Ziņas par locekļiem
Koen Lenaerts
Koen Lenaerts
Priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1954. gadā Mortselē (Beļģija), Koen Lenaerts 1977. gadā iegūst grādu tiesību zinātnē Katholieke Universiteit Leuven (Lēvenas Katoliskā universitāte, Beļģija) un pēc tam turpina studijas Harvard University (Hārvarda Universitāte, Amerikas Savienotās Valstis). Tur 1978. gadā iegūst Master of Laws grādu un 1979. gadā – Master in Public Administration grādu. Atgriezies Lēvenas Katoliskajā universitātē, 1982. gadā kļūst par doktoru tiesību zinātnē.

Šajā pašā universitātē 1979. gadā sāk profesionālo karjeru kā asistents un pēc tam 1983. gadā – kā Eiropas tiesību profesors. Universitātes karjeras laikā māca arī Eiropas koledžā Brigē (Beļģija) no 1984. līdz 1989. gadam, kā arī Harvard Law School (Hārvarda Universitātes Juridiskā fakultāte, Amerikas Savienotās Valstis) 1989. gadā kā viesprofesors.

Koen Lenaerts stājas Tiesas dienestā kā tiesneša René Joliet palīgs un šo amatu ieņem laikā no 1984. līdz 1985. gadam, un pēc tam no 1986. līdz 1989. gadam praktizē kā advokāts Briseles Advokātu kolēģijā.

Viņu ieceļ par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesnesi 1989. gada 25. septembrī, proti, šīs jaunizveidotās tiesas izveides dienā. Viņš paliek šajā amatā ilgāk nekā četrpadsmit gadu, līdz 2003. gada 7. oktobrī tiek iecelts par Tiesas tiesnesi. Kolēģi uztic viņam pildīt palātas priekšsēdētāja pienākumus divu secīgu pilnvaru termiņu laikā no 2006. gada 9. oktobra līdz 2012. gada 8. oktobrim un vēlāk – 2012. gada 9. oktobrī – Tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu.

2015. gada 8. oktobrī viņš tiek ievēlēts par Tiesas priekšsēdētāju un kopš tā laika ieņem šo amatu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Academia Europaea loceklis, Londona
  • British Institute of International and Comparative Law konsultatīvās padomes loceklis
  • Centre of Law and Governance in Europe (Londonas Universitātes koledža) konsultatīvās padomes loceklis
  • Trīres Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) Dibināšanas padomes loceklis
  • Max Planck Institut für ausländisches öffentliches Recht und Völkerrecht (Heidelberga) pilnvaroto padomes loceklis
  • Europarecht redakcijas kolēģijas loceklis
  • European Law Review redakcijas kolēģijas loceklis
  • International Comparative Jurisprudence (Mykolo Romerio universitetas) redakcijas kolēģijas loceklis
  • S.E.W. Tijdschrift voor Europees en economisch recht redakcijas kolēģijas loceklis
  • Cahiers de droit européen zinātniskās komitejas loceklis
  • Columbia Journal of European Law zinātniskās komitejas loceklis
  • European Constitutional Law Review zinātniskās komitejas loceklis
  • European Public Law zinātniskās komitejas loceklis
  • Europejski Przegląd Sądowy zinātniskās komitejas loceklis
  • Actualidad administrativa redakcijas kolēģijas loceklis
  • EStAL (European State Aid Law Quarterly) redakcijas kolēģijas loceklis
  • European Journal of Human Rights zinātniskās komitejas loceklis
  • Lex ET Scientia International Journal (LESIJ) (Universitatea Nicolae Titulescu din Bucuresti) zinātniskās komitejas loceklis
  • Concurrences, Revue des droits de la concurrence zinātniskās komitejas loceklis
  • World Competition. Law and Economics Review zinātniskās komitejas loceklis
  • EU Tax Review konsultatīvās padomes loceklis
  • Revista Română de Drept European goda komitejas loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Aristokrātisks tituls: barons (2005. gads)
  • Distinguished Helen DeRoy Fellow (University of Michigan Law School) (2005)
  • Honorary Master of the Bench of the Inner Temple, Londona (2010)
  • Doctor honoris causa, Puatjē Universitāte (2016)
  • Doctor honoris causa, Mykolo Romerio universitetas (2017)
  • Doctor honoris causa, Namīras Universitāte (2017)
  • Doctor honoris causa, Universitatea Nicolae Titulescu din Bucuresti (2017)
  • All European Academies Madame de Staël Prize for Cultural Values (2017)
  • Doctor honoris causa, Sofijski universitet “Sveti Kliment Ohridski” (2018)
  • Doctor honoris causa, Universiteti Europian i Tiranës (2018)
Lars Bay Larsen
Lars Bay Larsen
Priekšsēdētāja(‑as) vietnieks
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1953. gadā Gladsaksē (Gladsaxe) Kopenhāgenā (Dānija), Lars Bay Larsen studē Københavns Universitet (Kopenhāgenas Universitāte, Dānija). 1976. gadā tur iegūst diplomu politikas zinātnēs. 1978. gadā iestājas šīs pašas universitātes Juridiskajā fakultātē un 1983. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē.

Pēc universitātes studiju beigām tiek iecelts par ierēdni Dānijas Tieslietu ministrijā, kur strādā no 1983. līdz 1985. gadam. No 1985. līdz 1986. gadam ir nodaļas vadītājs Advokatsamfund (Dānijas Advokātu kolēģiju apvienība). No jauna iestājies dienestā Dānijas Tieslietu ministrijā, viņš secīgi ieņem dienesta vadītāja amatu no 1986. līdz 1991. gadam, nodaļas vadītāja amatu no 1991. līdz 1995. gadam, Policijas departamenta vadītāja amatu no 1995. līdz 1999. gadam un Juridiskā departamenta vadītāja amatu no 2000. līdz 2003. gadam. Līdztekus tam pārstāv Dāniju K‑4 komitejā no 1995. līdz 2000. gadam, Šengenas Centrālajā grupā no 1996. līdz 1998. gadam un Eiropola valdē no 1998. līdz 2000. gadam. Uzņemts Dānijas Advokātu kolēģijā 1991. gadā, viņš virza savu karjeru uz tieslietu jomu, 2003. gadā kļūst par Højesteret (Augstākā tiesa, Dānija) tiesnesi un pilda šos pienākumus līdz 2006. gadam.

L. Bay Larsen karjerai ir raksturīga auglīga savstarpējā papildināmība starp juridisko praksi un darbību izglītības jomā: no 1984. līdz 1991. gadam viņš ir Kopenhāgenas Universitātes pasniedzējs un pēc tam – no 1991. līdz 1996. gadam – asociētais profesors ģimenes tiesībās. Kopš 2008. gada pasniedz Eiropas krimināltiesības Luksemburgas Universitātē.

L. Bay Larsen ir Tiesas tiesnesis kopš 2006. gada 11. janvāra. Kolēģi ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju, un šos pienākumus viņš pilda divus secīgus pilnvaru termiņus no 2012. gada 9. oktobra līdz 2018. gada 8. oktobrim.

Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Ridder af 1. grad af Dannebrogordenen (Dānijas Karoga ordeņa pirmās šķiras kavalieris) (2002)
Alexander Arabadjiev
Alexander Arabadjiev
Pirmās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1949. gadā Blagojevgradā (Bulgārija), Alexander Arabadjiev studē tiesības Sofiyski universitet “Sv. Kliment Ohridski” (Sofijas Ohridas Svētā Klimenta universitāte, Bulgārija), kur 1972. gadā iegūst diplomu.

1975. gadā tiek iecelts par Rayonen sad Blagoevgrad (Blagojevgradas rajona tiesa, Bulgārija) tiesnesi un pilda šos pienākumus līdz 1983. gadam, bet pēc tam līdz 1986. gadam darbojas Okrazhen sad Blagoevgrad (Blagojevgradas apgabaltiesa, Bulgārija) sastāvā. Vēlāk no 1986. līdz 1991. gadam ir Varhoven Sad (Augstākā tiesa, Bulgārija) tiesnesis un no 1991. līdz 2000. gadam – Konstitutsionen sad (Konstitucionālā tiesa, Bulgārija) tiesnesis. Laikposmā no 1997. līdz 1999. gadam ir Eiropas Cilvēktiesību komisijas loceklis.

No 2001. līdz 2006. gadam uz laiku pārtrauc savu tiesneša karjeru, lai iesaistītos Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai procesā, kurā aktīvi piedalās ne tikai kā Bulgārijas Parlamenta deputāts, bet arī kā novērotājs Eiropas Parlamentā no 2005. gada augusta līdz 2006. gada decembrim. 2002. un 2003. gadā kā Konventa par Eiropas nākotni loceklis palīdz izstrādāt stratēģiskas atbildes uz izaicinājumiem, ar kuriem sastopas Eiropas Savienība 2004. gada paplašināšanās kontekstā.

2007. gada 12. janvārī, proti, dažas dienas pēc Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai, A. Arabadjiev tiek iecelts par Tiesas tiesnesi Tiesā un kopš tā laika pilda šos uzdevumus. Kolēģi ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju, un šajā statusā viņš darbojas Tiesā kopš 2018. gada 9. oktobra.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Balgarska asotsiatsia po pravo na Evropeyskia sayuz valdes priekšsēdētājs
  • Starptautiskās Eiropas tiesību federācijas (FIDE) 2022. gada kongresa, kas tiks rīkots Bulgārijā, orgkomitejas priekšsēdētājs
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Pirmās šķiras ordenis Stara Planina (2009. gada 18. decembrī to piešķīra Bulgārijas Republikas prezidents)
Alexandra (Sacha) Prechal
Alexandra (Sacha) Prechal
Otrās palātas priekšsēdētāja
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1959. gadā Prāgā (Čehoslovākija), Alexandra (Sacha) Prechal 1983. gadā iegūst diplomu Nīderlandes publiskajās tiesībās Rijksuniversiteit Groningen (Groningenas Universitāte, Nīderlande) un 1995. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē Universiteit van Amsterdam (Amsterdamas Universitāte, Nīderlande).

Viņas universitātes karjera sākas 1983. gadā: līdz 1987. gadam saistībā ar savu pētniecību tiesību zinātnes jomā pasniedz Universiteit Maastricht (Māstrihtas Universitāte, Nīderlande) Juridiskajā fakultātē, savukārt no 1991. līdz 1995. gadam – Amsterdamas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pēc tam no 1995. līdz 2003. gadam ir Eiropas tiesību profesore Tilburg University (Tilburgas Universitāte, Nīderlande) Juridiskajā fakultātē un vēlāk Universiteit Utrecht (Utrehtas Universitāte, Nīderlande) Juridiskajā fakultātē. No 2003. gada tur pasniedz daudziem studentiem un veic pētījumus dažādās Savienības tiesību jomās. Kopš tā laika turklāt aktīvi piedalās augstākās izglītības un pētniecības administrēšanā, tostarp kā Europa Instituut de l’Universiteit Utrecht (Utrehtas Universitātes Eiropas institūts) valdes locekle. No 1992. līdz 2007. gadam ieņem zinātniskās koordinatores amatu Eiropas Komisijas juridisko ekspertu tīklā vīriešu un sieviešu vienlīdzības jomā.

Zināšanu līmenis ļauj viņai ne tikai publicēt daudzus rakstus, bet arī iesaistīties darbā tiesību jomā, strādājot vairāku valsts un starptautisko juridisko žurnālu redakcijas kolēģijās. Viņas lietpratību augsti ir novērtējusi Koninklijke Nederlandse Akademie van Wetenschappen (Nīderlandes Karaliskā Zinātņu akadēmija), 2008. gadā uzņemot viņu savu locekļu vidū.

No 1987. līdz 1991. gadam tiesneši Thijmen Koopmans un Paul Kapteyn secīgi uzaicina viņu darboties savā birojā Tiesā tiesneša palīdzes statusā.

2010. gada 10. jūnijā A. Prechal tiek iecelta par šīs tiesas tiesnesi. 2018. gada 9. oktobrī kolēģi ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju, un kopš tā laika viņa pilda šos pienākumus.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Nīderlandes Karaliskās Zinātņu akadēmijas locekle
  • European Women Lawyers Association locekle
  • Societas Iuris Publici Europaei locekle
  • Sociaal Economische Wetgeving redakcijas kolēģijas locekle
  • Review of European Administrative Law redakcijas kolēģijas locekle
  • Common Market Law Review konsultatīvās padomes locekle
  • European Constitutional Law Review konsultatīvās padomes locekle
  • Eiropas tiesību rokasgrāmatas Europees recht, Algemeen deel redakcijas locekle
  • Rokasgrāmatas Europeanisation of Public Law un tās Nīderlandes versijas Inleiding tot Europees bestuursrecht redakcijas locekle
  • Utrehtas Universitātes Eiropas institūta ieteikumu komitejas locekle
  • Nederlandse Vereniging voor Europees Recht locekle
  • Nederlandse Juristenvereniging locekle
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Doctor honoris causa, Tilburgas Universitāte
Küllike Jürimäe
Küllike Jürimäe
Trešās palātas priekšsēdētāja
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1962. gadā Hāpsalu (Igaunija), Küllike Jürimäe 1986. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē (kas atbilst maģistra grādam) Tartu ülikool (Tartu Universitāte, Igaunija). Augstākās izglītības studijas turpina Igaunijas Diplomātijas skolā, ko pabeidz ar diplomu 1992. gadā. 2003. gadā pēc studiju programmas Università degli Studi di Padova (Padujas Universitāte, Itālija) un University of Nottingham (Notingemas Universitāte, Apvienotā Karaliste) saņem Eiropas maģistres (European Master) grādu cilvēktiesību un demokratizācijas jomā.

No 1986. gada piecus gadus ieņem prokurores amatu Tallinā (Igaunija). No 1991. līdz 1993. gadam veic juriskonsultes un vēlāk – no 1992. līdz 1993. gadam – galvenās padomnieces pienākumus Eesti Kaubandus‑Tööstuskoda (Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta). No 1993. līdz 2004. gadam ir Tallinna Ringkonnakohus (Tallinas apgabaltiesa, Igaunija) tiesnese.

2004. gada 12. maijā K. Jürimäe tiek iecelta par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi. Tiesneses pienākumus Tiesā viņa veic kopš 2013. gada 23. oktobra.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Igaunijas Zinātņu akadēmijas Konstitucionālo tiesību fonda valdes locekle
  • Eiropas Konkurences lietu tiesu asociācijas valdes locekle un direktore
  • Eesti Kohtunike Ühing locekle
  • Eesti Juristide Liit locekle
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Apbalvota ar Igaunijas 3. pakāpes Baltās Zvaigznes ordeni (2021)
Constantinos Lycourgos
Constantinos Lycourgos
Ceturtās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1964. gadā Nikosijā (Kipra), Constantinos Lycourgos 1985. gadā Panthéon‑Assas Paris II universitātē (Francija) iegūst diplomu tiesību zinātnē, pēc tam 1987. gadā – padziļināto studiju diplomu Kopienu tiesībās. Šajā pašā universitātē 1991. gadā aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē.

1993. gadā kļūst par advokātu Kiprā un praktizē Nikosijas Advokātu kolēģijā līdz 1996. gadam, kad tiek iecelts par Kipras ārlietu ministra īpašo padomnieku Eiropas lietās. Ieņem šo amatu līdz 1999. gadam un pēc tam – no 1999. līdz 2002. gadam – pilda padomdevēja pienākumus Savienības tiesību jautājumos Kipras Republikas Juridiskajā dienestā. No 1998. līdz 2003. gadam ir Kipras delegācijas, kas veic sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, loceklis, savukārt no 2002. līdz 2014. gadam ietilpst Kipras grieķu delegācijās, kuras ir iesaistītas sarunās par vispārēju Kipras jautājuma noregulējumu.

Kompetences līmenis ļauj viņam no 2002. līdz 2007. gadam ieņemt Kipras Republikas galvenā jurista un no 2007. līdz 2014. gadam – galvenā advokāta amatu. No 2003. līdz 2014. gadam ir Kipras Republikas Juridiskā dienesta Eiropas tiesību departamenta vadītājs, turklāt laikā no 2004. līdz 2014. gadam pārstāv Kipras valdību tiesvedībās Eiropas Savienības tiesās.

2014. gada 8. oktobrī C. Lycourgos tiek iecelts par Tiesas tiesnesi un kopš tā laika ieņem šo amatu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) pilnvaroto padomes loceklis
  • Kipras Enerģētikas tiesību asociācijas dibinātājs un biedrs
Eugene Regan
Eugene Regan
Piektās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1952. gadā Kilkūnā (Īrija), Eugene Regan studē University College Dublin (Dublinas Universitātes koledža, Īrija), kur 1974. gadā iegūst maģistra grādu politikas un ekonomikas zinātnēs un 1975. gadā – maģistra grādu politekonomijā. Pabeidz savas studijas, 1979. gadā saņemot maģistra grādu starptautiskajās tiesībās un salīdzinošajās tiesībās Université libre de Bruxelles (Briseles Brīvā universitāte, Beļģija).

1975. gadā vienu gadu strādā kā ekonomikas analītiķis Irish Farmers’ Association (IFA) (Īrijas Lauksaimnieku asociācija, Dublina). No 1975. līdz 1979. gadam pilda dažādus uzdevumus saistībā ar Īrijas lauksaimniecības nozaru aizsardzību, vadot IFA biroju Eiropas Ekonomikas kopienā. No 1980. līdz 1984. gadam ir Irish Meat Exporters Association (Īrijas Gaļas eksportētāju asociācija) ģenerāldirektors. No 1985. līdz 1988. gadam ir Eiropas Komisijas konkurences komisāra Peter Sutherland padomnieks politikas jautājumos, savukārt no 1989. līdz 1995. gadam atkal iesaistās darbībā lauksaimniecības nozarē, darbojoties ģenerāldirektora amatā uzņēmumā, kurš ir viens no Īrijas gaļas tirdzniecības tirgus galvenajiem dalībniekiem.

Kopš 1985. gada E. Regan darbojas Honourable Society of King’s Inns (Dublina) kā Barrister; šajā statusā no 1995. līdz 2005. gadam strādā Īrijas advokatūrā, turklāt no 2005. līdz 2015. gadam – kā Senior Counsel. No 2007. līdz 2011. gadam pilda arī Seanad (Īrijas Parlamenta virspalāta, Īrija) locekļa pienākumus.

2015. gada 7. oktobrī E. Regan tiek iecelts par Tiesas tiesnesi. 2018. gada 9. oktobrī kolēģi viņu ievēlē par palātas priekšsēdētāju.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Irish Centre for European Law (Dublina, Īrija) direktors
  • Honorable Society of King’s Inns (Dublina, Īrija) valdes loceklis
Maciej Szpunar
Maciej Szpunar
Pirmais ģenerāladvokāts
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1971. gadā Krakovā (Polija), Maciej Szpunar 1995. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Uniwersytet Śląski (Silēzijas Universitāte, Polija) un 1996. gadā – Eiropas koledžā Brigē (Beļģija). 2000. gadā aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē, 2009. gadā kļūst par habilitēto doktoru tiesību zinātnē un pēc tam 2013. gadā – par tiesību zinātnes profesoru Silēzijas Universitātē. 1998. gadā saistībā ar savu universitātes darbu dodas uz Jesus College de Cambridge (Apvienotā Karaliste) Visiting Scholar statusā, 1999. gadā viesojas Ljēžas Universitātē (Beļģija) un 2003. gadā – Eiropas Universitātes institūtā Florencē (Itālija).

2001. gadā tiek uzņemts Katovices Advokātu kolēģijā un praktizē kā advokāts līdz 2008. gadam. Tieši šajā laikposmā viņš darbojas Polijas Tieslietu ministrijas Civiltiesību kodifikācijas komisijas Starptautisko privāttiesību komitejā.

No 2008. līdz 2009. gadam ir Eiropas Integrācijas komitejas biroja (Polija) valsts sekretāra vietnieks un pēc tam no 2010. līdz 2013. gadam strādā Polijas Ārlietu ministrijā. Šo trīs gadu laikā pārstāv Polijas valdību daudzās lietās, ko izskata Eiropas Savienības tiesas.

Joprojām iesaistīts universitātes pētniecībā, viņš ir vairāku juridisko žurnālu redakcijas kolēģiju sastāvā un tādējādi sagatavo arī daudzas publikācijas Eiropas tiesību un starptautisko privāttiesību jomā.

2013. gada 23. oktobrī M. Szpunar tiek iecelts par Tiesas ģenerāladvokātu un kopš 2018. gada 11. oktobra pilda pirmā ģenerāladvokāta pienākumus.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Trīres Eiropas tiesību akadēmijas (ERA) konsultatīvās padomes loceklis
  • Starptautiskās Salīdzinošo tiesību akadēmijas asociētais loceklis
  • Eiropas Starptautisko privāttiesību grupas loceklis
  • Spēkā esošo Savienības privāttiesību pētniecības grupas Acquis Group loceklis
  • European Law Institute loceklis
  • Polijas Zinātņu akadēmijas Tiesību un ekonomikas zinātņu komisijas loceklis
  • Eiropas koledžas fonda valdes loceklis Eiropas koledžā Natolinā (Polija)
  • Luksemburgas Maksa Planka Starptautisko, Eiropas un reglamentējošo procesuālo tiesību institūta projekta “Salīdzinošās procesuālās tiesības un tieslietas” zinātniskās konsultatīvās padomes loceklis; 15. sekcijas Cross border and the international dimensions loceklis
  • European Law Institute projekta Concept and Role of Courts in Family and Succession Matters padomdevējs
  • Redakcijas kolēģijas loceklis šādos juridiskajos žurnālos: Europejski Przegląd Sądowy, Kwartalnik Prawa Prywatnego, Nowa Europa – Przegląd Natoliński, University of Warsaw Journal of Comparative Law, Problemy Współczesnego Prawa Międzynarodowego, Europejskiego i Porównawczego, ERA Forum – Journal of the Academy of European Law, The e Competition Bulletin, Polski Proces Cywilny un Zeszyty Naukowe Uniwersytetu Jagiellońskiego – Prace z Prawa Własności Intelektualnej
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Krzyż Oficerski Orderu Odrodzenia Polski (Polijas Atdzimšanas ordeņa virsnieka krusts)
Siniša Rodin
Siniša Rodin
Devītās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1963. gadā Zagrebā (Horvātija), Siniša Rodin 1987. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Sveučilište u Zagrebu (Zagrebas Universitāte, Horvātija) un turpina studijas Amerikas Savienoto Valstu universitātēs, kur 1992. gadā iegūst University of Michigan (Mičiganas Universitāte) maģistra diplomu tiesību zinātnē. Atgriezies Horvātijā, studijas turpina Zagrebas Universitātē, kur 1995. gadā kļūst par doktoru tiesību zinātnē. No 2001. līdz 2002. gadam darbojas Harvard University (Hārvarda Universitāte, Amerikas Savienotās Valstis) kā Fulbright Fellow un Visiting Scholar.

Tieši Zagrebas Universitātē 1987. gadā viņš sāk profesionālo karjeru kā docents. Kopš 2003. gada tajā ieņem Savienības tiesību profesora amatu un 2006. gadā – Žana Monē profesūras posteni, kas viņam 2011. gadā piešķirts ad personam. 2012. gadā kļūst par viesprofesoru Cornell Law School (Kornelas Universitātes Juridiskā fakultāte, Amerikas Savienotās Valstis). Universitātes karjeras gaitā S. Rodin publicē daudzus darbus, kas veicinājuši Savienības tiesību izplatību Horvātijā.

No 2006. līdz 2011. gadam S. Rodin ietilpst Horvātijas delegācijā, kas risināja sarunas par Horvātijas pievienošanos Savienībai, kā arī no 2009. līdz 2010. gadam ir Horvātijas konstitucionālās reformas komisijas loceklis un Darba grupas par Horvātijas pievienošanos Savienībai priekšsēdētājs.

Būdams pirmais Horvātijas tiesnesis Tiesā, S. Rodin tur pilda savus pienākumus kopš 2013. gada 4. jūlija.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • World Jurist Association (WJA) (Vašingtona, Kolumbijas apgabals, Amerikas Savienotās Valstis) konsultatīvās padomes loceklis
  • Università del Salento (Salento Universitāte, Itālija) Juridiskās fakultātes akadēmiskās padomes loceklis
Irmantas Jarukaitis
Irmantas Jarukaitis
Desmitās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1973. gadā Prienos (Lietuva), Irmantas Jarukaitis 1997. gadā iegūst Vilniaus universitetas (Viļņas Universitāte, Lietuva) diplomu tiesību zinātnē un 2008. gadā – doktora grādu. Viņa profesionālā karjera noris šajā pašā universitātē, kur no 1999. līdz 2018. gadam viņš pasniedz kā asistents un pēc tam kā asociētais profesors. Viņš uzņemas arī citus uzdevumus juridiskajā pētniecībā; par to liecina daudzas publikācijas Eiropas tiesību un konstitucionālo tiesību jomā. Līdztekus akadēmiskajiem pienākumiem aktīvi iesaistās Lietuvas Eiropas tiesību asociācijas izveidē un ir tās līdzdibinātājs.

1997. gadā stājas savas valsts civildienestā, konkrēti, Lietuvas Republikas Tieslietu ministrijas Eiropas tiesību departamentā, kur no 2002. līdz 2003. gadam ieņem galvenā speciālista un vēlāk nodaļas vadītāja amatu un no 2004. līdz 2010. gadam – ģenerāldirektora vietnieka amatu. No 2010. līdz 2018. gadam veic pienākumus tieslietu jomā kā Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) tiesnesis, savukārt no 2012. līdz 2017. gadam ir šīs tiesas priekšsēdētāja vietnieks. No 2015. līdz 2017. gadam ir šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs un vienlaikus darbojas kā Teisėjų taryba (Tiesu padome, Lietuva) loceklis.

I. Jarukaitis tiek iecelts par tiesnesi Tiesā 2018. gada 8. oktobrī.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Lietuvos Europos teisės asociacija loceklis
  • Eiropas Konkurences lietu tiesu asociācijas loceklis
Niilo Jääskinen
Niilo Jääskinen
Astotās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1958. gadā Mikeli (Somija), Niilo Jääskinen 1980. gadā iegūst Helsingin yliopisto (Helsinku Universitāte, Somija) diplomu tiesību zinātnē un 1982. gadā – padziļināto studiju diplomu tiesību zinātnē. 2008. gadā šajā universitātē aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē. Jau ļoti agri demonstrē ieinteresētību pasniedzēja karjerā un tieši Helsinku Universitātē 1980. gadā kļūst par lektoru tiesībās – šos pienākumus pilda līdz 1986. gadam.

1983. gadā vienu gadu pilda tiesneša palīga un pagaidu tiesneša pienākumus Rovaniemen kihlakunnanoikeus (Rovaniemi pirmās instances tiesa, Somija). No 1987. līdz 1989. gadam ir Somijas Tieslietu ministrijas juridiskais padomnieks un pēc tam – no 1990. līdz 1995. gadam – Eiropas tiesību nodaļas vadītājs. Līdztekus tam laikā no 1989. līdz 1990. gadam darbojas kā Somijas Ārlietu ministrijas juridiskais padomnieks. Būdams atbildīgs par juridiskiem un institucionāliem jautājumiem, piedalās sarunās par Somijas pievienošanos Eiropas Savienībai, savukārt no 1995. līdz 2000. gadam ir Somijas Parlamenta Lielās komisijas padomnieks un sekretārs Eiropas lietās.

Iestājies dienestā Somijas tieslietu sistēmā, N. Jääskinen laikā no 2000. līdz 2002. gadam strādā kā Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) pagaidu tiesnesis un vēlāk – no 2003. līdz 2009. gadam – kā šīs tiesas tiesnesis.

2009. gada 7. oktobrī viņš kļūst par Tiesas ģenerāladvokātu un ieņem šo amatu līdz 2015. gada 7. oktobrim. Pēc atgriešanās savā valstī atkal pilda tiesneša pienākumus Augstākajā administratīvajā tiesā no 2015. līdz 2019. gadam un veic priekšsēdētāja vietnieka pienākumus no 2018. līdz 2019. gadam.

2019. gada 7. oktobrī N. Jääskinen tiek iecelts par Tiesas tiesnesi un kopš tā laika pilda šos pienākumus.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Helsinku Universitātes Juridiskās fakultātes konsultatīvās komitejas loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Somijas pirmās šķiras Lauvas ordeņa kavalieris (1994)
  • Somijas Baltās Rozes ordeņa bruņinieka krusts (2008)
  • Nopelnu medaļa “Par 30 gadiem valsts dienestā” (2018)
  • Somijas Baltās Rozes ordeņa pirmās šķiras bruņinieka krusts (2019)
Ineta Ziemele
Ineta Ziemele
Sestās palātas priekšsēdētāja
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1970. gadā Jelgavā, Ineta Ziemele 1993. gadā Latvijas Universitātē iegūst diplomu tiesību zinātnē, ko tajā pašā gadā papildina ar studijām Aarhus Universitet (Orhūsas Universitāte, Dānija), pētot Amerikas Savienoto Valstu tiesību sistēmu, Eiropas Kopienu tiesības un politiku, kā arī politikas zinātnes. 1994. gadā iegūst maģistra grādu starptautiskajās tiesībās Lunds Universitet (Lundas Universitāte, Zviedrija) un pabeidz savas studijas Cambridge University (Kembridžas Universitāte, Apvienotā Karaliste), kur 1999. gadā aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē.

Profesionālo karjeru sāk kā Latvijas parlamenta deputāta palīdze no 1990. līdz 1992. gadam un pēc tam – no 1992. līdz 1995. gadam – kā Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijas konsultante. 1995. gadā izraudzīta par Latvijas Ministru prezidenta padomnieci un šos pienākumus no 1999. līdz 2001. gadam pilda arī Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektorātā Strasbūrā (Francija).

Turklāt I. Ziemele kopš 1993. gada iesaistās apmācībā, strādājot par Latvijas Universitātes Tiesību teorijas un politikas zinātņu katedras un Starptautisko un jūras tiesību katedras asistenti. Vēlāk, līdz 1999. gadam, pasniedz starptautiskās tiesības un Eiropas tiesības un vienlaikus dibina Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūtu, kuru vada līdz šim pašam gadam. Turklāt I. Ziemele ir Soderberga profesore un pēc tam viesprofesore Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur kopš 2001. gada ieņem starptautisko tiesību un cilvēktiesību profesores amatu. No 2001. līdz 2005. gadam viesprofesores statusā pasniedz arī Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā (Institut Raoul Wallenberg).

I. Ziemeles karjera tieslietu jomā sākas 2005. gadā, kad viņa tiek iecelta par tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, un šos uzdevumus līdz 2014. gadam viņa veic arī kā palātas priekšsēdētāja. Iecelta par Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnesi 2015. gadā, viņa pilda tās priekšsēdētājas amata pienākumus no 2017. līdz 2020. gadam.

Kopš 2017. gada ir korespondētājlocekle Latvijas Zinātņu akadēmijā, ar ko sadarbojas, veicot pētniecības darbu tiesību zinātnes jomā, kuru rezultāts ir daudzas publikācijas.

2020. gada 6. oktobrī I. Ziemele tiek iecelta par Tiesas tiesnesi un kopš tā laika ieņem šo amatu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle
  • Baltic Yearbook of International Law galvenā redaktore
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (Latvija) (2014)
  • Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā un demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā un par zinātniskiem sasniegumiem tieslietu nozarē (2016)
  • Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme (Latvija) (2018)
  • Jelgavas novada piešķirts Goda diploms (2018)
Jan Passer
Jan Passer
Septītās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1974. gadā Prāgā (Čehoslovākija), Jan Passer studē Universita Karlova (Kārļa Universitāte, Čehijas Republika), tur iegūst diplomu tiesību zinātnē un 2000. gadā to papildina ar Stockholms universitet (Stokholmas Universitāte, Zviedrija) piešķirto maģistra grādu tiesību zinātnē. 2007. gadā aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē Kārļa Universitātē.

Kopš 1997. gada darbojas tieslietu jomā – vispirms līdz 2001. gadam kā Městský soud v Praze (Pilsētas tiesa Prāgā, Čehijas Republika) tiesneša amata kandidāts un pēc tam – no 2001. līdz 2005. gadam – kā Obvodní soud pro Prahu 2 (Prāgas 2. rajona tiesa , Čehijas Republika) tiesnesis. No 2005. līdz 2016. gadam viņš ir Nejvyšší správní soud (Augstākā administratīvā tiesa, Čehijas Republika) tiesnesis.

Savas prakses gaitā ieguvis bagātu pieredzi, Jan Passer lektora statusā pasniedz tostarp Savienības tiesības Kārļa Universitātē no 2001. līdz 2003. gadam, Masarykova univerzita (Masarika Universitāte, Čehijas Republika) no 2006. līdz 2016. gadam, kā arī Univerzita Palackého v Olomouci (Olomoucas Palacka Universitāte, Čehijas Republika) no 2014. līdz 2016. gadam. Šīs zināšanas ļauj viņam arī laikā no 2001. līdz 2016. gadam pasniegt tiesības Čehijas Republikas Tieslietu akadēmijā.

2016. gada 19. septembrī Jan Passer tiek iecelts par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi. Šo amatu viņš ieņem četrus gadus un 2020. gada 6. oktobrī tiek iecelts par Tiesas tiesnesi, kur pašlaik pilda savus pienākumus.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Česká společnost pro evropské a srovnávací právo dibinātājs un biedrs
Juliane Kokott
Juliane Kokott
Ģenerāladvokāte
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1957. gadā Frankfurtē pie Mainas (Vācija), Juliane Kokott no 1976. līdz 1982. gadam studē tiesības Universität Bonn (Bonnas Universitāte, Vācija) un Ženēvas Universitātē (Šveice). Saņēmusi Fulbright stipendiju, iestājas American University, Washington DC (Amerikas Universitāte, Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) un 1983. gadā tur iegūst maģistra grādu (LL.M). Pēc atgriešanās Eiropā sāk rakstīt disertāciju Universität Heidelberg (Heidelbergas Universitāte, Vācija) un 1985. gadā kļūst par doktori tiesību zinātnē. Arī Harvard University (Hārvarda Universitāte, Amerikas Savienotās Valstis) 1990. gadā piešķir viņai šo grādu. Turklāt 1985. gadā viņa saņem Académie Internationale de Droit Constitutionnel (Starptautiskā Konstitucionālo tiesību akadēmija, Tunisa) diplomu.

1991. gadā J. Kokott sāk universitātes karjeru University of California, Berkeley (Kalifornijas Universitāte Bērklijā, Amerikas Savienotās Valstis) kā viesprofesore. Turpina to Vācijā, kur viņa ir Vācijas un ārvalstu publisko tiesību, starptautisko tiesību un Eiropas tiesību profesore Universität Augsburg (Augsburgas Universitāte) 1992. gadā, Heidelbergas Universitātē 1993. gadā un Heinrich‑Heine‑Universität Düsseldorf (Heinriha Heines Diseldorfas Universitāte) 1994.–1999. gadā. 1999. gadā viņai tiek piedāvāts profesores amats Universität St. Gallen (Sanktgallenes Universitāte, Šveice), kur viņa pasniedz starptautiskās tiesības, starptautiskās tirdzniecības tiesības un Eiropas tiesības. 2000. gadā viņu uzaicina ieņemt Sanktgallenes Universitātes Eiropas un starptautisko tirdzniecības tiesību institūta direktores amatu, un pēc tam no 2001. līdz 2003. gadam viņa pilda šīs universitātes Tirdzniecības tiesību specializācijas programmas direktora vietnieces pienākumus.

Sadarbojas ar Vācijas valdību, kas 1995. gadā viņu ieceļ par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesas tiesneša aizstājēju. 1996. gadā viņa tiek iecelta par Wissenschaftliche Beirat “Globale Umweltveränderungen” der Bundesregierung (WBGU) (Federālās valdības konsultatīvā padome “Globālas vides izmaiņas”, Vācija) priekšsēdētāja vietnieci.

2003. gada 7. oktobrī J. Kokott tiek iecelta par Tiesas ģenerāladvokāti. No 2006. līdz 2007. gadam viņa pilda pirmā ģenerāladvokāta pienākumus.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Luksemburgas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrantūras programmas koordinācijas komitejas locekle
  • Starptautiskās Tiesību asociācijas (ADI) Starptautisko nodokļu tiesību darba grupas dibinātāja un priekšsēdētāja (kopā ar profesoru Pasquale Pistone, IBDF) (1. posms: nodokļu maksātāja tiesības; 2. posms: saistība un starptautiskais nodokļu režīms; 3. posms: starptautisko nodokļu tiesību piemērošana)
  • Deutsche Steuerjuristische Gesellschaft (Vācijas Nodokļu tiesību biedrība), Berliner Steuergespräche (Berlīnes satikšanās par nodokļu jautājumiem) un Steuerrechtswissenschaftliche Vereinigung (Nodokļu tiesību asociācija, Heidelberga) konsultatīvo padomju locekle (locekle un dibinātāja)
  • Maksa Planka Nodokļu tiesību un publisko finanšu institūta valdes locekle
  • Dalība Deutschland Stiftung Integration audzināšanas programmā Geh deinen Weg un programmā Minerva Femmenet (Maksa Planka biedrības jauno zinātnieču audzināšanas programma)
  • Ambassadrice de la Sarre
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Dr. Otto Schmidt Preis zur Förderung der Europäisierung und Internationalisierung des Rechts laureāte (2020)
Marko Ilešič
Marko Ilešič
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1947. gadā Ļubļanā (Slovēnija), Marko Ilešič 1970. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Univerza v Ljubljani (Ļubļanas Universitāte, Slovēnija) Juridiskajā fakultātē, pēc tam turpina doktorantūras studijas šajā pašā universitātē un aizstāv disertāciju 1984. gadā. Pilnveido savas zināšanas salīdzinošajās tiesībās, studējot specializācijas programmās, ko organizē Strasbūras Universitāte (Francija) un Universidade de Coimbra (Koimbras Universitāte, Portugāle), un saņem attiecīgos diplomus 1978. un 1980. gadā.

Savu universitātes karjeru sāk 1970. gadā kā asistents Ļubļanas Universitātē, kur vēlāk kā profesors no 1984. līdz 2004. gadam pasniedz civiltiesības, komerctiesības un starptautiskās privāttiesības. Turklāt viņam ir aktīva loma Ļubļanas Universitātes Juridiskās fakultātes administrēšanā, jo no 1995. līdz 2001. gadam viņš ir šīs fakultātes dekāna vietnieks un no 2001. līdz 2004. gadam – dekāns.

Sekmīgi nokārtojis tiesneša amata kandidātu atlases eksāmenu, Marko Ilešič no 1975. līdz 1986. gadam pilda Sodišče združenega dela v Ljubljani (Ļubļanas Darba lietu tiesa, Slovēnija) tiesneša un pēc tam palātas priekšsēdētāja pienākumus. Būdams daudzu publikāciju autors, 1993. gadā tiek ievēlēts par Slovēnijas Juristu biedrību savienības priekšsēdētāju un paliek šajā amatā līdz 2005. gadam.

Ņemot vērā viņa īpašo ieinteresētību sporta tiesībās un it īpaši futbola tiesībās, viņš no 1978. līdz 1986. gadam pilda Sodišče združenega dela za telesno kulturo (Slovēnijas Sporta tiesa) priekšsēdētāja pienākumus un darbojas kā tiesnesis Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) Apelācijas tiesā un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) Apelācijas tiesā. Turklāt uzņemas administratīvas funkcijas kā Nogometna zveza Slovenije (Slovēnijas Futbola federācija) prezidents no 1985. līdz 1989. gadam, Dienvidslāvijas Futbola federācijas prezidents no 1990. līdz 1991. gadam un Slovēnijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis un pēc tam priekšsēdētāja vietnieks no 1991. līdz 2005. gadam.

Īpaši iesaistīts juridiskajā praksē komerctiesību jomā, viņš ir Ļubļanas Biržas šķīrējtiesas palātas priekšsēdētājs un Dienvidslāvijas Tirdzniecības palātas šķīrējtiesnesis. Vēlāk pilda šķīrējtiesneša pienākumus Slovēnijas Tirdzniecības palātā un Starptautiskajā Tirdzniecības palātā Parīzē.

M. Ilešič ir pirmais Tiesas tiesnesis no Slovēnijas, kas iecelts amatā 2004. gada 11. maijā. Kolēģi ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju, un šos pienākumus viņš pilda divus secīgus pilnvaru termiņus no 2012. gada 9. oktobra līdz 2018. gada 8. oktobrim.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Starptautisko tiesību asociācijas (International Law Association) loceklis
  • Starptautiskās Jūras komitejas loceklis
  • Starptautiskās Salīdzinošo tiesību asociācijas loceklis
  • Eiropas Futbola asociāciju savienības bijušo locekļu biedrības biedrs
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Društvo za pomorsko pravo Slovenije goda loceklis
  • Zveza društev pravnikov Slovenije goda zīme par mūža ieguldījumu
  • Grande Ufficiale dell’ordine del merito della Repubblica Italiana
  • Slovēnijas Futbola federācijas goda loceklis
Jean-Claude Bonichot
Jean-Claude Bonichot
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1955. gadā Mecā (Francija), Jean‑Claude Bonichot 1976. gadā iegūst grādu tiesību zinātnē Mecas Universitātē un pēc tam 1977. gadā – Parīzes Politikas studiju institūta diplomu. Vēlāk mācās Valsts administrācijas skolā un pabeidz to 1982. gadā (Promotion Henri‑François d’Agueseau).

Pēc studiju beigām sāk strādāt Valsts padomē (Conseil d’État) revidenta amatā un līdz 1985. gadam pilda Tiesvedības nodaļas ziņotāja pienākumus. Izraudzīts par valdības komisāru, pilda šos uzdevumus Valsts padomes asamblejā un citos iztiesāšanas sastāvos no 1985. līdz 1987. gadam.

Turklāt viņam tiek uzticēti ārēji pienākumi saistībā ar viņa pieredzi administratīvajā tiesvedībā. 1986. gadā tiek iecelts par pilsētplānošanas un būvniecības ģenerāldirektora juridisko padomnieku Francijas Būvdarbu ministrijā. 1987. gadā kļūst par tiesas locekļa palīgu Eiropas Kopienu Tiesā tiesneša Yves Galmot birojā un pēc tam tiesneša Fernand Grévisse birojā, kur darbojas līdz 1991. gadam. Pēc atgriešanās Francijā tiek iecelts par darba, nodarbinātības un profesionālās izglītības ministra biroja vadītāju un vēlāk – par civildienesta un administrācijas modernizācijas ministra biroja vadītāju.

No 1992. līdz 1999. gadam J.‑C. Bonichot atkal uzņemas valdības komisāra pienākumus Valsts padomē, pēc tam pilda vērtētāja pienākumus, savukārt 2000. gadā tiek iecelts par Valsts padomes Tiesvedības nodaļas 6. apakšnodaļas (apakšnodaļas tagad sauc par “palātām”) priekšsēdētāju un darbojas šajā statusā līdz 2006. gadam. Vienlaikus laikā no 2001. līdz 2006. gadam vada Valsts padomes Juridisko misiju Darbinieku apdrošināšanas valsts kasē.

J.‑C. Bonichot, būdams daudzu publikāciju autors administratīvo tiesību, Savienības tiesību un Eiropas cilvēktiesību jomā, iesaistās arī izglītībā, un viņa universitātes karjera ir daudzveidīga. Proti, no 1988. līdz 2000. gadam viņš ir asociētais profesors Mecas Universitātē, kur vairākus gadus vada Publisko tiesību nodaļu. 1995. gadā strādā arī kā Ljēžas Universitātes (Beļģija) Juridiskās fakultātes docents. 2000. gadā tiek iecelts par Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātes asociēto profesoru un pilda šos pienākumus līdz 2007. mācību gada beigām. Šīs universitātes karjeras rezultātā viņš kļūst par 2000. gada publisko tiesību profesūras konkursa atlases komisijas locekli.

Darbojas arī kā Francijas Administratīvo zinātņu institūta ģenerālsekretāra vietnieks un pēc tam – ģenerālsekretārs, kā arī Starptautiskā Administratīvo zinātņu institūta izpildkomitejas loceklis.

Ir piedalījies divu juridisko žurnālu dibināšanā: Bulletin de jurisprudence de l’urbanisme, kur pilda redakcijas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, un Bulletin juridique des collectivités locales.

J.‑C. Bonichot tiek iecelts par Tiesas tiesnesi 2006. gada 7. oktobrī. Viņš tajā darbojas kā palātas priekšsēdētājs no 2009. gada 7. oktobra līdz 2012. gada 9. oktobrim, kā arī no jauna kopš 2018. gada 9. oktobra.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Bulletin de jurisprudence de droit de l’urbanisme redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs
  • Académie du Morvan loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Goda Leģiona ordeņa (Ordre national de la Légion d’Honneur) kavalieris
  • Valsts nopelnu ordeņa (Ordre national du Mérite) kavalieris
Thomas von Danwitz
Thomas von Danwitz
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1962. gadā Bedburgā/Erftā (Bedburg/Erft, Vācija), Thomas von Danwitz studē Rheinische Friedrich‑Wilhelms‑Universität Bonn (Reinas Fridriha Vilhelma universitāte Bonnā, Vācija), kur viņš 1986. gadā nokārto pirmo valsts eksāmenu tiesību zinātnē, un pēc tam Ženēvas Universitātē (Šveice). Raksta disertāciju Reinas Fridriha Vilhelma universitātē Bonnā un 1988. gadā iegūst doktora grādu tiesību zinātnē. Pēc studijām École nationale d’administration (Valsts administrācijas skola, Francija) T. von Danwitz 1990. gadā tur saņem starptautisko diplomu valsts administrācijas jomā. 1992. gadā pabeidz juridisko sagatavošanas praksi Ķelnē (Vācija), nokārtojot otro valsts eksāmenu tiesību zinātnē, un 1996. gadā iegūst habilitāciju Reinas Fridriha Vilhelma universitātē Bonnā, kur viņš strādā kā zinātniskais līdzstrādnieks.

Pētniecības darbos koncentrējoties galvenokārt uz Vācijas publiskajām tiesībām un Eiropas tiesībām, T. von Danwitz pasniedz šajās jomās no 1996. gada līdz 2003. gadam kā profesors Ruhr‑Universität Bochum (Rūras Universitāte Bohumā, Vācija), kur viņš no 2000. līdz 2001. gadam ieņem Juridiskās fakultātes dekāna amatu. No 2003. līdz 2006. gadam pasniedz Ķelnes Universitātē (Vācija) un 2006. gadā kļūst par šīs universitātes Publisko tiesību un administratīvās zinātnes institūta direktoru.

Universitātes karjeras laikā strādā kā viesprofesors Tufts University (Tafta Universitāte, Amerikas Savienotās Valstis) Fletcher School of Law and Diplomacy 2000. gadā, Fransuā Rablē Universitātē Tūrā (Francija) no 2001. līdz 2006. gadam un pēc tam Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija) no 2005. līdz 2006. gadam. 2005. gadā stažējas University of California, Berkeley (Kalifornijas Universitāte Bērklijā, Amerikas Savienotās Valstis) pasniedzēja un pētnieka statusā. 2004. gadā kļūst par Vācijas Juristu dienas orgkomitejas (Ständige Deputation des Deutschen Juristentags) locekli un darbojas tajā līdz 2014. gadam.

T. von Danwitz tiek iecelts par Tiesas tiesnesi 2006. gada 7. oktobrī. Kolēģi ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju, un šajā statusā viņš Tiesā darbojas no 2012. gada 9. oktobra līdz 2018. gada 8. oktobrim.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Il Diritto dell’Unione Europea zinātniskās komitejas loceklis
  • Starptautiskās Salīdzinošo tiesību akadēmijas loceklis
  • Deutsches Verwaltungsblatt (DVBl) redakcijas kolēģijas loceklis
  • Max Planck Instituts für ausländisches und internationales Strafrecht (Freiburga Breisgavā) pilnvaroto padomes loceklis
  • Institut für Europäische Politik (IEP) pilnvaroto padomes loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Francijas Republikas Valsts nopelnu ordeņa kavalieris (2002)
  • Docteur honoris causa Fransuā Rablē Universitātē Tūrā (2010)
Marek Safjan
Marek Safjan
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1949. gadā Varšavā (Polija), Marek Safjan studē Uniwersytet Warszawski (Varšavas Universitāte, Polija). 1971. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē un 1980. gadā aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē. 1990. gadā šī universitāte piešķir viņam habilitētā tiesību zinātnes doktora grādu, pēc tam 1998. gadā – tiesību zinātnes štata profesora grādu.

Varšavas Universitātē viņš sāk arī savu profesionālo karjeru, kopš 1973. gada pasniedzot tiesības kā asistents Civiltiesību institūtā. No 1991. līdz 1998. gadam tur pasniedz kursu kā tiesību zinātnes profesors un pilda arī Civiltiesību institūta direktora pienākumus. Vēlāk – no 1994. līdz 1997. gadam – ir universitātes rektora vietnieks.

Ar daudziem darbiem aktīvi veicina juridisko pētniecību civiltiesību, medicīnas tiesību un Eiropas tiesību jomās un rezultātā tiek izraudzīts no 1991. līdz 1997. gadam pārstāvēt Poliju Eiropas Padomes Bioētikas komitejā un Personas datu aizsardzības komitejā. No 1994. līdz 1998. gadam ir iecelts par Henri Capitant Francijas Juridiskās kultūras draugu asociācijas Polijas nodaļas ģenerālsekretāru.

Līdztekus akadēmiskajai darbībai no 1992. līdz 1997. gadam ieņem Civiltiesību nodaļas direktora amatu Instytut Wymiaru Sprawiedliwości (Tieslietu institūts, Polija).

Karjeru tieslietu jomā turpina Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa, Polija): 1997. gadā iecelts tiesneša amatā, 1998. gadā kļūst par šīs tiesas priekšsēdētāju un pilda šo amatu līdz 2006. gadam.

M. Safjan tiek iecelts par tiesnesi Tiesā 2009. gada 7. oktobrī.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Starptautiskās Salīdzinošo tiesību akadēmijas pastāvīgais loceklis un priekšsēdētāja vietnieks (2010–2019)
  • Polijas Mākslas un humanitāro zinātņu akadēmijas pastāvīgais loceklis un tās Ētikas komitejas loceklis
  • Starptautiskās Tiesību, ētikas un zinātnes asociācijas loceklis
  • Fundacja Służby Rzeczypospolitej (fonds “Kalpot Polijas Republikai”) goda dibinātājloceklis
  • Starptautiskās Konstitucionālo tiesību asociācijas biedrs
  • Starptautiskās Juristu komisijas loceklis
  • Polskie Stowarzyszenie Prawa Europejskiego biedrs
  • Universitāšu klasificēšanas komitejas goda priekšsēdētājs
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Grande Ufficiale ordenis, ko piešķīris Itālijas Republikas prezidents (2000)
  • Das große Verdienstkreuz mit Stern des Verdienstordens der Bundesrepublik Deutschland, ko piešķīris Vācijas Federatīvās Republikas prezidents (2002)
  • The Commander Cross of the Great Prince Gedymin, ko piešķīris Lietuvas Republikas prezidents (2003)
  • Balva Edward Wende par ieguldījumu demokrātijā un tās stiprināšanu Polijā (2006)
  • Medaļa “Par nopelniem”, ko piešķīris Eiropas Padomes ģenerālsekretārs (2007)
  • Balva Europejczyk Roku kategorijā Uczony; Monitor Unii Europejskiej (2008)
  • Złota odznaka Adwokatury Polskiej (2008)
  • Goda zīme Zasłużony dla Tolerancji (2008)
  • Krzyż Komandorski Orderu Odrodzenia Polski (2010)
  • Doctor honoris causa, European University Institute (2012)
  • Nagroda 100 lecia ZAiKS – balva ZAiKS (2020) – wręczana za wybitne osiagniecia w dziedzinie kultury (tiek piešķirta par izcilību kultūras jomā)
François Biltgen
François Biltgen
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1958. gadā Luksemburgā (Luksemburgas Lielhercogiste), François Biltgen 1981. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē un 1982. gadā – padziļināto studiju diplomu (DEA) Kopienu tiesībās Paris II Panthéon‑Assas universitātes (Francija) Tiesību, ekonomikas un sociālo zinātņu universitātē. Tajā pašā gadā saņem diplomu no Institut d’études politiques de Paris (Parīzes Politikas zinātņu institūts, Francija).

Uzņemts Luksemburgas Lielhercogistes Advokātu kolēģijā 1987. gadā, praktizē kā advokāts no 1987. līdz 1999. gadam. Līdztekus tam īsteno arī politisko karjeru kā Sociālās kristīgo partijas parlamentārās grupas sekretārs Luksemburgas parlamentā no 1983. līdz 1994. gadam, kā Ešas pie Alzetas (Esch‑sur‑Alzette, Luksemburga) pilsētas domes padomdevējs no 1987. līdz 1999. gadam, kur viņš no 1997. līdz 1999. gadam pilda šīs pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, savukārt no 1994. līdz 1999. gadam darbojas kā Eiropas Savienības Reģionu komitejas Luksemburgas delegācijas locekļa aizstājējs. 1994. gadā uz piecu gadu pilnvaru termiņu ievēlēts par Luksemburgas parlamenta deputātu, aktīvi piedalās likumdošanas darbībā, it īpaši – veicot ziņotāja pienākumus saistībā ar daudziem likumprojektiem, kas attiecas uz Savienības tiesību aktiem.

Pēc 1999. gada parlamenta vēlēšanām tiek uzaicināts Luksemburgas valdībā, lai uzņemtos pienākumus vairākās ministrijās: secīgi darbojas kā darba lietu un nodarbinātības ministrs, reliģijas lietu ministrs, ministrs attiecībām ar parlamentu un komunikācijas lietu ministrs 1999.–2004. gadā; darba lietu un nodarbinātības ministrs, reliģijas lietu ministrs un kultūras, augstākās izglītības un pētniecības ministrs 2004.–2009. gadā, kā arī tieslietu ministrs, civildienesta un administratīvās reformas ministrs, augstākās izglītības un pētniecības ministrs, komunikācijas un plašsaziņas līdzekļu ministrs un reliģijas lietu ministrs 2009.–2013. gadā.

Uzdevumi, ko viņš veic ministra amatos, atspoguļojas arī pienākumos starptautiskajā līmenī. Tādējādi 2005. gadā viņš vada vairākus Eiropas Savienības Padomes sastāvus. 2005. un 2009. gadā F. Biltgen pilda Boloņas procesa ministru konferences līdzpriekšsēdētāja un no 2012. līdz 2013. gadam – Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstu ministru konferences līdzpriekšsēdētāja pienākumus.

2013. gada 7. oktobrī F. Biltgen tiek iecelts par Tiesas tiesnesi un kopš tā laika ieņem šo amatu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Revue trimestrielle des droits de l’homme (Beļģija) zinātniskās komitejas loceklis
  • Management Center Innsbruck (Austrija) Žana Monē profesūras Eu Values & DIGitalization for our CommunNITY (DIGNITY) padomdevējas komitejas loceklis
  • Luksemburgas Valsts padomes Ētikas komitejas locekļa aizstājējs (no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim)
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Luksemburgas ordeņa “Par nopelniem” virsnieks (1999)
  • Lielhercogistes Ozola Vainaga ordeņa lielvirsnieks (2004)
  • Nasavas Ādolfa Civilo un militāro nopelnu ordeņa lielvirsnieks (2004)
  • Grã-Cruz da Ordem do Infante Dom Henrique (2005)
  • Lielais krusts, Somijas Republikas Lauvas ordenis (2009)
  • Nasavas nama Zelta Lauvas ordenis (2012)
  • Grosser Tiroler Adler Orden (2012)
  • Ungārijas Republikas Nopelnu ordeņa kavalieris (2012)
Manuel Campos Sánchez-Bordona
Manuel Campos Sánchez-Bordona
Ģenerāladvokāts
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1950. gadā Safrā (Spānija), Manuel Campos Sánchez‑Bordona 1972. gadā studiju beigās iegūst diplomu tiesību zinātnē Universidad de Sevilla (Seviljas Universitāte, Spānija) un Universidad de Granada (Granadas Universitāte, Spānija). Karjeru tieslietu jomā sāk kā prokurors Audiencia Provincial de Palma de Mallorca (Palmas de Maļorkas provinces tiesa, Spānija) un Audiencia Provincial de Sevilla (Seviljas provinces tiesa, Spānija) no 1977. līdz 1982. gadam.

Pēc tam karjeru turpina kā tiesnesis Tribunal Superior de Justicia de Canarias (Kanāriju salu Augstā tiesa, Spānija), Audiencia Nacional (Valsts mēroga lietu tiesa, Spānija), Tribunal Superior de Justicia de Andalucía (Andalūzijas Augstā tiesa, Spānija) un Tribunal Superior de Justicia de Cantabria (Kantabrijas Augstā tiesa, Spānija) administratīvo lietu palātā. No 1989. līdz 1994. gadam pēdējā minētajā tiesā ieņem Administratīvo lietu palātas priekšsēdētāja amatu.

No 1995. līdz 1999. gadam ieņem ģenerāladvokāta Dámaso Ruiz‑Jarabo Colomer palīga amatu Eiropas Kopienu Tiesā un pēc tam no 1999. līdz 2015. gadam pilda tiesneša pienākumus Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) Administratīvo lietu palātā.

Līdztekus šiem pienākumiem no 2006. līdz 2014. gadam M. Campos Sánchez‑Bordona ir Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas (ACA‑Europe) valdes loceklis.

2015. gada 7. oktobrī tiek iecelts par ģenerāladvokātu Tiesā.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Junta Electoral Central (Spānija) loceklis no 2012. līdz 2015. gadam
  • Revista de Derecho Comunitario Europeo zinātniskās komitejas loceklis
  • Revista General de Derecho Europeo zinātniskās komitejas loceklis
  • Revista Española de Derecho Europeo zinātniskās komitejas loceklis
Peter George Xuereb
Peter George Xuereb
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1954. gadā Slīmā (Malta), Peter George Xuereb studē Università ta' Malta (Maltas Universitāte) un 1977. gadā tur iegūst diplomu tiesību zinātnē, ko papildina, 1979. gadā saņemot maģistra grādu tiesību zinātnē University of London (Londonas Universitāte, Apvienotā Karaliste). 1982. gadā University of Cambridge (Kembridžas Universitāte, Apvienotā Karaliste) viņam piešķir doktora grādu tiesību zinātnē.

Karjeru P. G. Xuereb sāk kā lektors Ealing College of Higher Education (Apvienotā Karaliste) no 1982. līdz 1984. gadam, University of Exeter (Ekseteras Universitāte, Apvienotā Karaliste) no 1984. līdz 1990. gadam un pēc tam University of London, Queen Mary and Westfield College (Karalienes Marijas un Vestfīldas koledža, Londonas Universitāte) no 1990. līdz 1993. gadam. No 1993. līdz 2016. gadam profesora statusā pasniedz tiesības Maltas Universitātē, kur arī vada Eiropas tiesību un salīdzinošo tiesību katedru. Vienlaikus viņš ir šīs universitātes Eiropas dokumentācijas un pētniecības centra priekšsēdētājs. Saistībā ar šo uzdevumu pildīšanu publicē daudzus darbus dažādās jomās.

1979. gadā uzņemts par advokātu, lai praktizētu Maltas augstākajās tiesās, no 1993. līdz 2016. gadam darbojas arī privātajā jomā kā juriskonsults, tādējādi divreiz palielinot savas profesionālās darbības apjomu. Tieši šādā statusā šajā pašā laikposmā P. G. Xuereb stājas dienestā Maltas Parlamentā kā padomnieks. No 1995. līdz 2016. gadam sekmē Savienības tiesību izplatību kā Maltas Eiropas tiesību asociācijas priekšsēdētājs.

2016. gada 8. jūnijā P. G. Xuereb tiek iecelts par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi. Kopš 2018. gada 8. oktobra viņš ir Tiesas tiesnesis.

Nuno José Cardoso da Silva Piçarra
Nuno José Cardoso da Silva Piçarra
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1957. gadā Sintrā (Portugāle), Nuno Piçarra studē tiesības Universidade de Lisboa (Lisabonas Universitāte, Portugāle), 1980. gadā saņem tur diplomu un 1986. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē. Vēlāk Universidade Nova de Lisboa (Lisabonas Jaunā universitāte, Portugāle) Juridiskajā fakultātē raksta disertāciju un 2003. gadā iegūst doktora grādu tiesību zinātnē.

Universitātes karjeras laikā vispirms no 1981. līdz 1986. gadam ir tiesību zinātnes asistents Lisabonas Universitātes Juridiskajā fakultātē un pēc tam – no 1987. līdz 1996. gadam – viesprofesors Universität des Saarlandes (Zāras Universitāte, Vācija) Eiropas studiju institūtā. Lisabonas Jaunajā universitātē no 2003. līdz 2008. gadam viņš ir tiesību zinātnes profesora palīgs un no 2008. līdz 2018. gadam – tiesību zinātnes asociētais profesors. No 2014. līdz 2018. gadam pasniedz arī kā viesprofesors Universidad Pontificia Comillas (Komiljasas Pāvesta universitāte, Spānija). Viņa iesaiste zinātniskajā pētniecībā atspoguļojas daudzās publikācijās konstitucionālo tiesību un Savienības tiesību jomās, it īpaši saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, personu brīvu pārvietošanos un institucionālajām tiesībām.

1986. gadā N. Piçarra pirmo reizi stājas Tiesas dienestā. Līdz 1987. gadam tur veic jurista lingvista pienākumus un pēc tam – no 1987. līdz 1990. gadam – jurista redaktora pienākumus. 1990. gadā kļūst par tiesas locekļa palīgu Pirmās instances tiesā, kur darbojas priekšsēdētāja José Luís da Cruz Vilaça birojā līdz 1995. gadam un pēc tam tiesneša Rui Manuel Gens de Moura Ramos birojā līdz 1996. gadam.

No 1996. līdz 1999. gadam savā valstī pēc valdības pilnvarojuma pilda tā valsts koordinatora pienākumus, kas atbildīgs par personu brīvas pārvietošanās Eiropas telpā lietām Portugāles Ārlietu ministrijā, kā arī Padomes K4 komitejas un Šengenas nolīgumu pastāvīgās apspriežu struktūras centrālās grupas locekļa pienākumus.

No 2004. līdz 2018. gadam viņš ir Portugāles pārstāvis neatkarīgo ekspertu tīklā FreSsco darba ņēmēju pārvietošanās brīvības un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas Eiropas Savienībā jomā, kā arī Eiropas imigrācijas un patvēruma tiesību pētījumu akadēmiskā tīkla “Odisejs” loceklis. No 2015. līdz 2018. gadam ir arī Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (Vīne, Austrija) valdes loceklis.

2018. gada 8. oktobrī N. Piçarra tiek iecelts par Tiesas tiesnesi un kopš tā laika pilda šos pienākumus.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • FIDE XXVIII kongresa, kas rīkots Eštorilā (Portugāle) no 2018. gada 23. līdz 26. maijam, līdzorganizators un galvenais ziņotājs
Lucia Serena Rossi
Lucia Serena Rossi
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1958. gadā Boloņā (Itālija), Lucia Serena Rossi studē Università di Bologna (Boloņas Universitāte, Itālija) un 1982. gadā tur iegūst diplomu tiesību zinātnē, savukārt 1989. gadā – doktora grādu Eiropas tiesībās.

Līdztekus disertācijas darbam no 1982. līdz 1987. gadam strādā Itālijas Pētniecības institūtā kā juridiskā pētniece. 1985. gadā kļūst par advokāti Itālijā.

No 1991. līdz 1994. gadam L. S. Rossi ieņem starptautisko tiesību docentes amatu Università degli Studi di Urbino (Urbīno Universitāte, Itālija) un no 1994. līdz 1997. gadam – starptautisko tiesību asociētās profesores amatu. Strādājot Boloņas Universitātē, no 1997. līdz 2000. gadam kā asociētā profesore pasniedz starptautiskās un Eiropas tiesības. Iecelta par Eiropas Savienības tiesību profesori, kopš 2000. gada tur pasniedz kursu šajā jomā, tajā pašā laikā mācot arī starptautiskās publiskās tiesības un starptautiskās privāttiesības.

Sekmē Savienības tiesību izplatību, darbojoties vairākās citās universitātēs: no 2000. līdz 2008. gadam strādā kā viesprofesore Robēra Šūmana Universitātē Strasbūrā (Francija), 2004. gadā Nicas Sofijas Antipoles Universitātē (Francija), 2008. gadā Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija), 2014. gadā Bostonas Universitātē (Amerikas Savienotās Valstis) un no 2005. līdz 2015. gadam – Londonas Karaļa koledžā (Apvienotā Karaliste). Kā vieslektore 2004. gadā pasniedz arī Tōkyō daigaku (Tokijas Universitāte, Japāna) un Ģentes Universitātē (Beļģija), kā arī 2002. un 2009. gadā – Denveras Universitātē (Amerikas Savienotās Valstis). Ir arī vairāku grāmatu autore.

Turklāt no 1998. līdz 2018. gadam L. S. Rossi ieņem Boloņas Universitātes Starptautiskā Eiropas tiesību pētniecības centra direktores amatu. No 2009. līdz 2010. gadam ieņem Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību biedrības Itālijā priekšsēdētāja vietnieces amatu, savukārt laikā no 2011. līdz 2013. gadam ir Zhōngguó Zhèngfǎ Dàxué (Ķīnas Politisko un tiesību zinātņu universitāte, Ķīna) Ķīnas–Eiropas Juridiskās augstskolas kopīgās vadības komitejas locekle. No 2014. līdz 2018. gadam viņa ir Itālijas valdību Eiropas tiesību akadēmijas (ERA) valdes sastāvā, lai tur pārstāvētu Itālijas valdību, kas no 2014. līdz 2017. gadam viņu ir iecēlusi par Itālijas Ministru padomes priekšsēdētāja biroja Eiropas politikas departamenta juridisko padomdevēju.

Daudzu juridisko grāmatu autore un līdzautore, kopš 2019. gada L. S. Rossi darbojas arī kā lektore Eiropas koledžā Brigē (Beļģija) un Luksemburgas Universitātē.

2018. gada 8. oktobrī L. S. Rossi tiek iecelta par Tiesas tiesnesi un kopš tā laika ieņem šo amatu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Società Italiana di Diritto Internazionale e Diritto dell'Unione Europea (SIDI), Associazione Italiana degli Studiosi di Diritto dell’Unione Europea (AISDUE), European Law Institute (ELI), Institut des Affaires Internationales (IAI), European Union Study Association (EUSA) un Boloņas Universitātes Zinātņu akadēmijas locekle
  • Londonas Karaļa koledžas Juridiskās fakultātes Eiropas tiesību centra konsultatīvās padomes (advisory board) locekle
  • Il Foro Italiano, Il Diritto dell'Unione europea, Studi sull'Integrazione europea, Diritto comunitario e degli scambi internazionali, Freedom Security and Justice: European Legal Studies, Papers di diritto europeo, La Cittadinanza europea online, Bologna Law Review un European Foreign Affairs Review zinātniskās komitejas, vadības un redakcijas kolēģijas locekle (2018–2021)
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Ad personam Jean Monnet Chair, ko piešķīrusi Eiropas Komisija (2010–2017)
Giovanni Pitruzzella
Giovanni Pitruzzella
Ģenerāladvokāts
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1959. gadā Palermo (Itālija), Giovanni Pitruzzella 1982. gadā saņem diplomu tiesību zinātnē Università degli Studi di Palermo (Palermo Universitāte, Itālija). Šajā universitātē saistībā ar saviem pētniecības darbiem no 1983. līdz 1986. gadam sāk pasniegt konstitucionālās tiesības. Pēc tam ir konstitucionālo tiesību lektors Università degli Studi di Cagliari (Kaljāri Universitāte, Itālija), kur laikā no 1986. līdz 1997. gadam pasniedz kursu publiskajās tiesībās, un pēc tam Palermo Universitātē. No 2014. līdz 2017. gadam pasniedz konstitucionālās tiesības un konkurences tiesības Libera Università Internazionale degli Studi Sociali Guido Carli (Gvido Karli Starptautiskā brīvā sociālo zinātņu universitāte, Itālija). Viņš ir vairāku uzziņas literatūras darbu autors publisko tiesību, konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību un konkurences tiesību jomā.

Turklāt G. Pitruzzella savas karjeras gaitā veic dažādus uzdevumus publisko institūciju labā. No 1993. līdz 1996. gadam viņš ir Itālijas valdības juridiskais padomnieks un pēc tam no 1998. līdz 2002. gadam – Sicīlijas reģiona īpašā statusa piemērošanas komisijas priekšsēdētājs.

2006. gadā iecelts par Commissione di garanzia del diritto di sciopero nei servizi pubblici essenziali (Komisija par streikošanas tiesību garantēšanu publisko pamatpakalpojumu jomā, Itālija) locekli, no 2009. līdz 2011. gadam pilda šīs komisijas priekšsēdētāja pienākumus. Līdztekus šiem pienākumiem no 2008. līdz 2011. gadam ieņem juridiskā padomnieka amatu Itālijas Veselības ministrijā. No 2011. līdz 2018. gadam ir Autorità garante della concorrenza e del mercato italiana (Itālijas Konkurences un tirgus nodrošināšanas iestāde) priekšsēdētājs.

2013. gada aprīlī G. Pitruzzella tiek iecelts par Institucionālo reformu ekonomikas un sociālo lietu jomā komisijas locekli. Tā paša gada jūnijā viņš ir pieaicināts pievienoties Konstitucionālo reformu komisijai eksperta statusā.

2018. gada 8. oktobrī G. Pitruzzella tiek iecelts par Tiesas ģenerāladvokātu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Žurnāla Le Regioni redakcijas kolēģijas loceklis
  • Rivista di diritto costituzionale redakcijas kolēģijas loceklis
  • Associazione Antitrust Italiana goda biedrs
  • Ius Fiscale Europaeum (IFE) zinātniskās komitejas loceklis
  • Žurnāla Federalismi zinātniskās komitejas loceklis
Priit Pikamäe
Priit Pikamäe
Ģenerāladvokāts
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1973. gadā Tallinā (Igaunija), Priit Pikamäe 1997. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Tartu Ülikool (Tartu Universitāte, Igaunija) un turpina studēt tiesību zinātni Puatjē Universitātē (Francija). 2006. gadā kļūst par tiesību zinātnes doktoru Tartu Universitātē.

No 1995. līdz 1996. gadam sāk profesionālo karjeru kā Igaunijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta 7. biroja direktors. Vēlāk tiek iecelts par Igaunijas Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktoru un ieņem šo amatu no 1996. līdz 2001. gadam.

Iegūtā praktiskā pieredze rod izmantojumu arī tiesību sistēmā un ļauj viņam veikt tiesneša pienākumus Harju Maakohtu Tallinna kohtumaja (Tallinas pilsētas tiesa, Igaunija) no 2001. līdz 2002. gadam, Tallinna Ringkonnakohtus (Tallinas apelācijas tiesa, Igaunija) no 2002. līdz 2006. gadam, kā arī Riigikohus (Augstākā tiesa, Igaunija) no 2006. līdz 2009. gadam. No 2010. līdz 2013. gadam pilda Augstākās tiesas Krimināllietu palātas priekšsēdētāja pienākumus. Igaunijas parlaments viņu ieceļ par Augstākās tiesas priekšsēdētāju laikposmam no 2013. līdz 2019. gadam. Turklāt no 2010. līdz 2016. gadam viņš darbojas kā ad hoc tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Strasbūra, Francija).

Līdztekus tiesneša funkcijām ieņem Kohtute Haldamise Nõukoda (Pirmās un otrās instances tiesu administrācijas padome, Igaunija) priekšsēdētāja amatu no 2013. līdz 2019. gadam un pēc tam Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla priekšsēdētāja amatu no 2017. līdz 2019. gadam.

No 2012. līdz 2017. gadam kā pieaicinātais profesors pasniedz kursu tiesību zinātnē Tartu Universitātē. Tieši šajā saistībā publicē daudzus pētnieciskus rakstus krimināltiesību jomā.

Priit Pikamäe tiek iecelts par ģenerāladvokātu Tiesā 2019. gada 6. februārī un kopš tā laika ieņem šo amatu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes akadēmiskās padomes loceklis
  • Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzības Igaunijas biedrības dibinātājs un biedrs
  • Igaunijas Zinātņu akadēmijas Konstitucionālo tiesību trasta fonda padomes loceklis
  • Igaunijas Tiesību zinātņu akadēmiskās biedrības biedrs
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • III šķiras Valsts Ģerboņa ordenis (Riigivapi III klassi teenetemärk) (2019)
Andreas Kumin
Andreas Kumin
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1965. gadā Grācā (Austrija), Andreas Kumin studē tiesības Karl‑Franzens‑Universität Graz (Grācas Universitāte, Austrija), kur vispirms 1987. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē un pēc tam 1990. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē. Šī pati universitāte 1988. gadā izsniedz viņam pirmā līmeņa diplomu tulkošanas zinātnē. 1991. gadā, iesaistoties civildienesta mācībās, Francijā turpina studijas École nationale d’administration (Valsts administrācijas skola), no kuras 1992. gadā saņem “starptautiskā garā valsts administrācijas studiju cikla” diplomu.

Profesionālo karjeru ierēdņa statusā sāk 1990. gadā Austrijas Ārlietu ministrijā un strādā tur līdz 1994. gadam, vispirms Juridiskajā dienestā un pēc tam Ekonomikas un Eiropas integrācijas politikas ģenerāldirekcijā. No 1994. līdz 2000. gadam darbojas kā padomnieks Austrijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Apvienoto Nāciju Organizācijā un specializētajās iestādēs Ženēvā (Šveice). No 2000. līdz 2019. gadam atkal strādā Austrijas Ārlietu ministrijā, vispirms kā nodaļas “Eiropas Savienības pirmā pīlāra juridiskie jautājumi” vadītājs un pēc tam – no 2005. līdz 2019. gadam – kā šīs ministrijas Eiropas tiesību departamenta vadītājs.

Līdz ar daudzu publikāciju sagatavošanu Savienības tiesību jomā viņš sāk universitātes karjeru, 2007. gadā strādājot par pasniedzēju Leopold‑Franzens‑Universität Innsbruck (Insbrukas Universitāte, Austrija) Eiropas un starptautisko tiesību institūtā, tostarp docenta amatā, no 2012. līdz 2018. gadam pasniedz Diplomatische Akademie Wien (Vīnes Starptautisko zinātņu augstskola, Austrija) un kopš 2014. gada piedalās vairāku Wirtschaftsuniversität Wien (Vīnes Ekonomikas universitāte, Austrija) organizēto semināru vadīšanā. Visbeidzot laikposmam no 2014. līdz 2019. gadam viņam noslēgts profesora līgums ar Grācas Universitātes Eiropas tiesību institūtu, kur viņš kopš 2020. gada turpina strādāt jau kā goda profesors.

2019. gada 20. martā A. Kumin tiek iecelts par Tiesas tiesnesi un kopš tā laika pilda šos pienākumus.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Regulāra piedalīšanās pēc Austrijas Ārlietu ministrijas uzaicinājuma Beirat für Europarecht (neformālā konsultatīvā padome Eiropas tiesību jautājumos) sanāksmēs
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Karl Franzens Universität Graz Eiropas tiesību goda profesors (2020)
Nils Wahl
Nils Wahl
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1961. gadā Stokholmā (Zviedrija), Nils Wahl 1987. gadā iegūst Stockholms Universitet (Stokholmas Universitāte, Zviedrija) Juris kandidat (LL.M.) grādu un 1995. gadā doktora grādu tiesību zinātnē. No šīs dienas viņš sāk galvenokārt universitātes karjeru un kļūst par asociēto profesoru (docents) un Žana Monē profesūras Eiropas tiesībās profesoru, pēc tam – 2001. gadā – par Eiropas tiesību profesoru Stokholmas Universitātē.

No 1993. līdz 2004. gadam N. Wahl pilda Izglītības fonda ģenerāldirektora pienākumus. No 2001. līdz 2006. gadam ir Zviedrijas apvienības Nätverket för europarättslig forskning (Eiropas tiesību pētniecības tīkls) priekšsēdētājs un Rådet för konkurrensfrågor (Konkurences tiesību padome, Zviedrija) loceklis.

2006. gadā N. Wahl tiek iecelts par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi. Šos pienākumus viņš pilda līdz 2012. gadam, pēc tam kļūst par Tiesas ģenerāladvokātu un ieņem šo amatu septiņus gadus. Kopš 2019. gada ir Tiesas tiesnesis.

Jean Richard de la Tour
Jean Richard de la Tour
Ģenerāladvokāts
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1959. gadā Ledoratā (Francija), Jean Richard de la Tour 1982. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē université Paris II (Parīzes Universitāte, Francija) un pēc tam no 1984. līdz 1986. gadam piedalās tiesnešu apmācības studijās Ecole nationale de la magistrature (Valsts tiesnešu skola, Bordo, Francija).

Iecelts par tiesnesi 1986. gadā, viņš sāk profesionālo karjeru tribunal d’instance de Limoges (Limožas pirmās instances tiesa, Francija), kur darbojas līdz 1988. gadam, un vēlāk no 1988. līdz 1996. gadam ieņem tiesneša amatu Francijas Tieslietu ministrijas Centrālās pārvaldes Civillietu un valsts lietu direkcijā. No 1996. līdz 2004. gadam ir tiesas locekļa palīgs un padomnieks Cour de cassation (Kasācijas tiesa, Parīze, Francija).

Turpmāk daļa no Richard de la Tour karjeras noris Eiropas Kopienu Tiesā, kur viņš sāk darbu 2004. gadā un līdz 2006. gadam pilda spriedumu pārlasītāja funkcijas. No 2006. līdz 2012. gadam veic tiesneses Pernilla Lindh palīga un pēc tam tiesneša Carl Gustav Fernlund palīga pienākumus.

2012. gadā atgriežas savā valstī, kur iecelts par ģenerāladvokātu Kasācijas tiesas Sociālo lietu palātā. Šos pienākumus pilda līdz 2017. gadam, vienlaikus veicot ģenerālprokurora īpašā padomnieka uzdevumus Kasācijas tiesā. Pēc tam tiek iecelts par pirmo ģenerāladvokātu Kasācijas tiesas Komerclietu, finanšu un ekonomikas lietu palātā un ieņem šo amatu no 2017. līdz 2020. gadam.

No 1998. līdz 2002. gadam līdztekus saviem pienākumiem tieslietu jomā viņš ir Kasācijas tiesas Ziņojumu un pētījumu komisijas loceklis un no 1999. līdz 2004. gadam – Kasācijas tiesas Kriminālsodu pārskatīšanas komisijas loceklis. No 2016. līdz 2020. gadam viņš ir Valsts notāru apmācības institūta (Francija) valdes priekšsēdētājs.

Richard de la Tour ir Tiesas ģenerāladvokāts kopš 2020. gada 23. marta.

Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Goda Leģiona ordeņa kavalieris (2016)
Athanasios Rantos
Athanasios Rantos
Ģenerāladvokāts
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1953. gadā Atēnās (Grieķija), Athanasios Rantos 1976. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Panepistimio Athinon (Atēnu Universitāte, Grieķija) un papildina savas studijas, 1990. gadā saņemot maģistra grādu ar specializāciju Eiropas tiesībās Briseles Brīvajā universitātē (Beļģija). 1992. gadā kļūst par Fellow Ženēvas (Šveice) un Strasbūras (Francija) Starptautisko cilvēktiesību institūtā.

1978. gadā vienu gadu darbojas Atēnu Advokātu kolēģijā un pēc tam stājas dienestā Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome, Grieķija): tur laikā no 1979. līdz 2020. gadam secīgi pilda revidenta, pieteikumu pārziņa un padomnieka pienākumus, kā arī kļūst par tās priekšsēdētāja vietnieku un vēlāk par priekšsēdētāju. No 2000. līdz 2020. gadam ir Anotato Eidiko Dikastirio (Augstākā speciālā tiesa, Grieķija) loceklis un no 2011. līdz 2020. gadam – Eidiko Dikastirio Agogon Kakodikias (Speciālā tiesa, kas izskata lietas pret tiesnešiem, Grieķija) priekšsēdētājs. No 1996. līdz 2020. gadam ir Anotato Symvoulio Dioikitikis Dikaiosynis (Augstākā administratīvo tiesu padome, Grieķija) loceklis un vēlāk tās priekšsēdētājs. Turklāt no 2011. līdz 2020. gadam pilda Peitharchiko Symvoulio Melon Didaktikou Ereunitikou Prosopikou ton Anotaton Ekpaideutikon Idrymaton (Augstākā izglītības iestāžu mācībspēku disciplināro lietu padome) priekšsēdētāja pienākumus.

Papildus uzdevumiem tieslietu jomā A. Rantos veic daudzus pienākumus vairāku likumprojektu izstrādes komiteju priekšsēdētāja statusā. Viņš ir bijis Κentriki Nomoparaskeuastiki Epitropi (Centrālā likumprojektu izstrādes komiteja, Grieķija) loceklis. Ieinteresēts izglītības jomā, viņš turklāt no 1990. līdz 1994. gadam pasniedz Eiropas tiesības un administratīvās tiesības Ethniki Scholi Dimosias Dioikisis (Valsts administrācijas skola, Grieķija), kā arī no 1995. līdz 2016. gadam – Ethniki Scholi Dikastikon Leitourgon (Nacionālā tiesnešu skola, Grieķija). Pārdomās par dažādiem juridiskiem tematiem rodas vairāki pētniecības darbi, kuri lielākoties tiek publicēti.

2020. gada 10. septembrī A. Rantostiek iecelts par Tiesas ģenerāladvokātu un kopš tā laika pilda šos pienākumus.

Dimitrios Gratsias
Dimitrios Gratsias
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1957. gadā Atēnās (Grieķija), Dimitrios Gratsias 1980. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Ethniko kai Kapodistriako Panepistimio Athinon (Kapodistrija vārdā nosauktā Atēnu Nacionālā universitāte, Grieķija), kā arī 1981. gadā padziļināto studiju diplomu publiskajās tiesībās Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija). Nākamajā gadā saņem Kopienu tiesību studiju sertifikātu no Universitātes Eiropas un Kopienu studiju centra (Parīzes I universitāte, Francija).

1985. gadā D. Gratsias sāk profesionālo karjeru Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome, Grieķija) un veic tur revidenta pienākumus līdz 1992. gadam. Pēc tam 1992. gadā tiek iecelts par pieteikumu pārzini un 2005. gadā – par valsts padomnieku. Līdztekus šiem pienākumiem uz diviem gadiem (1998–1999) tiek izraudzīts par Anotato Eidiko Dikastirio (Augstākā speciālā tiesa, Grieķija) asociēto locekli un 2006. gadā pilda Eidiko Dikastirio Agogon Kakodikias (Speciālā tiesa, kas izskata lietas pret tiesnešiem, Grieķija) locekļa uzdevumus. 2008. gadā veic Anotato Dikastiko Symvoulio Dioikitikis Dikaiosinis (Administratīvo lietu tiesu valsts padome, Grieķija) locekļa pienākumus. 2009. un 2010. gadā darbojas kā administratīvo tiesu inspektors.

No 1994. līdz 1996. gadam D. Gratsias ir Tiesas locekļa palīgs ģenerāladvokāta Georges Cosmas birojā.

Laikposmā no 2010. gada 25. oktobra līdz 2021. gada 6. oktobrim D. Gratsias ir Vispārējās tiesas tiesnesis un tur pilda palātas priekšsēdētāja pienākumus divus secīgus pilnvaru termiņus no 2013. gada 18. septembra līdz 2019. gada 30. septembrim. Viņš ir Tiesas tiesnesis kopš 2021. gada 7. oktobra.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Elliniki Enosi Evropaikou Dikaiou loceklis
Maria Lourdes Arastey Sahún
Maria Lourdes Arastey Sahún
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1959. gadā Taragonā (Spānija), Maria Lourdes Arastey Sahún studē Universitat de Barcelona (Barselonas Universitāte, Spānija), 1983. gadā iegūst tur diplomu tiesību zinātnē un pēc tam no 1984. līdz 1985. gadam iegūst tiesneša profesionālo izglītību Escuela Judicial (Valsts tiesnešu skola, Spānija).

No 1985. līdz 1989. gadam ir Juzgado de Distrito de Sant Feliu de Llobregat (Sanfeliu de Ļobregatas rajona tiesa, Spānija) tiesnese un Juzgado de Distrito de Barcelona (Barselonas rajona tiesa, Spānija) tiesnese. 1989. gadā vienu gadu ir norīkota par tiesnesi Juzgado de lo Social nº 7 de Barcelona (Barselonas Darba un sociālo lietu tiesa Nr. 7, Spānija) un vēlāk līdz 2009. gadam darbojas Tribunal Superior de Justicia de Cataluña (Katalonijas Augstā tiesa, Spānija) Sociālo lietu palātā. No 2009. gada ir Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) tiesnese. No 2013. līdz 2021. gadam darbojas arī kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) (Brisele, Beļģija) Administratīvās tiesas tiesnese.

Līdztekus profesionālajai karjerai M.L. Arastey Sahún iesaistās arī izglītības jomā. No 1998. līdz 2008. gadam Barselonas Universitātē ieņem asociētās profesores amatu darba un sociālā nodrošinājuma tiesību jomā. Pasniedz arī kursus valsts tiesnešu apmācības centros, it īpaši Spānijā (regulāri), Bulgārijā (2008) un Rumānijā (2008), kā arī Centrālamerikas un Karību jūras reģiona Huana Karlosa I skolā (2006). M.L. Arastey Sahún rīko konferences un piedalās semināros daudzās universitātēs. Visbeidzot viņa piedalās vairākās institūcijās, kuru darbība tostarp ir saistīta ar Savienības tiesībām, ar tiesnešu apmācību un kvalifikācijas pārbaudi, kā arī ar alternatīviem strīdu izšķiršanas veidiem.

2021. gada 7. oktobrī M.L. Arastey Sahún tiek iecelta par Tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Eiropas Starpniecības tiesnešu grupas (GEMME) locekle, bijusī šīs grupas Spānijas nodaļas priekšsēdētāja un bijusī Eiropas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniece
  • Francijas un Spānijas draudzības asociācijas MUJERES AVENIR konsultatīvās padomes locekle
  • Asociación Española para el Estudio del Derecho Europeo (AEDEUR) valdes locekle
  • Asociación Española de Salud y Seguridad Social (AESSS) locekle
  • Eiropas Tiesību institūta (ELI) biedre, bijusi iesaistīta zinātnisko komiteju ikgadējās sapulcēs par Eiropas judikatūru saistībā ar Spanish Hub (2018, 2019, 2020 un 2021)
  • Apvienības Women in a Legal World biedre
  • Femeris Journal of Gender Studies (Madrides Karlosa III universitāte) zinātniskās komitejas locekle
  • Revista Foro de Seguridad Social redakcijas kolēģijas locekle
  • Derecho Social y Empresa konsultatīvās padomes locekle
Anthony Michael Collins
Anthony Michael Collins
Ģenerāladvokāts
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1960. gadā Ņūheivenā (Amerikas Savienotās Valstis), Anthony Michael Collins 1984. gadā Trinity College Dublin (Īrija) iegūst diplomu tiesību zinātnē un 1986. gadā Honourable Society of King’s Inns (Dublina) iegūst Barrister‑at‑law diplomu.

Profesionālo karjeru veido, no 1986. līdz 1990. gadam un no 1997. līdz 2003. gadam darbojoties Īrijas Advokātu kolēģijā kā Barrister‑at‑law un pēc tam no 2003. līdz 2013. gadam – kā Senior Counsel. Uz laiku no 1990. līdz 1997. gadam aptur savu Barrister‑at‑law darbību, lai iestātos dienestā Eiropas Kopienu Tiesā tiesneša palīga statusā pie tiesneša Thomas Francis O’Higgins (no 1990. līdz 1991. gadam) un pie tiesneša John L. Murray (no 1991. līdz 1997. gadam). No 2006. līdz 2013. gadam ir Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomes (CCBE) pastāvīgās pārstāvniecības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) tiesā loceklis. Kopš 2015. gada turklāt ieņem asociētā profesora Savienības tiesībās amatu University College Cork (Korkas Universitātes koledža, Īrija). Ir daudzu publikāciju un darbu autors Īrijas administratīvo tiesību un Savienības tiesību jomā.

2013. gada 16. septembrī A. M. Collins tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi un tostarp divu pilnvaru termiņu laikā no 2016. gada 21. septembra pilda palātas priekšsēdētāja pienākumus.

Kopš 2021. gada 7. oktobra viņš ir Tiesas ģenerāladvokāts.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Irish Centre for European Law valdes loceklis
  • Honourable Society of King’s Inns kolēģijas loceklis
Miroslav Gavalec
Miroslav Gavalec
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1961. gadā Zlīnā (Čehoslovākija), Miroslav Gavalec vispirms iegūst inženiera mehāniķa diplomu termomehānikas un kodoliekārtu jomā České vysoké učení technické v Praze (Prāgas Politehniskā universitāte, Čehoslovākija) un no 1986. līdz 1991. gadam pilda dažādus pienākumus kodolenerģijas nozarē.

Ieinteresēts sociālajās zinātnēs, no 1990. līdz 1995. gadam studē tiesību zinātni Univerzita Komenského v Bratislave (Bratislavas Komenska universitāte, Slovākija), kur 1995. gadā iegūst maģistra diplomu tiesību zinātnē un 2010. gadā – doktora grādu (PhD) tiesību zinātnē.

2001. gadā tiek iecelts par Okresný súd Bratislava III (Bratislavas III rajona tiesa, Slovākija) tiesnesi komerclietās un ģimenes lietās, kā arī administratīvo lietu tiesnesi. Šajā tiesā strādā līdz 2005. gadam, kad iestājas Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa), kur vispirms darbojas kā Administratīvo lietu nodaļas tiesnesis un – sākot no 2009. gada – kā Administratīvo lietu nodaļas 1. palātas priekšsēdētājs.

Līdztekus karjerai tieslietu jomā M. Gavalec iesaistās arī izglītības darbībā. No 2005. līdz 2011. gadam viņš ir lektors Paneurópska vysoká škola (Viseiropas augstskola, Slovākija) Ekonomikas zinātņu un pārvaldības institūtā.No 2006. līdz 2014. gadam pasniedz Viseiropas augstskolas Administratīvo tiesību institūtā un Privāttiesību institūtā.

Turklāt M. Gavalec no 2005. līdz 2020. gadam ir Eiropas Savienības Tiesnešu foruma vides tiesībaizsardzībai loceklis un no 2006. līdz 2015. gadam – Eiropas Administratīvo tiesu tiesnešu asociācijas biedrs.

2021. gada 7. oktobrī M. Gavalec tiek iecelts par Tiesas tiesnesi.

Nicholas Emiliou
Nicholas Emiliou
Ģenerāladvokāts
Biogrāfija un karjera

Dzimis Famagustā (Kipra), Nicholas Emiliou studē Ethniko kai Kapodistriako Panepistimio Athinon (Kapodistrija vārdā nosauktā Atēnu Nacionālā universitāte, Grieķija), kur 1986. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē. Turpina studijas London School of Economics and Political Science (Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skola, Apvienotā Karaliste) un 1987. gadā tur saņem maģistra grādu Eiropas tiesībās. 1991. gadā kļūst par doktoru tiesību zinātnē, saņemot diplomu no University College London (Londonas Universitātes koledža, Apvienotā Karaliste).

Šajā augstskolā viņš sāk savu universitātes karjeru, no 1988. līdz 1991. gadam strādājot tur kā jaunākais pētnieks. No 1991. līdz 1993. gadam pasniedz Eiropas tiesības University of Southampton (Sauthemptonas Universitāte, Apvienotā Karaliste) un pēc tam – no 1993. līdz 1994. gadam – Queen Mary and Westfield College, University of London (Karalienes Marijas un Vestfīldas koledža, Londonas Universitāte, Apvienotā Karaliste). No 1995. līdz 1997. gadam ir Žana Monē profesūras Eiropas integrācijas profesors University of Durham (Daremas Universitāte, Apvienotā Karaliste). No 1994. līdz 1997. gadam līdztekus šīm darbībām N. Emiliou ir Londonas Universitātes koledžas vadošais goda pētnieks (Honorary Senior Research Fellow) un Kipras ārlietu ministra īpašais padomnieks.

No 1997. līdz 1998. gadam ir pilnvarotais ministrs Kipras Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departamentā, savukārt no 1998. līdz 1999. gadam – Kipras Republikas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā vietnieks.

No 1999. līdz 2002. gadam N. Emiliou ir Kipras Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā.

No 2002. līdz 2004. gadam ir Kipras Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē un Kipras valdības pārstāvis lietās, ko izskata Eiropas Cilvēktiesību tiesa. 2004. gadā tiek iecelts par Kipras Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā un pilda šos pienākumus līdz 2008. gadam.

Tad N. Emiliou tiek iecelts par Kipras Ārlietu ministrijas pastāvīgo sekretāru un ieņem šo amatu līdz 2012. gadam.

No 2012. līdz 2017. gadam ir Kipras Republikas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, bet pēc tam – no 2017. līdz 2021. gadam – atkal pilda Kipras Republikas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā pienākumus. Turklāt no 1995. līdz 2016. gadam viņš ietilpst Pastāvīgās šķīrējtiesas (Hāga, Nīderlande) Šķīrējtiesnešu grupā.

2021. gada 7. oktobrī N. Emiliou tiek iecelts par Tiesas ģenerāladvokātu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Eiropas Publisko tiesību organizācijas (EPLO) loceklis
  • Starptautisko tiesību asociācijas (Kipras nodaļa) loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Vatikāna Svētā Gregora Lielā ordenis, Bruņinieka krusts ar zvaigzni (2010)
Zoltán Csehi
Zoltán Csehi
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1965. gadā Budapeštā (Ungārija), Zoltán Csehi 1990. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Eötvös Loránd Tudományegyetem (Etveša Loranda Universitāte, Ungārija) un 1991. gadā – maģistra diplomu tiesību zinātnē Ruprecht‑Karls‑Universität Heidelberg (Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte, Vācija). Doktorantūru veic Etveša Loranda Universitātē un 2004. gadā aizstāv tur doktora disertāciju tiesību zinātnē. 1992. gadā Etveša Loranda Universitātē saņem arī diplomu mākslas vēsturē.

Uzņemts Budapeštas Advokātu kolēģijā, no 1995. līdz 2016. gadam praktizē Ungārijā kā advokāts. Līdztekus advokāta praksei no 2004. līdz 2016. gadam darbojas kā Pénz és Tőkepiaci Állandó Választottbíróság (Pastāvīgā finanšu tirgu un kapitāla tirgu šķīrējtiesa, Ungārija) šķīrējtiesnesis un ad hoc šķīrējtiesnesis.

Turklāt Z. Csehi iesaistās tiesību mācībās Etveša Loranda Universitātē kā asociētais profesors no 1991. līdz 2005. gadam un kā profesors no 2005. līdz 2016. gadam. Pasniedz arī Pázmány Péter Katolikus Egyetem (Pētera Pazmaņa Katoļu universitāte, Ungārija) kā Komerctiesību katedras vadītājs laikā no 2007. līdz 2013. gadam un kā profesors kopš 2013. gada. No 2013. līdz 2016. gadam šajā universitātē pilda Privāttiesību un komerctiesību katedras vadītāja pienākumus, no 2017. gada strādā kā privāttiesību un komerctiesību pētniecības profesors un kopš 2018. gada – kā Civiltiesību katedras vadītājs. Kopš 2013. gada ir viesprofesors Lionas Katoļu universitātē (Francija).

2016. gada 13. aprīlī Z. Csehi tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi un ieņem šo amatu piecus gadus. 2021. gada 7. oktobrī tiek iecelts par Tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Magyar Kereskedelmi Jogi Évkönyv redaktors
  • Viens no periodikas izdevuma Polgári Jog redaktoriem
  • Alapítvány Az Új Polgári Törvénykönyvért valdes loceklis
  • Magyar Tudományos Akadémia Köztestülete loceklis
  • Gesellschaft für Rechtsvergleichung e.V. biedrs
  • Magyar-Német Jogász Egyesület loceklis
Octavia Spineanu-Matei
Octavia Spineanu-Matei
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1967. gadā Veleni de Muntē (Rumānija), Octavia Spineanu‑Matei 1990. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Universitatea Alexandru Ioan Cuza din Iași (Aleksandru Joana Kuzas Jasi Universitāte, Rumānija) (diploms ar izcilību) un 1999. gadā iegūst doktora grādu tiesību zinātnē Academia de Poliție “Alexandru Ioan Cuza” (Aleksandru Joana Kuzas Policijas akadēmija, Rumānija).

1991. gadā sāk profesionālo karjeru kā Judecătoria sectorului 4 București (Bukarestes 4. rajona tiesa, Rumānija) tiesnese un tur pilda pienākumus līdz 1996. gadam. No 1996. līdz 1999. gadam ieņem tiesneses amatu Tribunalul București (Bukarestes tiesa, Rumānija), kur no 1997. līdz 1999. gadam vada Civillietu nodaļu. No 1999. līdz 2005. gadam ir Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) tiesnese un laikā no 1999. līdz 2003. gadam tur pilda arī Civillietu nodaļas priekšsēdētājas pienākumus, savukārt no 2006. līdz 2016. gadam ieņem Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstākā kasācijas tiesa, Rumānija) tiesneses amatu.

No 2006. līdz 2016. gadam O. Spineanu‑Matei ir Eiropas Patentu iestādes (Minhene, Vācija) Paplašinātās apelācijas padomes ārštata locekle.

Kopš 1997. gada nodarbojas arī ar Rumānijas tiesnešu un tiesneša amata kandidātu apmācību kā pasniedzēja Institutul Național al Magistraturii (Valsts tiesnešu institūts, Rumānija), kur viņa ir arī zinātniskās padomes locekle un – no 2011. līdz 2016. gadam – direktore. Darbojas arī Școala Națională de Grefieri (Valsts tiesas sekretāru skola, Rumānija) valdē. No 2012. līdz 2016. gadam ir Universitatea din București (Bukarestes Universitāte, Rumānija) Doktorantūras skolas padomes locekle. Būdama vairāku darbu līdzautore un daudzu rakstu autore tiesību jomā, regulāri piedalās valsts līmeņa un starptautiskajās konferencēs.

2016. gada 19. septembrī O. Spineanu‑Matei tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi. Viņa paliek šajā amatā piecus gadus, līdz 2021. gada 7. oktobrī tiek iecelta par Tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Juridiskā žurnāla EuroQuod, ko izdod Institutul Național al Magistraturii, ārštata redaktoru komitejas locekle
  • Revista română de dreptul proprietății intelectuale, ko izdod Asociația Științifică de Dreptul Proprietății Intelectuale, zinātniskās redakcijas kolēģijas locekle
  • Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) konsultatīvās komitejas locekle
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Ordinul Național “Pentru Merit” (Valsts ordenis “Par nopelniem”) kavaliere (ordeni piešķīris Rumānijas prezidents par viņas ieguldījumu judikatūras izstrādē un tiesu sistēmas reformā) (2000)
Tamara Ćapeta
Tamara Ćapeta
Ģenerāladvokāte
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1967. gadā Zagrebā (Horvātija), Tamara Ćapeta studē Sveučilište u Zagrebu (Zagrebas Universitāte, Horvātija), kur 1991. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē. Pēc tam studē Eiropas koledžā Brigē (Beļģija) un tur 1993. gadā iegūst maģistra grādu padziļinātā Eiropas studiju programmā. Pēc atgriešanās Zagrebas Universitātē sāk rakstīt disertāciju un 2001. gadā kļūst par doktori tiesību zinātnē.

1992. gadā T. Ćapeta sāk profesionālo karjeru kā ierēdne Horvātijas Ārlietu ministrijas Eiropas integrācijas departamentā un Departamentā tādu ANO aģentūru jautājumos, kuru mītne ir Eiropā. No 1994. līdz 1997. gadam veic pētījumus attiecībā uz Eiropas integrācijas procesu Institut za razvoj i međunarodne odnose (Attīstības un starptautisko attiecību institūts, Horvātija).

Universitātes karjeru sāk 1997. gadā kā universitātes asistente Zagrebas Universitātes Ekonomikas fakultātes Komerctiesību un starptautiskās tirdzniecības katedrā. No 2002. gada darbojas kā profesore Zagrebas Universitātes Juridiskajā fakultātē un ir viena no Eiropas publisko tiesību katedras dibinātājiem.

No 2013. līdz 2014. gadam T. Ćapeta ir Eiropas Savienības Tiesas Daudzvalodības ģenerāldirekcijas horvātu valodas tulkošanas nodaļas vadītāja, bet pēc tam atsāk savu izglītības darbību Zagrebas Universitātē. No 2015. līdz 2021. gadam šajā universitātē ieņem Eiropas publisko tiesību katedras vadītājas un trešā Eiropas tiesību mācību cikla programmas vadītājas amatu. 2018. gadā dibinājusi Žana Monē Izcilības centru, kas nodarbojas ar pētījumiem tiesiskuma jomā, un no 2018. līdz 2021. gadam pilda tā koordinatores pienākumus.

T. Ćapeta ir daudzu publikāciju autore Savienības tiesību jomā. Viņa ir dibinājusi starptautisku Savienības tiesību žurnālu, kas pašlaik ir vienīgais šāda veida žurnāls Horvātijā, un 2010.–2015. gadā ir bijusi arī tā galvenā redaktore. Līdztekus savai pasniedzējas darbībai Zagrebas Universitātē viņa laikā no 2005. līdz 2010. gadam darbojas kā viesprofesore Savienības tiesībās Indiana University (Indiānas Universitāte, ASV) Juridiskās fakultātes organizētajā apmaiņas programmā un pēc tam 2016. gadā – University of Pittsburgh (Pitsburgas Universitāte, ASV) un Zhōngguó Zhèngfǎ Dàxué (Ķīnas Politikas un tiesību zinātņu universitāte, Ķīna). Ir pasniedzēja arī Horvātijas tiesnešu un ierēdņu kvalifikācijas celšanas programmās Savienības tiesību jomā, ko organizē Pravosudna akademija (Tieslietu akadēmija, Horvātija) un Državna škola za javnu upravu (Valsts administrācijas skola, Horvātija).

2020. gadā Eiropas Savienības apvienotā komiteja ieceļ T. Ćapeta par Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumā paredzētās īpašās šķīrējtiesas locekli, un šos pienākumus viņa beidz pildīt pēc iecelšanas par Tiesas ģenerāladvokāti.

2021. gada 7. oktobrī Tamara Ćapeta tiek iecelta par Tiesas ģenerāladvokāti.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Hrvatske udruge za europsko pravo (CROSEL) biedre
  • Starptautiskās Eiropas tiesību federācijas (FIDE) locekle
  • University Association for Contemporary European Studies (UACES) biedre
  • Hrvatski pravni centar (HPC) biedre
  • Eiropas koledžas bijušo studentu asociācijas biedre
  • Eiropas koledžas bijušo studentu Horvātijas asociācijas biedre
  • Horvātijas bijušo Fulbright laureātu asociācijas biedre
  • Hrvatske udruge za studij Europske unije (CEUSA) biedre
  • Croatian Yearbook of European Law and Policy redakcijas kolēģijas locekle
  • Università degli Studi di Milano Bicocca izdotā Collana di Diritto per l’Economia del Dipartimento di Studi economico aziendali e Diritto per l’Economia zinātniskās komitejas locekle
Laila Medina
Laila Medina
Ģenerāladvokāte
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1971. gadā Jelgavā (Latvija), Laila Medina studē IMO International Maritime Law Institute (SJO Starptautisko jūras tiesību institūts, Malta) un tur 1995. gadā iegūst maģistra grādu starptautiskajās jūras tiesībās. 2002. gadā Rīgas Juridiskajā augstskolā iegūst maģistra grādu Eiropas Savienības tiesībās.

No 1995. gada strādā Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā kā Juridiskās nodaļas vadītāja un Jūrlietu departamenta direktora vietniece. Šos pienākumus veic līdz 2002. gadam, kad viņa šajā ministrijā tiek iecelta par valsts sekretāra padomnieci Eiropas lietās.

No 2004. līdz 2005. gadam L. Medina ir Latvijas Republikas Valsts kancelejas Eiropas lietu biroja vadītāja vietniece.

2005. gadā sāk darbu Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā kā Politikas plānošanas departamenta direktore. No 2006. gada Tieslietu ministrijā ir valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos un 2009.–2021. gadā – valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.

L. Medinas karjera ietver arī izglītības darbību. No 1998. līdz 2006. gadam pasniedz Eiropas tiesības un Eiropas Savienības institucionālās tiesības Valsts administrācijas skolā (Latvija). 2012. gadā pasniedz kursu tiesnešiem un notāriem par Romas III regulu. Visbeidzot kopš 2008. gada viņa ir Biznesa augstskolas “Turība” (Latvija) Juridiskās fakultātes padomes locekle.

2021. gada 7. oktobrī L. Medina tiek iecelta par Tiesas ģenerāladvokāti.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Eiropas Savienības tiesību asociācijas locekle
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Latvijas Republikas tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīme: par priekšzīmīgu, godīgu un radošu amata pienākumu veikšanu tieslietu jomā un par tieslietu sistēmā strādājošo personu zināšanu un profesionālo iemaņu attīstību (2011)
Alfredo Calot Escobar
Alfredo Calot Escobar
Sekretārs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1961. gadā Valensijā (Spānija), Alfredo Calot Escobar studē Universidad de Valencia (Valensijas Universitāte, Spānija) un 1984. gadā iegūst tur diplomu tiesību zinātnē.

1986. gada janvārī tiek pieņemts darbā Valensijas autonomās kopienas Tirdzniecības palātu padomē, lai veiktu tirdzniecības analītiķa pienākumus Spānijas Tirdzniecības birojā Toronto (Kanāda). Tur strādā līdz brīdim, kad, veiksmīgi nokārtojis atklāto konkursu, kas rīkots, lai aizpildītu pirmās spāņu valodas juristu lingvistu amata vietas Tulkošanas direkcijā, 1986. gada 16. jūlijā stājas dienestā Eiropas Kopienu Tiesā.

1990. gadā tiek paaugstināts jurista redaktora amatā un pilda šos pienākumus līdz 1993. gadam, kad tiek pārcelts uz Tiesas Preses un informācijas dienestu.

1995. gadā veiksmīgi nokārto jaunu atklāto konkursu administratoriem, ko organizējis Eiropas Parlaments. Tā rezultātā viņu pieņem darbā Institucionālo lietu komitejas sekretariātā, kur viņš ir atbildīgs par dažādu deputātiem paredzēto juridisko atzinumu sagatavošanu, tostarp saistībā ar Starpvaldību konferenci pirms Amsterdamas līguma noslēgšanas.

1996. gadā viņu pieņem darbā Tiesas sekretāra birojā, kur viņš veic palīga pienākumus līdz 1999. gadam, kad tiek iecelts par ģenerāladvokāta Dámaso Ruiz‑Jarabo Colomer palīgu.

Pateicoties savas profesionālās pieredzes dažādībai, 2000. gadā Tiesas tulkošanas dienestā kļūst par vadītāju spāņu valodas nodaļā, kuras izveidē bija sniedzis ieguldījumu pirms 14 gadiem.

2001. gadā tiek iecelts par Tulkošanas direkcijas direktoru brīdī, kas ir īpaši svarīgs daudzvalodības vēsturē, jo tiek sagatavota Savienības paplašināšanās par desmit jaunām dalībvalstīm un līdz ar to gandrīz divkāršojas oficiālo valodu skaits, palielinoties no vienpadsmit līdz divdesmit valodām.

Pēc izmaiņām iestādes administratīvo dienestu struktūrā A. Calot Escobar 2007. gada jūnijā tiek iecelts par Tulkošanas ģenerāldirekcijas ģenerāldirektoru.

2010. gada 6. oktobrī ievēlēts par Tiesas sekretāru un kopš tā laika – ievērojot 2016. gadā veikto pagarinājumu pēc pirmā pilnvaru termiņa beigām – pilda šos pienākumus.

Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Civilo nopelnu ordenis (Orden del mérito civil)
  • Svētā Raimonda no Penafortas pirmās šķiras krusts (Cruz distinguida de primera clase San Raimundo de Peñafort)