Tiesa

Massimo PILOTTI
Massimo PILOTTI

Dzimis 1879. gada 1. augustā Romā; Itālijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors, tiesnesis (1901); Romas tiesas tiesnesis (1913); Romas Apelācijas tiesas padomnieks (1923); Kasācijas tiesas padomnieks (1926); Triestes Apelācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs (1930); Kasācijas tiesas ģenerālprokurors (1944); Augstākās publisko ūdeņu tiesas priekšsēdētājs (1948); Kasācijas tiesas pirmais goda priekšsēdētājs (1949); Nāciju Līgas ģenerālsekretāra vietnieks (1932-1937); Starptautiskā Privāto tiesību saskaņošanas institūta priekšsēdētājs (1944); Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (1949); no 1952. gada līdz 1958. gadam - Tiesas priekšsēdētājs; miris 1962. gada 29. aprīlī.

Petrus SERRARENS
Petrus SERRARENS

Dzimis 1888. gada 12. novembrī Dordrehtā; Nīderlandes pilsonis; Starptautiskās Kristīgo tirgotāju apvienības ģenerālsekretārs (1920-1952); pārstāvis daudzās starptautiskās konferencēs darba jautājumos, Starptautiskā Darba biroja Administratīvās padomes locekļa vietnieks, Eiropas Padomes Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs, Nīderlandes parlamenta pirmās palātas loceklis (1929) un otrās palātas loceklis (1939-1952); no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; miris 1963. gada 26. augustā.

Otto RIESE
Otto RIESE

Dzimis 1894. gada 27. oktobrī Frankfurtē pie Mainas; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (1921); asesors Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesā [Landgericht] (1923); Tieslietu ministrijas darbinieks (1925-1928); anglosakšu tiesību studijas (Londona, 1928); Lozannas Universitātes lektors (1932), ārštata profesors (1935), štata profesors (1949), Juridiskās fakultātes dekāns (1950), goda profesors (1951); Karlsrūes Federālās augstākās tiesas [Bundesgerichtshof] palātas priekšsēdētājs; Tiesību speciālistu gaisa telpas jautājumos starptautiskās tehniskās komisijas loceklis (no 1926. gada); no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1963. gada 6. februārim - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis; miris 1977. gada 4. jūnijā.

Louis DELVAUX
Louis DELVAUX

Dzimis 1895. gada 21. oktobrī Orplegrandā [Orp-le-Grand] (Beļģija); Beļģijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (1922); Luvēnas advokatūras, pēc tam Niveles advokatūras loceklis; Niveles apgabala Pārstāvju palātas deputāts (1936-1946); lauksaimniecības ministrs (1945); pamet politiku (1946) un atgriežas advokatūrā (1946-1949), Sekvestru dienesta valdes priekšsēdētājs (1949-1953), Valsts Bankas revidents, līdz 1953. gada martam Valsts nelielo zemes īpašumu sabiedrības pārvaldnieks, no 1931. līdz 1940. gadam un no 1944. līdz 1945. gadam darbojas žurnālistikā: "Le vingtième siècle", "Le Soir", "La cité"; no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1967. gada 8. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis; miris 1976. gada 24. augustā.

Jacques RUEFF
Jacques RUEFF

Dzimis 1896. gada 23. augustā Parīzē; Francijas pilsonis; finanšu ģenerālinspektors; Francijas Institūta loceklis; Beļģijas Karaliskās Zinātņu, filoloģijas un mākslas akadēmijas un Itālijas Nacionālās Linčei zinātņu akadēmijas [Académie nationale dei Lincei] ārvalstu loceklis; finanšu inspektors (1923); Parīzes Universitātes Statistikas institūta profesors (1923-1930); Padomes priekšsēdētāja un finanšu ministra R. Puankarē [R. Poincaré] kabineta pilnvarotais pārstāvis (1926); Nāciju Līgas sekretariāta Ekonomikas un finanšu nodaļas loceklis (1927); Francijas vēstniecības atašejs finanšu jautājumos Londonā (1930); Brīvās politikas zinātņu skolas profesors (no 1933. gada): Finanšu ministrijas fondu vispārējās aprites nodaļas direktora vietnieks (1934); fondu vispārējās aprites nodaļas direktors (1936-1939); īpašais valsts padomnieks (1936); Francijas Bankas pārvaldnieka vietnieks (1939); pārstāvja palīgs Apvienoto Nāciju Organizācijas pirmajā un otrajā asamblejā (1946); pārstāvis no Francijas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un nodarbinātības komitejā (1946); Parīzes Politekonomijas sabiedrības un Parīzes Statistikas sabiedrības goda priekšsēdētājs; Starptautiskās Filozofijas un humanitāro zinātņu padomes goda priekšsēdētājs; no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1962. gada 18. maijam - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis. Piektās Republikas dibināšanas laikā viņš vadīja ekspertu komiteju, kam ģenerālis de Golls bija uzdevis izstrādāt un piemērot ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā viens no ievērojamākiem pasākumiem bija "jaunā franka" izveide. No 1962. līdz 1974. gadam - Ekonomikas un sociālo lietu padomes loceklis. Žaks Rifs, kas ir Goda leģiona Lielā Krusta saņēmējs, Humanitāro un politikas zinātņu akadēmijas loceklis un Francijas Institūta kanclers, 1964. gada 30. aprīlī, ar 18 balsīm "par", pārspējot dzejnieku Andrē Beriju [André Berry], kurš saņēma 6 balsis, tika ievēlēts par Francijas akadēmijas locekli, nomainot šajā amatā Žanu Kokto [Jean Cocteau]. 1965. gada 1. aprīlī viņu svinīgi pieņēma Andrē Moruā [André Maurois]. Miris 1978. gada 23. aprīlī.

Charles Léon HAMMES
Charles Léon HAMMES

Dzimis 1898. gada 21. maijā Falkā; Luksemburgas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; Luksemburgas advokatūras advokāts (1922-1927); Tieslietu ministrijas atašejs (1927-1929); miertiesnesis (1929-1930); valsts prokurora aizvietotājs (1930-1937), apgabaltiesas tiesnesis (1937-1945); Augstākās tiesas padomnieks (1945-1952); Valsts padomes Strīdu izskatīšanas komitejas padomnieks (1951-1952); Briseles Universitātes ārštata profesors; Lielhercogistes Valsts padomes loceklis; Beniluksa valstu tiesību unifikācijas komisijas loceklis; Nacionālās komisijas priekšsēdētājs Hāgas konferencē par starptautiskajām privāttiesībām, Lielhercogistes tiesību aktu izstrādes studiju komisijas priekšsēdētājs; no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1964. gada 7. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis; no 1964. gada 8. oktobra līdz 1967. gada 9. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; EEK un šīs Kopienas asociēto Āfrikas un Malagasijas valstu asociācijas šķīrējtiesas priekšsēdētājs (1965-1967); miris 1967. gada 9. decembrī.

Adrianus VAN KLEFFENS
Adrianus VAN KLEFFENS

Dzimis 1899. gada 14. oktobrī; Nīderlandes pilsonis; tiesību zinātņu studijas (Leidene); Nāciju Līgas ģenerālsekretariāta darbinieks Ženēvā; Amsterdamas Tiesas tiesnesis; Starptautiskās Jūras komisijas loceklis; Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības dienesta direktors (1934); karagūsteknis; 1945. gadā atsāk darbu tajā pašā ministrijā; darbojies Eiropas ekonomiskās integrācijas attīstības jomā; Beniluksa valstu apvienības izveidošanas projekta galvenais autors, pārstāvot Nīderlandi; no 1952. gada 10. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; miris 1973. gada 2. augustā.

Maurice LAGRANGE
Maurice LAGRANGE

Dzimis 1900. gada 14. maijā Medonā [Meudon]; Francijas pilsonis; pēc konkursa nokārtošanas stājies darbā Valsts padomē, Valsts padomes otrās klases auditors (1924), pirmās klases auditors (1929), maître des requêtes (1934), finanšu nodaļas valsts padomnieks (1945); valdības komisārs, kā tiesību speciālists piedalījies sarunās, kuru rezultātā tika parakstīts EOTK dibināšanas līgums (1950); no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas ģenerāladvokāts; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1964. gada 8. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāts; miris 1986. gada 5. septembrī.

Karl ROEMER
Karl ROEMER

Dzimis 1899. gada 30. decembrī; Vācijas pilsonis; politekonomijas un tiesību zinātņu studijas (Ķelne, Minhene, Freiburga, Bonna); Gerichtsassessor un tiesnesis (Ķelne, 1932); Berlīnes advokatūras advokāts līdz 1946. gadam; Zārbrikenes Apgabaltiesas [Landgericht] un Zārbrikenes Augstākās tiesas [Oberlandgericht] advokāts; no 1947. līdz 1952. gadam darbojas galvenokārt ārvalstu tiesību jomā, aizstāv Vācijas intereses iestādēs un tiesās, kas izveidotas okupācijas režīma laikā, kā arī ārvalstu pārvaldes iestādēs un tiesās; īpašais federālās vadības pilnvarotais pārstāvis pirms diplomātisko dienestu izveides ārvalstīs; no 1947. līdz 1948. gadam piedalās Sonderstelle für Geld und Kredit darbā Homburgā, lai izstrādātu monetārās politikas reformu; Tiesas ģenerāladvokāts (1953-1973); miris 1984. gada 21. decembrī.

Rino ROSSI
Rino ROSSI

Dzimis 1889. gada 14. augustā Kivennā [Chivenna]; Itālijas pilsonis; miertiesnesis [pretore] Karaljo [Caraglio] (1920) un Turīnā (1924); Rodas tiesas priekšsēdētājs (1928), norīkots uz Romas Tiesu (1934); Kairas Konsulārās tiesas tiesnesis (1936); Ārlietu ministrijas pilnvarotais (1940); Rodas Apelācijas tiesas priekšsēdētājs (1941); Akvilas, pēc tam Romas Apelācijas tiesas padomnieks (1945); prokuratūras pārstāvis Kasācijas tiesā (1948); ģenerālprokurora aizvietotājs Kasācijas tiesā (1951), Kasācijas tiesas palātas priekšsēdētājs (1958); no 1958. gada 7. oktobra līdz 1964. gada 7. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1974. gada 6. februārī.

Nicola CATALANO
Nicola CATALANO

Dzimis 1910. gadā, tiesību zinātņu doktors (1932), līdz 1939. gadam darbojas kā advokāts; pēc konkursa nokārtošanas kļūst par valsts advokatūras [Avvocatura dello Stato] locekli, iecelts par Sostituto avvocato generale (1955); asistents Romas Universitātē (1939-1950); commissario governativo izdevējsabiedrībā Il Giornale d'Italia (1944-1946); Poligrafico dello Stato juridiskais padomnieks (1946-1948); Itālijas valdības pārstāvis Miera līgumā paredzētajās samierināšanas komisijās (1948-1950); Tanžēras starptautiskās zonas (1951-1953) un EOTK Augstās iestādes juridiskais padomnieks (1953-1956); Itālijas delegācijas, kas piedalījās Romas līgumu izstrādē, tiesību speciālists; vairāku juridiska rakstura darbu autors; Tiesas tiesnesis (1958-1961); miris 1984. gada 5. augustā.

Andreas Matthias DONNER
Andreas Matthias DONNER

Dzimis 1918. gada 15. janvārī Roterdamā; Nīderlandes pilsonis; tiesību zinātņu doktors (1941); Schoolraad voor de Scholen met de Bijbel tiesiskās sadarbības partneris, kas turpina darboties slepeni arī pēc tam, kad okupanti aizliedz šīs iestādes darbību (1941-1945); publisko tiesību un administratīvo tiesību profesors Amsterdamas Brīvajā universitātē (no 1945. gada); Nederlandse Verening voor Administratief Recht priekšsēdētājs (1948-1958); no 1955. gada - Nīderlandes Karaliskās Zinātņu akadēmijas loceklis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1979. gada 29. martam - Tiesas tiesnesis, no 1958. gada 7. oktobra līdz 1964. gada 7. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; konstitucionālo tiesību profesors Groningenas Universitātē (1979-1984); miris 1992. gada 24. augustā.

Alberto TRABUCCHI
Alberto TRABUCCHI

Dzimis 1908. gada 19. septembrī; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; Parīzes Apelācijas tiesas advokāts; rezerves kapteinis; "Pretošanās" kustības Slepenās rīcības komitejas loceklis un Nacionālās atbrīvošanās kustības loceklis; Pagaidu konsultatīvās asamblejas loceklis; no Parīzes ievēlēts deputāts (1945-1958); no Augšalpu reģiona ievēlēts deputāts (1958. gada novembris); tieslietu ministrs (vairākas reizes no 1948. līdz 1958. gadam); valsts ministrs, kas atbildīgs par palīdzību un sadarbību starp Francijas Republiku un Kopienas dalībvalstīm, pēc tam arī par Aizjūras departamentiem un Aizjūras teritorijām, kā arī Sahāru (no 1959. gada janvāra līdz 1961. gada augustam); Eiropas kustības Izpildu komitejas loceklis; no 1962. gada 18. maija līdz 1967. gada 9. oktobrim - Tiesas tiesnesis; no 1967. gada 10. oktobra līdz 1976. gada 25. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; miris 2004. gada 9. augustā.

Robert LECOURT
Robert LECOURT

Dzimis 1908. gada 19. septembrī; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; Parīzes Apelācijas tiesas advokāts; rezerves kapteinis; "Pretošanās" kustības Slepenās rīcības komitejas loceklis un Nacionālās atbrīvošanās kustības loceklis; Pagaidu konsultatīvās asamblejas loceklis; no Parīzes ievēlēts deputāts (1945-1958); no Augšalpu reģiona ievēlēts deputāts (1958. gada novembris); tieslietu ministrs (vairākas reizes no 1948. līdz 1958. gadam); valsts ministrs, kas atbildīgs par palīdzību un sadarbību starp Francijas Republiku un Kopienas dalībvalstīm, pēc tam arī par Aizjūras departamentiem un Aizjūras teritorijām, kā arī Sahāru (no 1959. gada janvāra līdz 1961. gada augustam); Eiropas kustības Izpildu komitejas loceklis; no 1962. gada 18. maija līdz 1967. gada 9. oktobrim - Tiesas tiesnesis; no 1967. gada 10. oktobra līdz 1976. gada 25. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; miris 2004. gada 9. augustā.

Walter STRAUSS
Walter STRAUSS

Dzimis 1900. gada 15. jūnijā Berlīnē; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (Heidelberga, 1924); Berlīnes tiesu palīgtiesnesis; Ekonomikas ministrijas darbinieks (no 1928. līdz 1935. gadam); speciālists ekonomikas jautājumos; Berlīnes slimnīcu administratīvais direktors; federālo lietu valsts sekretārs Hesenes pašvaldībā, Amerikāņu okupācijas zonas federālās padomes direktorāta loceklis Štutgartē (1946); Vienotās ekonomikas zonas Ekonomikas pārvaldes direktora vietnieks (1947-1948), pēc tam Juridiskā dienesta vadītājs (1948-1949); Parlamentārās padomes loceklis (1948-1949); Federālās tieslietu ministrijas valsts sekretārs (1949-1963); no 1963. gada 6. februāra līdz 1970. gada 28. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1976. gada 1. janvārī.

Joseph GAND
Joseph GAND

Dzimis 1913. gada 28. februārī; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu maģistrs; publisko tiesību un politekonomijas studiju diploms; Brīvās politikas zinātņu skolas diploms; 1963. gadā nokārtojis auditoru konkursu Valsts padomē; no 1947. līdz 1950. gadam, no 1957. līdz 1960. gadam un no 1962. līdz 1964. gadam - valdības komisārs Valsts padomes Strīdu izskatīšanas nodaļā; no 1959. gada februāra līdz 1961. gada aprīlim - valsts pārvaldes un civildienesta ģenerāldirektors; no 1947. līdz 1958. gadam - Valsts administrācijas skolas lektors un no 1958. līdz 1962. gadam - Parīzes Politikas studiju institūta profesors; no 1964. gada 8. oktobra līdz 1970. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 1974. gada 4. oktobrī.

Riccardo MONACO
Riccardo MONACO

Dzimis 1909. gada 2. janvārī; Itālijas pilsonis; Turīnas Universitātes tiesību zinātņu doktors (1930); starptautisko tiesību Privatdozent (1933); Turīnas Universitātes lektors; starptautisko tiesību štata profesors Kaljari Universitātē (1939-1940), pēc tam Modēnas Universitātē (1940-1942); Turīnas Juridiskās fakultātes štata profesors (1942-1956); Romas Universitātes Politikas zinātņu fakultātes starptautisko organizāciju tiesību štata profesors (1956-1964); Turīnas Tiesas tiesnesis; valsts padomnieks (no 1948. gada); Valsts padomes goda locekļu nodaļas priekšsēdētājs (1956); Diplomātiskā strīdu izskatīšanas dienesta ģenerālsekretārs un Juridiskā dienesta vadītājs; Starptautisko tiesību institūta loceklis, Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis; no 1964. gada 8. oktobra līdz 1976. gada 3. februārim - Tiesas tiesnesis; miris 2000. gada 18. janvārī.

Josse J. MERTENS de WILMARS
Josse J. MERTENS de WILMARS

Dzimis 1912. gada 22. jūnijā Sintniklāsvāsā [St-Niklaas Waas]; Beļģijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (1934); advokāts, Administratīvo un disciplināro lietu padomes [Conseil de l'Ordre] loceklis (1935); politikas zinātņu un diplomātisko tiesību doktors (1945); Vlaamse Conferentie van de Balie loceklis, pēc tam priekšsēdētājs; Pārstāvju palātas loceklis (1951-1961); parlamentāro komisiju loceklis: ārlietu, tieslietu un konstitucionālās reformas jautājumos; īpašais profesors Luvēnas [Louvain] Universitātes Juridiskajā fakultātē; no 1967. gada 9. oktobra līdz 1980. gada 29. oktobrim - Tiesas tiesnesis, no 1980. gada 30. oktobra līdz 1984. gada 10. aprīlim - Tiesas priekšsēdētājs; miris 2002. gada 1. augustā.

Pierre PESCATORE
Pierre PESCATORE

Dzimis 1919. gada 20. novembrī Luksemburgā; Luksemburgas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; Ārlietu ministrijas juriskonsults, politiskais direktors un ģenerālsekretārs (1946-1967); Ljēžas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors (1951); viens no Ljēžas Universitātes Eiropas tiesību studiju institūta dibinātājiem (1963); Eiropas Kopienu tiesību ārštata profesors un štata profesors (1965); Starptautisko tiesību institūta asociētais loceklis Varšavas sesijas laikā (1965); Lielhercogistes Institūta Humanitāro un politikas zinātņu nodaļas loceklis (1967); no 1967. gada 9. oktobra līdz 1985. gada 7. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2010. gada 2. februārī.

Hans KUTSCHER
Hans KUTSCHER

Dzimis 1911. gada 14. decembrī Hamburgā; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu studijas (Grāca, Breisgavas Freiburga un Berlīne); tiesību zinātņu doktors (1937, Kēnigsberga Prūsijā); Ekonomikas un satiksmes ministrijas ierēdnis; Bundesrāta tiesību speciālistu komitejas un Bundestāga un Bundesrāta Apvienotās komitejas sekretārs; Karlsrūes Federālās konstitucionālās tiesas tiesnesis (1955-1970); Heidelbergas Universitātes goda profesors; no 1970. gada 28. oktobra līdz 1976. gada 6. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis; no 1976. gada 7. oktobra līdz 1980. gada 31. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs; miris 1993. gada 24. augustā.

Alain Louis DUTHEILLET de LAMOTHE
Alain Louis DUTHEILLET de LAMOTHE

Dzimis 1919. gada 25. augustā Limožā [Limoges]; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; angļu filoloģijas maģistrs; Valsts administrācijas skolas bijušais audzēknis (1945-1947); Valsts padomes auditors, kas pēc tam iecelts par maître des requêtes (1954), valsts padomnieks (1969); valdības komisārs Valsts padomes Strīdu izskatīšanas nodaļā (1957-1969) un Jurisdikcijas strīdu tiesā (1965-1970); atsevišķos laika posmos darbojies Eiropas Ekonomiskās sadarbības starpministriju komitejā (1948-1951), Padomes priekšsēdētāja (1952), valsts aizsardzības ministra (1952-1954) un tieslietu ministra kabinetā (1969-1970); ārzemju komandējumi tehniskās palīdzības sniegšanai; Valsts administrācijas skolas un Parīzes Politikas studiju institūta lektors; regulāra sadarbība ar vairākiem juridiskiem izdevumiem; no 1970. gada 7. oktobra līdz 1972. gada 2. janvārim, savai nāves dienai - Tiesas ģenerāladvokāts.

Henri MAYRAS
Henri MAYRAS

Dzimis 1920. gada 29. martā Šarentonleponā [Charenton-le-Pont] (Valdemarnā [Val-de-Marne]); Francijas pilsonis; publisko tiesību un politekonomijas studiju diploms; valdības pārstāvis Francijas un Itālijas samierināšanas komitejā (1949-1951); tehniskais konsultants tieslietu ministra kabinetā (1952-1953); Valsts padomes auditors, pēc tam iecelts par maître des requêtes (1954) un Valsts padomnieku (1972); Francijas vēstniecības juridiskais padomnieks Marokā (1956-1958); valdības komisārs Valsts padomes Strīdu izskatīšanas nodaļā (1958-1961); Marokas Augstākās tiesas Administratīvo lietu palātas priekšsēdētājs (1961-1964); Tieslietu ministrijas Tiesu iestāžu dienestu direktors (1964); Valsts administrācijas skolas lektors; Rabatas Juridiskās fakultātes lektors; Marokas Administrācijas skolas profesors; no 1972. gada 22. marta līdz 1981. gada 18. martam - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 1995. gada 9. jūlijā.

Cearbhall O
Cearbhall O'DALAIGH

Dzimis 1911. gada 12. februārī; Īrijas pilsonis; ķeltu studiju diploms (University College, Dublina, 1933); barrister, King's Inn (1934); Senior Counsel (1945); King's Inn loceklis (1946); Attorney general (no 1946. līdz 1948. gadam un no 1951. līdz 1953. gadam); Augstākās tiesas tiesnesis (1953-1961); Chief Justice (1961-1973); Tiesas tiesnesis (no 1973. gada 9. janvāra līdz 1974. gada 12. decembrim); Īrijas prezidents (1974-1976); miris 1978. gada 21. martā.

Max SØRENSEN
Max SØRENSEN

Dzimis 1913. gada 19. februārī Kopenhāgenā; Dānijas pilsonis; tiesību studijas Kopenhāgenas Universitātē un Institut universitaire des Hautes études internationales Ženēvā; tiesību zinātņu doktors (1946); Dānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Bernē un Londonā (1938-1945); starptautisko tiesību un konstitucionālo tiesību profesors Orhūsas Universitātē (no 1947. gada); ad hoc tiesnesis, ko Dānijas un Nīderlandes valdība iecēlusi Starptautiskajā tiesā saistībā ar lietām, kas attiecas uz Ziemeļjūras kontinentālo šelfu (1968-1969); Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis; Starptautisko tiesību institūta loceklis; no 1973. gada 9. janvāra līdz 1979. gada 8. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1981. gada 11. oktobrī.

Gerhard REISCHL
Gerhard REISCHL

Dzimis 1918. gada 17. jūlijā Minhenē; Vācijas pilsonis; Minhenes Universitātes tiesību zinātņu doktors (1950); otrais valsts eksāmens tiesību zinātnēs (1951); tiesneša vietnieks, pēc tam padomnieks tiesneša statusā Bavārijas Tieslietu ministrijā (1951-1954); tiesnesis Minhenes pirmās instances tiesā (1954-1955); strādājis pie pilnvarotā ministra, kas pārstāv Bavāriju valsts mērogā ("beim Bund") (1955-1956); Oberregierungsrat, pēc tam Regierungsdirektor Bavārijas Tieslietu ministrijā Minhenē (1956-1958); Minhenes Federālās zemes Augstākās tiesas tiesnesis (1958-1961); Bundestāga deputāts (1961-1972); Federālās finanšu ministrijas valsts sekretārs, kas atbildīgs par attiecībām ar parlamentu (1969-1971); Eiropas asamblejas loceklis (1971-1973); no 1973. gada 9. oktobra līdz 1984. gada 11. janvārim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 1998. gada 16. aprīlī.

Jean-Pierre WARNER
Jean-Pierre WARNER

Dzimis 1924. gada 24. septembrī; Lielbritānijas pilsonis; iesaukts Lielbritānijas armijā 1943. gada februārī; iesaukts karabinieru brigādē; piedalījies militārajās operācijās Eiropā un Āzijā; iecelts par Acting Major (1947); tiesību zinātņu diploms (B.A., 1948); Lincoln's Inn advokatūras loceklis (1950. gada janvāris); barrister, Chancery Bar (1950-1972); Lincoln's Inn loceklis (kopš 1966. gada); Councillor, Royal Borough of Kensington (1959-1968); Warner & Sons Ltd. un tā filiāļu direktors (1952-1970); Queen's Counsel (1972. gada novembris); no 1973. gada 9. janvāra līdz 1981. gada 26. februārim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2005. gada 1. februārī.

Alexander J. MACKENZIE STUART
Alexander J. MACKENZIE STUART

Dzimis 1924. gada 18. novembrī; Lielbritānijas pilsonis; Skotijas advokatūras advokāts (1951); Queen's Counsel (1963); Court of Session tiesnesis (Skotijas Augstākā tiesa, 1972); no 1973. gada 9. janvāra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; no 1984. gada 10. aprīļa līdz 1988. gada 6. oktobrim Tiesas priekšsēdētājs; nopelnu dēļ iecelts par Apvienotās Karalistes baronu, piešķirot viņam Lord Mackenzie-Stuart of Dean titulu; miris 2000. gada 1. aprīlī.

Andreas O
Andreas O'KEEFFE

Dzimis 1912. gada 4. oktobrī; Īrijas pilsonis; tiesību zinātņu diploms (LL.B.), University College, Dublina (1936); barrister, King's Inns (Dublina, 1935); Senior Counsel (1951); King's Inns loceklis (1954); Attorney General (1954. gadā un no 1957. līdz 1965. gadam); Augstākās tiesas tiesnesis (1965); High Court priekšsēdētājs (1966); Tiesas tiesnesis (no 1974. gada 12. decembra līdz 1985. gada 16. janvārim); miris 1994. gada 30. decembrī.

Giacinto BOSCO
Giacinto BOSCO

Dzimis 1905. gada 25. janvārī Kazertā; Itālijas pilsonis; tiesību zinātņu maģistrs, Neapoles Universitāte (1925); Ārlietu ministrijas sekretāra vietnieks (1927-1932); starptautisko tiesību profesors Romas Universitātē (1932); Urbino Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns (1932); starptautisko tiesību štata profesors Florences Universitātē (1933-1940), Romas Universitātē (1940-1975); Starptautisko tiesību institūta direktors Romas Universitātes Ekonomikas un tirdzniecības fakultātē (no 1966. gada); senators (1948-1972); Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra biedrs (1953-1958); Senāta priekšsēdētāja vietnieks (1958-1960); valsts izglītības ministrs (1960-1962); tieslietu ministrs (1962-1963); darba un labklājības ministrs (no 1963. līdz 1964. gadam un no 1966. līdz 1968. gadam); ministrs bez portfeļa Apvienoto Nāciju Organizācijas lietās (no 1968. līdz 1969. gadam un 1970. gadā); finanšu ministrs (1969-1970); pasta un telekomunikāciju ministrs (1970-1972); no 1976. gada 7. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1997. gada 11. oktobrī.

Adolphe TOUFFAIT
Adolphe TOUFFAIT

Dzimis 1907. gada 29. martā Rennā; Francijas pilsonis; privāttiesību studiju diploms; tiesneša vietnieks Duē [Douai], pēc tam Parīzes Apelācijas tiesā (1933-1936); Evro [Évreux] Tiesas prokurors [substitut] (1936-1940); Evro Tiesas republikas prokurors (1940); Kara noziegumu izmeklēšanas dienesta direktors (1946); bruņoto spēku ministra kabineta direktors (1947-1949); valsts informācijas ministra kabineta direktors (1949-1953); valsts ministra kabineta direktors, Padomes priekšsēdētāja vietnieks (1953); Sēnas Tiesas pirmais prokurors [substitut] (1954-1956); tieslietu ministra kabineta direktors (1957-1958); Sēnas tiesas republikas prokurors (1958-1961); Kasācijas tiesas padomnieks (1961); tiesu iestāžu dienestu ģenerālinspektors (1962); Parīzes Apelācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs (1962-1968); Kasācijas tiesas ģenerālprokurors (1968-1976); no 1976. gada 26. oktobra līdz 1982. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1990. gada 12. martā.

Francesco CAPOTORTI
Francesco CAPOTORTI

Dzimis 1925. gada 9. februārī Neapolē; Itālijas pilsonis; tiesību zinātņu diploms (Neapole, 1945); asistents Neapoles Universitātē (1946-1952); starptautisko tiesību doktors (1951); starptautisko tiesību lektors Neapoles Universitātē (1951-1954); publisko tiesību institūciju ārštata profesors Kaljari Universitātē (1954); starptautisko tiesību štata profesors Bari Universitātē (1955-1968); starptautisko organizāciju tiesību profesors Neapoles Universitātē (1968); Publisko tiesību institūta direktors Neapoles Universitātes Ekonomikas un tirdzniecības fakultātē (1970); starptautisko privāttiesību profesors Romas Universitātes Politikas zinātņu fakultātē (1970-1976); no 1976. gada 3. februāra līdz 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis, pēc tam no 1976. gada 7. oktobra līdz 1982. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2002. gada 4. aprīlī.

Thymen KOOPMANS
Thymen KOOPMANS

Dzimis 1929. gada 11. augustā Amsterdamā; Nīderlandes pilsonis; tiesību zinātņu doktors (Amsterdamas Universitāte, 1953); advokāts un prokurors Hārlemā (1953-1956); Tieslietu ministrijas atašejs Hāgā (1956-1962); Eiropas Kopienu Padomes Juridiskā dienesta juriskonsults (1962-1965); Leidenes Universitātes štata profesors (1965-1978), Juridiskās fakultātes dekāns (1973-1975); Nīderlandes Karaliskās zinātņu akadēmijas loceklis (1978); Hoge Raad padomnieks (1978-1979); no 1979. gada 29. marta līdz 1990. gada 29. martam - Tiesas tiesnesis; miris 2015. gada 24. decembrī.

Ole DUE
Ole DUE

Dzimis 1931. gada 10. februārī; Dānijas pilsonis; Tieslietu ministrijas direktors; Apelācijas tiesas ad interim padomnieks; Dānijas delegācijas loceklis Hāgas konferencē par starptautiskajām privāttiesībām; no 1979. gada 9. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; miris 2005. gada 21. janvārī.

Ulrich EVERLING
Ulrich EVERLING

Dzimis 1925. gada 2. jūnijā Berlīnē; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (Getingenas Universitāte, 1952); Federālās ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta darbinieks (1953); Federālās ekonomikas ministrijas Eiropas lietu departamenta nodaļas vadītājs (1958); Eiropas Politikas departamenta vadītājs (1970); Minsteres Universitātes lektors (1971), goda profesors (1975); Deutsche Wissenschaftliche Gesellschaft für Europarecht izpildu komitejas loceklis; Heidelbergas Max Planck Ārvalstu publisko tiesību un starptautisko tiesību institūta valdes loceklis; no 1980. gada 6. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2018. gada 20. septembrī.

Pieter VERLOREN van THEMAAT
Pieter VERLOREN van THEMAAT

Dzimis 1916. gada 16. martā Roterdamā; Nīderlandes pilsonis; Leidenes Universitātes tiesību zinātņu doktors (1946); Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas darbinieks, tai skaitā ministra un tirgus organizācijas direktora vispārējais padomnieks (1945-1958); Eiropas Kopienu Komisijas ģenerāldirektors (1958-1967); sociālo un ekonomikas tiesību profesors Utrehtas Universitātē (1967-1981); no 1981. gada 4. jūnija līdz 1986. gada 13. janvārim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2004. gada 4. jūlijā.

Simone ROZÈS
Simone ROZÈS

Dzimusi 1920. gada 29. martā Parīzē; Francijas pilsone; tiesību zinātņu maģistre, publisko tiesību, politekonomijas un politikas zinātņu studiju diplomi; Tieslietu ministrijas štata atašejs (1950); tieslietu ministra kabineta vadītāja (1958); Parīzes Tribunal de grande instance priekšsēdētāja vietniece (1969); Tieslietu ministrijas direktore (1973); École nationale de la magistrature administratore (1974); Parīzes Tribunal de grande instance priekšsēdētāja (1976); no 1981. gada 18. marta līdz 1984. gada 13. februārim - Tiesas ģenerāladvokāte.

Fernand GRÉVISSE
Fernand GRÉVISSE

Dzimis 1924. gada 28. jūlijā; Francijas pilsonis; Francijas Valsts padomes auditors, pēc tam maître des requêtes; Tieslietu ministrijas direktors; ūdeņu un mežu lietu ģenerāldirektors; valdības ģenerālsekretariāta ģenerāldirektors; valsts padomnieks; Strīdu izskatīšanas departamenta pirmās nodaļas priekšsēdētājs; Politikas studiju institūta profesors; Valsts padomes Būvdarbu departamenta priekšsēdētājs; no 1981. gada 4. jūnija līdz 1982. gada 6. oktobrim un no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2002. gada 11. janvārī.

Alexandros CHLOROS
Alexandros CHLOROS

Dzimis 1926. gada 15. augustā Atēnās; Grieķijas pilsonis; tiesību filozofijas diploms, Oksfordas Universitāte; University College of Wales Aberystwyth (1954), pēc tam Londonas King's College (1959) lektors; Londonas Universitātes salīdzinošo tiesību štata profesors (1966); tiesību zinātņu doktors (LL.D., Londonas Universitāte, 1972); King's College Eiropas tiesību centra direktors (1974); no 1981. gada 12. janvāra līdz 1982. gada 15. novembrim, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Gordon SLYNN
Gordon SLYNN

Dzimis 1930. gada 17. februārī; Lielbritānijas pilsonis; barrister, Master of the Bench, pēc tam Treasurer, Gray's Inn; Queen's Counsel; Junior Counsel Darba ministrijā, Junior Counsel un Leading Counsel Valsts kasē; Recorder; High Court (Queen's Bench Division) tiesnesis; Employment Appeal Tribunal priekšsēdētājs; viesprofesors University of Durham, Comell (Amerikas Savienotās Valstis), Mercer (Amerikas Savienotās Valstis) un King's College (Londona); no 1981. gada 26. februāra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1992. gada 10. martam - Tiesas tiesnesis; miris 2009. gada 7. aprīlī.

Kai BAHLMANN
Kai BAHLMANN

Dzimis 1927. gada 29. janvārī Diseldorfā; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu studijas Ķelnes, Bonnas un Frīburgas universitātēs (1947-1951); Gerichtsreferendar (1952-1956), pēc tam Gerichtassessor (1956) Ķelnes Apelācijas tiesā; Federālās konstitucionālās tiesas zinātniskais darbinieks (1958-1960); Landsgerichtsrat Ķelnes Augstākajā tiesā (1959); Federālās tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta ierēdnis (1961), direktors (1969); no 1982. gada 7. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2009. gada 28. maijā.

G. Federico MANCINI
G. Federico MANCINI

Dzimis 1927. gada 23. decembrī; Itālijas pilsonis; darba tiesību (Urbino, Boloņa, Roma), un salīdzinošo privāttiesību (Boloņa) štata profesors; Augstākās tieslietu padomes [Consiglio superiore della magistratura] loceklis (1976-1981); Tiesas ģenerāladvokāts (1982-1988); no 1988. gada 7. oktobra līdz 1999. gada 21. jūlijam, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Yves GALMOT
Yves GALMOT

Dzimis 1931. gada 5. janvārī Parīzē; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu maģistrs, publisko tiesību diploms; Valsts administrācijas skolas diploms (1956); Valsts padomes auditors (1956); pilnvarotais pārstāvis, pēc tam tehniskais padomnieks Augstā komisāra jaunatnes lietu un sporta jautājumos kabinetā (1961); Valsts padomes maître des requêtes (1962); valdības komisārs Valsts padomes Strīdu izskatīšanas asamblejā (1964-1968); Entreprise minière et chimique [Kalnraktuvju un ķīmijas sabiedrības] ģenerālsekretāra vietnieks, pēc tam ģenerālsekretārs (1970-1974); Centre Beaubourg Akustikas un mūzikas pētniecības un koordinācijas institūta (Institut de recherche et de coordination acoustique/musique (IRCAM)) administratīvais un finanšu direktors (no 1974. gada); valsts padomnieks (1981. gada jūnijs); Entreprise de recherche et d'activités pétrolières [Naftas izpētes un ieguves sabiedrības] (ERAP) juriskonsults (no 1981. gada oktobra līdz 1982. gadam); no 1982. gada 7. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2017. gada 3. oktobrī.

Constantinos KAKOURIS
Constantinos KAKOURIS

Dzimis 1919. gada 16. martā; Grieķijas pilsonis; advokāts (Atēnas); Valsts padomes auditors un pēc tam maître de requêtes; valsts padomnieks; Tiesas, kas izskata lietas pret tiesu un to skaitā augstāko tiesu tiesnešiem, priekšsēdētājs; Augstākās speciālās tiesas loceklis; administratīvo tiesu ģenerālinspektors; Augstākās tieslietu padomes loceklis; Ārlietu ministrijas Augstākās padomes priekšsēdētājs; no 1983. gada 14. marta līdz 1997. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2000. gada 23. martā.

Carl Otto LENZ
Carl Otto LENZ

Dzimis 1930. gada 5. jūnijā; Vācijas pilsonis; advokāts; notārs; Kristīgo demokrātu grupas ģenerālsekretārs Eiropas Parlamentā; deputāts (Bundestāgā); Bundestāga Juridiskās komisijas un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs; Eiropas tiesību goda profesors Zāras Universitātē (1990); no 1984. gada 11. janvāra līdz 1997. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts.

Thomas Francis O
Thomas Francis O'HIGGINS

Dzimis 1916. gada 31 jūlijā Korkā; Īrijas pilsonis; tiesību zinātņu studijas (University College un King's Inn, Dublina); barrister (1938); Senior Counsel (1954); Dail Eireann loceklis (1948-1973); veselības ministrs (1954-1957); Īrijas prezidenta kandidāts (1966. un 1973. gads); High Court tiesnesis (1973); Chief Justice (1974); no 1985. gada 16. janvāra līdz 1991. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2003. gada 25. februārī.

Marco DARMON
Marco DARMON

Dzimis 1930. gada 26. janvārī; Francijas pilsonis; Tieslietu ministrijas tiesnesis; Paris 1 Juridiskās fakultātes lektors; tieslietu ministra kabineta direktora vietnieks; Parīzes Apelācijas tiesas palātas priekšsēdētājs; civilo lietu un tieslietu kancelejas direktors; no 1984. gada 13. februāra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2017. gada 8. augustā.

René JOLIET
René JOLIET

Dzimis 1938. gada 17. janvārī; Beļģijas pilsonis; Juridiskās fakultātes štata profesors (1974-1984) un ārštata profesors (kopš 1984. gada) Ljēžas Universitātē (Eiropas Kopienu tiesību katedra); Beļģijas štata profesors King's College (Londona, 1977); viesprofesors: Nansī Universitātē (1971-1978), Amsterdamas Universitātes Eiropas Institūtā (Europa Instituut) (1976-1985), Louvain-la-Neuve Katoļu universitātē (1980-1982) un Čikāgas Northwestern University (1974. un 1983. gads); Eiropas konkurences tiesību lektors Eiropas Koledžā Brigē (1979-1984); no 1984. gada 10. aprīļa līdz 1995. gada 15. jūlijam, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Fernand SCHOCKWEILER
Fernand SCHOCKWEILER

Dzimis 1935. gada 15. jūnijā; Luksemburgas pilsonis; Tieslietu ministrijas darbinieks; valdības pirmā ranga atašejs; valdības pārstāvis Valsts padomes Strīdu izskatīšanas komitejā; valdības vecākais padomnieks Tieslietu ministrijā; no 1985. gada 7. oktobra līdz 1996. gada 1. jūnijam, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Jean MISCHO
Jean MISCHO

Dzimis 1938. gada 7. septembrī; Luksemburgas pilsonis; tiesību un politikas zinātņu studijas Monpeljē, Parīzē un Kembridžā; Komisijas Juridiskā dienesta loceklis, divu Komisijas locekļu kabinetu galvenais administrators; ieņem dažādus amatus Lielhercogistes Ārlietu ministrijā; Luksemburgas Lielhercogistes pastāvīgā pārstāvja Eiropas Kopienās vietnieks; no 1986. gada 13. janvāra līdz 1991. gada 6. oktobrim un no 1997. gada 19. decembrim līdz 2003. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2016. gada 10. maijā.

José Carlos de CARVALHO MOITINHO de ALMEIDA
José Carlos de CARVALHO MOITINHO de ALMEIDA

Dzimis 1936. gada 17. martā; Portugāles pilsonis; Lisabonas Apelācijas tiesas prokurors; tieslietu ministra kabineta vadītājs; Republikas ģenerālprokurora vietnieks; Eiropas tiesību biroja direktors; Kopienu tiesību profesors (Lisabona); no 1986. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis.

Gil Carlos RODRÌGUEZ IGLESIAS
Gil Carlos RODRÌGUEZ IGLESIAS

Dzimis 1946. gada 26. maijā; Spānijas pilsonis; asistents, pēc tam profesors (Ovjedo Universitāte, Breisgavas Freiburgas Universitāte, Madrides Neatkarīgā universitāte, Universidad Complutense de Madrid un Granādas Universitāte); starptautisko publisko tiesību štata profesors (Granāda); no 1986. gada 31. janvāra līdz 2003. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis, no 1994. gada 7. oktobra līdz 2003. gada 6. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; miris 2019. gada 17. janvārī.

José Luís DA CRUZ VILAÇA
José Luís DA CRUZ VILAÇA

dzimis 1944. gadā; Koimbras universitātes diploms tiesību zinātnēs un maģistra grāds politekonomijā; doktora grāds starptautiskajā ekonomikā (Parīzes Sorbonas universitāte [Université de Paris I - Panthéon Sorbonne]); obligātais militārais dienests Jūras spēku ministrijā (Tieslietu departaments, 1969-1972); Katoļu universitātes un Lisabonas Nova universitātes profesors; bijušais Koimbras universitātes un Lisabonas Lusíada universitātes profesors (Eiropas studiju institūta direktors); Portugāles valdības loceklis (1980-1983): Iekšlietu ministrijas, Ministru kabineta priekšsēdētāja biroja un Eiropas lietu valsts sekretārs; Portugāles parlamenta deputāts, Kristīgo demokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieks; Tiesas ģenerāladvokāts (1986-1988); Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs (1989-1995); Lisabonas advokātu kolēģijas loceklis, specializējies Eiropas un konkurences tiesībās (1996-2012); Pārdomu grupas par Eiropas Kopienu tiesu sistēmas nākotni "Groupe Due" loceklis (2000); Eiropas Komisijas Disciplinārlietu padomes priekšsēdētājs (2003-2007); Portugāles Eiropas tiesību apvienības priekšsēdētājs (kopš 1999. gada); Tiesas tiesnesis no 2012. gada 8. oktobra līdz 2018. gada 8. oktobrim.

Manuel DIEZ de VELASCO
Manuel DIEZ de VELASCO

Dzimis 1926. gada 22. maijā; Spānijas pilsonis; bijušais starptautisko publisko un privāto tiesību profesors (catedratico) Granādas Universitātē, Barselonas Universitātē un Madrides Neatkarīgajā universitātē; Universidad Complutense de Madrid starptautisko publisko tiesību profesors (catedratico); Spānijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1980-1986); Valsts padomes padomnieks vēlēšanu jautājumos; Real Academia de Jurisprudencia loceklis (académico de número) (Madride); no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2009. gada 20. oktobrī.

Manfred ZULEEG
Manfred ZULEEG

Dzimis 1935. gada 21. martā; Vācijas pilsonis; zinātniskais asistents Eiropas tiesību institūtā (Ķelne); publisko tiesību, starptautisko publisko tiesību un Eiropas tiesību štata profesors Bonnas Universitātē un Frankfurtes pie Mainas Universitātē; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2015. gada 1. jūnijā.

Walter VAN GERVEN
Walter VAN GERVEN

Dzimis 1935. gada 11. maijā; Beļģijas pilsonis; Katholieke Universiteit Leuven (KUL), University of Chicago un Universiteit van Amsterdam (UvA) profesors; KUL rektora vietnieks un akadēmiskās padomes un valdes loceklis; advokāts (Dendermonde, Luvēna [Leuven], Brisele); bankas komisijas priekšsēdētājs; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2015. gada 8. jūlijā.

Francis Geoffrey JACOBS
Francis Geoffrey JACOBS

Dzimis 1939. gadā; barrister; King's Counsel; Eiropas Komisijas Cilvēktiesību sekretariāta ierēdnis; referents ģenerāladvokāta Dž. P. Vornera [J. P. Warner] kabinetā; Eiropas tiesību profesors Londonas Universitātē; Londonas Karaliskās Koledžas Eiropas tiesību centra [Centre of European Law of King's College] direktors; vairāku darbu par Eiropas tiesībām autors; no 1988. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 10. janvāra - Tiesas ģenerāladvokāts.

Giuseppe TESAURO
Giuseppe TESAURO

Dzimis 1942. gada 15. novembrī; Itālijas pilsonis; starptautisko tiesību un Kopienu tiesību štata profesors Neapoles Universitātē; advokāts Kasācijas tiesā; Ārlietu ministrijas Diplomātisko strīdu izskatīšanas padomes loceklis; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1998. gada 4. martam - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2021. gada 6. jūlijā.

Paul Joan George KAPTEYN
Paul Joan George KAPTEYN

Dzimis 1928. gada 31. janvārī; Nīderlandes pilsonis; Ārlietu ministrijas ierēdnis; starptautisko organizāciju tiesību profesors (Utrehta, Leidene); Raad van State loceklis; Raad van State Tieslietu nodaļas priekšsēdētājs; Karaliskās zinātņu akadēmijas loceklis; Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas valdes loceklis; no 1990. gada 29. marta līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis.

Claus Christian GULMANN
Claus Christian GULMANN

Dzimis 1942. gadā; Tieslietu ministrijas ierēdnis; referents tiesneša Maksa Sorensena [Max Sørensen] kabinetā; starptautisko publisko tiesību profesors un Kopenhāgenas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns; advokāts; šķīrējtiesu priekšsēdētājs un loceklis; Administratīvās apelācijas tiesas loceklis; ģenerāladvokāts Tiesā no 1991. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim; no 1994. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 10. janvāra - Tiesas tiesnesis.

John L. MURRAY
John L. MURRAY

Dzimis 1943. gada 17. jūnijā; Īrijas pilsonis; barrister (1967), pēc tam Senior Counsel (1981): Īrijas advokatūras advokāts; Attorney General (1987); bijušais Valsts padomes loceklis; bijušais Bar Council of Ireland (Īrijas Advokātu padomes) loceklis; Honourable Society of King's Inns loceklis; no 1991. gada 7. oktobra līdz 1999. gada 5. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2023. gada 18. janvārī.

David Alexander Ogilvy EDWARD
David Alexander Ogilvy EDWARD

Dzimis 1934. gada 14. novembrī; Lielbritānijas pilsonis; advokāts (Skotija); King's Counsel (Skotija); Faculty of Advocates sekretārs, pēc tam Treasurer; Eiropas Kopienu advokatūru konsultatīvās padomes priekšsēdētājs; Salvesen Professor of European Institutions un Edinburgas Universitātes Eiropas Institūta direktors; House of Lords Select Committee on the European Communities īpašais padomnieks; Gray's Inn goda loceklis, Londona; no 1989. gada 25. septembra līdz 1992. gada 9. martam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; no 1992. gada 10. marta līdz 2004. gada 7. janvārim - Tiesas tiesnesis.

Antonio Mario LA PERGOLA
Antonio Mario LA PERGOLA

Dzimis 1931. gadā; konstitucionālo tiesību un vispārīgo publisko un salīdzinošo tiesību profesors (Padujas, Boloņas un Romas universitātes); Augstākās maģistrātu padomes loceklis (1976-1978); Konstitucionālās tiesas loceklis un priekšsēdētājs (1986-1987); Kopienu politikas ministrs (1987-1989); Eiropas Parlamenta deputāts (1989-1994); no 1994. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 31. decembrim - Tiesas tiesnesis; no 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 14. decembrim - ģenerāladvokāts, no 1999. gada 15. decembra līdz 2006. gada 3. maijam - Tiesas tiesnesis; miris 2007. gada 18. jūlijā.

Georges COSMAS
Georges COSMAS

Dzimis 1932. gada 14. jūlijā; Grieķijas pilsonis; Atēnu advokatūras advokāts; 1963. gadā - auditors; 1973. gadā - maître des requêtes un 1982.-1994. gadā - valsts padomnieks Valsts padomē; loceklis Īpašajā tiesā, kas izskata lietas pret tiesnešiem; loceklis Īpašajā augstākajā tiesā, kuras kompetencē saskaņā ar Grieķijas konstitūciju ir saskaņot triju valsts augstāko tiesu judikatūru un kura nodrošina to, ka tiesu iestādes kontrolē parlamenta, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumību; Tiesnešu augstākās padomes loceklis; Ārlietu ministrijas augstākās padomes loceklis; Otrās instances preču zīmju tiesas priekšsēdētājs; Tieslietu ministrijas Īpašās tiesību aktu izstrādes komitejas priekšsēdētājs; no 1994. gada 7. oktobra līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts.

Jean-Pierre PUISSOCHET
Jean-Pierre PUISSOCHET

Dzimis 1936. gadā; conseiller d'État (Francija); Eiropas Kopienu Padomes Juridiskā dienesta direktors, vēlāk - ģenerāldirektors (1968-1973); Agence nationale pour l'emploi (Nodarbinātības valsts dienests) ģenerāldirektors (1973-1975); Vispārējās pārvaldes direktors Rūpniecības ministrijā (1977-1979); ESAO (Organisation de coopération et de développement économiques) direktors juridiskajos jautājumos (1979-1985); Institut International d'Administration Publique (Starptautiskais Valsts pārvaldes institūts) direktors (1985-1987); juriskonsults, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors (1987-1994); kopš 1994. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim Tiesas tiesnesis; miris 2021. gada 12. jūlijā.

Philippe LÉGER
Philippe LÉGER

Dzimis 1938. gadā; Tieslietu ministrijas tiesnesis (1966-1970); kabineta vadītājs, vēlāk - tehniskais padomnieks Labklājības ministra kabinetā 1976. gadā; tehniskais padomnieks Tieslietu ministra kabinetā (1976-1978); Krimināllietu un apžēlošanas lietu direktora vietnieks (1978-1983); Parīzes Apelācijas tiesas padomnieks (1983-1986); Tieslietu ministra kabineta vadītāja vietnieks, tieslietu ministrs (1986); Tribunal de grande instance de Bobigny priekšsēdētājs (1986-1993); valsts ministra kabineta vadītājs, tieslietu ministrs un ģenerāladvokāts Parīzes Apelācijas tiesā (1993-1994); asociētais pasniedzējs Renē Dekarta (Paris V) Universitātē (1988-1993); kopš 1994. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim ģenerāladvokāts Eiropas Tiesā; miris 2023. gada 25. janvārī.

Günter HIRSCH
Günter HIRSCH

Dzimis 1943. gada 30. janvārī; Vācijas pilsonis; Bavārijas federālās zemes Tieslietu ministrijas direktors; Saksijas federālās zemes Konstitucionālās tiesas un Drēzdenes Apelācijas tiesas priekšsēdētājs (1992-1994); Zārbrikenes Universitātes Eiropas tiesību un medicīnas tiesību goda profesors; no 1994. gada 7. oktobra līdz 2000. gada 14. jūlijam - Tiesas tiesnesis.

Michael Bendik ELMER
Michael Bendik ELMER

Dzimis 1949. gada 26. februārī; Dānijas pilsonis; Tieslietu ministrijas ierēdnis Kopenhāgenā (kopš 1973. gada); Tieslietu ministrijas departamenta vadītājs (no 1982. līdz 1987. gadam un no 1988. līdz 1991. gadam); Østre Landsret (Austrumu apelācijas tiesas) tiesnesis (1987-1988); Sø- og Handelsretten (Jūras un tirdzniecības tiesas) priekšsēdētāja vietnieks (1988); Tieslietu ministrijas pārstāvis Kopienu tiesību un cilvēktiesību jautājumos (1991-1994); no 1994. gada 7. oktobra līdz 1997. gada 18. decembrim - Tiesas ģenerāladvokāts.

Peter JANN
Peter JANN

Dzimis 1935. gadā; Vīnes Universitātes Tiesību zinātņu doktors (1957); iecelts tiesneša amatā, strādājis Federālajā Tieslietu ministrijā (1961); Vīnes Straf-Bezirksgericht tiesnesis preses lietās (1963-1966); preses sekretārs Federālajā Tieslietu ministrijā (1966-1970), vēlāk - šīs ministrijas starptautiskajā nodaļā; padomnieks Parlamenta Juridiskajā komisijā un preses sekretārs (1973-1978); 1978. gadā apstiprināts par Konstitucionālās tiesas locekli; līdz 1994. gada beigām - pastāvīgs šīs tiesas tiesnesis referents; Tiesas tiesnesis no 1995. gada 19. janvāra līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Hans RAGNEMALM
Hans RAGNEMALM

Dzimis 1940. gada 30. martā; Zviedrijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors un publisko tiesību profesors Lundas Universitātē; Stokholmas Universitātes publisko tiesību profesors un dekāns; Parliamentary Ombudsman; Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis; no 1995. gada 19. janvāra līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2016. gada 7. augustā.

Leif SEVÓN
Leif SEVÓN

Dzimis 1941. gada 31. oktobrī; Somijas pilsonis; Helsinku Universitātes tiesību zinātņu doktors; Tieslietu ministrijas direktors; Ārlietu ministrijas Tirdzniecības departamenta padomnieks; Augstākās tiesas tiesnesis; EBTA Tiesas tiesnesis; EBTA Tiesas priekšsēdētājs; no 1995. gada 19. janvāra līdz 2002. gada 16. janvārim - Tiesas tiesnesis.

Nial FENNELLY
Nial FENNELLY

Dzimis 1942. gada 3. maijā; Īrijas pilsonis; ekonomikas zinātņu Master of Arts, University College (Dublina); barrister at Law; Senior Counsel; Legal Air Board un Bar Council priekšsēdētājs; no 1995. gada 19. janvāra līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts.

Dámaso RUIZ-JARABO COLOMER
Dámaso RUIZ-JARABO COLOMER

Dzimis 1949. gadā; tiesnesis; Consejo General del Poder Judicial (Tiesu varas ģenerālpadome) tiesnesis; profesors; Consejo General del Poder Judicial priekšsedētāja kabineta vadītājs; ad-hoc tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību Tiesā; kopš 1996. gada - tiesnesis Tribunal Supremo; no 1995. gada 19. janvāra līdz 2009. gada 12. novembrim, savai nāves dienai - Tiesas ģenerāladvokāts.

Melchior WATHELET
Melchior WATHELET

dzimis 1949. gadā; diploms tiesību zinātnēs un diploms ekonomikā (Ljēžas universitāte); Master of Laws (Harvard University, ASV); goda doktora grāds (Paris Dauphine universitāte); Eiropas tiesību profesors Lēvenes universitātē un Ljēžas universitātē; deputāts (1977-1995); Valonijas reģiona valsts sekretārs, ministrs un Ministru prezidents (1980-1988); Ministru prezidenta vietnieks, tieslietu un mazo un vidējo uzņēmumu ministrs (1988-1992); Ministru prezidenta vietnieks, tieslietu un ekonomikas ministrs (1992-1995); Ministru prezidenta vietnieks, valsts aizsardzības ministrs (1995); Vervjē [Verviers] mērs (1995); Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis (1995-2003); juriskonsults, pēc tam advokāts (2004-2012); valsts lietu ministrs (2009-2012); Tiesas ģenerāladvokāts no 2012. gada 8. oktobra līdz 2018. gada 8. oktobrim.

Romain SCHINTGEN
Romain SCHINTGEN

Dzimis 1939. gadā; universitātes studijas tiesību un ekonomikas zinātņu fakultātē Monpeljē un Parīzē; tiesībzinātņu doktors (1964); advokāts (1964); zvērināts advokāts (1967); vecākais administrators Darba un sociālā nodrošinājuma ministrijā; Ekonomikas un sociālo lietu padomes loceklis (1978-1989), pēc tam - priekšsēdētājs (1988-1989); Société nationale de crédit et d'investissement (Valsts kredītu un investīciju sabiedrība) un Société européenne des satellites (Eiropas Satelītu sabiedrība) vadītājs (līdz 1989. gadam); Luksemburgas Starptautiskā universitātes institūta padomes loceklis (1993-1995), pēc tam priekšsēdētājs (1995-2004); Luksemburgas Universitātes pasniedzējs; Eiropas Sociālo fondu komitejas, Darba ņēmēju brīvas pārvietošanās konsultatīvās komitejas un Eiropas fonda par dzīves un darba apstākļu uzlabošanu Administratīvās padomes valdes loceklis (līdz 1989. gadam); no 1989. gada 25. septembra līdz 1996. gada 11. jūlijam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 1996. gada 12. jūlija - Tiesas tiesnesis.

Krateros IOANNOU
Krateros IOANNOU

Dzimis 1935. gada 3. jūnijā; Grieķijas pilsonis; 1963. gadā - Saloniku advokatūras loceklis; 1971. gadā - Saloniku Universitātes starptautisko tiesību doktors; starptautisko publisko tiesību un Kopienu tiesību profesors Trāķijas Universitātes Juridiskajā fakultātē; Ārlietu ministrijas goda juridiskais padomnieks; kopš 1983. gada - Grieķijas delegācijas loceklis ANO Ģenerālajā asamblejā; no 1989. gada līdz 1992. gadam - Cilvēktiesību konvencijā paredzētās procedūras uzlabošanai izveidotās Eiropas Padomes ekspertu komisijas priekšsēdētājs; no 1997. gada 7. oktobra līdz 1999. gada 10. martam, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Siegbert ALBER
Siegbert ALBER

Dzimis 1936. gada 27. jūlijā; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu studijas Tībingenes, Berlīnes, Parīzes, Hamburgas, Vīnes, Turīnas un Kembridžas Universitātē; Bundestāga deputāts (1969-1980); ievēlēts par Eiropas Parlamenta locekli (1977); piedalījies daudzās komisijās kā Tieslietu un pilsoņu tiesību komisijas loceklis, kuras priekšsēdētāja pienākumus viņš pildīja no 1993. līdz 1994. gadam; par attiecībām ar Baltijas valstīm atbildīgās delegācijas priekšsēdētājs, kā arī Personas datu aizsardzības apakškomisijas un Toksisko un bīstamo vielu apakškomisijas priekšsēdētājs; Eiropas Parlamenta vicepriekšsēdētājs (1984-1992); no 1997. gada 7. oktobra līdz 2003. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2021. gada 4. jūnijā.

Antonio SAGGIO
Antonio SAGGIO

Dzimis 1934. gada 19. februārī; Itālijas pilsonis; Neapoles tiesas tiesnesis; padomnieks Romas Apelācijas tiesā, pēc tam Kasācijas tiesā; Ufficio legislativo del ministero di Grazia e Giustizia atašejs; ģenerālkomitejas priekšsēdētājs Lugāno Konvencijas izstrādei rīkotajā diplomātiskajā konferencē; Itālijas ģenerāladvokāta palīgs Tiesā; Scuola superiore della pubblica amministrazione di Roma profesors; no 1989. gada 25. septembra līdz 1995. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; no 1995. gada 18. septembra līdz 1998. gada 4. martam - Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs; no 1998. gada 5. marta līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts00 ; miris 2010. gada 26. janvārī.

Vassilios SKOURIS
Vassilios SKOURIS

dzimis 1948. gadā; 1970. gadā ieguvis jurista diplomu Berlīnes Brīvajā universitātē; 1973. gadā ieguvis doktora grādu konstitucionālajās un administratīvajās tiesībās Hamburgas Universitātē; Hamburgas Universitātes docents (1972-1977); Bīlefeldes Universitātes publisko tiesību profesors (1978); Saloniku Universitātes publisko tiesību profesors (1982); iekšlietu ministrs (1989. un 1996. gadā); Krētas Universitātes Administratīvās komitejas loceklis (1983-1987); Saloniku Starptautisko ekonomisko tiesību un Eiropas tiesību centra direktors (1997-2005); Grieķijas Eiropas tiesību apvienības prezidents (1992-1994); Grieķijas Nacionālās pētniecības komitejas loceklis (1993-1995); Grieķijas Augstākās ierēdņu atlases komisijas loceklis (1994-1996); kopš 1995. gada - Trīres Eiropas tiesību akadēmijas loceklis; Grieķijas Nacionālās tiesnešu skolas Administratīvās komisijas loceklis (1995-1996); Ārlietu ministrijas Zinātņu padomes loceklis (1997-1999); Grieķijas Sociālo un ekonomikas lietu padomes priekšsēdētājs (1998); kopš 1999. gada 8. jūnija - Tiesas tiesnesis; kopš 2003. gada 7. oktobra līdz 2015. gada 8 oktobra - Tiesas priekšsēdētājs.

Fidelma O’KELLY MACKEN
Fidelma O’KELLY MACKEN

Dzimusi 1942. gada 28. februārī; Īrijas pilsone; Īrijas advokatūras barrister (1972); juriskonsulte rūpnieciskā īpašuma un tirdzniecības jautājumos (1973-1979); Īrijas advokatūras barrister (1979-1995), pēc tam Senior Counsel (1995-1998); arī Anglijas un Velsas advokatūras locekle; Īrijas High Court tiesnese (1998); "tiesību sistēmas un juridisko metožu" profesore un komerctiesību "Averil Deverell" profesore (Trinity College, Dublina); Honorable Society of King's Inns locekle; no 1999. gada 6. oktobra līdz 2004. gada 13. oktobrim - Tiesas tiesnese04.

Ninon COLNERIC
Ninon COLNERIC

Dzimusi 1948. gadā; studējusi Tībingā (Tübingen), Minhenē un Ženēvā; pēc zinātniski pētnieciskā darba Londonā ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu Minhenes Universitātē; Oldenburgas (Oldenburg) Arbeitsgericht (Darba strīdu tiesa) tiesnese; habilitējusies Brēmenes Universitātē darba tiesību, tiesību socioloģijas un sociālo tiesību specialitātē; pasniedzēja ad interim Brēmenes Universitātē un Frankfurtes Universitātes Juridiskajā fakultātē; Šlēsvigas-Holšteinas zemes Landesarbeitsgericht (Darba strīdu tiesa) priekšsēdētāja (1989); kā eksperte piedalījusies Eiropas Ekspertīžu dienesta (European Expertise Service)(ES) projektā Kirgizstānas darba tiesību reformā (1994-1995); Goda profesore Brēmenes Universitātē darba tiesību, it īpaši Eiropas darba tiesību, specialitātē; kopš 2000. gada 15. jūlija līdz 2006. gada 6. oktobrim Eiropas Tiesas tiesnese.

Stig von BAHR
Stig von BAHR

Dzimis 1939. gadā; strādājis pie parlamenta ombuda un Zviedrijas valdības ģenerālsekretariātā, kā arī ministrijās, t.sk. par Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku; 1981. gadā apstiprināts Gēteborgas Kammarrätten (Administratīvā apelācijas tiesa) un 1985. gadā - Regeringsrätten (Augstākā administratīvā tiesa) tiesneša amatā; piedalījies dažādu oficiālu ziņojumu sagatavošanā, īpaši par nodokļu tiesībām un grāmatvedības jautājumiem; arī Inflācijai atbilstošu ienākumu nodokļu komitejas priekšsēdētājs, Grāmatvedības komisijas priekšsēdētājs un Privāto uzņēmumu nodokļu tiesību aktu komisijas īpašais ziņotājs; Grāmatvedības normu padomes priekšsēdētājs un Valsts tiesu administrācijas padomes loceklis, kā ar Finanšu uzraudzības padomes loceklis; publicējis ievērojamu skaitu rakstu, īpaši nodokļu tiesību jomā; kopš 2000. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim Eiropas Tiesas tiesnesis.

José Narciso DA CUNHA RODRIGUES
José Narciso DA CUNHA RODRIGUES

Dzimis 1940. gadā; strādājis dažādos amatos tieslietu sistēmā (1964-1977); bijis atbildīgs par dažādiem valdības projektiem tiesu sistēmas reformas studiju koordinēšanai un īstenošanai; valdības pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību komisijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1980-1984); eksperts Eiropas Padomes Cilvēktiesību vadības komitejā (1980-1985); Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa grozījumu izstrādes komisijas loceklis; Procurador‑Geral da Repùblica (1984-2000); Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) Uzraudzības komitejas loceklis (1999-2000); Tiesas tiesnesis no 2000. gada 7. oktobra līdz 2012. gada 8. oktobrim.

Antonio TIZZANO
Antonio TIZZANO

dzimis 1940. gadā; Eiropas Savienības tiesību profesors La Sapienza universitātē Romā; profesors Neapoles universitātēs "Istituto Orientale" (1969-1979) un "Federico II" (1979-1992), Katānijas (1969-1977) un Mogadišu (1967-1972) universitātēs; advokāts Itālijas Kasācijas tiesā; juriskonsults Itālijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Kopienās (1984-1992); Itālijas delegācijas loceklis sarunās par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām, par Vienoto Eiropas Aktu un Līgumu par Eiropas Savienību; vairāku publikāciju autors, tostarp Komentāriem par Eiropas līgumiem un Eiropas Savienības kodeksiem; žurnāla "Il Diritto dell‘Unione Europea" dibinātājs un direktors kopš 1996. gada; vairāku juridisku izdevumu padomes vai redakcijas loceklis; vairāku starptautisku kongresu ziņotājs; konferences un kursi vairākās starptautiskās institūcijās, tostarp Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijā (1987); neatkarīgo ekspertu grupas par Eiropas Kopienu Komisijas finanšu kontroli loceklis (1999); no 2000. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 3. maijam - Tiesas ģenerāladvokāts; kopš 2006. gada  4. maija līdz 2018. gada 8. oktobrim – Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja vietnieks no 2015. gada 8. oktobra līdz 2018. gada 8. oktobrim.

Christiaan Willem Anton TIMMERMANS
Christiaan Willem Anton TIMMERMANS

Dzimis 1941. gadā; Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša palīgs (1966-1969); Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis (1969-1977); tiesību doktors (Leidenes universitāte); Eiropas tiesību profesors Groningenes (Groningen) Universitātē (1977-1989); Arnemas (Arnhem) Apelācijas tiesas tiesneša vietnieks (rechter-plaatsvervanger); vairāku publikāciju autors; Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora vietnieks (1989-2000); Amsterdamas Universitātes Eiropas tiesību profesors; no 2000. gada 7. oktobra līdz 2010. gada 10. jūnijam - Tiesas tiesnesis.

Leendert A. GEELHOED
Leendert A. GEELHOED

Dzimis 1942. gadā; zinātnisko pētījumu asistents Utrehtas (Utrecht) Universitātē (1970-1971); Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša palīgs (1971-1974); galvenais padomnieks Tieslietu ministrijā (1975-1982); Valdības politikas konsultatīvās komisijas loceklis (1983-1990); pasniedzējs; Ekonomikas ministrijas ģenerālsekretārs (1990-1997); Vispārīgo lietu ministrijas ģenerālsekretārs (1997-2000); kopš 2000. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim ģenerāladvokāts; miris 2007. gada 20. aprīlī.

Christine STIX-HACKL
Christine STIX-HACKL

Dzimusi 1957. gadā; tiesību zinātņu doktore (Vīnes Universitāte), pēcdiploma studijas Eiropas tiesībās (Eiropas koledža Brigē); kopš 1982. gada - diplomāte; Ārlietu ministrijas Juriskonsultu biroja eksperte Eiropas Savienības jautājumos (1985-1988); strādājusi Eiropas Komisijas Judiskajā dienestā (1989); Austrijas Ārlietu ministrijas ES lietu dienesta vadītāja (1992-2000, pilnvarotā ministre); piedalījusies sarunās par Eiropas Ekonomisko zonu un Austrijas Republikas iestāšanos ES; kopš 1995. gada Austrijas Republikas pārstāve Tiesā; Austrijas ģenerālkonsule Cīrihē (2000); vairāku publikāciju autore un pasniedzēj; kopš 2000. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim Eiropas Tiesas ģenerāladvokāte; mirusi 2018. gada oktobrī

Allan ROSAS
Allan ROSAS

dzimis 1948. gadā; Turku (Somija) Universitātes tiesību zinātņu doktors; Turku Universitātes (1978-1981) un Obu Akadēmijas (Turku/Åbo) (1981-1996) tiesību zinātņu profesors; Turku Universitātes Cilvēktiesību institūta direktors (1985-1995); ieņēmis dažādus atbildīgus vietēja un starptautiska mēroga amatus universitātē; zinātnisko apvienību loceklis; koordinējis vairākus valsts un starptautiska mēroga pētnieciskos projektus un programmas, īpaši šādās nozarēs: Kopienu tiesības, starptautiskās tiesības; cilvēktiesības un pamattiesības, konstitucionālās tiesības un salīdzinošā valsts pārvalde; Somijas valdības pārstāvis (Somijas delegāciju loceklis vai padomnieks) starptautiskajās konferencēs un sanāksmēs; Somijas tiesību eksperts, tostarp valdības un parlamenta juridiskajās komisijās Somijā, kā arī ANO, UNESCO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un Eiropas Padomē; kopš 1995. gada - galvenais juriskonsults Eiropas Komisijas Juridiskajā dienestā, atbildīgais par ārējām attiecībām; kopš 2001. gada marta - Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora vietnieks; no 2002. gada 17. janvāra līdz  2019. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnesis.

Luís Miguel POIARES PESSOA MADURO
Luís Miguel POIARES PESSOA MADURO

Dzimis 1967. gadā; licenciāts tiesībās (Lisabonas Universitāte, 1990); asistents (Florences Eiropas Universitātes institūts, 1991); tiesību zinātņu doktors (Florences Eiropas Universitātes institūts, 1996); viesprofesors (London School of Economics, Natolīnas Eiropas koledža; Madrides Instituto Ortega y Gasset; Portugāles Katoliskā Universitāte; Makao Eiropas studiju institūts); profesors (Lisabonas Universidade Nova, 1997); Fulbright Visiting Research Scholar (Hārvarda Universitāte, 1998); Starptautisko tirdzniecības tiesību akadēmijas direktora vietnieks; juridisku žurnālu ("Hart Series on European Law and Integration", "European Law Journal") līdzizdevējs un vairāku juridisko žurnālu redkolēģijas loceklis; Tiesas ģenerāladvokāts no 2003. gada 7/. Oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Konrad Hermann Theodor SCHIEMANN
Konrad Hermann Theodor SCHIEMANN

Dzimis 1937. gadā; studējis Kembridžā; barrister (1964-1980); Queen`s Counsel (1980-1986); tiesnesis High Court of England and Wales (1986-1995); Lord Justice of Appeal (1995-2003); kopš 1985. gada - vecākais loceklis un kopš 2003. gada - mantzinis Honourable Society of the Inner Temple; Tiesas tiesnesis no 2004. gada 8. janvāra līdz 2012. gada 8. oktobrim.

Rosario Silva de Lapuerta
Rosario Silva de Lapuerta

dzimusi 1954. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs (Universidad Complutense de Madrid); abogado del Estado Malagā; strādājusi par abogado del Estado Satiksmes, tūrisma un sakaru ministrijas Juridiskajā dienestā, kā arī Ārlietu ministrijas Juridiskajā dienestā; strādājusi par abogado del Estado-Jefe Valsts Juridiskajā dienestā saistībā ar tiesvedību Eiropas Kopienu Tiesā, Abogacía General del Estado (Tieslietu ministrija) Eiropas un starptautisko tiesību dienesta ģenerāldirektora vietniece; Komisijas pārdomām par Kopienu tiesību sistēmas nākotni sasauktas grupas locekle; Spānijas delegācijas grupas "Prezidentūras draugi" par Kopienu tiesu sistēmas reformu Nicas līgumā un Padomes ad hoc grupas "Cour de justice" vadītāja; Eiropas tiesību profesore Madrides Escuela Diplomática; viena no žurnāla "Noticias de la Unión Europea" izdevējiem; kopš 2003. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnese. Tiesas priekšsēdētāja vietniece no 2018. gada 9. oktobra līdz 2021. gada oktobra 7.

Jerzy MAKARCZYK
Jerzy MAKARCZYK

Dzimis 1938. gadā, tiesību zinātņu doktors (1966); starptautisko publisko tiesību profesors (1974), Senior Visiting Fellow Oksfordas universitātē (1985), pasniedzējs Tokijas Starptautiskajā kristīgajā universitātē (1988), vairāku zinātnisko darbu par starptautiskajām publiskajām tiesībām, Kopienu tiesībām un cilvēktiesībām autors; vairāku zinātnisko apvienību starptautiskajās, Eiropas tiesībās un cilvēktiesībās loceklis, Polijas valdības pārstāvis sarunās par Krievijas karaspēka izvešanu no Polijas Republikas teritorijas, valsts sekretāra vietnieks, vēlāk valsts sekretārs ārlietās (1989-1992); Polijas delegācijas Apvienoto Nāciju Ģenerālasamblejā priekšsēdētājs; tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1992-2002); Starptautisko tiesību institūta priekšsēdētājs (2003), Polijas Republikas Prezidenta padomnieks ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos (2002-2004); Tiesas tiesnesis no 2004. gada 11. maija līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Pranas KŪRIS
Pranas KŪRIS

Dzimis 1938. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Viļņas Universitātē (1961); tiesību zinātņu kandidāts, Maskavas Universitāte (1965); valsts doktors (Dr. hab.), Maskavas Universitāte (1973); praktikants Parīzes universitātes Institut des Hautes Études Internationales (direktors: prof. Š. Ruso [Ch. Rousseau]) (1967−1968), Lietuvas Zinātņu akadēmijas pastāvīgais loceklis (1996), doktors honoris causa Lietuvas Tiesību zinātņu universitātē (2001); pildījis dažādus ar pasniedzēja darbu un administrāciju saistītus pienākumus Viļņas universitātē (1961−1990), lektors, universitātes pasniedzējs, starptautisko publisko tiesību profesors, Tiesību zinātņu fakultātes dekāns; ieņēmis vairākus amatus valdībā, Lietuvas diplomātiskajā un tieslietu dienestā, tieslietu ministrs (1990−1991), valsts padomnieks (1991), Lietuvas Republikas vēstnieks Beļģijā, Luksemburgā un Nīderlandē (1992−1994); tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1994. gada jūnijs – 1998. gada novembris); Lietuvas Augstākās tiesas tiesnesis un tās priekšsēdētājs (1994. gada decembris – 1998. gada oktobris); tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (kopš 1998. gada novembra); piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs; Lietuvas Republikas delegācijas sarunām ar PSRS loceklis (1990−1992); vairāku publikāciju autors (aptuveni 200 publikācijas); Tiesas tiesnesis no 2004. gada 11. maija līdz 2010. gada 6. oktobrim.

Endre Juhász
Endre Juhász

dzimis 1944. gadā, ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Šegedas Universitātē, Ungārijā (1967); nokārtojis iestājeksāmenu Ungārijas Advokātu kolēģijā (1970); trešā cikla studijas salīdzinošajās tiesībās Strasbūras Universitātē, Francijā (1969., 1970., 1971. un 1972. gadā); Ārējās tirdzniecības ministrijas Juridiskā departamenta ierēdnis (1966-1974), likumdošanas lietu direktors (1973-1974); pirmais tirdzniecības atašejs Ungārijas vēstniecībā Briselē, atbildīgais par Eiropas Kopienu jautājumiem (1974-1979); direktors Ārējās tirdzniecības ministrijā (1979-1983); pirmais tirdzniecības atašejs, pēc tam tirdzniecības padomnieks Ungārijas vēstniecībā Vašingtonā, ASV (1983-1989); ģenerāldirektors Tirdzniecības ministrijā un Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijā (1989-1991); galvenais sarunu vadītājs asociācijas līguma noslēgšanai starp Ungāriju un Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm (1990-1991); Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijas ģenerāldirektors, Eiropas lietu biroja direktors (1992); Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijas valsts sekretārs (1993-1994); valsts sekretārs, Eiropas lietu biroja priekšsēdētājs, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija (1994); ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Ungārijas diplomātiskās misijas Eiropas Savienībā vadītājs (no 1995. gada janvāra līdz 2003. gada maijam); galvenais sarunu vadītājs par Ungārijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā (no 1998. gada jūlija līdz 2003. gada aprīlim); ministrs "bez portfeļa" Eiropas integrācijas jautājumu koordinēšanai (kopš 2003. gada maija); kopš 2004. gada 11. maija līdz 2021. gada oktobra 7.- Tiesas tiesnesis.

George ARESTIS
George ARESTIS

dzimis 1945. gadā, ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Atēnu Universitātē (1968); M. A. Comparative Politics and Government Kentas universitātē Kenterberijā (1970); pildījis advokāta pienākumus Kiprā (1972-1982); iecelts Nikozijas rajona tiesas tiesneša amatā (1982); paaugstināts par rajona tiesas priekšsēdētāju (1995); Nikozijas Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs (1997-2003); Kipras Augstākās tiesas tiesnesis (2003); Tiesas tiesnesis no  2004. gada 11. maija līdz 2014. gada 6. oktobrim.

Anthony BORG BARTHET U.O.M.
Anthony BORG BARTHET U.O.M.

dzimis 1947. gadā; Maltas Karaliskās universitātes tiesību zinātņu doktorāts (1973); uzsācis darbu Maltas civildienestā kā Notary to Government (1975); Republikas padomnieks (1978), pirmais Republikas padomnieks (1979), Attorney General vietnieks (1988) un Maltas prezidenta iecelts Attorney General (1989); civiltiesību pasniedzējs uz nepilnu slodzi Maltas Universitātē (1985-1989); Maltas Universitātes padomes loceklis (1998-2004); Tiesu administrācijas komisijas loceklis (1994-2004); Maltas Arbitrāžas centra Vadītāju komitejas loceklis (1998-2004); Tiesas tiesnesis no 2004. gada 11. maija līdz 2018. gada 8. oktobrim

Jiří Malenovský
Jiří Malenovský

dzimis 1950. gadā; Prāgas Kārļa universitātes tiesību zinātņu doktors (1975); pasniedzējs asistents (1974-1990), dekāna vietnieks (1989-1991) un Starptautisko un Eiropas tiesību katedras vadītājs (1990-1992) Masaryk universitātē Brno; Čehoslovākijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1992); vēstnieks Eiropas Padomē (1993-1998); Eiropas Padomes Ministru pārstāvju komitejas priekšsēdētājs (1995); Ārlietu ministrijas ģenerāldirektors (1998-2000); Starptautisko tiesību asociācijas Čehijas un Slovākijas nodaļas priekšsēdētājs (1999-2001); Konstitucionālās tiesas tiesnesis (2000-2004); Likumdošanas padomes loceklis (1998-2000); Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (kopš 2000. gada); starptautisko publisko tiesību pasniedzējs Masaryk universitātē Brno (2001); no 2004. gada 11. maija līdz 2020 gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis.

Ján KLUČKA
Ján KLUČKA

Dzimis 1951. gadā; Bratislavas Universitātes tiesību zinātņu doktors (1974); starptautisko tiesību pasniedzējs Košices Universitātē (kopš 1975. gada); tiesnesis Konstitucionālajā tiesā (1993); Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (1994); Venēcijas komisijas loceklis (1994); Slovākijas Starptautisko tiesību asociācijas priekšsēdētājs (2002); Tiesas tiesnesis no 2004. gada 11. maija līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Uno LÕHMUS
Uno LÕHMUS

Dzimis 1952. gadā; tiesību zinātņu doktors (1986); Advokātu kolēģijas loceklis (1977-1998); Tartu Universitātes krimināltiesību viesprofesors; Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis (1994-1998); Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1998-2004); Konstitūcijas juridiskās komisijas loceklis; Kriminālkodeksa izstrādes komitejas konsultants; Kriminālprocesa kodeksa izstrādes darba grupas loceklis; vairāku darbu autors cilvēktiesībās un konstitucionālajās tiesībās; Tiesas tiesnesis no 2004. gada 11. maija līdz 2013. gada 23. oktobrim.

Egils LEVITS
Egils LEVITS
dzimis 1955. gadā, ieguvis diplomu tiesību un politikas zinātnēs Hamburgas Universitātē; zinātniskais līdzstrādnieks Ķīles Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē; Latvijas Saeimas padomnieks starptautisko tiesību, konstitucionālo tiesību un likumdošanas reformas jautājumos; Latvijas vēstnieks Vācijā un Šveicē (1992-1993), Austrijā, Šveicē un Ungārijā (1994-1995); ministru prezidenta vietnieks un tieslietu ministrs, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs (1993-1994); EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesas samierinātājs (kopš 1997. gada); Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (kopš 2001. gada); 1995. gadā ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, atkārtoti ievēlēts 1998. un 2001. gadā; vairāku publikāciju autors konstitucionālo un administratīvo tiesību, likumdošanas reformas un Eiropas Kopienu tiesību jomā; kopš 2004. gada 11. maija līdz 2019. gada 17. jūnijam - Tiesas tiesnesis.
Aindrias Ó CAOIMH
Aindrias Ó CAOIMH

dzimis 1950. gadā; bakalaurs civiltiesībās (National University of Ireland, University College Dublin, 1971); barrister (King's Inns, 1972); augstskolas diploms Eiropas tiesībās (University College Dublin, 1977); barrister Īrijas Advokātu kolēģijā (1972-1999); Eiropas tiesību pasniedzējs (King's Inns, Dublina); Senior Counsel (1994-1999); vairākkārtējs Īrijas valdības pārstāvis Eiropas Kopienu Tiesā; Īrijas High Court tiesnesis (kopš 1999. gada); Honorable Society of King's Inns bencher (valdes loceklis) (kopš 1999. gada); Īrijas Eiropas tiesību biedrības viceprezidents; Starptautisko tiesību asociācijas loceklis (Īrijas nodaļa); Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša Aindrias Ó Caoimh (1974-1985) dēls; kopš 2004. gada 13. oktobra līdz 2015. gada 7 oktobra - Tiesas tiesnesis.

Eleanor Sharpston
Eleanor Sharpston

dzimusi 1955. gadā; studējusi ekonomiku, valodas un tiesību zinātnes Kembridžas King’s College (1973−1977); Oksfordas Corpus Christi College asistente un pētniece (1977−1980); uzņemta advokātu kolēģijā (Middle Temple, 1980); barrister (1980−1987 un 1990−2005); ģenerāladvokāta, pēc tam tiesneša sera Gordona Slinna [Gordon Slynn] palīdze (1987−1990); University College London Eiropas tiesību un salīdzinošo tiesību profesore (Director of European Legal Studies) (1990−1992); pasniedzēja (Lecturer) Juridiskajā fakultātē (1992−1998), pēc tam asociētā pasniedzēja (Affiliated Lecturer) (1998−2005) Kembridžas universitātē; Fellow of King’s College Kembridžā (1992–2010); Emeritus Fellow of King’s College Kembridžā (kopš 2011. gada); asociētā profesore un pētniece (Senior Research Fellow) Kembridžas universitātes Eiropas tiesību studiju centrā (Centre for European Legal Studies) (1998−2005); King's Counsel; Bencher of Middle Temple (2005); Oksfordas Honorary Fellow of Corpus Christi College (2010); LL.D (h.c.), Glāzgova (2010), Nottingham Trent (2011) un Stokholma (2014); no 2006. gada 11. janvāra līdz 2020. gada 10 septembra – Tiesas ģenerāladvokāte.

Paolo MENGOZZI
Paolo MENGOZZI

dzimis 1938. gadā; Boloņas Universitātes starptautisko tiesību profesors, Žana Monē profesūras profesors (titulaire de la chaire Jean Monnet); Madrides Carlos III universitātes doktors honoris causa; viesprofesors Johns Hopkins (Bologna Center), St. Johns (Ņujorka), Georgetown, Paris II un Georgia (Atēnas) universitātēs un Institut universitaire international (Luksemburga); Nīmegenas [Nimègue] Universitātes European Business Law Pallas Program koordinators; Eiropas Kopienu Komisijas Konsultatīvās komitejas publisko iepirkumu jautājumos loceklis; rūpniecības un tirdzniecības lietu valsts sekretāra vietnieks Itālijas Padomes prezidentūras pusgada laikā; Eiropas Kopienu darba grupas par Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) loceklis un Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas Pētniecības centra 1997. gada sesijas par PTO jautājumiem direktors; no 1998. gada 4. marta līdz 2006. gada 3. maijam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; Tiesas ģenerāladvokāts no 2006. gada 4. maija līdz 2018. gada 8. oktobrim.

Pernilla LINDH
Pernilla LINDH

Dzimusi 1945. gadā; Lundas Universitātes tiesību zinātņu maģistre; referente un tiesnese Trolhetanas Pirmās instances tiesā (1971-1974); referente Stokholmas Apelācijas tiesā (1974-1975); tiesnese Stokholmas Pirmās instances tiesā (1975); Stokholmas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja padomniece juridiskajos un administratīvajos jautājumos (1975-1978); pilnvarotā pārstāve Domstolverket (Valsts tiesu pārvalde) (1977); padomniece Tieslietu kancelejā (Justice Chancellor) (1979-1980); tiesnese piesēdētāja Stokholmas Apelācijas tiesā (1980-1981); juridiskā padomniece Tirdzniecības ministrijā (1981-1982); Ārlietu ministrijas juridiskā padomniece, pēc tam direktore un ģenerāldirektore juridiskajos jautājumos (1982-1995); vēstnieces tituls 1992. gadā; Zviedrijas Tirdzniecības tiesas (Swedish Market Court) viceprezidente; atbildīgā par juridiskajiem un institucionālajiem jautājumiem sarunās par EEZ (EBTA grupas priekšsēdētāja vietniece, pēc tam priekšsēdētāja) un sarunās par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Eiropas Savienībai; no 1995. gada 18. janvāra līdz 2006.  gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnese; kopš 2006.  Tiesas tiesnese no 2006. gada 7. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim.

Yves BOT
Yves BOT

dzimis 1947. gadā; saņēmis Ruānas Juridiskās fakultātes diplomu; tiesību zinātņu doktors (Paris II Panthéon‑Assas universitāte); asociētais profesors Mānsas [Mans] Juridiskajā fakultātē; substitut, pēc tam premier substitut Mānsas prokuratūrā (1974-1982); Republikas prokurors Djepas Tribunal de grande instance (1982-1984); Republikas prokurora vietnieks Strasbūras Tribunal de grande instance (1984-1986); Republikas prokurors Bastiā Tribunal de grande instance (1986-1988); ģenerāladvokāts Kānas Cour d‘appel (1988-1991); Republikas prokurors Mānsas Tribunal de grande instance (1991-1993); Valsts ministra misijas vadītājs, tieslietu ministrs (1993-1995); Republikas prokurors Nantēras Tribunal de grande instance (1995-2002); Republikas prokurors Parīzes Tribunal de grande instance (2002-2004); ģenerālprokurors Parīzes Cour d‘appel (2004-2006); no 2006. gada 7. oktobra līdz 2019. gada 9. jūnijā, savai nāves dienai - Tiesas ģenerāladvokāts.

Ján MAZÁK
Ján MAZÁK

Dzimis 1954. gadā; tiesību zinātņu doktors (Pāvila Jozefa Safarika universitāte, Košice, 1978); civiltiesību pasniedzējs (1994) un Kopienu tiesību pasniedzējs (2004); Košices Juridiskās fakultātes Kopienu tiesību institūta direktors (2004); Košices Krajský súd tiesnesis (1980); Košices Mestský súd priekšsēdētāja vietnieks (1982) un priekšsēdētājs (1990); Slovākijas Advokātu kolēģijas loceklis (1991); Konstitucionālās tiesas juriskonsults (1993-1998); tieslietu ministra vietnieks (1998-2000); Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs (2000-2006); Venēcijas Komisijas loceklis (2004); Tiesas tiesnesis no 2006. gada 7. oktobra līdz 2012. gada 8. oktobrim.

Verica TRSTENJAK
Verica TRSTENJAK

Dzimusi 1962. gadā; tiesneša eksāmens (1987), Ļubļanas Universitātes tiesību zinātņu doktore (1995); kopš 1996. gada - tiesību teorijas un valsts teorijas (doktrīnas), kā arī privāto tiesību profesore; pētniece; doktorantūras studijas Cīrihes Universitātē, Vīnes Universitātes Salīdzinošo tiesību institūtā, Maksa Planka Starptautisko privāttiesību institūtā Hamburgā, Amsterdamas Tautas Universitātē (Vrije Universiteit Amsterdam), vieslektore Vīnes Universitātē, Freiburgas Universitātē (Vācija) un Buceriusa Tiesību zinātņu skolā Hamburgā; Zinātnes un tehnoloģijas ministrijas Juridiskā dienesta vadītāja (1994-1996) un valsts sekretāre (1996-2000); valdības ģenerālsekretāre (2000), Eiropas Civilkodeksa darba grupas (Study Group on European Civil Code) locekle no 2003. gada, atbildīgā par Humbolta (Humboldt Stiftung) pētniecības projektu; vairāk nekā 100 publikāciju tiesību zinātnēs un vairākas grāmatas Eiropas tiesībās un privāttiesībās; Slovēnijas Juristu biedrības balvas "2003. gada juriste" ieguvēja; vairāku juridisko izdevumu redkolēģijas locekle; Slovēnijas Juristu asociācijas ģenerālsekretāre, vairāku juristu asociāciju locekle, tostarp Gesellschaft für Rechtsvergleichung locekle; no 2004. gada 7. jūlija līdz 2006. gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnese; Tiesas ģenerāladvokāte no 2006. gada 7. oktobra līdz 2012. gada 28. novembrim.

Camelia Toader
Camelia Toader

dzimusi 1963. gadā; diploms tiesību zinātnēs (1986), tiesību zinātņu doktore (1997, Bukarestes Universitāte); tiesnese–stažiere Bufteas Pirmās instances tiesā (1986–1988); Bukarestes 5. iecirkņa pirmās instances tiesas tiesnese (1988–1992); Bukarestes advokatūras locekle (1992); civiltiesību un Eiropas līgumtiesību pasniedzēja (1992–2005), kopš 2005. gada civiltiesību un Eiropas līgumtiesību profesore Bukarestes Universitātē; veikusi vairākus doktorantūras un zinātniskos pētījumus Maksa Planka Starptautisko privāttiesību institūtā Hamburgā (laikā no 1992. līdz 2004. gadam); Eiropas integrācijas departamenta vadītāja Tieslietu ministrijā (1997–1999); Augstākās kasācijas un justīcijas tiesas tiesnese (1999–2007); viesprofesore Vīnes Universitātē (2000 un 2011); Kopienu tiesību pasniedzēja Valsts tiesnešu institūtā (2003 un 2005–2006); vairāku juridisko izdevumu redkolēģiju locekle; Starptautiskās salīdzinošo tiesību akadēmijas asociētā locekle kopš 2010. gada un pilntiesīgā locekle kopš 2017. gada; Rumānijas akadēmijas Juridiskās pētniecības institūta Eiropas tiesību studiju centra goda pētniece; kopš 2007. gada 12. janvāra līdz 2021. gada oktobra 7. – Tiesas tiesnese.

Jean-Jacques KASEL
Jean-Jacques KASEL

Dzimis 1946. gadā; tiesību zinātņu doktors, licenciāta grāds administratīvajās tiesībās (Briseles Brīvā universitāte, 1970); Parīzes Politisko zinātņu studiju institūta diploms (Ecofin, 1972); advokāta palīgs; Banque de Paris et des Pays Bas juriskonsults (1972-1973); Ārlietu ministrijas atašejs, pēc tam sekretārs legācijas jautājumos (1973-1976); Ministru padomes darba grupu priekšsēdētājs (1976); vēstniecības pirmais sekretārs (Parīze), ESAO pastāvīgais pārstāvja vietnieks (UNESCO atbildīgais par sakariem, 1976-1979); valdības priekšsēdētāja vietnieka kabineta vadītājs (1979-1980); CPE (Āzija, Āfrika, Latīņamerika) darba grupu priekšsēdētājs; Eiropas Kopienu Komisijas priekšsēdētāja kabineta padomdevējs, vēlāk vadītāja vietnieks (1981); Ministru padomes ģenerālsekretariāta direktors ar budžetu un statūtiem saistītajos jautājumos (1981-1984); pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Kopienās pilnvarotais pārstāvis (1984-1985); budžeta komitejas priekšsēdētājs; pilnvarotais sūtnis, direktors politisko un kultūras lietu jautājumos (1986-1991); premjerministra padomdevējs diplomātiskajos jautājumos (1986-1991); vēstnieks Grieķijā (1989-1991, nerezidents), politikas komitejas priekšsēdētājs (1991); vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (1991-1998); Coreper priekšsēdētājs (1997); vēstnieks (Brisele, 1998-2002); pastāvīgais pārstāvis NATO (1998-2002); Tiesas maršals un viņa augstības lielhercoga kabineta vadītājs (2002-2007); Tiesas tiesnesis no 2006. gada14. janvāra līdz 2013. gada 7. oktobrim.

Marek Safjan
Marek Safjan

Dzimis 1949. gadā Varšavā (Polija), Marek Safjan studē Uniwersytet Warszawski (Varšavas Universitāte, Polija). 1971. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē un 1980. gadā aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē. 1990. gadā šī universitāte piešķir viņam habilitētā tiesību zinātnes doktora grādu, pēc tam 1998. gadā – tiesību zinātnes štata profesora grādu.

Varšavas Universitātē viņš sāk arī savu profesionālo karjeru, kopš 1973. gada pasniedzot tiesības kā asistents Civiltiesību institūtā. No 1991. līdz 1998. gadam tur pasniedz kursu kā tiesību zinātnes profesors un pilda arī Civiltiesību institūta direktora pienākumus. Vēlāk – no 1994. līdz 1997. gadam – ir universitātes rektora vietnieks.

Ar daudziem darbiem aktīvi veicina juridisko pētniecību civiltiesību, medicīnas tiesību un Eiropas tiesību jomās un rezultātā tiek izraudzīts no 1991. līdz 1997. gadam pārstāvēt Poliju Eiropas Padomes Bioētikas komitejā un Personas datu aizsardzības komitejā. No 1994. līdz 1998. gadam ir iecelts par Henri Capitant Francijas Juridiskās kultūras draugu asociācijas Polijas nodaļas ģenerālsekretāru.

Līdztekus akadēmiskajai darbībai no 1992. līdz 1997. gadam ieņem Civiltiesību nodaļas direktora amatu Instytut Wymiaru Sprawiedliwości (Tieslietu institūts, Polija).

Karjeru tieslietu jomā turpina Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa, Polija): 1997. gadā iecelts tiesneša amatā, 1998. gadā kļūst par šīs tiesas priekšsēdētāju un pilda šo amatu līdz 2006. gadam.

Tiesas tiesnesis no 2009. gada 7. oktobra līdz 2024. gada 31. janvārim.

Daniel Šváby
Daniel Šváby

dzimis 1951. gadā; tiesību zinātņu doktors (Bratislavas Universitāte); Bratislavas Pirmās instances tiesas tiesnesis; Apelācijas tiesas civillietās tiesnesis un Bratislavas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja vietnieks; Tieslietu ministrijas Tiesību institūta Civiltiesību un ģimenes tiesību nodaļas loceklis; Augstākās tiesas komerclietās tiesnesis; Eiropas Cilvēktiesību komisijas (Strasbūra) loceklis; Konstitucionālās tiesas tiesnesis (2000-2004); no 2004. gada 12. maija līdz 2009. gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 2009. gada 7. oktobra līdz 2021. gada oktobra 7. - Tiesas tiesnesis.

Maria BERGER
Maria BERGER

dzimusi 1956. gadā; tiesību zinātņu un ekonomikas studijas (1975 1979), tiesību zinātņu doktore; Insbrukas Universitātes Publisko tiesību un politikas zinātņu institūta asistente un pasniedzēja (1979 1984); Federālās Zinātnes un pētniecības ministrijas administratore, pēc tam nodaļas vadītāja vietniece (1984 1988); Federālās kancelejas līdzstrādniece jautājumos par Eiropas Savienību (1988 1989); Federālās kancelejas dienesta "Eiropas integrācija" vadītāja (Austrijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sagatavošana) (1989 1992); EBTA Uzraudzības iestādes direktore Ženēvā un Briselē (1993 1994); Kremsas Donavas universitātes priekšsēdētāja vietniece (1995 1996); Eiropas Parlamenta deputāte (no 1996. gada novembra līdz 2007. gada janvārim un no 2008. gada decembra līdz 2009. gada jūlijam) un Juridiskās komisijas locekle; Eiropas Konventa par Eiropas nākotni aizvietotājlocekle (no 2002. gada februāra līdz 2003. gada jūlijam); Pergas pilsētas domes locekle (no 1997. gada septembra līdz 2009. gada septembrim); federālā tieslietu ministre (no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim); publikācijas par dažādām Eiropas tiesību tēmām; Vīnes universitātes Eiropas tiesību goda profesore; Insbrukas universitātes goda senatore; Tiesas tiesnese no 2009. gada 7. oktobra līdz 2019. gada 20. marta.

Pedro CRUZ VILLALÓN
Pedro CRUZ VILLALÓN

dzimis 1946. gadā; tiesību zinātņu diploms (1963-1968) un doktora grāds tiesību zinātnēs Seviļas Universitātē (1975); maģistratūra Breisgavas Freiburgas Universitātē (1969-1971); tiesību un politikas zinātņu docents Seviļas Universitātē (1978-1986); Konstitucionālo tiesību katedras vadītājs Seviļas Universitātē (1986-1992); Spānijas Konstitucionālās tiesas referents (1986-1987); Spānijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1992-1998); Spānijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs (1998-2001); Berlīnes Wissenschaftskolleg zinātniskais līdzstrādnieks (2001-2002); Konstitucionālo tiesību katedras vadītājs Madrides Autonomajā universitātē (2002-2009); Valsts padomes ievēlēts loceklis (2004-2009); vairāku publikāciju autors; kopš 2009. gada 14. decembra līdz 2015. gada 7 oktobra - Tiesas ģenerāladvokāts.

Egidijus JARAŠIŪNAS
Egidijus JARAŠIŪNAS

dzimis 1952. gadā; jurista diploms Viļņas Universitātē (1974-1979); tiesību zinātņu doktors Lietuvas Tiesību akadēmijā (1999), Lietuvas Advokātu kolēģijas advokāts (1979-1990); Lietuvas Republikas Augstākās Padomes (parlamenta) deputāts (1990-1992), pēc tam Lietuvas Republikas Seima (parlamenta) deputāts, kā arī Valsts un juridiskās komisijas loceklis (1992-1996); Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1996-2005), pēc tam Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja padomnieks (kopš 2006. gada); Mykolas Romeris universitātes Juridiskās fakultātes Konstitucionālo tiesību katedras asistents (1997-2000), pēc tam asociētais profesors (2000-2004) un profesors (kopš 2004. gada) šajā katedrā un visbeidzot - Konstitucionālo tiesību katedras vadītājs (2005-2007); Mykolas Romeris universitātes Juridiskās fakultātes dekāns (2007-2010); Venēcijas Komisijas loceklis (2006-2010); 1990. gada 11. marta Akta par Lietuvas neatkarības atjaunošanu parakstītājs; vairāku juridisku publikāciju autors; Tiesas tiesnesis no 2010. gada 6. oktobra līdz 2018. gada 8. oktobrim.

Carl Gustav FERNLUND
Carl Gustav FERNLUND

dzimis 1950. gadā; Lundas universitātes diploms tiesību zinātnē (1975); Landskronas pirmās instances tiesas sekretārs (1976–1978); Administratīvās apelācijas tiesas piesēdētājs (1978–1982); Administratīvās apelācijas tiesas tiesneša aizstājējs (1982); Zviedrijas parlamenta Pastāvīgās konstitucionālās komitejas juriskonsults (1983–1985); Finanšu ministrijas juriskonsults (1985–1990); Finanšu ministrijas Fizisko personu ienākuma nodokļa nodaļas direktors (1990–1996); Finanšu ministrijas Akcīzes nodokļa nodaļas direktors (1996–1998); Zviedrijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā padomnieks nodokļu jautājumos (1998–2000); Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas departamenta juridisko lietu ģenerāldirektors (2000–2005); Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis (2005–2009); Gēteborgas Administratīvās apelācijas tiesas priekšsēdētājs (2009–2011); no 2011. gada 6. oktobra līdz  2019. gada 7. oktobra  – Tiesas tiesnesis.

Christopher VAJDA
Christopher VAJDA

dzimis 1955. gadā; Kembridžas universitātes diploms tiesību zinātnēs; Briseles Brīvās universitātes licenciāta grāds Eiropas tiesībās (iegūts ar izcilību); uzņemts Anglijas un Velsas advokātu kolēģijā (Gray's Inn, 1979); barrister (1979-2012); uzņemts Ziemeļīrijas advokātu kolēģijā (1996); King's Counsel; Gray's Inn bencher (2003); Crown Court recorder (2003-2012); United Kingdom Association for European Law finanšu rīkotājs (2001-2012); viens no European Community Law of Competition autoriem (Bellamy & Child, 3.-6. izd.); no 2012. gada 8. oktobra līdz 2020. gada 31. janvārim - Tiesas tiesnesis.

Michail Vilaras
Michail Vilaras

dzimis 1950. gadā; Atēnu Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1973); Parīzes Sorbonas Universitātes [Université Paris II Panthéon Sorbonne] padziļināto studiju (DEA) diploms sociālajās tiesībās (1977); advokāts (1974−1980); nacionālais eksperts Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskajā dienestā, tad galvenais administrators V Ģenerāldirektorātā “Nodarbinātība, industriālās attiecības, sociālās lietas”; auditeur, maître des requêtes un no 1999. gada padomnieks Grieķijas Valsts Padomē; padomnieks, asociētais loceklis Grieķijas Augstākajā speciālajā tiesā; Grieķijas Centrālās likumdošanas izstrādes komitejas loceklis (1996−1998); Grieķijas valdības ģenerālsekretariāta Juridiskā dienesta direktors; Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesis no (1998–2010, palātas priekšsēdētājs 2004–2010); Augstākās Administratīvās tiesas padomes loceklis (2011–2012); Speciālās tiesas, kas izskata tiesnešu atalgojuma lietas un Speciālās tiesas, kas izskata lietas pret tiesnešiem, loceklis (2013–2014); ekspertu konsultatīvās padomes loceklis tiesnešu ievēlēšanai amatā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2014–2015); kompetentās komitejas loceklis atzinumiem par kandidātu piemērotību pildīt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesneša pienākumus (2012–2015); Eiropas tiesību pasniedzējs Nacionālajā tiesnešu skolā (1995–1996 un 2012–2015); Tiesas tiesnesis kopš 2015. gada 7. oktobra līdz 2021. gada oktobra 7.

Henrik Saugmandsgaard Øe
Henrik Saugmandsgaard Øe

dzimis 1964. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs Orhūsas Universitātē (1991); maģistra grāds Eiropas tiesībās Eiropas koledžā Brigē (1993); pasniedzējs Orhūsas Universitātē (1991-1993) un Kopenhāgenas Universitātē (1999-2001); viesprofesors Kopenhāgenas un Olborgas universitātēs (kopš 2008. gada); advokāts Dānijas Advokātu kolēģijā (1995); Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesneša palīgs (1994-1999); prokurors Kopenhāgenas prokuratūrā (1999-2000) un policijas apgabalu inspektors (2004-2006); Dānijas premjerministra pārstāvja juridiskais padomnieks Eiropas Savienības Pamattiesību hartas izstrādes sarunu procedūrā (1999-2000); nodaļas vadītājs Eiropas tiesību birojā (1999-2000); departamenta vadītājs Eiropas tiesību un cilvēktiesību birojā (2000-2001) un departamenta vadītājs Tieslietu ministrijas īpašuma un saistību birojā (2001-2006); Dānijas valdības ieceltais Patērētāju tiesībsargs (2006-2014); tiesnesis Østre Landsret [Dānijas austrumu apgabaltiesā] Kopenhāgenā (2015); Tiesas ģenerāladvokāts kopš 2015. gada 7. oktobra līdz 2021. gada oktobra 7.

Michal Bobek
Michal Bobek

dzimis 1977. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs un starptautiskajās attiecībās (Kārļa Universitāte Prāgā); diploms Anglijas un Eiropas Savienības tiesībās (Kembridžas Universitāte); Magister Juris (Oksfordas Universitāte, St. Edmund Hall); tiesību zinātņu doktora grāds (Eiropas Universitātes institūts, Florence); studijas Briseles Brīvajā universitātē un Kvīnslendas (Austrālija) Universitātē; Čehijas Republikas Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāja palīgs (2005-2009), vēlāk šīs pašas tiesas pētniecības un dokumentācijas departamenta vadītājs (2008-2009); sagatavots pildīt Čehijas Republikas tiesneša funkcijas (2009) pasniedzējs (2011-2012) un pētnieks (2013-2016) Oksfordas Universitātes Eiropas un salīdzinošo tiesību institūtā; pasniedzējs Eiropas koledžā Brigē (2013-2015); Čehijas Republikas Valsts bankas pārsūdzību padomes loceklis (2013-2015); ad hoc tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2013-2015); Čehijas Republikas apvienības Eiropas un salīdzinošajās tiesībās līdzdibinātājs un priekšsēdētājs; pasniedzējs un viesprofesors vairākās universitātēs Eiropā un ārpus tās; vairāku publikāciju autors Eiropas Savienības tiesību, Eiropas cilvēktiesību, salīdzinošo (publisko) tiesību un tiesību teorijas jomās; Tiesas ģenerāladvokāts kopš 2015. gada 7. oktobra līdz 2021. gada oktobra 7.

Evgeni Tanchev
Evgeni Tanchev

dzimis 1952. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (1975); tiesību zinātņu doktors (1979); lektors (1977–1984), docents (1984–1990), pēc tam profesors Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (1990–2013); Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns (1988–1991); Bulgārijas Nacionālās asamblejas Likumdošanas padomes loceklis (1995–1997); Žana Monē katedras vadītājs Bulgārijas Jaunajā universitātē (2002–2005); Bulgārijas prezidenta Juridiskās padomes priekšsēdētājs (2002–2003); Bulgārijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (2003–2009), pēc tam priekšsēdētājs (2009–2012); Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātes Juridiskās fakultātes Konstitucionālo tiesību katedras vadītājs (2013–2016); Eiropas Padomes Venēcijas komisijas loceklis (2006–2016) un priekšsēdētāja vietnieks (2013–2015); Bulgārijas Ombuda Konstitucionālās padomes loceklis (2015–2016); vairāku juridisku izdevumu redaktors; vairāku juridisko publikāciju autors; kopš 2016. gada 19. septembra līdz 2021. gada oktobra 7. – Tiesas ģenerāladvokāts.

 

Gerard Hogan
Gerard Hogan

dzimis 1958. gadā; University College, Dublina, diploms tiesību zinātnēs (LL.M. 1981. gadā); University College, Dublina, tiesību zinātņu doktors (LL.D. 1997. gadā); Pensilvānijas Universitātes tiesību zinātņu diploms (LL.M. 1982. gadā); Honorable Society of King’s Inns, Dublina, barrister‑at‑law (1984); Trinity College, Dublina, tiesību zinātņu doktors (Ph.D. 2001. gadā); tiesību zinātņu docents Trinity College, Dublina (1982‒2007); junior counsel Īrijas Advokātu kolēģijā (1987‒1997); senior counsel Īrijas Advokātu kolēģijā (1997‒2010); Īrijas High Court tiesnesis (2010‒2014); Īrijas Court of Appeal tiesnesis (2014‒2018); daudzu publikāciju autors; kopš 2018. gada 8. oktobra līdz 2021. gada oktobra 7. – Tiesas ģenerāladvokāts.

Giovanni Pitruzzella
Giovanni Pitruzzella

Dzimis 1959. gadā Palermo (Itālija), Giovanni Pitruzzella 1982. gadā saņem diplomu tiesību zinātnē Università degli Studi di Palermo (Palermo Universitāte, Itālija). Šajā universitātē saistībā ar saviem pētniecības darbiem no 1983. līdz 1986. gadam sāk pasniegt konstitucionālās tiesības. Pēc tam ir konstitucionālo tiesību lektors Università degli Studi di Cagliari (Kaljāri Universitāte, Itālija), kur laikā no 1986. līdz 1997. gadam pasniedz kursu publiskajās tiesībās, un pēc tam Palermo Universitātē. No 2014. līdz 2017. gadam pasniedz konstitucionālās tiesības un konkurences tiesības Libera Università Internazionale degli Studi Sociali Guido Carli (Gvido Karli Starptautiskā brīvā sociālo zinātņu universitāte, Itālija). Viņš ir vairāku uzziņas literatūras darbu autors publisko tiesību, konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību un konkurences tiesību jomā.

Turklāt G. Pitruzzella savas karjeras gaitā veic dažādus uzdevumus publisko institūciju labā. No 1993. līdz 1996. gadam viņš ir Itālijas valdības juridiskais padomnieks un pēc tam no 1998. līdz 2002. gadam – Sicīlijas reģiona īpašā statusa piemērošanas komisijas priekšsēdētājs.

2006. gadā iecelts par Commissione di garanzia del diritto di sciopero nei servizi pubblici essenziali (Komisija par streikošanas tiesību garantēšanu publisko pamatpakalpojumu jomā, Itālija) locekli, no 2009. līdz 2011. gadam pilda šīs komisijas priekšsēdētāja pienākumus. Līdztekus šiem pienākumiem no 2008. līdz 2011. gadam ieņem juridiskā padomnieka amatu Itālijas Veselības ministrijā. No 2011. līdz 2018. gadam ir Autorità garante della concorrenza e del mercato italiana (Itālijas Konkurences un tirgus nodrošināšanas iestāde) priekšsēdētājs.

2013. gada aprīlī G. Pitruzzella tiek iecelts par Institucionālo reformu ekonomikas un sociālo lietu jomā komisijas locekli. Tā paša gada jūnijā viņš ir pieaicināts pievienoties Konstitucionālo reformu komisijai eksperta statusā.

Tiesas ģenerāladvokāts no 2018. gada 8. oktobra līdz 2023. gada 14. novembrim.

Albert VAN HOUTTE
Albert VAN HOUTTE

Dzimis 1914. gada 12. novembrī Nīvkapellē [Nieuwkapelle]; Beļģijas pilsonis; Luvēnas Katoļu universitātes tiesību zinātņu doktors (1938), politiskās un sociālās ekonomikas maģistrs (1940); Luvēnas Katoļu universitātes Ekonomikas zinātņu institūta asistents (1939-1940); advokāts (1938-1940); Boerenbond padomnieks ekonomikas un nodokļu jautājumos, lauksaimniecības ministra kabineta vadītājs (1944-1945); Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Eiropas biroja sekretārs Romā, Starptautiskā lauksaimniecības institūta likvidators (1946-1949); FAO Beļģijas komitejas priekšsēdētājs, FAO Padomes un dažādu komiteju loceklis (1950-1953); no 1953. gada 26. marta līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas sekretārs un no 1958. gada 7. oktobra līdz 1982. gada 9. februārim - Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs; miris 2002. gada 15. maijā.

Paul HEIM
Paul HEIM

Dzimis 1932. gada 23. maijā Vīnē; Lielbritānijas pilsonis; tiesību zinātņu studijas Kings College, Dāremas [Durham] un Lincolns Inn Universitātē (1950-1955); Londonas advokatūras loceklis, Kenijas Augstākās tiesas sekretāra vietnieks (1955); advokāts (no 1957. līdz 1958. gadam un no 1961. līdz 1962. gadam); pirmās instances tiesas tiesnesis (1958); Kenijas Augstākās tiesas pirmais sekretāra vietnieks (1963); Eiropas Cilvēktiesību tiesas kancelejas administratora palīgs Strasbūrā (1965); Cilvēktiesību komisijas sekretariāta administrators (1966); administrators (1967), galvenais administrators (1969), kabineta vadītāja vietnieks (1969-1973) Eiropas Padomē; Eiropas Parlamenta kancelejas nodaļas vadītājs (1973) un direktors (1980); no 1982. gada 10. februāra līdz 1988. gada 9. februārim - Tiesas sekretārs; miris 2020. gada 23. septembrī.

Jean-Guy GIRAUD
Jean-Guy GIRAUD

Dzimis 1944. gadā; Francijas pilsonis; Paris I Universitātes, Parīzes Politikas studiju institūta un School of advanced international studies (Johns Hopkins University) diploms tiesību zinātnēs; Eiropas Parlamenta ģenerālsekretariāta administrators; budžeta komisijas sekretariāta galvenais administrators; institucionālās komisijas un budžeta komisijas sekretariāta nodaļas vadītājs; Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju kabinetu padomnieks, pēc tam direktors (institucionālie, juridiskie un budžeta jautājumi); komisiju ģenerāldirektorāta direktors; no 1988. gada 10. februāra līdz 1994. gada 9. februārim - Tiesas sekretārs.

Roger GRASS
Roger GRASS

Dzimis 1948. gadā; Parīzes politikas studiju institūta (Institut d'études politiques) absolvents, beidzis augstskolas studijas publiskajās tiesībās; pildījis Republikas prokurora pienākumus Versaļas Tribunal de grande instance; Eiropas Kopienu Tiesas galvenais administrators; Parīzes apelācijas tiesas (Cour d'appel Paris) prokuratūras ģenerālsekretārs (secrétaire général du parquet général); strādājis Tieslietu ministra kabinetā; Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētāja palīgs; no 1994. gada 10. februāra līdz 2010. gada 6. oktobrim - Tiesas sekretārs.