Vispārējās tiesas darbības statistika

Skatīt detalizētu Vispārējās tiesas statistiku PDF 

Statistika par Vispārējās tiesas darbību 2022. gadā ar komentāriem

Emmanuel Coulon, Vispārējās tiesas sekretārs

 

Statistika par Vispārējās tiesas tiesvedību vienlaikus ir gan būtisks instruments tiesvedības organizēšanai, gan līdzeklis to seku izvērtēšanai, kuras rada tiesas spriešanas jomā izdarītās izvēles, gan atskats judikatūrā uz Eiropas Savienības iestāžu un struktūru likumdošanas, regulatīvās un lēmumu pieņemšanas darbību. Tiesas kancelejas sagatavoto datu analīze ir daļa no pienākuma sniegt publisku pārskatu par Vispārējās tiesas veikto darbu un tiesvedības attīstībā novērotajām tendencēm. Tāpēc tai ir būtiska nozīme.

2022. gadā Vispārējā tiesa turpināja dinamisku lietu pārvaldības politiku un veica pasākumus tiesas procesa atsākšanai plašās lietu grupās, kas bija apturētas līdz brīdim, kad tiks izskatītas par pilotlietām atzītās lietas. Kā tas ir nepārprotami redzams no skaitliskajiem datiem par kancelejas darbību, šīs izmaiņas izraisījušas to, ka tiesvedība ir kļuvusi intensīvāka. Vienlaikus tiesa ir saglabājusi pilnvērtīgu saikni ar ekonomiskajām, sociālajām, vides un ģeopolitiskajām norisēm Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. Ar veselības krīzi saistīto lietu vietā (valsts atbalsta, publiskā iepirkuma, tirdzniecības politikas, sabiedrības veselības, piekļuves dokumentiem un civildienesta jomās), kuras iezīmēja 2021. gadu, kā viens no 2022. gada svarīgākajiem notikumiem ir jāmin strīdi par Eiropas Savienības saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu pieņemtajiem ierobežojošajiem pasākumiem.

Runājot ļoti vispārīgi, tika konstatēts, ka, ņemot vērā lietu skaitu – 904 ierosinātās lietas un 858 pabeigtās lietas, izskatāmo lietu skaits ir mehāniski palielinājies un sasniedz 1474 lietas.

Izskatāmo lietu jēdziens ietver ierosinātās lietas, kuras Vispārējās tiesas priekšsēdētājs vēl nav nodevis iztiesāšanas sastāvam, iztiesāšanā esošas lietas un lietas, kuru izskatīšana ir apturēta atbilstoši Reglamentam.

 

Ierosinātās lietas: pārskats par galvenajām jomām

Ierosināto lietu skaits pārsniedz divu iepriekšējo gadu skaitu (2021. gadā 882 lietas un 2020. gadā – 847 lietas), tomēr tas joprojām ir mazāks nekā iepriekšējos gados (2019. gadā 939 lietas, 2017. gadā 917 lietas, 2016. gadā 974 lietas un 2014. gadā – 912 lietas). Tā kā Vispārējās tiesas kompetencē ir pirmajā instancē izskatīt dalībvalstu un fizisko un juridisko personu celtās tiešās prasības, izņemot prasības, kuras joprojām izskata Tiesa, tās darbība ir ļoti atkarīga no Eiropas Savienības iestāžu un struktūru pieņemtajiem aktiem un no šo aktu likumības apstrīdēšanas.

No aptuveni četrdesmit jomām, kurās ir celtas prasības, īpaša uzmanība ir jāvelta Eiropas Savienības ārējās darbības (ierobežojošie pasākumi) un valstīm piemērojamo konkurences noteikumu (valsts atbalsts) jomām.

Strīdi saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem, kā jau tika norādīts, ir pilnībā saistīti ar ģeopolitiskajām norisēm, un tās ir 103 jaunas lietas, kas veido 11,4 % no kopējā 2022. gadā ierosināto lietu skaita (2021. gadā 4,8 % un 2020. gadā – 3 %). Kopš 2022. gada februāra saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu Eiropas Savienība ir noteikusi virkni ierobežojošu pasākumu pret fiziskām personām un vienībām. Laikā no 30. marta līdz 31. decembrim tika iesniegtas 75 prasības par daudzu tiesību aktu likumību, ar kuriem tika noteikti šie pasākumi, kas skāra vairākus simtus fizisku personu un vienību. Šo prasību vidū īpaši jāizceļ Francijā reģistrētās sabiedrības RT France, kura nodarbojas ar tematisko kanālu pārraides darbībām, 2022. gada 8. martā celtā prasība pret Eiropas Savienības Padomi, lai panāktu, ka tiek atcelts satura pārraidīšanas pagaidu aizliegums. Šo lietu (T‑125/22), kurā Vispārējai tiesai tostarp bija jālemj par tiesību uz aizstāvību ievērošanu, kā arī par apgalvoto vārda un informācijas brīvības aizskārumu, Vispārējās tiesas virspalāta (15 tiesnešu sastāvā) izskatīja, piemērojot paātrināto tiesvedību, kas ilga četrus mēnešus un 19 dienas.

Valsts atbalsta jomā tika ierosinātas vismaz 68 lietas (2021. gadā 46 lietas un 2020. gadā – 42 lietas), 50 no tām iesniedza fiziskas un juridiskas personas, apstrīdot Komisijas lēmumu par atbalsta shēmu, kuru Portugāle īstenojusi par labu Madeiras Brīvajai zonai.

Pretstatā pieaugumam šajās divās jomās ir vērojams jaunu prasību skaita samazinājums intelektuālā īpašuma jomā (270 lietas salīdzinājumā ar 308 lietām 2021. gadā un 282 lietām 2020. gadā) un civildienesta jomā (66 lietas salīdzinājumā ar 81 lietu 2021. gadā un 120 lietām 2020. gadā).

Visbeidzot, lai gan banku un finanšu jomā iesniegto prasību skaita pieaugums nav liels, tomēr jānorāda, ka šajā jomā iesniegto prasību skaits katru gadu palielinās par dažām vienībām. 2022. gadā ir reģistrētas 49 jaunas prasības, 37 no tām iesniedza bankas un finanšu iestādes pret Vienoto noregulējuma valdi – Eiropas Savienības aģentūru, kas ir atbildīga par vienotā noregulējuma fonda pārvaldību un to banku noregulējuma sagatavošanu un izpildi, kuras ir reģistrētas dalībvalstīs, kas piedalās vienotajā noregulējuma mehānismā.

Lai uzsvērtu, ka īpaši aktuāla tēma ir personas datu aizsardzības tiesiskais regulējums, jāvērš uzmanība arī uz atcelšanas prasību, kuru 2022. gadā cēla Meta Platforms Ireland (lieta T‑682/22) par Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas lēmumu. Šī ir otrā prasība par šīs kolēģijas lēmumiem – pirmo 2021. gadā cēla WhatsApp Ireland (lieta T‑709/21), un 2022. gadā Vispārējā tiesa to noraidīja kā nepieņemamu.

2022. gads: tiesneši atstāj amatus un amatos stājas jauni tiesneši

858 pabeigtās lietās, ko izskatījusi Vispārējā tiesa,– tas ir mazāk, nekā tā izskatīja 2021. gadā (951 lieta). Šis 9,8 % samazinājums ir samērā īslaicīgs. Vispārējās tiesas sastāvu būtiski mainīja tas, ka, pirmkārt, šajā gadā amatā stājās jauni tiesneši un, otrkārt, tas, ka tiesneši stājās amatā un amatu atstāja saistībā ar daļējo Vispārējās tiesas sastāva nomaiņu, kas notiek reizi trijos gados. Šīs pārmaiņas acīmredzami ietekmēja tiesas un tās kancelejas organizāciju un darbību, un to ir vērts paskaidrot sīkāk.

2022. gada laikā vairāki tiesneši stājās amatā saistībā ar sastāva nomaiņu, kas notiek reizi trijos gados, tādējādi nomainot tiesnešus, kuru amati tika pasludināti par vakantiem pēc viņu iecelšanas amatā Tiesā 2021. gada oktobrī (D. Gratsias (Grieķija) tika iecelts par tiesnesi un A. M. Collins (Īrija) tika iecelts par ģenerāladvokātu), kā arī nomainot tiesnesi, kurš 2021. gadā nomira (tiesnesis B. Berke (Ungārija)). Tādējādi tiesnese S. Kingston (Īrija) un tiesnesis I. Dimitrakopoulos (Grieķija) nodeva zvērestu 2022. gada 13. janvārī, bet tiesnesis T. Tóth (Ungārija) – 2022. gada 6. jūlijā.

Darbu sāka arī divi jauni tiesneši (tiesnesis D. Kukovec (Slovēnija) 2022. gada janvārī un tiesnese B. Ricziová (Slovākija) 2022. gada jūlijā), kuri iecelti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV 2015, L 341, 14. lpp.) – tādējādi pirmo reizi, kopš tika pabeigta reforma, lai piešķirtu Vispārējai tiesai divus tiesnešus no katras dalībvalsts, Vispārējās tiesas sastāvā bija 54 tiesneši.

Daļēji atjaunojot Vispārējās tiesas sastāvu 2022. gada septembrī, darbu sāka trīs jauni tiesneši (tiesnese E. Tichy-Fisslberger (Austrija), tiesnesis W. Valasidis (Grieķija) un tiesnesis S. Verschuur (Nīderlande)).

Tādējādi 2022. gadā Vispārējā tiesa uzņēma astoņus jaunus tiesnešus.

Turklāt, kā ikkatrus trīs gadus, uzreiz pēc daļējas sastāva nomaiņas tiesneši ievēlēja Vispārējās tiesas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un palātu priekšsēdētājus.

Šīs izmaiņas Vispārējās tiesas sastāvā radīja nepieciešamību veikt vairākus iekšējās organizācijas pasākumus. To vidū jānorāda, ka Vispārējā tiesa papildus astoņām piecu tiesnešu palātām nolēma izveidot divas sešu tiesnešu palātas, kā arī apstiprināt palātu daļēju specializāciju, atjaunojot noteikumu, ka, pirmkārt, četras palātas izskata civildienesta lietas un sešas palātas izskata intelektuālā īpašuma lietas, un, otrkārt, pārējās lietas tiek sadalītas starp visām palātām. Turklāt iztiesāšanas sastāvu, kuros lietas izskata trīs tiesneši, skaits tika palielināts līdz 68, tiem pievienojot desmit iztiesāšanas sastāvus ar pieciem tiesnešiem, kā arī virspalātu piecpadsmit tiesnešu sastāvā un arī iztiesāšanas sastāvu viena tiesneša sastāvā. Šādai Vispārējās tiesas organizēšanas administrācijai 54 tiesnešu sastāvā ir nepieciešama stingrība un precizitāte.

Lai īstenotu pasākumus saistībā ar secīgo tiesnešu stāšanos amatā, kas notika janvārī, jūlijā un septembrī, katru reizi bija nepieciešams pieņemt jaunus Vispārējās tiesas lēmumus (par virspalātas sastāvu, par kritērijiem lietu sadalei palātām, par tiesneša, kas aizstāj prombūtnē esošu tiesnesi, norīkošanas kārtību, par palātu izveidi un tiesnešu darbību palātās), kuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ir pieejami Vispārējās tiesas “Procesa” sadaļā Curia tīmekļvietnē.

Kanceleja ir ļoti aktīvi iesaistījusies jauno tiesnešu uzņemšanā, kā arī tiesas darba organizācijas noteikumu izstrādē un īstenošanā. Šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka jauno tiesnešu stāšanās amatā un jauna tiesnešu norīkošana palātās ir pamats būtiskai lietu skaita sadalei un pārdalei. Lietu sadales un pārdales izpilde un paziņošana, kas jāveic kancelejai, attiecās uz 938 lietām.

Daži galvenie skaitļi

Jānorāda, ka:

  • 82 % lietu izskatīja iztiesāšanas sastāvi ar trīs tiesnešiem (2021. gadā 84 % un 2020. gadā – 75 %) un gandrīz 12 % lietu izskatīja paplašinātie iztiesāšanas sastāvi ar pieciem tiesnešiem (2021. gadā 9 % un 2020. gadā – 15 %);
  • vienu lietu Vispārējā tiesa izskatīja, lemjot virspalātas sastāvā (lieta RT France/Padome);
  • divas lietas Vispārējā tiesa izskatīja viena tiesneša sastāvā (2021. gadā trīs lietas un 2020. gadā – vienu lietu);
  • 57 % lietu tika pabeigtas ar spriedumu (2021. gadā 60 % un 2020. gadā – 55 %) un 43 % – ar rīkojumu (2021. gadā 40 % un 2020. gadā – 45 %), aplūkojot visas tiesvedības un visas jomas kopā;
  • 55 % no lietām, kas tika pabeigtas ar spriedumu, bija rīkota tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai (2021. gadā 63 % un 2020. gadā – 62 %).

Tiesas sēžu mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai skaits 303 lietās, kurās notiek mutvārdu daļa (2021. gadā 290 lietas un 2020. gadā 335 lietas), tikai par vienu vienību atšķiras no 2021. gada skaita (241 sēde salīdzinājumā ar 240 sēdēm 2021. gadā un 227 sēdēm 2020. gadā) (šī atšķirība starp tiesas sēžu skaitu un to lietu skaitu, kurās notiek mutvārdu daļa, ir skaidrojama ar to, ka apvienotajās lietās tiek rīkota tikai viena tiesas sēde). Jānorāda, ka tiesas sēde lietā Google un Alphabet/Komisija (Google AdSense for Search) (lieta T‑334/19), kas notika no 2022. gada 2. līdz 4. maijam, tāpat kā vairākas citas lietas attaisnoja kancelejas veiktos saskaņotos pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu to norisi.

Ievērojami samazinājies tiesas sēžu ar videokonferences palīdzību īpatsvars, kas laikā no 2020. gada līdz 2021. gadam absolūtā izteiksmē bija gandrīz divkāršojies (no 38 līdz 72): izmantojot šo sistēmu, tika noturēti 4,6 % tiesas sēžu (t.i., 11 tiesas sēdes no pavisam 241), salīdzinājumā ar 30 % 2020. gadā (72 no 240 tiesas sēdēm). Šāda attīstība ir loģiska. Jāatgādina, ka videokonferenču izmantošanai, kas kļuva iespējama, sākot no 2020. gada, tika paredzēts nosacījums, ka lietas dalībnieks – puse vai persona, kas iestājusies lietā, – nevar ierasties Luksemburgā ar Covid-19 pandēmiju saistītās veselības krīzes dēļ un ka lietas dalībnieks piekrīt šādas metodes izmantošanai. Arī tehniskā ziņā tā bija atkarīga no tādu konkrētu priekšnoteikumu ievērošanas, kuri bija paredzēti, lai nodrošinātu debašu norisi atbilstoši taisnīgas tiesas principam, un ietvēra iepriekšēju pārbaudi pirms tiesas sēdes attiecībā uz drošas pārraides kvalitāti un ar sinhrono tulkošanu saistītu problēmu neesamību.

Tomēr, ņemot vērā pandēmijas beigas, situācija 2022. gadā vairs nav tāda pati kā 2021. gadā.

Nākotnē būs interesanti sekot līdzi situācijas attīstībai pēc tam, kad stāsies spēkā jaunais Vispārējās tiesas ierosinātais un Eiropas Savienības Padomes apstiprinātais Reglamenta noteikums. Ar jauno Reglamenta 107.a pantā paredzēto videokonferenču izmantošanas sistēmu tostarp tiek precizēti juridiskie nosacījumi, ar kādiem to var izmantot, kā arī kompetence lemt par iespējamiem lūgumiem, vienlaikus paredzot to, ka tehniskie nosacījumi tiks ietverti Vispārējās tiesas Reglamenta Izpildes praktiskajos noteikumos.

Lai konkretizētu iestādes politiku attiecībā uz pieejamību personām ar invaliditāti, tiek uzsvērts, ka pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika izpildīti nosacījumi, lai persona ar dzirdes traucējumiem varētu piedalīties Vispārējās tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

Vidējais tiesvedības ilgums ir ļoti apmierinošs. Lietās, kas ir pabeigtas ar spriedumu vai rīkojumu, tas ir 16,2 mēneši (2021. gadā 17,3 mēneši un 2020. gadā – 15,4 mēneši) un 20,4 mēneši, ja tiek ņemtas vērā vienīgi tās lietas, kas ir pabeigtas ar spriedumu, un svārstās no vidēji 13,4 mēnešiem intelektuālā īpašuma lietās līdz vidēji 43,7 mēnešiem apjomīgās un sarežģītās konkurences tiesību lietās (to vidū jāmin lietas Intel Corporation/Komisija (T‑286/09 RENV), Qualcomm/Komisija (Qualcomm – Ekskluzivitātes maksājumi) (T‑235/18), Google un Alphabet/Komisija (Google Android) (T‑604/18), kā arī trīspadsmit lietas par nolīgumiem un saskaņotām darbībām attiecībā uz vairākiem kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumu cenas elementiem).

Lietās, kas pabeigtas ar rīkojumu, vidējais tiesvedības ilgums – 8,9 mēneši – ir visīsākais, kāds jebkad konstatēts.

Kā jau minēts iepriekš, 2022. gada 31. decembrī Vispārējā tiesā izskatīšanā bija 1474 lietas (proti, par 46 lietām vairāk nekā 2021. gada 31. decembrī, bet par 23 lietām mazāk nekā 2020. gada beigās). No šīm lietām attiecīgi 6,5 % un 20,3 % bija civildienesta un intelektuālā īpašuma lietas. Tādējādi gandrīz 27 % no izskatāmajām lietām ir jomās, kurās Vispārējā tiesa nolēma veidot palātu specializāciju.

Iepriekš minētajos statistikas datos nav ņemti vērā ne pieteikumi par pagaidu noregulējumu, kas ir Vispārējās tiesas priekšsēdētāja (vai priekšsēdētāja vietnieka, kas viņu aizvieto prombūtnes laikā) kompetencē, ne pieteikumi par paātrināto tiesvedību, kas ir tā iztiesāšanas sastāva kompetencē, kuram lieta ir iedalīta. Tādēļ šis izklāsts nebūtu pilnīgs, ja īpaša uzmanība netiktu pievērsta tām steidzamības tiesvedībām, kurās kancelejai ir nekavējoties jāreaģē, gan apstrādājot iesniegtos dokumentus, gan izpildot priekšsēdētāja vai Vispārējās tiesas pieņemtos lēmumus.

Pagaidu noregulējuma tiesvedība ļauj lūgt Vispārējās tiesas priekšsēdētājam (vai viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietniekam) apturēt kāda akta izpildi vai piemērot jebkuru citu pagaidu pasākumu, kas paredzēts pieteikuma iesniedzēja interešu aizsardzībai, līdz Vispārējā tiesa ir izlēmusi strīdu pēc būtības. Dažiem pieteikumiem par pagaidu noregulējumu ir pievienoti lūgumi izskatīt lietu īpašas steidzamības kārtībā.

Paātrināto tiesvedību var piemērot pēc strīda puses lūguma vai pēc Tiesas ierosmes. Ja tiek pieņemts lēmums izskatīt lietu paātrinātā tiesvedībā, tiek piemēroti īpaši procesuālie noteikumi, lai Vispārējā tiesa varētu ātri izlemt lietu.

 

Pieteikumu par pagaidu noregulējumu skaits 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās par 22 % (37 pieteikumi salīdzinājumā ar 45 (9 no tiem ierobežojošo pasākumu jomā)), tāpat kā izskatīto pagaidu noregulējumu skaits (37 salīdzinājumā ar 45).

Pieteikumu par paātrināto tiesvedību skaits sasniedza 20 (2021. gadā 38 pieteikumi un 2020. gadā – 22 pieteikumi), 13 no tiem bija saistīti ar lietām, kurās tika apstrīdēta Eiropas Savienības saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu noteikto ierobežojošo pasākumu likumība. Tikai viens no šiem pieteikumiem tika apmierināts – saistībā ar prasību atcelt Komisijas lēmumu par nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu. Savukārt Vispārējā tiesa piecas reizes izmantoja iespēju, kas paredzēta Reglamenta 151. pantā, – pēc savas ierosmes izskatīt lietu paātrināta tiesvedībā (tostarp lietā RT France/Padome).

Ieskats Vispārējās tiesas kancelejas darbā

Visbeidzot, īpaša uzmanība jāpievērš Vispārējās tiesas kancelejas intensīvajam darbam 2022. gadā. Papildus tam, ka sekretārs un viņa birojs bija iesaistīti tiesas darba administrēšanā, Reglamenta grozījumu sagatavošanā un notiekošajos tiesas un institucionālajos projektos, visas šī dienesta, kuru pavisam veido 71 ierēdnis un darbinieks, grupas sniedza ieguldījumu, lai atbalstītu tiesu tās mērķu sasniegšanā. Tādējādi kanceleja ir ļoti aktīvi iesaistījusies tiesas atbalstītā un īstenotā proaktīvā lietu pārvaldībā.

Pirmo reizi tika pārsniegtas vairākas robežvērtības:

  • kancelejas reģistrā tika reģistrēti vairāk nekā 60 000 dokumentu (60 691 dokuments salīdzinājumā ar 56 827 dokumentiem 2021. gadā un 51 399 dokumentiem 2020. gadā). Detalizētāka analīze atklāj, ka pēdējais ceturksnis bija ārkārtīgi noslogots, jo īpaši lietu sadales un pārdales dēļ, kas izrietēja no iztiesāšanas sastāvu maiņas 2022. gada septembrī, kā arī pieteikumu iesniegšanas un dokumentu izsniegšanas dēļ lietās, kuras ietilpst lietu grupās (14 % no kopējā pēdējā ceturksnī veikto reģistrāciju skaita ir saistīti ar vairākām lietām, kurās iesaistīta Vienotā noregulējuma valde);
  • advokāti un pārstāvji kancelejā ir iesnieguši vairāk nekā 10 000 procesuālo dokumentu (10 412 dokumenti salīdzinājumā ar 9728 dokumentiem 2021. gadā un 9572 – 2020. gadā);
  • kanceleja sagatavoja un tiesvedību gaitā tiesnešu birojiem nosūtīja vairāk nekā 14 600 digitālo pavadlapu (14 631 pavadlapa salīdzinājumā ar 14 314 pavadlapām 2021. gadā un 12 636 pavadlapām 2020. gadā).

Kanceleja sniedza pakalpojumus arī 352 palātu sapulcēs (sanāksmēs, kurās tiesneši apspriež lietas un veic pasākumus, lai tās sagatavotu izskatīšanai tiesā) (2021. gadā 338 sapulces un 2020. gadā – 325) un 241 tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

Visbeidzot, kanceleja vēlreiz varēja baudīt lietojumprogrammas e-Curia labākās priekšrocības, jo 2018. gada 1. decembrī tās izmantošana ar dažiem izņēmumiem kļuva obligāta. Tādējādi 2022. gadā Vispārējās tiesas kancelejā elektroniski tika iesniegti 94 % dokumentu, kas veido gandrīz vienu miljonu lappušu (979 676 lappuses). Kopš 2018. gada Vispārējās tiesas kancelejā ir iesniegtas un apstrādātas pavisam 4 588 664 dokumentu lappuses, kas sniedz priekšstatu par dažu tiesā izskatīšanai iesniegto lietu apjomu.

Šie dati neatspoguļo divus svarīgus 2022. gada notikumus. Pirmais attiecas uz drošības pasākumu pastiprināšanu, lai nodrošinātu sensitīvu datu aizsardzību tiesā un iestādē. Otrais pasākums, kas atspoguļo Vispārējās tiesas nepārtrauktos centienus pēc mūsdienīguma, ir kvalificētu elektronisko parakstu izmantošana Vispārējās tiesas spriedumos, rīkojumos un tiesas sēžu mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai protokolos. Kanceleja ir darījusi visu iespējamo, lai pielāgotu iekšējās procedūras un iegūtu sistēmu, kas atbilst nepieciešamajām juridiskajām prasībām un ļauj veikt pastāvīgu elektronisko arhivēšanu.

Tādējādi Eiropas Savienības Vispārējā tiesa un tās kanceleja jau atkal ir pielāgojušās reālajiem apstākļiem, lai pēc iespējas labāk apmierinātu lietas dalībnieku tiesisko paļāvību. Turpinājās tiesas procesuālo noteikumu pielāgošana, lai nodrošinātu efektīvu lietu izskatīšanu, ņemot vērā radušās prasības un jauno realitāti. Visbeidzot, turpinot iepriekšējos gados veiktos pasākumus, turpinājās centieni digitalizēt visu tiesas procesa ķēdi, sākot no dokumentu iesniegšanas, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia, līdz pat elektroniski parakstītu lēmumu izsniegšanai, izmantojot šo pašu lietojumprogrammu, un tādējādi veicinot nepieciešamo tiesu iestāžu modernizāciju, strādājot sabiedrības labā.

 


Vairāku iepriekšējo gadu Tiesas darbības statistiku tāpat var aplūkot Curia interneta lapā sadaļā "Vēsture".