pārskatīts atbilstoši procedūras attīstībai, to izskatīšanai varēs tikt piešķirti lielāki resursi, kā arī to apstrāde būs prioritāra spriedumu redaktoru nodaļā un tulkošanas dienestos.

Sagatavošanās darbi, lai daļēji nodotu kompetenci sniegt prejudiciālu nolēmumu, gada laikā notika stabilā tempā un turpināsies arī 2024. gadā. Tie jo īpaši ietver Eiropas Savienības Tiesas statūtu, kā arī procesuālo normu (Reglamenta, praktisko īstenošanas noteikumu un atvasināto tiesību aktu) pielāgošanu. Politiskā vienošanās par statūtu reformu tika panākta 2023. gada 7. decembrī, un pēc tam to apstiprināja Eiropas Parlaments un Padome. Vispārējā tiesa ir izstrādājusi Reglamenta grozījumu projektu, kas pēc tam, kad tam būs piekritusi Tiesa, tiks nosūtīts Padomei apstiprināšanai 2024. gada sākumā. Tiek gatavoti arī pārējie teksti, kas būtībā ir tikai Vispārējās tiesas pārziņā. Papildus procesuālo noteikumu grozīšanai ir jāveic būtiskas darbības struktūru, metožu un darbplūsmas vai IT rīku pielāgošanai, kā arī personāla apmācības pasākumi, lai Vispārējā tiesa un tās kanceleja varētu veiksmīgi tikt galā ar pirmajiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurus paredzēts saņemt 2024. gada pēdējā ceturksnī.

Vispārējās tiesas darbības pamatā ir arī tiesu sistēmas sabiedrisko pakalpojumu modernizācija, kas veicina Eiropas tiesu sistēmas efektivitāti. Iepriekšējos gados veiktos pasākumus visa tiesvedības procesa digitalizēšanai, sākot no principā obligātas dokumentu iesniegšanas, izmantojot lietojumprogrammu e‑Curia, līdz pat tiesas nolēmumu elektroniskai parakstīšanai, papildina iestādē notiekošie darbi ar mērķi izveidot integrētu lietu pārvaldības sistēmu (SIGA), kā arī procesi, kas ļaus Vispārējai tiesai pārvaldīt prejudiciālo nolēmumu procedūru uzsākšanu 2024. gadā.

IV. Vispārējās tiesas kancelejas darbība: ieskats nepārtrauktā un ilgstošā darbā

Īpašu uzmanību ir pelnījis Vispārējās tiesas kancelejas nepārtrauktais un noturīgais darbs.

Gada laikā tika pārkāpti vairāki sliekšņi un pārspēti vairāki rekordi:

• 20 000 Vispārējā tiesā, sākot no tās izveides, ierosināto lietu skaita slieksnis, reģistrējot lietu T‑1148/23 PAN Europe/Komisija, kas iesniegta 2023. gada 8. decembrī;
• 1000 viena gada laikā ierosināto lietu slieksnis (1271 lieta). Iepriekš minēto 404 identisku lietu iesniegšana būtiski nepalielina iztiesāšanas sastāvu darba slodzi, tomēr būtiski ietekmēja kancelejas darbību, kas veica to reģistrāciju, izsniegšanu, paziņojumu publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī, kā arī sagatavoja to apvienošanu;
• rekordliels reģistrā iekļauto procesuālo dokumentu skaits (62 020);
• rekordliels kancelejā iesniegto procesuālo rakstu skaits (5264 procesuālie raksti, izņemot prasības pieteikumus);
• zemākie trūkumu novēršanas pieteikumos par lietas ierosināšanu rādītāji (22,9 % salīdzinājumā ar 31,96 % 2022. gadā un 41,2 % 2021. gadā); šādu rezultātu veicināja ne tikai 404 lietu grupas ņemšana vērā, bet arī atsevišķu formalitāšu samazināšana, pateicoties grozījumiem Reglamentā un rokasgrāmatas un prasības pieteikumu indikatīva modeļa ievietošanai Curia tīmekļvietnē;
• ar e‑Curia lietojumprogrammu iesniegto lappušu skaits gada laikā sasniedza 1 762 453 lappuses.

Sekretārs asistēja tiesas tiesnešiem 334 palātu sanāksmēs (352 sanāksmes 2022. gadā un 338 sanāksmes 2021. gadā) un 286 tiesas sēdēs mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

Turklāt 94 % dokumentu tika iesniegti elektroniskā formātā, izmantojot lietojumprogrammu e‑Curia, kuras lietošana ar dažiem izņēmumiem kļuva obligāta 2018. gada 1. decembrī. 2023. gadā šo iesniegto dokumentu apjoms bija gandrīz divi miljoni lappušu (1 762 453 lappuses). Jāņem vērā, ka lietojumprogrammas e‑Curia izmantošana prejudiciālo nolēmumu procedūru kontekstā nebūs obligāta, tomēr tā būs ļoti ieteicama, ņemot vērā priekšrocības, ko tā sniedz valstu tiesām, ieinteresētajām pusēm un Vispārējai tiesai.

Skatīt arī:

Statistika par Vispārējās tiesas darbību 2022. gadā ar komentāriem 

Vairāku iepriekšējo gadu Tiesas darbības statistiku tāpat var aplūkot Curia interneta lapā sadaļā "Vēsture".