CURIA
rss
meklēšana pēc konkrētiem parametriem
Bijušie locekļi

José Luis da Cruz Vilaça
José Luis da Cruz Vilaça

Dzimis 1944. gadā; Koimbras universitātes diploms tiesību zinātnēs un maģistra grāds politekonomijā; doktora grāds starptautiskajā ekonomikā (Parīzes Sorbonas universitāte [Université de Paris I - Panthéon Sorbonne]); obligātais militārais dienests Jūras spēku ministrijā (Tieslietu departaments, 1969-1972); Katoļu universitātes un Lisabonas Nova universitātes profesors; bijušais Koimbras universitātes un Lisabonas Lusíada universitātes profesors (Eiropas studiju institūta direktors); Portugāles valdības loceklis (1980-1983): Iekšlietu ministrijas, Ministru kabineta priekšsēdētāja biroja un Eiropas lietu valsts sekretārs; Portugāles parlamenta deputāts, Kristīgo demokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieks; Tiesas ģenerāladvokāts (1986-1988); Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs (1989-1995); Lisabonas advokātu kolēģijas loceklis, specializējies Eiropas un konkurences tiesībās (1996-2012); Pārdomu grupas par Eiropas Kopienu tiesu sistēmas nākotni "Groupe Due" loceklis (2000); Eiropas Komisijas Disciplinārlietu padomes priekšsēdētājs (2003-2007); Portugāles Eiropas tiesību apvienības priekšsēdētājs (kopš 1999. gada); kopš 2012. gada 8. oktobra - Tiesas tiesnesis.

Massimo PILOTTI
Massimo PILOTTI

Dzimis 1879. gada 1. augustā Romā; Itālijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors, tiesnesis (1901); Romas tiesas tiesnesis (1913); Romas Apelācijas tiesas padomnieks (1923); Kasācijas tiesas padomnieks (1926); Triestes Apelācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs (1930); Kasācijas tiesas ģenerālprokurors (1944); Augstākās publisko ūdeņu tiesas priekšsēdētājs (1948); Kasācijas tiesas pirmais goda priekšsēdētājs (1949); Nāciju Līgas ģenerālsekretāra vietnieks (1932-1937); Starptautiskā Privāto tiesību saskaņošanas institūta priekšsēdētājs (1944); Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (1949); no 1952. gada līdz 1958. gadam - Tiesas priekšsēdētājs; miris 1962. gada 29. aprīlī.

Paul J. Mahoney
Paul J. Mahoney

Dzimis 1946. gadā; tiesību zinātņu studijas (Master of Arts, Oksfordas Universitāte, 1967; Master of Laws, Londonas Universitātes koledža, 1969); lektors Londonas Universitātes koledžā (1967-1973); barrister (Londona, 1972-1974); administrators, galvenais administrators Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1974-1990); pieaicinātais tiesību zinātņu profesors Saskačevanas Universitātē Saskatūnā [Saskatoon], Kanādā (1988); Personāldaļas vadītājs Eiropas Padomē (1990-1993); nodaļas vadītājs (1993-1995), sekretāra palīgs (1995-2001), sekretārs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (no 2001. gada līdz 2005. gada septembrim); Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim.

Donal Patrick Michael Barrington
Donal Patrick Michael Barrington

Dzimis 1928. gadā; Īrijas pilsonis; barrister; Senior Counsel; konstitucionālo tiesību un komerctiesību speciālists; High Court tiesnesis; Īrijas Advokātu kolēģijas ģenerālpadomes priekšsēdētājs; King's Inns valdes loceklis; King's Inns padomes Izglītības komisijas priekšsēdētājs; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 25. septembra līdz 1996. gada 10. janvārim.

Petrus SERRARENS
Petrus SERRARENS

Dzimis 1888. gada 12. novembrī Dordrehtā; Nīderlandes pilsonis; Starptautiskās Kristīgo tirgotāju apvienības ģenerālsekretārs (1920-1952); pārstāvis daudzās starptautiskās konferencēs darba jautājumos, Starptautiskā Darba biroja Administratīvās padomes locekļa vietnieks, Eiropas Padomes Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs, Nīderlandes parlamenta pirmās palātas loceklis (1929) un otrās palātas loceklis (1939-1952); no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; miris 1963. gada 26. augustā.

Sean Van Raepenbusch
Sean Van Raepenbusch

dzimis 1956. gadā; diploms tiesību zinātnēs (Briseles Brīvā universitāte, 1979); specializētais diploms starptautiskajās tiesībās (Brisele, 1980); tiesību zinātņu doktors (1989); Briseles Kanālu un jūras būvju akciju sabiedrības Juridiskā dienesta vadītājs (1979-1984); Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis (Vispārējais sociālo lietu dienests, 1984-1988); Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta loceklis (1988-1994); referents Eiropas Kopienu Tiesā (1994-2005); lektors Šarleruā [Charleroi] Universitātes centrā (starptautiskās un Eiropas sociālās tiesības, 1989-1991), Monseno [Mons-Hainaut] universitātē (Eiropas tiesības, 1991-1997), Ljēžas universitātē (Eiropas civildienesta tiesības, 1989-1991; Eiropas Savienības institucionālās tiesības, 1995-2005; Eiropas sociālās tiesības, 2004-2005) un kopš 2006. gada Briseles Brīvajā universitātē (Eiropas Savienības institucionālās tiesības); vairākas publikācijas par Eiropas sociālo tiesību un Eiropas Savienības institucionālo tiesību jautājumiem; kopš 2005. gada 6. oktobra - Civildienesta tiesas tiesnesis; 7. oktobris 2011 līdz 31. augustam, 2016. gada - Civildienesta tiesas priekšsēdētājs.

Antonio SAGGIO
Antonio SAGGIO

Dzimis 1934. gada 19. februārī; Itālijas pilsonis; Neapoles tiesas tiesnesis; padomnieks Romas Apelācijas tiesā, pēc tam Kasācijas tiesā; Ufficio legislativo del ministero di Grazia e Giustizia atašejs; ģenerālkomitejas priekšsēdētājs Lugāno Konvencijas izstrādei rīkotajā diplomātiskajā konferencē; Itālijas ģenerāladvokāta palīgs Tiesā; Scuola superiore della pubblica amministrazione di Roma profesors; no 1989. gada 25. septembra līdz 1995. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; no 1995. gada 18. septembra līdz 1998. gada 4. martam - Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs; no 1998. gada 5. marta līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts00 ; miris 2010. gada 26. janvārī.

Heikki Kanninen
Heikki Kanninen

Dzimis 1952. gadā; Helsinku Komercaugstskolas diploms un Helsinku Universitātes Juridiskās fakultātes diploms; Somijas Augstākās administratīvās tiesas referents; Komitejas par tiesiskās aizsardzības reformu valsts pārvaldē ģenerālsekretārs; Augstākās administratīvās tiesas galvenais administrators; Administratīvo strīdu reformas komitejas ģenerālsekretārs, Tieslietu ministrijas Likumdošanas direkcijas padomdevējs; EBTA tiesas sekretāra vietnieks; Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša palīgs; Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis (1998-2005); Bēgļu prasību izskatīšanas komisijas loceklis; Somijas tiesu iestāžu attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks; no 2005. gada 6. oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim - Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2009. gada 7. oktobra - Vispārējās tiesas tiesnesis; kopš 2013. gada 17. septembra - Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Otto RIESE
Otto RIESE

Dzimis 1894. gada 27. oktobrī Frankfurtē pie Mainas; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (1921); asesors Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesā [Landgericht] (1923); Tieslietu ministrijas darbinieks (1925-1928); anglosakšu tiesību studijas (Londona, 1928); Lozannas Universitātes lektors (1932), ārštata profesors (1935), štata profesors (1949), Juridiskās fakultātes dekāns (1950), goda profesors (1951); Karlsrūes Federālās augstākās tiesas [Bundesgerichtshof] palātas priekšsēdētājs; Tiesību speciālistu gaisa telpas jautājumos starptautiskās tehniskās komisijas loceklis (no 1926. gada); no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1963. gada 6. februārim - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis; miris 1977. gada 4. jūnijā.

David Alexander Ogilvy Edward
David Alexander Ogilvy Edward

Dzimis 1934. gada 14. novembrī; Lielbritānijas pilsonis; advokāts (Skotija); Queen's Counsel (Skotija); Faculty of Advocates sekretārs, pēc tam Treasurer; Eiropas Kopienu advokatūru konsultatīvās padomes priekšsēdētājs; Salvesen Professor of European Institutions un Edinburgas Universitātes Eiropas Institūta direktors; House of Lords Select Committee on the European Communities īpašais padomnieks; Gray's Inn goda loceklis, Londona; no 1989. gada 25. septembra līdz 1992. gada 9. martam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; no 1992. gada 10. marta līdz 2004. gada 7. janvārim - Tiesas tiesnesis.

Haris Tagaras
Haris Tagaras

Dzimis 1955. gadā; tiesību zinātņu maģistrs (Saloniku Universitāte, 1977); specializētais Eiropas tiesību diploms (Briseles Brīvās universitātes Eiropas studiju institūts, 1980); tiesību zinātņu doktors (Saloniku Universitāte, 1984); jurists lingvists Eiropas Kopienu Padomē (1980-1982); pētnieks Saloniku Starptautisko un Eiropas ekonomikas tiesību centrā (1982-1984); administrators Eiropas Kopienu Tiesā un Eiropas Kopienu Komisijā (1986-1990); Kopienu tiesību, starptautisko privāttiesību un cilvēktiesību profesors Atēnu Panteion universitātē (kopš 1990. gada); Eiropas lietu ārštata līdzstrādnieks Tieslietu ministrijā un Lugāno konvencijas Pastāvīgās komitejas loceklis (1991-2004); Nacionālās konkurences komisijas loceklis (1999-2005); Nacionālās telekomunikāciju un pasta komisijas loceklis (2000-2002); Saloniku Advokātu kolēģijas loceklis, advokāts Kasācijas tiesā; viens no Eiropas Advokātu savienības (EAS) dibinātājiem; Starptautiskās salīdzinošo tiesību akadēmijas asociētais loceklis; Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim.

Louis DELVAUX
Louis DELVAUX

Dzimis 1895. gada 21. oktobrī Orplegrandā [Orp-le-Grand] (Beļģija); Beļģijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (1922); Luvēnas advokatūras, pēc tam Niveles advokatūras loceklis; Niveles apgabala Pārstāvju palātas deputāts (1936-1946); lauksaimniecības ministrs (1945); pamet politiku (1946) un atgriežas advokatūrā (1946-1949), Sekvestru dienesta valdes priekšsēdētājs (1949-1953), Valsts Bankas revidents, līdz 1953. gada martam Valsts nelielo zemes īpašumu sabiedrības pārvaldnieks, no 1931. līdz 1940. gadam un no 1944. līdz 1945. gadam darbojas žurnālistikā: "Le vingtième siècle", "Le Soir", "La cité"; no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1967. gada 8. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis; miris 1976. gada 24. augustā.

Heinrich Kirschner
Heinrich Kirschner

Dzimis 1938. gadā; Vācijas pilsonis; tiesnesis Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē, Tieslietu ministrijas ierēdnis (Kopienu tiesību un cilvēktiesību nodaļa); darbinieks Komisijas pārstāvja no Dānijas kabinetā, pēc tam III Ģenerāldirektorāta (iekšējais tirgus) darbinieks; Federālās tieslietu ministrijas krimināllietu nodaļas vadītājs; ministra kabineta vadītājs, pēc tam Krimināllietu apakšnodaļas direktors (Ministerialdirigent); Zārbrikenes Universitātes lektors; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 25. septembra līdz 1997. gada 6. februārim - savai nāves dienai.

Irena Boruta
Irena Boruta

Dzimusi 1950. gadā; Vroclavas [Wrocław] Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1972), tiesību zinātņu doktore (Lodza [Łodz], 1982); Polijas Republikas Advokātu kolēģijas advokāte (kopš 1977. gada); pieaicinātā pētniece (Parīzes X universitāte, 1987-1988; Nantes Universitāte, 1993-1994); "Solidarnosc" eksperte (1995-2000); Eiropas darba un sociālo tiesību profesore Lodzas Universitātē (1997-1998 un 2001-2005), profesore Varšavas Komercaugstskolā (2002), darba un sociālā nodrošinājuma tiesību profesore Varšavas Cardinal Stefan Wyszynski universitātē (2002-2005); darba un sociālo lietu ministra vietniece (1998-2001); sarunām par Polijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā izveidotās komitejas locekle (1998-2001); Polijas valdības pārstāve Starptautiskajā darba organizācijā (1998-2001); vairāku darbu par darba tiesībām un Eiropas sociālajām tiesībām autore; Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2013. gada 7. oktobrim.

Jacques RUEFF
Jacques RUEFF

Dzimis 1896. gada 23. augustā Parīzē; Francijas pilsonis; finanšu ģenerālinspektors; Francijas Institūta loceklis; Beļģijas Karaliskās Zinātņu, filoloģijas un mākslas akadēmijas un Itālijas Nacionālās Linčei zinātņu akadēmijas [Académie nationale dei Lincei] ārvalstu loceklis; finanšu inspektors (1923); Parīzes Universitātes Statistikas institūta profesors (1923-1930); Padomes priekšsēdētāja un finanšu ministra R. Puankarē [R. Poincaré] kabineta pilnvarotais pārstāvis (1926); Nāciju Līgas sekretariāta Ekonomikas un finanšu nodaļas loceklis (1927); Francijas vēstniecības atašejs finanšu jautājumos Londonā (1930); Brīvās politikas zinātņu skolas profesors (no 1933. gada): Finanšu ministrijas fondu vispārējās aprites nodaļas direktora vietnieks (1934); fondu vispārējās aprites nodaļas direktors (1936-1939); īpašais valsts padomnieks (1936); Francijas Bankas pārvaldnieka vietnieks (1939); pārstāvja palīgs Apvienoto Nāciju Organizācijas pirmajā un otrajā asamblejā (1946); pārstāvis no Francijas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un nodarbinātības komitejā (1946); Parīzes Politekonomijas sabiedrības un Parīzes Statistikas sabiedrības goda priekšsēdētājs; Starptautiskās Filozofijas un humanitāro zinātņu padomes goda priekšsēdētājs; no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1962. gada 18. maijam - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis. Piektās Republikas dibināšanas laikā viņš vadīja ekspertu komiteju, kam ģenerālis de Golls bija uzdevis izstrādāt un piemērot ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā viens no ievērojamākiem pasākumiem bija "jaunā franka" izveide. No 1962. līdz 1974. gadam - Ekonomikas un sociālo lietu padomes loceklis. Žaks Rifs, kas ir Goda leģiona Lielā Krusta saņēmējs, Humanitāro un politikas zinātņu akadēmijas loceklis un Francijas Institūta kanclers, 1964. gada 30. aprīlī, ar 18 balsīm "par", pārspējot dzejnieku Andrē Beriju [André Berry], kurš saņēma 6 balsis, tika ievēlēts par Francijas akadēmijas locekli, nomainot šajā amatā Žanu Kokto [Jean Cocteau]. 1965. gada 1. aprīlī viņu svinīgi pieņēma Andrē Moruā [André Maurois]. Miris 1978. gada 23. aprīlī.

Charles Léon HAMMES
Charles Léon HAMMES

Dzimis 1898. gada 21. maijā Falkā; Luksemburgas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; Luksemburgas advokatūras advokāts (1922-1927); Tieslietu ministrijas atašejs (1927-1929); miertiesnesis (1929-1930); valsts prokurora aizvietotājs (1930-1937), apgabaltiesas tiesnesis (1937-1945); Augstākās tiesas padomnieks (1945-1952); Valsts padomes Strīdu izskatīšanas komitejas padomnieks (1951-1952); Briseles Universitātes ārštata profesors; Lielhercogistes Valsts padomes loceklis; Beniluksa valstu tiesību unifikācijas komisijas loceklis; Nacionālās komisijas priekšsēdētājs Hāgas konferencē par starptautiskajām privāttiesībām, Lielhercogistes tiesību aktu izstrādes studiju komisijas priekšsēdētājs; no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1964. gada 7. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis; no 1964. gada 8. oktobra līdz 1967. gada 9. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; EEK un šīs Kopienas asociēto Āfrikas un Malagasijas valstu asociācijas šķīrējtiesas priekšsēdētājs (1965-1967); miris 1967. gada 9. decembrī.

Christos Yeraris
Christos Yeraris

Dzimis 1938. gadā; Grieķijas pilsonis; Valsts padomes maître des requêtes, pēc tam valsts padomnieks; Augstākās speciālās tiesas loceklis; Preču zīmju tiesu loceklis; valdības padomnieks Kopienu tiesību piemērošanas jautājumos; Kopienu tiesību profesors Valsts publiskās administrācijas skolā un Tālākizgklītības institūtā; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 1. septembra līdz 1992. gada 18. septembrim.

Stéphane Gervasoni
Stéphane Gervasoni

Dzimis 1967. gadā; Institut d'études politiques de Grenoble (1988) un École nationale d'administration (1993) absolvents; Conseil d'État auditeur (ziņotājs Strīdu izskatīšanas nodaļā, 1993-1997, un Sociālo jautājumu nodaļas loceklis, 1996-1997); Conseil d'État - maître des requêtes (1996-2008); Institut d'études politiques de Paris docents (1993-1995); Commission spéciale de cassation des pensions valdības komisārs (1994-1996); Civildienesta ministrijas un Parīzes pilsētas juriskonsults (1995-1997); Jonas [Yonne] departamenta prefektūras ģenerālsekretārs, Oksēras [Auxerre] apgabala apakšprefekts (1997-1999); Savojas [Savoie] departamenta prefektūras ģenerālsekretārs, Šamberī [Chambéry] apgabala apakšprefekts (1999-2001); tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (2001-2005); NATO Sūdzību izskatīšanas komisijas pilntiesīgais loceklis (2001-2005); Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnesis (2005-2011, no 2008. līdz 2011. gadam - palātas priekšsēdētājs); Conseiller d'État (Strīdu izskatīšanas nodaļas 8. palātas priekšsēdētāja vietnieks, 2011-2013); Eiropas Kosmosa aģentūras Sūdzību izskatīšanas komisijas loceklis (2011-2013); kopš 2013. gada 16. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Adrianus VAN KLEFFENS
Adrianus VAN KLEFFENS

Dzimis 1899. gada 14. oktobrī; Nīderlandes pilsonis; tiesību zinātņu studijas (Leidene); Nāciju Līgas ģenerālsekretariāta darbinieks Ženēvā; Amsterdamas Tiesas tiesnesis; Starptautiskās Jūras komisijas loceklis; Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības dienesta direktors (1934); karagūsteknis; 1945. gadā atsāk darbu tajā pašā ministrijā; darbojies Eiropas ekonomiskās integrācijas attīstības jomā; Beniluksa valstu apvienības izveidošanas projekta galvenais autors, pārstāvot Nīderlandi; no 1952. gada 10. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas tiesnesis; miris 1973. gada 2. augustā.

Horstpeter Kreppel
Horstpeter Kreppel

Dzimis 1945. gadā; universitātes studijas Berlīnē, Minhenē, Frankfurtē pie Mainas (1966-1972); pirmais valsts eksāmens (1972); tiesnesis praktikants Frankfurtē pie Mainas (1972-1973 un 1974-1975); Eiropas koledža Brigē (1973-1974); otrais valsts eksāmens (Frankfurte pie Mainas, 1976); darbinieks un advokāts Federālajā Darba birojā (1976); tiesnesis Darba tiesā (Heses pavalsts, 1977-1993); lektors Fachhochschule für Sozialarbeit Frankfurtē pie Mainas un Verwaltungsfachhochschule Vīsbādenē (1979-1990); nacionālais eksperts Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskajā dienestā (1993-1996 un 2001-2005); sociālo lietu atašejs Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecībā Madridē (1996-2001); tiesnesis Frankfurtes pie Mainas Darba tiesā (no 2005. gada februāra līdz septembrim); Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 13. aprīlim.

Romain Schintgen
Romain Schintgen

Dzimis 1939. gadā; universitātes studijas tiesību un ekonomikas zinātņu fakultātē Monpeljē un Parīzē; tiesībzinātņu doktors (1964); advokāts (1964); zvērināts advokāts (1967); vecākais administrators Darba un sociālā nodrošinājuma ministrijā; Ekonomikas un sociālo lietu padomes loceklis (1978-1989), pēc tam - priekšsēdētājs (1988-1989); Société nationale de crédit et d'investissement (Valsts kredītu un investīciju sabiedrība) un Société européenne des satellites (Eiropas Satelītu sabiedrība) vadītājs (līdz 1989. gadam); Luksemburgas Starptautiskā universitātes institūta padomes loceklis (1993-1995), pēc tam priekšsēdētājs (1995-2004); Luksemburgas Universitātes pasniedzējs; Eiropas Sociālo fondu komitejas, Darba ņēmēju brīvas pārvietošanās konsultatīvās komitejas un Eiropas fonda par dzīves un darba apstākļu uzlabošanu Administratīvās padomes valdes loceklis (līdz 1989. gadam); no 1989. gada 25. septembra līdz 1996. gada 11. jūlijam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 1996. gada 12. jūlija - Tiesas tiesnesis.

Cornelis Paulus Briët
Cornelis Paulus Briët

Dzimis 1944. gadā; Nīderlandes pilsonis; apdrošināšanas aģentūras D. Hudig & Co., pēc tam uzņēmuma Granaria BV administratīvais asistents; Roterdamas Apgabaltiesas tiesnesis; Nīderlandes Antiļu tiesas loceklis; Roterdamas kantona tiesnesis; Roterdamas Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 25. septembra līdz 1998. gada 17. septembrim.

Maria Isabel Rofes i Pujol
Maria Isabel Rofes i Pujol

Dzimusi 1956. gadā; tiesību zinātņu studijas (licenciatura en derecho, Barselonas Universitāte, 1981); specializācija starptautiskajās komerctiesībās (Meksika, 1983); Eiropas integrācijas studijas (Barselonas Tirdzniecības palāta, 1985) un Kopienu tiesību studijas (Escola d'Administació Pública de Catalunya, 1986); Generalitat de Catalunya ierēdne (Rūpniecības un enerģētikas ministrijas Juridiskā dienesta locekle, no 1984. gada aprīļa līdz 1986. gada augustam); Barselonas Advokātu kolēģijas locekle (1985-1987); Eiropas Kopienu Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas administratore, pēc tam - galvenā administratore (1986-1994); Tiesas locekļa palīdze (ģenerāladvokāta Ruisa Harabo Kolomera [Ruiz Jarabo Colomer] kabinets, no 1995. gada janvāra līdz 2004. gada aprīlim, tiesneša U. Lehmusa [U. Lõhmus] kabinets, no 2004. gada maija līdz 2009. gada augustam); Universitat Autònoma de Barcelona Juridiskās fakultātes pasniedzēja Kopienas strīdu jomā (1993-2000); daudzas publikācijas un kursi Eiropas sociālo tiesību jomā; Kopienas Augu šķirņu biroja Apelāciju padomes locekle (2006-2009); Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2009. gada 7. oktobra līdz 2016. gada 13. aprīlim.

Maurice LAGRANGE
Maurice LAGRANGE

Dzimis 1900. gada 14. maijā Medonā [Meudon]; Francijas pilsonis; pēc konkursa nokārtošanas stājies darbā Valsts padomē, Valsts padomes otrās klases auditors (1924), pirmās klases auditors (1929), maître des requêtes (1934), finanšu nodaļas valsts padomnieks (1945); valdības komisārs, kā tiesību speciālists piedalījies sarunās, kuru rezultātā tika parakstīts EOTK dibināšanas līgums (1950); no 1952. gada 4. decembra līdz 1958. gada 6. oktobrim - EOTK Tiesas ģenerāladvokāts; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1964. gada 8. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāts; miris 1986. gada 5. septembrī.

Bo Vesterdorf
Bo Vesterdorf

Dzimis 1945. gadā; jurists-lingvists Tiesā; administrators Tieslietu ministrijā; ad interim tiesnesis (dommerfuldmægtig); atašejs tiesību jautājumos Dānijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Ekonomiskajā Kopienā; ad interim tiesnesis Østre Landsret (Apelācijas tiesa); Tieslietu ministrijas Konstitucionālo un administratīvo tiesību departamenta vadītājs; direktors Tieslietu ministrijā; pasniedzējs; Eiropas Padomes Cilvēktiesību rīcības komitejas (CDDH) loceklis, vēlāk CDDH biroja loceklis; Trīres (Vācija) Eiropas tiesību akadēmijas "Juridiskās izglītības komitejas" loceklis; kopš 1989. gada 25. septembra - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 1998. gada 4. marta līdz 2007. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs.

Ezio Perillo
Ezio Perillo

dzimis 1950. gadā; tiesību zinātņu doktors un Padujas Advokātu kolēģijas advokāts; asistents, pēc tam pētnieks Padujas universitātes Juridiskajā fakultātē civiltiesību un salīdzinošo tiesību jomā (1977–1982); Kopienu tiesību lektors Eiropas koledžā (Parma, 1990–1998), juridiskajās fakultātēs Padujas universitātē (1985–1987), Mačeratas universitātē (1991–1994), Neapoles universitātē (1995) un Milānas universitātē (2000–2001); Padujas universitātes “Master in European integration” zinātniskās komitejas loceklis; Eiropas Kopienu Tiesas ierēdnis Bibliotēkas, pētniecības un dokumentācijas direkcijā (1982–1984); Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta G. F. Mančīni [G. F. Mancini] palīgs (1984–1988); Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra E. Vinči [E. Vinci] juriskonsults (1988–1993); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta nodaļas vadītājs (1995–1999); Likumdošanas un samierināšanas lietu, iestāžu savstarpējo attiecību un attiecību ar valstu parlamentiem direktorāta direktors Eiropas Parlamentā (1999–2004); Eiropas Parlamenta Ārējo attiecību direktorāta direktors (2004–2006); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta likumdošanas jautājumu direktorāta direktors (2006–2011); vairāku publikāciju par Itālijas civiltiesībām un Eiropas Savienības tiesībām autors; no 2011. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Karl ROEMER
Karl ROEMER

Dzimis 1899. gada 30. decembrī; Vācijas pilsonis; politekonomijas un tiesību zinātņu studijas (Ķelne, Minhene, Freiburga, Bonna); Gerichtsassessor un tiesnesis (Ķelne, 1932); Berlīnes advokatūras advokāts līdz 1946. gadam; Zārbrikenes Apgabaltiesas [Landgericht] un Zārbrikenes Augstākās tiesas [Oberlandgericht] advokāts; no 1947. līdz 1952. gadam darbojas galvenokārt ārvalstu tiesību jomā, aizstāv Vācijas intereses iestādēs un tiesās, kas izveidotas okupācijas režīma laikā, kā arī ārvalstu pārvaldes iestādēs un tiesās; īpašais federālās vadības pilnvarotais pārstāvis pirms diplomātisko dienestu izveides ārvalstīs; no 1947. līdz 1948. gadam piedalās Sonderstelle für Geld und Kredit darbā Homburgā, lai izstrādātu monetārās politikas reformu; Tiesas ģenerāladvokāts (1953-1973); miris 1984. gada 21. decembrī.

René Barents
René Barents

dzimis 1951. gadā; maģistrs tiesību zinātnē un profesionālais maģistrs ekonomikā (Roterdamas Erasma universitāte, 1973); tiesību zinātņu doktors (Utrehtas universitāte, 1981); Eiropas tiesību un starptautisko ekonomikas tiesību pētnieks (1973–1974) un Eiropas tiesību un ekonomikas tiesību docents Utrehtas universitātes Eiropas institūtā (1974–1979) un Leidenes universitātē (1979–1981); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1981–1986); Eiropas Kopienu Tiesas Personāldaļas “Civildienesta tiesību” nodaļas vadītājs (1986–1987); Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta loceklis (1987–1991); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1991–2000); Eiropas Savienības Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas nodaļas vadītājs (2000–2009), pēc tam direktors (2009–2011); Eiropas tiesību profesors (1988–2003) un goda profesors (kopš 2003. gada) Māstrihtas universitātē; Hertogenboshas apelācijas tiesas padomnieks (1993–2011); Nīderlandes Karaliskās zinātņu akadēmijas loceklis (kopš 1993. gada); vairāku publikāciju par Eiropas tiesībām autors; no 2011. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Rafael García-Valdecasas y Fernández
Rafael García-Valdecasas y Fernández

Dzimis 1946. gadā; Abogado del Estado (Haena un Granāda); Haenas un vēlāk Kordobas Ekonomiskās administratīvās tiesas sekretārs; Advokātu kolēģijas loceklis (Haena, Granāda); Ārlietu ministrijas Kopienu tiesvedības dienesta vadītājs; Spānijas delegācijas vadītājs Padomes darba grupā Pirmās instances tiesas dibināšanai; kopš 1989. gada 25. septembra līdz 2007. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis.

Rino ROSSI
Rino ROSSI

Dzimis 1889. gada 14. augustā Kivennā [Chivenna]; Itālijas pilsonis; miertiesnesis [pretore] Karaljo [Caraglio] (1920) un Turīnā (1924); Rodas tiesas priekšsēdētājs (1928), norīkots uz Romas Tiesu (1934); Kairas Konsulārās tiesas tiesnesis (1936); Ārlietu ministrijas pilnvarotais (1940); Rodas Apelācijas tiesas priekšsēdētājs (1941); Akvilas, pēc tam Romas Apelācijas tiesas padomnieks (1945); prokuratūras pārstāvis Kasācijas tiesā (1948); ģenerālprokurora aizvietotājs Kasācijas tiesā (1951), Kasācijas tiesas palātas priekšsēdētājs (1958); no 1958. gada 7. oktobra līdz 1964. gada 7. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1974. gada 6. februārī.

Jacques Biancarelli
Jacques Biancarelli

Dzimis 1948. gadā; Francijas pilsonis; Valsts kases inspektors; Valsts padomes auditors, pēc tam maître des requêtes; vairāku ministru juriskonsults; konferenču rīkotājs vairākās lielās skolās un lektors dažādos institūtos un universitātēs; tiesneša palīgs Tiesā; Crédit Lyonnais Juridiskā dienesta direktors; Eiropas banku un finanšu tiesību asociācijas goda priekšsēdētājs; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 15. septembra līdz 1995. gada 18. septembrim.

Kieran Bradley
Kieran Bradley

dzimis 1957. gadā; maģistrs tiesību zinātnē (Trinity College, Dublina, 1975–1979); senatores Mērijas Robinsones [Mary Robinson] palīgs pētniecības jautājumos (1978–1979 un 1980); “Pádraig Pearse” stipendiāts Eiropas Koledžā (1979); Eiropas tiesību pēcuniversitātes studijas Eiropas Koledžā (1979–1980); Kembridžas universitātes maģistra grāds tiesību zinātnē (1980–1981); praktikants Eiropas Parlamentā (Luksemburga, 1981); administrators Eiropas Parlamenta Juridiskās komisijas sekretariātā (Luksemburga, 1981–1988); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta loceklis (Brisele, 1988–1995); tiesneša palīgs Tiesā (1995–2000); Eiropas tiesību docents Harvard Law School (2000); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta loceklis (2000–2003), pēc tam nodaļas vadītājs (2003–2011) un direktors (2011); vairāku publikāciju autors; no 6. oktobris 2011 līdz 31. augustam, 2016. – Civildienesta tiesas tiesnesis.

Nicola CATALANO
Nicola CATALANO

Dzimis 1910. gadā, tiesību zinātņu doktors (1932), līdz 1939. gadam darbojas kā advokāts; pēc konkursa nokārtošanas kļūst par valsts advokatūras [Avvocatura dello Stato] locekli, iecelts par Sostituto avvocato generale (1955); asistents Romas Universitātē (1939-1950); commissario governativo izdevējsabiedrībā Il Giornale d'Italia (1944-1946); Poligrafico dello Stato juridiskais padomnieks (1946-1948); Itālijas valdības pārstāvis Miera līgumā paredzētajās samierināšanas komisijās (1948-1950); Tanžēras starptautiskās zonas (1951-1953) un EOTK Augstās iestādes juridiskais padomnieks (1953-1956); Itālijas delegācijas, kas piedalījās Romas līgumu izstrādē, tiesību speciālists; vairāku juridiska rakstura darbu autors; Tiesas tiesnesis (1958-1961); miris 1984. gada 5. augustā.

Andreas Matthias DONNER
Andreas Matthias DONNER

Dzimis 1918. gada 15. janvārī Roterdamā; Nīderlandes pilsonis; tiesību zinātņu doktors (1941); Schoolraad voor de Scholen met de Bijbel tiesiskās sadarbības partneris, kas turpina darboties slepeni arī pēc tam, kad okupanti aizliedz šīs iestādes darbību (1941-1945); publisko tiesību un administratīvo tiesību profesors Amsterdamas Brīvajā universitātē (no 1945. gada); Nederlandse Verening voor Administratief Recht priekšsēdētājs (1948-1958); no 1955. gada - Nīderlandes Karaliskās Zinātņu akadēmijas loceklis; no 1958. gada 7. oktobra līdz 1979. gada 29. martam - Tiesas tiesnesis, no 1958. gada 7. oktobra līdz 1964. gada 7. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; konstitucionālo tiesību profesors Groningenas Universitātē (1979-1984); miris 1992. gada 24. augustā.

Jesper Svenningsen
Jesper Svenningsen

dzimis 1966. gadā; tiesību zinātņu studijas (Candidatus juris, Orhūsas universitāte, 1989); advokāts praktikants Dānijas valdības juridiskā padomdevēja birojā (1989–1991); tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā ģenerāladvokāta K. K. Gulmana [C. C. Gulmann] kabinetā (1991–1993); uzņemts Dānijas Advokātu kolēģijā (1993); advokāts Dānijas valdības juridiskā padomdevēja birojā (1993–1995); lektors Eiropas tiesībās Kopenhāgenas universitātē; docents Institut européen d'administration publique (IEAP) (Luksemburga, 1995–1997); Briseles Advokātu kolēģijas advokāts (1997); IEAP docents, pēc tam direktora pienākumu izpildītājs (Luksemburga, 1997–1999); Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestādes Juridiskā dienesta administrators (1999–2000); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā tiesneša K. K. Gulmana kabinetā (2003–2006), pēc tam tiesneša L. Beja Larsena [L. Bay Larsen] kabinetā (2006–2013); no 2013. gada 7. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Koen Lenaerts
Koen Lenaerts

Dzimis 1954. gadā; licenciāta un doktora grāds tiesībās (Katholieke Universiteit Leuven); Master of Laws, Master in Public Administration (Harvardas Universitāte); ārkārtējais Katholieke Universiteit Leuven profesors; „viesprofesors" Burundi Universitātē (Burundi) un Strazbūrā, kā arī Hārvardas Universitātē (Harvard University); Eiropas koledžas Brigē (Bruges) profesors; Eiropas Tiesas referents; advokāts Briselē; no 1989. gada 25. septembra līdz 2003. gada 6. oktobrim Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 2003. gada 7. oktobra Eiropas Tiesas tiesnesi;  no 2012. gada 9. oktobra līdz 2015. gada 8. oktobrim - Tiesas priekšsēdētāja vietnieks; kopš 2015. gada 8. oktobra - Tiesas priekšsēdētājs.

 

Alberto TRABUCCHI
Alberto TRABUCCHI

Dzimis 1908. gada 19. septembrī; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; Parīzes Apelācijas tiesas advokāts; rezerves kapteinis; "Pretošanās" kustības Slepenās rīcības komitejas loceklis un Nacionālās atbrīvošanās kustības loceklis; Pagaidu konsultatīvās asamblejas loceklis; no Parīzes ievēlēts deputāts (1945-1958); no Augšalpu reģiona ievēlēts deputāts (1958. gada novembris); tieslietu ministrs (vairākas reizes no 1948. līdz 1958. gadam); valsts ministrs, kas atbildīgs par palīdzību un sadarbību starp Francijas Republiku un Kopienas dalībvalstīm, pēc tam arī par Aizjūras departamentiem un Aizjūras teritorijām, kā arī Sahāru (no 1959. gada janvāra līdz 1961. gada augustam); Eiropas kustības Izpildu komitejas loceklis; no 1962. gada 18. maija līdz 1967. gada 9. oktobrim - Tiesas tiesnesis; no 1967. gada 10. oktobra līdz 1976. gada 25. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; miris 2004. gada 9. augustā.

Christopher William Bellamy
Christopher William Bellamy

Dzimis 1946. gadā; Lielbritānijas pilsonis; barrister, Middle Temple; Queen's Counsel, specializējies komerctiesībās, Eiropas tiesībās un publiskajās tiesībās; "Bellamy & Child, Common Market Law of Competition" pirmo triju izdevumu līdzautors; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1992. gada 10. marta līdz 1999. gada 15. decembrim.

João Sant
João Sant'Anna

Dzimis 1957. gadā; ieguvis jurista diplomu Lisabonas Klasiskajā universitātē (1980); asistents administratīvo tiesību jomā Lisabonas Klasiskajā universitātē (1979-1980); studijas intelektuālā īpašuma jomā Maksa Planka institūtā Minhenē (1982-1984); Iekšlietu ministrijas nodaļas administrators, vēlāk - vadītājs (1980-1986); Lisabonas Advokātu kolēģijas loceklis (1981-1986); Eiropas Parlamentā - administrators Informācijas un sabiedrisko attiecību ģenerāldirektorātā (1986-1987), Pētniecības un dokumentācijas ģenerāldirektorātā (1987-1992), Personāla, budžeta un finanšu ģenerāldirektorātā (1992-1996) un Juridiskajā dienestā (1996-2000); Administratīvā un finanšu departamenta vadītājs (2000-2007), vēlāk - Juridiskā departamenta (2007-2011) un Eiropas Ombuda A Direktorāta (2012-2015) direktors; kopš 13. aprīlis līdz 2016. gada 31. augustam - Civildienesta tiesas tiesnesis.

Alexander Kornezov
Alexander Kornezov

dzimis 1978. gadā; ieguvis jurista diplomu Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (2002) un Master of Laws Eiropas tiesībās Eiropas koledžā (Brige, 2004); tiesību zinātņu doktors (2008); Briseles Advokātu kolēģijas advokāts (2004–2006); Eiropas Savienības procesuālo tiesību docents Sofijas Valsts un pasaules ekonomikas universitātē (2008–2012) un Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (2010–2013); Bulgārijas Zinātņu akadēmijas asociētais profesors Eiropas Savienības tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās (kopš 2014. gada); vieslektors Kembridžas universitātē un KU Leuven; tiesas locekļa palīgs Eiropas Savienības Tiesā (2007–2016); Bulgārijas Eiropas tiesību apvienības dibinātājs un biedrs un direktoru komitejas loceklis; Eiropas tiesību žurnāla Evropeiski praven pregled galvenais redaktors; daudzu publikāciju Eiropas tiesību jomā autors; no 2016. gada 13. aprīļa līdz 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Andreas Kalogeropoulos
Andreas Kalogeropoulos

Dzimis 1944. gadā; Grieķijas pilsonis; advokāts (Atēnas); tiesneša Klorosa [Chloros] un Kakūra [Kakouris] palīgs Tiesā; publisko tiesību un Kopienu tiesību profesors (Atēnas); juriskonsults; Revīzijas palātas pirmais atašejs; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1992. gada 18. septembra līdz 1998. gada 17. septembrim.

Robert LECOURT
Robert LECOURT

Dzimis 1908. gada 19. septembrī; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; Parīzes Apelācijas tiesas advokāts; rezerves kapteinis; "Pretošanās" kustības Slepenās rīcības komitejas loceklis un Nacionālās atbrīvošanās kustības loceklis; Pagaidu konsultatīvās asamblejas loceklis; no Parīzes ievēlēts deputāts (1945-1958); no Augšalpu reģiona ievēlēts deputāts (1958. gada novembris); tieslietu ministrs (vairākas reizes no 1948. līdz 1958. gadam); valsts ministrs, kas atbildīgs par palīdzību un sadarbību starp Francijas Republiku un Kopienas dalībvalstīm, pēc tam arī par Aizjūras departamentiem un Aizjūras teritorijām, kā arī Sahāru (no 1959. gada janvāra līdz 1961. gada augustam); Eiropas kustības Izpildu komitejas loceklis; no 1962. gada 18. maija līdz 1967. gada 9. oktobrim - Tiesas tiesnesis; no 1967. gada 10. oktobra līdz 1976. gada 25. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; miris 2004. gada 9. augustā.

Virpi TIILI
Virpi TIILI

Dzimusi 1942. gadā; ieguvusi tiesību zinātņu doktores grādu Helsinku Universitātē; civiltiesību un komerctiesību asistente Helsinku Universitātē; Somijas Centrālās tirdzniecības kameras Juridisko lietu un tirdzniecības politikas nodaļas direktore; Somijas Patērētāju tiesību aizsardzības administrācijas ģenerāldirektore; vairāku valdības komiteju un delegāciju locekle, tostarp Zāļu reklāmas uzraudzības padomes priekšsēdētāja (1988-1990), Patērētāju lietu padomes locekle (1990-1994), Konkurences padomes locekle (1991-1994) un Nordic Intellectual Property Law Review redakcijas komitejas locekle (1982-1990); Pirmās instances tiesas tiesnese no 1995. gada 18. janvāra līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Waltraud Hakenberg
Waltraud Hakenberg

dzimusi 1955. gadā; tiesību zinātņu studijas Ratisbonnā un Ženēvā (1974-1979); pirmais valsts eksāmens (1979); pēcdiploma studijas Kopienu tiesībās Eiropas koledžā [Collège d'Europe] Brigē (1979-1980); tiesnese praktikante Ratisbonnā (1980-1983); tiesību zinātņu doktore (1982); otrais valsts eksāmens (1983); advokātes prakse Minhenē un Parīzē (1983-1989); ierēdne Eiropas Kopienu Tiesā (1990-2005); tiesneša palīdze Eiropas Kopienu Tiesā (tiesneša P. Janna [P. Jann] kabinets, 1995-2005); pasniedzēja vairākās universitātēs Vācijā, Austrijā, Šveicē un Krievijā; goda profesore Zāras [Sarre] Universitātē (kopš 1999. gada); dažādu juridisku komiteju, apvienību un kolēģiju locekle; vairākas publikācijas par Kopienu tiesību un tiesvedības jautājumiem; 2005. gada 30. novembra līdz 2016. gada 31. augusts - Civildienesta tiesas sekretāre.

Walter STRAUSS
Walter STRAUSS

Dzimis 1900. gada 15. jūnijā Berlīnē; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (Heidelberga, 1924); Berlīnes tiesu palīgtiesnesis; Ekonomikas ministrijas darbinieks (no 1928. līdz 1935. gadam); speciālists ekonomikas jautājumos; Berlīnes slimnīcu administratīvais direktors; federālo lietu valsts sekretārs Hesenes pašvaldībā, Amerikāņu okupācijas zonas federālās padomes direktorāta loceklis Štutgartē (1946); Vienotās ekonomikas zonas Ekonomikas pārvaldes direktora vietnieks (1947-1948), pēc tam Juridiskā dienesta vadītājs (1948-1949); Parlamentārās padomes loceklis (1948-1949); Federālās tieslietu ministrijas valsts sekretārs (1949-1963); no 1963. gada 6. februāra līdz 1970. gada 28. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1976. gada 1. janvārī.

Josef Azizi
Josef Azizi

Dzimis 1948. gadā; Vīnes Universitātes tiesību zinātņu doktors un licenciāts sociālajās un ekonomikas zinātnēs; docents un lektors Vīnes Ekonomikas universitātē, Vīnes Universitātes Juridiskajā fakultātē un vairākās citās universitātēs; Vīnes Universitātes Juridiskās fakultātes Goda profesors; Ministerialrat un nodaļas vadītājs Federālajā Kancelejā; Eiropas Padomes Rīcības komitejas juridiskās sadarbības jautājumos (CDCJ) loceklis; pārstāvis ad litem Verfassungsgerichtshof (Konstitucionālā tiesa) federālo likumu konstitucionalitātes pārbaudes lietās; atbildīgais koordinators par Austrijas federālo tiesību tuvināšanu Kopienu tiesībām; kopš 1995. gada 18. janvāra līdz 2013. gada 16. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Riccardo MONACO
Riccardo MONACO

Dzimis 1909. gada 2. janvārī; Itālijas pilsonis; Turīnas Universitātes tiesību zinātņu doktors (1930); starptautisko tiesību Privatdozent (1933); Turīnas Universitātes lektors; starptautisko tiesību štata profesors Kaljari Universitātē (1939-1940), pēc tam Modēnas Universitātē (1940-1942); Turīnas Juridiskās fakultātes štata profesors (1942-1956); Romas Universitātes Politikas zinātņu fakultātes starptautisko organizāciju tiesību štata profesors (1956-1964); Turīnas Tiesas tiesnesis; valsts padomnieks (no 1948. gada); Valsts padomes goda locekļu nodaļas priekšsēdētājs (1956); Diplomātiskā strīdu izskatīšanas dienesta ģenerālsekretārs un Juridiskā dienesta vadītājs; Starptautisko tiesību institūta loceklis, Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis; no 1964. gada 8. oktobra līdz 1976. gada 3. februārim - Tiesas tiesnesis; miris 2000. gada 18. janvārī.

Joseph GAND
Joseph GAND

Dzimis 1913. gada 28. februārī; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu maģistrs; publisko tiesību un politekonomijas studiju diploms; Brīvās politikas zinātņu skolas diploms; 1963. gadā nokārtojis auditoru konkursu Valsts padomē; no 1947. līdz 1950. gadam, no 1957. līdz 1960. gadam un no 1962. līdz 1964. gadam - valdības komisārs Valsts padomes Strīdu izskatīšanas nodaļā; no 1959. gada februāra līdz 1961. gada aprīlim - valsts pārvaldes un civildienesta ģenerāldirektors; no 1947. līdz 1958. gadam - Valsts administrācijas skolas lektors un no 1958. līdz 1962. gadam - Parīzes Politikas studiju institūta profesors; no 1964. gada 8. oktobra līdz 1970. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 1974. gada 4. oktobrī.

Pernilla Lindh
Pernilla Lindh

Dzimusi 1945. gadā; Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes diploms; referente un tiesnese Trollhetanas [Trollhättan] Pirmās instances tiesā (1971-1974); referente Stokholmas Apelācijas tiesā (1974-1975); tiesnese Stokholmas Pirmās instances tiesā (1975); Stokholmas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja padomniece juridiskajos un administratīvajos jautājumos (1975-1978); pilnvarotā pārstāve Domstolverket (Valsts tiesu pārvalde) (1977); padomniece Tieslietu kancelejā (Justice Chancellor) (1979-1980); tiesnese piesēdētāja Stokholmas Apelācijas tiesā (1980-1981); juridiskā padomniece Tirdzniecības ministrijā (1981-1982); Ārlietu ministrijas juridiskā padomniece, pēc tam direktore un ģenerāldirektore juridiskajos jautājumos (1982-1995); vēstnieces tituls 1992. gadā; Zviedrijas Tirdzniecības tiesas (Swedish Market Court) viceprezidente; atbildīgā par juridiskajiem un institucionālajiem jautājumiem sarunās par EEZ (EBTA grupas priekšsēdētāja vietniece, pēc tam priekšsēdētāja) un sarunās par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Eiropas Savienībai; no 1995. gada 18. janvāra līdz 2006. gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnese; Tiesas tiesnese no 2006. gada 7. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim.

André Potocki
André Potocki

Dzimis 1950. gadā; Francijas pilsonis; Kasācijas tiesas pirmā priekšsēdētāja ģenerālsekretārs (1988); Parīzes Tribunal de grande instance priekšsēdētāja vietnieks (1990); Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko lietu dienesta vadītājs (1991); Parīzes Apelāciju tiesas padomnieks un Parīzes X-Nanterre universitātes asociētais profesors (1994); Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1995. gada 18. septembra līdz 2001. gada 19. septembrim.

Josse J. MERTENS de WILMARS
Josse J. MERTENS de WILMARS

Dzimis 1912. gada 22. jūnijā Sintniklāsvāsā [St-Niklaas Waas]; Beļģijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (1934); advokāts, Administratīvo un disciplināro lietu padomes [Conseil de l'Ordre] loceklis (1935); politikas zinātņu un diplomātisko tiesību doktors (1945); Vlaamse Conferentie van de Balie loceklis, pēc tam priekšsēdētājs; Pārstāvju palātas loceklis (1951-1961); parlamentāro komisiju loceklis: ārlietu, tieslietu un konstitucionālās reformas jautājumos; īpašais profesors Luvēnas [Louvain] Universitātes Juridiskajā fakultātē; no 1967. gada 9. oktobra līdz 1980. gada 29. oktobrim - Tiesas tiesnesis, no 1980. gada 30. oktobra līdz 1984. gada 10. aprīlim - Tiesas priekšsēdētājs; miris 2002. gada 1. augustā.

Pierre PESCATORE
Pierre PESCATORE

Dzimis 1919. gada 20. novembrī Luksemburgā; Luksemburgas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; Ārlietu ministrijas juriskonsults, politiskais direktors un ģenerālsekretārs (1946-1967); Ljēžas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors (1951); viens no Ljēžas Universitātes Eiropas tiesību studiju institūta dibinātājiem (1963); Eiropas Kopienu tiesību ārštata profesors un štata profesors (1965); Starptautisko tiesību institūta asociētais loceklis Varšavas sesijas laikā (1965); Lielhercogistes Institūta Humanitāro un politikas zinātņu nodaļas loceklis (1967); no 1967. gada 9. oktobra līdz 1985. gada 7. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2010. gada 2. februārī.

Rui Manuel Gens de Moura Ramos
Rui Manuel Gens de Moura Ramos

Dzimis 1950. gadā; Portugāles pilsonis; Koimbras Juridiskās fakultātes un Porto Katoļu universitātes Juridiskās fakultātes profesors; Jean Monnet katedras štata darbinieks; Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas studiju programmas (franču valodā) direktors (1984) un Paris I universitātes Juridiskās fakultātes viesprofesors (1995); Portugāles valdības pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijā (UNCITRAL), Hāgas starptautisko privāttiesību konferencē, Starptautiskajā Civilstāvokļa komisijā un Eiropas Padomes Komitejā pilsonības jautājumos; Starptautisko tiesību institūta loceklis; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1995. gada 18. septembra līdz 2003. gada 31. martam.

Hans KUTSCHER
Hans KUTSCHER

Dzimis 1911. gada 14. decembrī Hamburgā; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu studijas (Grāca, Breisgavas Freiburga un Berlīne); tiesību zinātņu doktors (1937, Kēnigsberga Prūsijā); Ekonomikas un satiksmes ministrijas ierēdnis; Bundesrāta tiesību speciālistu komitejas un Bundestāga un Bundesrāta Apvienotās komitejas sekretārs; Karlsrūes Federālās konstitucionālās tiesas tiesnesis (1955-1970); Heidelbergas Universitātes goda profesors; no 1970. gada 28. oktobra līdz 1976. gada 6. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis; no 1976. gada 7. oktobra līdz 1980. gada 31. oktobrim - Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs; miris 1993. gada 24. augustā.

John D. Cooke
John D. Cooke

Dzimis 1944. gadā; 1966. gadā uzņemts Īrijas advokatūrā; uzņemts arī Anglijas un Velsas, Ziemeļīrijas un Jaundienvidvelsas advokatūrās; praktizējošs barrister (1966-1996); 1980. gadā uzņemts Inner Bar Īrijā (Senior Counsel) un Jaundienvidvelsā - 1991. gadā; Eiropas Kopienu Advokatūru Padomes (CCBE) priekšsēdētājs (1985-1986); viesprofesors University College Dublin Juridiskajā fakultātē; Chartered Institute of Arbitrators loceklis; Īrijas Royal Zoological Society priekšsēdētājs (1987-1990); bencher Honorable Society of Kings Inns, Dublinā; honorary bencher Lincoln's Inn, Londonā; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1996. gada 10. janvāra līdz 2008. gada 15. septembrim.

Alain Louis DUTHEILLET de LAMOTHE
Alain Louis DUTHEILLET de LAMOTHE

Dzimis 1919. gada 25. augustā Limožā [Limoges]; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors; angļu filoloģijas maģistrs; Valsts administrācijas skolas bijušais audzēknis (1945-1947); Valsts padomes auditors, kas pēc tam iecelts par maître des requêtes (1954), valsts padomnieks (1969); valdības komisārs Valsts padomes Strīdu izskatīšanas nodaļā (1957-1969) un Jurisdikcijas strīdu tiesā (1965-1970); atsevišķos laika posmos darbojies Eiropas Ekonomiskās sadarbības starpministriju komitejā (1948-1951), Padomes priekšsēdētāja (1952), valsts aizsardzības ministra (1952-1954) un tieslietu ministra kabinetā (1969-1970); ārzemju komandējumi tehniskās palīdzības sniegšanai; Valsts administrācijas skolas un Parīzes Politikas studiju institūta lektors; regulāra sadarbība ar vairākiem juridiskiem izdevumiem; no 1970. gada 7. oktobra līdz 1972. gada 2. janvārim, savai nāves dienai - Tiesas ģenerāladvokāts.

Jörg Pirrung
Jörg Pirrung

Dzimis 1940. gadā; pētnieciskais asistents Marburgas Universitātē; tiesību zinātņu doktors (Marburgas Universitāte); referents, vēlāk starptautisko privāttiesību nodaļas vadītājs, visbeidzot, Civiltiesību apakšnodaļas vadītājs Federālajā Tieslietu ministrijā; Unidroit vadības padomes loceklis (1993-1998); Hāgas konferences Bērnu aizsardzības konvencijas izstrādāšanai komisijas priekšsēdētājs (1996); Trīres Universitātes goda profesors (starptautiskajās privāttiesībās un procesuālajās tiesībās, Kopienu tiesībās); kopš 2002. gada - Maksa Planka Salīdzinošo un starptautisko privāttiesību institūta Hamburgā Zinātniskās padomes loceklis; kopš 1997. gada 11. jūnija līdz 2007. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis.

Henri MAYRAS
Henri MAYRAS

Dzimis 1920. gada 29. martā Šarentonleponā [Charenton-le-Pont] (Valdemarnā [Val-de-Marne]); Francijas pilsonis; publisko tiesību un politekonomijas studiju diploms; valdības pārstāvis Francijas un Itālijas samierināšanas komitejā (1949-1951); tehniskais konsultants tieslietu ministra kabinetā (1952-1953); Valsts padomes auditors, pēc tam iecelts par maître des requêtes (1954) un Valsts padomnieku (1972); Francijas vēstniecības juridiskais padomnieks Marokā (1956-1958); valdības komisārs Valsts padomes Strīdu izskatīšanas nodaļā (1958-1961); Marokas Augstākās tiesas Administratīvo lietu palātas priekšsēdētājs (1961-1964); Tieslietu ministrijas Tiesu iestāžu dienestu direktors (1964); Valsts administrācijas skolas lektors; Rabatas Juridiskās fakultātes lektors; Marokas Administrācijas skolas profesors; no 1972. gada 22. marta līdz 1981. gada 18. martam - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 1995. gada 9. jūlijā.

Paolo Mengozzi
Paolo Mengozzi

Dzimis 1938. gadā; Boloņas Universitātes starptautisko tiesību profesors un Jean Monnet Kopienu tiesību katedras (chaire Jean Monnet) profesors; Madrides Carlos III Universitātes honoris causa doktors; viesprofesors Johns Hopkins (Boloņas centrs), St. Johns (Ņujorka), Georgetown, Paris-II un Georgia (Atēnas) universitātēs un Institut universitaire international (Luksemburga); Nīmegenas [Nimègue] Universitātes European Business Law Pallas Program koordinators; Eiropas Kopienu Komisijas Konsultatīvās komitejas publisko iepirkumu jautājumos loceklis; Rūpniecības un tirdzniecības valsts sekretāra vietnieks Itālijas Padomes prezidentūras semestra laikā; Eiropas Kopienu Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) darba grupas loceklis un Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas Pētniecības centra 1997. gada sesijas par PTO jautājumiem direktors; no 1998. gada 4. marta līdz 2006. gada 3. maijam Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 2006. gada 4. maija Tiesas ģenerāladvokāts.

Cearbhall O
Cearbhall O'DALAIGH

Dzimis 1911. gada 12. februārī; Īrijas pilsonis; ķeltu studiju diploms (University College, Dublina, 1933); barrister, King's Inn (1934); Senior Counsel (1945); King's Inn loceklis (1946); Attorney general (no 1946. līdz 1948. gadam un no 1951. līdz 1953. gadam); Augstākās tiesas tiesnesis (1953-1961); Chief Justice (1961-1973); Tiesas tiesnesis (no 1973. gada 9. janvāra līdz 1974. gada 12. decembrim); Īrijas prezidents (1974-1976); miris 1978. gada 21. martā.

Michail Vilaras
Michail Vilaras

Dzimis 1950. gadā; advokāts (1974−1980); nacionālais eksperts Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskajā dienestā, tad galvenais administrators V Ģenerāldirektorātā (Nodarbinātība, industriālās attiecības, sociālās lietas); auditeur, maître des requêtes un no 1999. gada padomnieks Conseil d'État (Valsts Padome); padomnieks, asociētais loceklis Grieķijas Augstākajā speciālajā tiesā; Grieķijas Centrālās likumdošanas izstrādes komitejas loceklis (1996−1998); Grieķijas valdības ģenerālsekretariāta Juridiskā dienesta direktors; Vispārējās tiesas tiesnesis no 1998. gada 17. septembra līdz 2010. gada 25. oktobrim.

Arjen W. H. Meij
Arjen W. H. Meij

Dzimis 1944. gadā; padomnieks Nīderlandes Augstākajā Tiesā (Hoge Raad) (1996); padomnieks un priekšsēdētāja vietnieks College van Beroep voor het bedrijfsleven (Tirdzniecības un rūpniecības administratīvā tiesa) (1986); ad interim tiesnesis Sociālās drošības apelācijas tiesā (Centrale Raad van Beroep) un Muitas tarifu komisijā (Tariefcommissie); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1980); Eiropas tiesību pasniedzējs Groningenas Universitātes Juridiskajā fakultātē un pētnieciskais asistents Mičiganas Universitātes Law School; Amsterdamas Tirdzniecības kameras Starptautiskā sekretariāta loceklis (1970); no 1998. gada 17. septembra līdz 2010. gada 13. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis.

Max SØRENSEN
Max SØRENSEN

Dzimis 1913. gada 19. februārī Kopenhāgenā; Dānijas pilsonis; tiesību studijas Kopenhāgenas Universitātē un Institut universitaire des Hautes études internationales Ženēvā; tiesību zinātņu doktors (1946); Dānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Bernē un Londonā (1938-1945); starptautisko tiesību un konstitucionālo tiesību profesors Orhūsas Universitātē (no 1947. gada); ad hoc tiesnesis, ko Dānijas un Nīderlandes valdība iecēlusi Starptautiskajā tiesā saistībā ar lietām, kas attiecas uz Ziemeļjūras kontinentālo šelfu (1968-1969); Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis; Starptautisko tiesību institūta loceklis; no 1973. gada 9. janvāra līdz 1979. gada 8. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1981. gada 11. oktobrī.

Gerhard REISCHL
Gerhard REISCHL

Dzimis 1918. gada 17. jūlijā Minhenē; Vācijas pilsonis; Minhenes Universitātes tiesību zinātņu doktors (1950); otrais valsts eksāmens tiesību zinātnēs (1951); tiesneša vietnieks, pēc tam padomnieks tiesneša statusā Bavārijas Tieslietu ministrijā (1951-1954); tiesnesis Minhenes pirmās instances tiesā (1954-1955); strādājis pie pilnvarotā ministra, kas pārstāv Bavāriju valsts mērogā ("beim Bund") (1955-1956); Oberregierungsrat, pēc tam Regierungsdirektor Bavārijas Tieslietu ministrijā Minhenē (1956-1958); Minhenes Federālās zemes Augstākās tiesas tiesnesis (1958-1961); Bundestāga deputāts (1961-1972); Federālās finanšu ministrijas valsts sekretārs, kas atbildīgs par attiecībām ar parlamentu (1969-1971); Eiropas asamblejas loceklis (1971-1973); no 1973. gada 9. oktobra līdz 1984. gada 11. janvārim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 1998. gada 16. aprīlī.

Nicholas James Forwood
Nicholas James Forwood

Dzimis 1948. gadā; Kembridžas Universitātes bakalaura diploms (BA) - 1969. gadā un maģistra diploms (MA) - 1973. gadā (mehānikas un tiesību zinātnes); 1970. gadā uzņemts Anglijas Advokātu kolēģijā, vēlāk praktizē Londonā (1971-1999) un Briselē (1979-1999); 1981. gadā uzņemts Īrijas Advokātu kolēģijā; iecelts par Queen's Counsel 1987. gadā; Middle Temple bencher 1998. gadā; Anglijas un Velsas Advokātu kolēģijas pārstāvis Eiropas Savienības Advokatūru padomē (CCBE) un CCBE pastāvīgās pārstāvniecības Tiesā priekšsēdētājs (1995-1999); valdes loceklis World Trade Law Association un European Maritime Law Organization (1993-2002); kopš 1999. gada 15. decembra līdz 2015. gada 7. oktobra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Hubert Legal
Hubert Legal

Dzimis 1954. gadā; conseiller d'État; pabeidzis École normale supérieure de Saint-Cloud un École nationale d'administration; angļu valodas pasniedzējs universitātē (1979-1985); referents, tad valdības komisārs Conseil d'État tiesvedības nodaļās (1988-1993); juriskonsults Francijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā (1993-1997); Tiesas tiesneša Puissochet palīgs (1997-2001); kopš 2001. gada 19. septembra līdz 2007. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis.

Jean-Pierre WARNER
Jean-Pierre WARNER

Dzimis 1924. gada 24. septembrī; Lielbritānijas pilsonis; iesaukts Lielbritānijas armijā 1943. gada februārī; iesaukts karabinieru brigādē; piedalījies militārajās operācijās Eiropā un Āzijā; iecelts par Acting Major (1947); tiesību zinātņu diploms (B.A., 1948); Lincoln's Inn advokatūras loceklis (1950. gada janvāris); barrister, Chancery Bar (1950-1972); Lincoln's Inn loceklis (kopš 1966. gada); Councillor, Royal Borough of Kensington (1959-1968); Warner & Sons Ltd. un tā filiāļu direktors (1952-1970); Queen's Counsel (1972. gada novembris); no 1973. gada 9. janvāra līdz 1981. gada 26. februārim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2005. gada 1. februārī.

Alexander J. MACKENZIE STUART
Alexander J. MACKENZIE STUART

Dzimis 1924. gada 18. novembrī; Lielbritānijas pilsonis; Skotijas advokatūras advokāts (1951); Queen's Counsel (1963); Court of Session tiesnesis (Skotijas Augstākā tiesa, 1972); no 1973. gada 9. janvāra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; no 1984. gada 10. aprīļa līdz 1988. gada 6. oktobrim Tiesas priekšsēdētājs; nopelnu dēļ iecelts par Apvienotās Karalistes baronu, piešķirot viņam Lord Mackenzie-Stuart of Dean titulu; miris 2000. gada 1. aprīlī.

Maria Eugénia Martins de Nazaré Ribeiro
Maria Eugénia Martins de Nazaré Ribeiro

dzimusi 1956. gadā; studējusi Lisabonā, Briselē un Strasbūrā; advogada Portugālē un Briselē; neatkarīgā pētniece Institut d'études européennes de l'université libre de Bruxelles; Tiesas Portugāles tiesnešaMoitinho de Almeida (1986-2000), vēlāk Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja B. Vesterdorf palīdze (2000-2003); kopš 2003 31. marts, līdz 19. septembrim, 2016 - Vispārējās tiesas tiesnese.

Andreas O
Andreas O'KEEFFE

Dzimis 1912. gada 4. oktobrī; Īrijas pilsonis; tiesību zinātņu diploms (LL.B.), University College, Dublina (1936); barrister, King's Inns (Dublina, 1935); Senior Counsel (1951); King's Inns loceklis (1954); Attorney General (1954. gadā un no 1957. līdz 1965. gadam); Augstākās tiesas tiesnesis (1965); High Court priekšsēdētājs (1966); Tiesas tiesnesis (no 1975. gada 12. decembra līdz 1985. gada 16. janvārim); miris 1994. gada 30. decembrī.

Franklin Dehousse
Franklin Dehousse

dzimis 1959. gadā; diploms tiesību zinātnēs (Ljēžas Universitāte, 1981); aspirants (Fonds national de la recherche scientifique, 1985-1989); Chambre des représentants juriskonsults (1981-1990); tiesību zinātņu doktors (Strasbūras Universitāte, 1990); profesors Ljēžas un Strasbūras Universitātēs, Eiropas Koledžā, Institut royal supérieur de Défense, Montesquieu de Bordeaux universitātē, Parīzes Universitātes Michel Servet koledžā, Namīras Notre-Dame de la Paix fakutātē; Ārlietu ministrijas speciālais pārstāvis (1995-1999); Karaliskā Starptautisko attiecību institūta (Institut royal des relations internationales) Eiropas studiju direktors (1998-2003); Conseil d'État (Valsts padome) assesseur (piesēdētājs) (2001-2003); padomnieks Eiropas Komisijā (1990-2003); Observatoire Internet loceklis (2001-2003); kopš 2003. gada 7. oktobrī, līdz 19. septembrim, 2016. - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Ena Cremona
Ena Cremona

Dzimusi 1936. gadā; Maltas Karaliskās universitātes diploms filoloģijā (1955); Maltas Karaliskās universitātes tiesību zinātņu doktore (1958); advokāte Maltas Advokātu kolēģijā kopš 1959. gada; Nacionālās Sieviešu padomes juriskonsulte (1964-1979); Valsts civildienesta komisijas locekle (1987-1989); Lombard Bank Ltd. (Malta) valdes locekle, valsts akciju pārstāve (1987-1993); Vēlēšanu komisijas locekle kopš 1993. gada; Maltas Karaliskās universitātes Tiesību zinātņu fakultātes Doktordarbu komisijas locekle; Eiropas komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) locekle (2003-2004); Vispārējās tiesas tiesnese no 2004. gada 12. maija līdz 2012. gada 22. marta.

Giacinto BOSCO
Giacinto BOSCO

Dzimis 1905. gada 25. janvārī Kazertā; Itālijas pilsonis; tiesību zinātņu maģistrs, Neapoles Universitāte (1925); Ārlietu ministrijas sekretāra vietnieks (1927-1932); starptautisko tiesību profesors Romas Universitātē (1932); Urbino Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns (1932); starptautisko tiesību štata profesors Florences Universitātē (1933-1940), Romas Universitātē (1940-1975); Starptautisko tiesību institūta direktors Romas Universitātes Ekonomikas un tirdzniecības fakultātē (no 1966. gada); senators (1948-1972); Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra biedrs (1953-1958); Senāta priekšsēdētāja vietnieks (1958-1960); valsts izglītības ministrs (1960-1962); tieslietu ministrs (1962-1963); darba un labklājības ministrs (no 1963. līdz 1964. gadam un no 1966. līdz 1968. gadam); ministrs bez portfeļa Apvienoto Nāciju Organizācijas lietās (no 1968. līdz 1969. gadam un 1970. gadā); finanšu ministrs (1969-1970); pasta un telekomunikāciju ministrs (1970-1972); no 1976. gada 7. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1997. gada 11. oktobrī.

Adolphe TOUFFAIT
Adolphe TOUFFAIT

Dzimis 1907. gada 29. martā Rennā; Francijas pilsonis; privāttiesību studiju diploms; tiesneša vietnieks Duē [Douai], pēc tam Parīzes Apelācijas tiesā (1933-1936); Evro [Évreux] Tiesas prokurors [substitut] (1936-1940); Evro Tiesas republikas prokurors (1940); Kara noziegumu izmeklēšanas dienesta direktors (1946); bruņoto spēku ministra kabineta direktors (1947-1949); valsts informācijas ministra kabineta direktors (1949-1953); valsts ministra kabineta direktors, Padomes priekšsēdētāja vietnieks (1953); Sēnas Tiesas pirmais prokurors [substitut] (1954-1956); tieslietu ministra kabineta direktors (1957-1958); Sēnas tiesas republikas prokurors (1958-1961); Kasācijas tiesas padomnieks (1961); tiesu iestāžu dienestu ģenerālinspektors (1962); Parīzes Apelācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs (1962-1968); Kasācijas tiesas ģenerālprokurors (1968-1976); no 1976. gada 26. oktobra līdz 1982. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 1990. gada 12. martā.

Daniel Šváby
Daniel Šváby

Dzimis 1951. gadā; tiesību zinātņu doktors (Bratislavas Universitāte), Bratislavas Pirmās instances tiesas tiesnesis; Bratislavas Apelācijas tiesas tiesnesis civillietās un priekšsēdētāja vietnieks, Tieslietu ministrijas Tiesību institūta Civiltiesību un ģimenes tiesību nodaļas loceklis; Augstākās tiesas tiesneša pienākumu izpildītājs komerclietās; Eiropas Cilvēktiesību komisijas (Strasbūrā) loceklis; Konstitucionālās tiesas tiesnesis (2000-2004); no 2004. gada 12. maija līdz 2009. gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 2009. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnesis.

Francesco CAPOTORTI
Francesco CAPOTORTI

Dzimis 1925. gada 9. februārī Neapolē; Itālijas pilsonis; tiesību zinātņu diploms (Neapole, 1945); asistents Neapoles Universitātē (1946-1952); starptautisko tiesību doktors (1951); starptautisko tiesību lektors Neapoles Universitātē (1951-1954); publisko tiesību institūciju ārštata profesors Kaljari Universitātē (1954); starptautisko tiesību štata profesors Bari Universitātē (1955-1968); starptautisko organizāciju tiesību profesors Neapoles Universitātē (1968); Publisko tiesību institūta direktors Neapoles Universitātes Ekonomikas un tirdzniecības fakultātē (1970); starptautisko privāttiesību profesors Romas Universitātes Politikas zinātņu fakultātē (1970-1976); no 1976. gada 3. februāra līdz 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis, pēc tam no 1976. gada 7. oktobra līdz 1982. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2002. gada 4. aprīlī.

Vilenas Vadapalas
Vilenas Vadapalas

Dzimis 1954. gadā; Maskavas Universitātes tiesību zinātņu doktors; Varšavas Universitātes habilitētais tiesību zinātņu doktors; starptautisko tiesību (kopš 1981. gada), cilvēktiesību (kopš 1991. gada) un Kopienu tiesību (kopš 2000. gada) pasniedzējs Viļņas Universitātē; valdības padomnieks ārlietās (1991-1993); iestāšanās ES sarunu delegācijas koordinācijas grupas loceklis; valdības Eiropas tiesību departamenta ģenerāldirektors (1997-2004); Eiropas tiesību pasniedzējs Viļņas Universitātē, Žana Monē profesūras profesors ( titulaire de la Chaire Jean Monnet); Lietuvas Eiropas Savienības pētījumu asociācijas priekšsēdētājs; parlamenta darba grupas par konstitucionālo reformu saistībā ar Lietuvas pievienošanos ES ziņotājs; Starptautiskās Juristu komisijas loceklis (2003. gada aprīlis); kopš 2004. gada 12. maija līdz 2013. gada 16. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Küllike Jürimäe
Küllike Jürimäe

Dzimusi 1962. gadā; ieguvusi Tartu Universitātes diplomu tiesību zinātnēs (1981-1986); Republikas prokurora palīdze Tallinā (1986-1991); saņēmusi Igaunijas Diplomātijas skolas diplomu (1991-1992); juriskonsulte (1991-1993) un galvenā padomniece Tirdzniecības un rūpniecības palātā (1992-1993); Tallinas Apelācijas tiesas tiesnese (1993-2004); Eiropas maģistre (European Master) cilvēktiesībās un demokrātijas jautājumos, Padujas un Notingemas Universitātes (2002-2003); kopš 2004. gada 12. maija līdz 2013. gada oktobra 23. - Vispārējās tiesas tiesnese; kopš 2013. gada 23. oktobra - Tiesas tiesnese.

Thymen KOOPMANS
Thymen KOOPMANS

Dzimis 1929. gada 11. augustā Amsterdamā; Nīderlandes pilsonis; tiesību zinātņu doktors (Amsterdamas Universitāte, 1953); advokāts un prokurors Hārlemā (1953-1956); Tieslietu ministrijas atašejs Hāgā (1956-1962); Eiropas Kopienu Padomes Juridiskā dienesta juriskonsults (1962-1965); Leidenes Universitātes štata profesors (1965-1978), Juridiskās fakultātes dekāns (1973-1975); Nīderlandes Karaliskās zinātņu akadēmijas loceklis (1978); Hoge Raad padomnieks (1978-1979); no 1979. gada 29. marta līdz 1990. gada 29. martam - Tiesas tiesnesis; miris 2015. gada 24. decembrī.

Ole DUE
Ole DUE

Dzimis 1931. gada 10. februārī; Dānijas pilsonis; Tieslietu ministrijas direktors; Apelācijas tiesas ad interim padomnieks; Dānijas delegācijas loceklis Hāgas konferencē par starptautiskajām privāttiesībām; no 1979. gada 9. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs; miris 2005. gada 21. janvārī.

Ottó Czúcz
Ottó Czúcz

dzimis 1946. gadā; Šegedas Universitātes tiesību zinātņu doktors (1971); Darba ministrijas administrators (1971-1974); profesors un lektors (1974-1989), Tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1989-1990), rektora vietnieks (1992-1997) Šegedas Universitātē; advokāts; Nacionālās Pensiju apdrošināšanas prezidija loceklis; Eiropas Sociālās nodrošināšanas institūta viceprezidents (1998-2002); Starptautiskās Sociālās nodrošināšanas asociācijas Zinātniskās padomes loceklis; Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1998-2004); kopš 2004. gada 12. maija - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Irena Wiszniewska-Białecka
Irena Wiszniewska-Białecka

dzimusi 1947. gadā; ieguvusi Varšavas Universitātes diplomu tiesību zinātnēs (1965-1969); pētniece (lektore, docente, profesore) Polijas Zinātņu akadēmijas Juridisko zinātņu institūtā (1969-2004); pētniece Maksa Planka Intelektuālā īpašuma, konkurences un nodokļu tiesību institūtā Minhenē (Aleksandra fon Humbolta (AvH) fonda stipendija 1985-1986); advokāte (1992-2000); Augstākās administratīvās tiesas tiesnese (2001-2004); kopš 2004. gada May 12, 2004 19 septembris, 2016 - Vispārējās tiesas tiesnese.

Ulrich EVERLING
Ulrich EVERLING

Dzimis 1925. gada 2. jūnijā Berlīnē; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors (Getingenas Universitāte, 1952); Federālās ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta darbinieks (1953); Federālās ekonomikas ministrijas Eiropas lietu departamenta nodaļas vadītājs (1958); Eiropas Politikas departamenta vadītājs (1970); Minsteres Universitātes lektors (1971), goda profesors (1975); Deutsche Wissenschaftliche Gesellschaft für Europarecht izpildu komitejas loceklis; Heidelbergas Max Planck Ārvalstu publisko tiesību un starptautisko tiesību institūta valdes loceklis; no 1980. gada 6. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis.

Pieter VERLOREN van THEMAAT
Pieter VERLOREN van THEMAAT

Dzimis 1916. gada 16. martā Roterdamā; Nīderlandes pilsonis; Leidenes Universitātes tiesību zinātņu doktors (1946); Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas darbinieks, tai skaitā ministra un tirgus organizācijas direktora vispārējais padomnieks (1945-1958); Eiropas Kopienu Komisijas ģenerāldirektors (1958-1967); sociālo un ekonomikas tiesību profesors Utrehtas Universitātē (1967-1981); no 1981. gada 4. jūnija līdz 1986. gada 13. janvārim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2004. gada 4. jūlijā.

Verica Trstenjak
Verica Trstenjak

Dzimusi 1962. gadā; tiesneša eksāmens (1987), Ļubļanas Universitātes tiesību zinātņu doktore (1995); kopš 1996. gada - tiesību teorijas un valsts teorijas (doktrīnas), kā arī privāto tiesību profesore; pētniece; doktorantūras studijas Cīrihes Universitātē, Vīnes Universitātes Salīdzinošo tiesību institūtā, Maksa Planka Starptautisko privāttiesību institūtā Hamburgā, Amsterdamas Tautas Universitātē (Vrije Universiteit Amsterdam), vieslektore Vīnes Universitātē, Freiburgas Universitātē (Vācija) un Buceriusa Tiesību zinātņu skolā Hamburgā; Zinātnes un tehnoloģijas ministrijas Juridiskā dienesta vadītāja (1994-1996) un valsts sekretāre (1996-2000); valdības ģenerālsekretāre (2000), Eiropas Civilkodeksa darba grupas (Study Group on European Civil Code) locekle no 2003. gada, atbildīgā par Humbolta (Humboldt Stiftung) pētniecības projektu; vairāk nekā 100 publikāciju tiesību zinātnēs un vairākas grāmatas Eiropas tiesībās un privāttiesībās; Slovēnijas Juristu biedrības balvas "2003. gada juriste" ieguvēja; vairāku juridisko izdevumu redkolēģijas locekle; Slovēnijas Juristu asociācijas ģenerālsekretāre, vairāku juristu asociāciju locekle, tostarp Gesellschaft für Rechtsvergleichung locekle; no 2004. gada 7. jūlija līdz 2006. gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnese; Tiesas ģenerāladvokāte no 2006. gada 7. oktobra līdz 2012. gada 28. novembrim.

Enzo Moavero Milanesi
Enzo Moavero Milanesi

Dzimis 1954. gadā; tiesību zinātņu doktors ( La Sapienza universitāte, Roma); specializējies Kopienu tiesībās (Eiropas Koledža, Brige); uzņemts advokātu kolēģijā, strādājis par advokātu (1978-1983); Kopienu tiesību lektors La Sapienza universitātē Romā (1993-1996), Luiss universitātē Romā (1993-1996 un 2002-2006) un Bocconi universitātē Milānā (1996-2000); Itālijas premjerministra padomnieks Kopienu jautājumos (1993-1995); Eiropas Komisijas ierēdnis: juriskonsults un pēc tam viceprezidenta kabineta vadītājs (1989-1992), par iekšējo tirgu (1995-1999) un konkurenci (1999) atbildīgā komisāra kabineta vadītājs; Konkurences ģenerāldirektorāta direktors (2000-2002), Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietnieks (2002-2005), Eiropas Komisijas Politisko padomnieku biroja ( BEPA) ģenerāldirektors (2006); Vispārējās tiesas tiesnesis no 2006. gada 3. maija līdz 2011. gada 15. novembrim.

Simone ROZÈS
Simone ROZÈS

Dzimusi 1920. gada 29. martā Parīzē; Francijas pilsone; tiesību zinātņu maģistre, publisko tiesību, politekonomijas un politikas zinātņu studiju diplomi; Tieslietu ministrijas štata atašejs (1950); tieslietu ministra kabineta vadītāja (1958); Parīzes Tribunal de grande instance priekšsēdētāja vietniece (1969); Tieslietu ministrijas direktore (1973); École nationale de la magistrature administratore (1974); Parīzes Tribunal de grande instance priekšsēdētāja (1976); no 1981. gada 18. marta līdz 1984. gada 13. februārim - Tiesas ģenerāladvokāte.

Fernand GRÉVISSE
Fernand GRÉVISSE

Dzimis 1924. gada 28. jūlijā; Francijas pilsonis; Francijas Valsts padomes auditors, pēc tam maître des requêtes; Tieslietu ministrijas direktors; ūdeņu un mežu lietu ģenerāldirektors; valdības ģenerālsekretariāta ģenerāldirektors; valsts padomnieks; Strīdu izskatīšanas departamenta pirmās nodaļas priekšsēdētājs; Politikas studiju institūta profesors; Valsts padomes Būvdarbu departamenta priekšsēdētājs; no 1981. gada 4. jūnija līdz 1982. gada 6. oktobrim un no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2002. gada 11. janvārī.

Nils Wahl
Nils Wahl

Dzimis 1961. gadā; tiesību doktors, Stokholmas universitāte (1995); asociētais profesors (docents) un Žana Monē profesūras Eiropas tiesībās profesors (1995); Eiropas tiesību profesors, Stokholmas universitāte (2001); izglītības fonda rīkotājdirektors (1993-2004); Zviedrijas Eiropas tiesību izpētes tīkla (Nätverket för europarättslig forskning) valdes priekšsēdētājs (2001-2006); Konkurences tiesību jautājumu padomes (Rådet för konkurrensfrågor) loceklis (2001-2006); no 2006. gada 7. oktobra līdz 2012. gada 28. novembrim; kopš 2012. gada 28. novembra - Tiesas ģenerāladvokāts.

Alexandros CHLOROS
Alexandros CHLOROS

Dzimis 1926. gada 15. augustā Atēnās; Grieķijas pilsonis; tiesību filozofijas diploms, Oksfordas Universitāte; University College of Wales Aberystwyth (1954), pēc tam Londonas King's College (1959) lektors; Londonas Universitātes salīdzinošo tiesību štata profesors (1966); tiesību zinātņu doktors (LL.D., Londonas Universitāte, 1972); King's College Eiropas tiesību centra direktors (1974); no 1981. gada 12. janvāra līdz 1982. gada 15. novembrim, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Teodor Tchipev
Teodor Tchipev

Dzimis 1940. gadā; diploms tiesību zinātnēs (Sofijas Ohridas Svētā Klementa Universitāte, 1961); tiesību zinātņu doktors (1977); advokāts (1963-1964); juriskonsults valsts starptautisko autopārvadājumu uzņēmumā (1964-1973); pasniedzējs Bulgārijas Zinātņu Akadēmijas Tiesību institūtā (1973-1988); civilprocesa pasniedzējs Sofijas Ohridas Svētā Klementa Universitātes Juridiskajā fakultātē (1988-1991); Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas tiesnesis (1988-2006); Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1991-1994); Plovdivas Paisija Hilendarska Universitātes asociētais profesors (2001. gada februāris - 2006. gads); tieslietu ministrs (1994-1995); civilprocesa pasniedzējs Sofijas Jaunajā Bulgāru Universitātē (1995-2006); Vispārējās tiesas tiesnesis no 2007. gada 12. janvāra līdz 2010. gada 29. jūnijam.

Gordon SLYNN
Gordon SLYNN

Dzimis 1930. gada 17. februārī; Lielbritānijas pilsonis; barrister, Master of the Bench, pēc tam Treasurer, Gray's Inn; Queen's Counsel; Junior Counsel Darba ministrijā, Junior Counsel un Leading Counsel Valsts kasē; Recorder; High Court (Queen's Bench Division) tiesnesis; Employment Appeal Tribunal priekšsēdētājs; viesprofesors University of Durham, Comell (Amerikas Savienotās Valstis), Mercer (Amerikas Savienotās Valstis) un King's College (Londona); no 1981. gada 26. februāra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1992. gada 10. martam - Tiesas tiesnesis; miris 2009. gada 7. aprīlī.

Valeriu M. Ciucă
Valeriu M. Ciucă

Dzimis 1960. gadā; diploms tiesību zinātnēs (1984); tiesību zinātņu doktors (1997) (Jasu [Iaşi] Aleksandra Joanna Kuzas Universitātē); Sučavas [Suceava] Pirmās instances tiesas tiesnesis (1984-1989); Jasu Militārās tiesas militārais tiesnesis (1989-1990); Jasu Aleksandra Joanna Kuzas Universitātes profesors (1990-2006); specializācijas privāttiesībās stipendija Rennas Universitātē (1991-1992); lektors Jasu Petra Andreja Universitātē (1999-2002); asociētais profesors Littoral Côte d'Opale Universitātē (LAB. RII) (2006); Vispārējās tiesas tiesnesis no 2007. gada 12. janvāra līdz 2010. gada 26. novembrim.

Kai BAHLMANN
Kai BAHLMANN

Dzimis 1927. gada 29. janvārī Diseldorfā; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu studijas Ķelnes, Bonnas un Frīburgas universitātēs (1947-1951); Gerichtsreferendar (1952-1956), pēc tam Gerichtassessor (1956) Ķelnes Apelācijas tiesā; Federālās konstitucionālās tiesas zinātniskais darbinieks (1958-1960); Landsgerichtsrat Ķelnes Augstākajā tiesā (1959); Federālās tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta ierēdnis (1961), direktors (1969); no 1982. gada 7. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2009. gada 28. maijā.

Santiago Soldevila Fragoso
Santiago Soldevila Fragoso

Dzimis 1960. gadā; Universidad Autónoma de Barcelona diploms tiesību zinātnēs (1983); tiesnesis (1985); kopš 1992. gada - administratīvo lietu tiesnesis Kanāriju salu Tribunal Superior de Justicia (Augstākā tiesa) Santakrusā de Tenerifē (1992 un 1993) un Audiencia Nacional (Madride, no 1998. gada maija līdz 2007. gada augustam), kur viņš bija atbildīgs par prasībām nodokļu (PVN) jomā, prasībām par ekonomikas ministra vispārējiem noteikumiem un viņa lēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu vai pārvaldes atbildību, kā arī par prasībām par visiem centrālo tautsaimniecības regulatoru nolīgumiem banku, biržas, enerģētikas, apdrošināšanas un konkurences aizsardzības jomā; tiesneša palīgs Konstitucionālajā tiesā (1993-1998); kopš 2007. gada 17. septembra līdz 2013. gada 16. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

G. Federico MANCINI
G. Federico MANCINI

Dzimis 1927. gada 23. decembrī; Itālijas pilsonis; darba tiesību (Urbino, Boloņa, Roma), un salīdzinošo privāttiesību (Boloņa) štata profesors; Augstākās tieslietu padomes [Consiglio superiore della magistratura] loceklis (1976-1981); Tiesas ģenerāladvokāts (1982-1988); no 1988. gada 7. oktobra līdz 1999. gada 21. jūlijam, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Laurent Truchot
Laurent Truchot

Dzimis 1962. gadā; Parīzes Politisko zinātņu institūta ( Institut d'études politiques de Paris) diploms tiesību zinātnēs (1984); Valsts Tiesnešu skolas ( École nationale de la magistrature) bijušais audzēknis (1986-1988); tiesnesis Tribunal de grande instance de Marseille (no 1988. gada janvāra līdz 1990. gada janvārim); maģistrāts Tieslietu ministrijas Civillietu un valsts lietu direkcijā (no 1990. gada janvāra līdz 1992. gada jūnijam); biroja vadītāja palīgs, pēc tam - biroja vadītājs Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrijas Konkurences, patērētāju tiesību un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirekcijā (no 1992. gada jūnija līdz 1994. septembrim); tieslietu ministra tehniskais konsultants (no 1994. gada septembra līdz 1995. gada maijam); tiesnesis Tribunal de grande instance de Nîmes (no 1995. gada maija līdz 1996. gada maijam); Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta F. Ležē [P. Léger] palīgs (no 1996. gada maija līdz 2001. gada decembrim); Kasācijas tiesas [Cour de cassation] konsultants palīgs (no 2001. gada decembra līdz 2007. gada augustam); kopš 2007. gada 17. septembra līdz 2013. gada 16. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Kevin O
Kevin O'Higgins

Dzimis 1946. gadā; studijas Crescent College de Limerick, Clongowes Wood College, University College Dublin (B.A. grāds un diploms Eiropas tiesībās) un Kings Inns; 1968. gadā iestājies Īrijas Advokātu kolēģijā; barrister (1968-1982); Senior Counsel (Inner Bar of Ireland, 1982-1986); Circuit court tiesnesis (1986-1997); Īrijas High Court tiesnesis (1997-2008); bencher of Kings Inns; Īrijas pārstāvis Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (2000-2008); kopš 2008. gada 15. septembra līdz 2013. gada 16. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Yves GALMOT
Yves GALMOT

Dzimis 1931. gada 5. janvārī Parīzē; Francijas pilsonis; tiesību zinātņu maģistrs, publisko tiesību diploms; Valsts administrācijas skolas diploms (1956); Valsts padomes auditors (1956); pilnvarotais pārstāvis, pēc tam tehniskais padomnieks Augstā komisāra jaunatnes lietu un sporta jautājumos kabinetā (1961); Valsts padomes maître des requêtes (1962); valdības komisārs Valsts padomes Strīdu izskatīšanas asamblejā (1964-1968); Entreprise minière et chimique [Kalnraktuvju un ķīmijas sabiedrības] ģenerālsekretāra vietnieks, pēc tam ģenerālsekretārs (1970-1974); Centre Beaubourg Akustikas un mūzikas pētniecības un koordinācijas institūta (Institut de recherche et de coordination acoustique/musique (IRCAM)) administratīvais un finanšu direktors (no 1974. gada); valsts padomnieks (1981. gada jūnijs); Entreprise de recherche et d'activités pétrolières [Naftas izpētes un ieguves sabiedrības] (ERAP) juriskonsults (no 1981. gada oktobra līdz 1982. gadam); no 1982. gada 7. oktobra līdz 1988. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis.

Andrei Popescu
Andrei Popescu

dzimis 1948. gadā; Bukarestes Universitātes tiesību maģistrs (1971); starptautisko darba tiesību un Eiropas sociālo tiesību pēcdiploma studijas Ženēvas Universitātē (1973-1974); Bukarestes Universitātes tiesību doktors (1980); asistents praktikants (1971-1973), asistents (1974-1985) un vēlāk darba tiesību docents Bukarestes Universitātē (1985-1990); Zinātniskās pētniecības institūta galvenais pētnieks darba un sociālās aizsardzības jomā (1990-1991); Darba un sociālās aizsardzības ministrijas ģenerāldirektora vietnieks (1991-1992) un pēc tam direktors (1992-1996); Bukarestes Valsts politisko zinātņu un administrācijas skolas lektors (1997) un pēc tam profesors (2000); Eiropas Integrācijas ministrijas valsts sekretārs (2001-2005); Rumānijas Likumdošanas padomes departamenta vadītājs (1996-2001 un 2005-2009); Rumānijas Eiropas tiesību žurnāla [Revista Română de Drept European] dibinātājs un direktors; Rumānijas Eiropas tiesību biedrības prezidents (2009-2010); Rumānijas valdības pārstāvis Eiropas Savienības tiesās (2009-2010);  2010. gada 26. novembra spriedums līdz 2016. gada 19. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Constantinos KAKOURIS
Constantinos KAKOURIS

Dzimis 1919. gada 16. martā; Grieķijas pilsonis; advokāts (Atēnas); Valsts padomes auditors un pēc tam maître de requêtes; valsts padomnieks; Tiesas, kas izskata lietas pret tiesu un to skaitā augstāko tiesu tiesnešiem, priekšsēdētājs; Augstākās speciālās tiesas loceklis; administratīvo tiesu ģenerālinspektors; Augstākās tieslietu padomes loceklis; Ārlietu ministrijas Augstākās padomes priekšsēdētājs; no 1983. gada 14. marta līdz 1997. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2000. gada 23. martā.

Carl Otto LENZ
Carl Otto LENZ

Dzimis 1930. gada 5. jūnijā; Vācijas pilsonis; advokāts; notārs; Kristīgo demokrātu grupas ģenerālsekretārs Eiropas Parlamentā; deputāts (Bundestāgā); Bundestāga Juridiskās komisijas un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs; Eiropas tiesību goda profesors Zāras Universitātē (1990); no 1984. gada 11. janvāra līdz 1997. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts.

Carl Wetter
Carl Wetter

dzimis 1949. gadā; Upsalas Universitātes diploms ekonomikā (Bachelor of Arts, 1974) un tiesību zinātnēs (Master of Laws, 1977); administrators Ārlietu ministrijā (1977); Zviedrijas Advokātu kolēģijas loceklis (kopš 1983. gada); Zviedrijas Starptautiskās tirdzniecības palātas (STP) Konkurences tiesību darba grupas loceklis; konkurences tiesību lektors (Lundas un Stokholmas universitātēs); vairāku publikāciju autors; kopš 18. marts 2013 līdz 19 septembrim, 2016 - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Hans Jung
Hans Jung

Dzimis 1944. gadā; Vācijas pilsonis; asistents, vēlāk asistents-profesors Juridiskajā fakultātē (Berlīne); advokāts (Frankfurte); jurists-lingvists Tiesā; Tiesas priekšsēdētāja Kučera [Kutscher] palīgs, vēlāk Vācijas tiesneša palīgs; Tiesas sekretāra palīgs; kopš 1989. gada 10. oktobra - Pirmās instances tiesas sekretārs 2005; miris 2009. gada 26. septembrī.

Thomas Francis O
Thomas Francis O'HIGGINS

Dzimis 1916. gada 31 jūlijā Korkā; Īrijas pilsonis; tiesību zinātņu studijas (University College un King's Inn, Dublina); barrister (1938); Senior Counsel (1954); Dail Eireann loceklis (1948-1973); veselības ministrs (1954-1957); Īrijas prezidenta kandidāts (1966. un 1973. gads); High Court tiesnesis (1973); Chief Justice (1974); no 1985. gada 16. janvāra līdz 1991. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2003. gada 25. februārī.

Marco DARMON
Marco DARMON

Dzimis 1930. gada 26. janvārī; Francijas pilsonis; Tieslietu ministrijas tiesnesis; Paris 1 Juridiskās fakultātes lektors; tieslietu ministra kabineta direktora vietnieks; Parīzes Apelācijas tiesas palātas priekšsēdētājs; civilo lietu un tieslietu kancelejas direktors; no 1984. gada 13. februāra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2017. gada 8. augustā.

René JOLIET
René JOLIET

Dzimis 1938. gada 17. janvārī; Beļģijas pilsonis; Juridiskās fakultātes štata profesors (1974-1984) un ārštata profesors (kopš 1984. gada) Ljēžas Universitātē (Eiropas Kopienu tiesību katedra); Beļģijas štata profesors King's College (Londona, 1977); viesprofesors: Nansī Universitātē (1971-1978), Amsterdamas Universitātes Eiropas Institūtā (Europa Instituut) (1976-1985), Louvain-la-Neuve Katoļu universitātē (1980-1982) un Čikāgas Northwestern University (1974. un 1983. gads); Eiropas konkurences tiesību lektors Eiropas Koledžā Brigē (1979-1984); no 1984. gada 10. aprīļa līdz 1995. gada 15. jūlijam, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Fernand SCHOCKWEILER
Fernand SCHOCKWEILER

Dzimis 1935. gada 15. jūnijā; Luksemburgas pilsonis; Tieslietu ministrijas darbinieks; valdības pirmā ranga atašejs; valdības pārstāvis Valsts padomes Strīdu izskatīšanas komitejā; valdības vecākais padomnieks Tieslietu ministrijā; no 1985. gada 7. oktobra līdz 1996. gada 1. jūnijam, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Jean MISCHO
Jean MISCHO

Dzimis 1938. gada 7. septembrī; Luksemburgas pilsonis; tiesību un politikas zinātņu studijas Monpeljē, Parīzē un Kembridžā; Komisijas Juridiskā dienesta loceklis, divu Komisijas locekļu kabinetu galvenais administrators; ieņem dažādus amatus Lielhercogistes Ārlietu ministrijā; Luksemburgas Lielhercogistes pastāvīgā pārstāvja Eiropas Kopienās vietnieks; no 1986. gada 13. janvāra līdz 1991. gada 6. oktobrim un no 1997. gada 19. decembrim līdz 2003. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2016. gada 10. maijā.

José Carlos de CARVALHO MOITINHO de ALMEIDA
José Carlos de CARVALHO MOITINHO de ALMEIDA

Dzimis 1936. gada 17. martā; Portugāles pilsonis; Lisabonas Apelācijas tiesas prokurors; tieslietu ministra kabineta vadītājs; Republikas ģenerālprokurora vietnieks; Eiropas tiesību biroja direktors; Kopienu tiesību profesors (Lisabona); no 1986. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis.

Gil Carlos RODRIGUEZ IGLÉSIAS
Gil Carlos RODRIGUEZ IGLÉSIAS

Dzimis 1946. gada 26. maijā; Spānijas pilsonis; asistents, pēc tam profesors (Ovjedo Universitāte, Breisgavas Freiburgas Universitāte, Madrides Neatkarīgā universitāte, Universidad Complutense de Madrid un Granādas Universitāte); starptautisko publisko tiesību štata profesors (Granāda); no 1986. gada 31. janvāra līdz 2003. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis, no 1994. gada 7. oktobra līdz 2003. gada 6. oktobrim - Tiesas priekšsēdētājs.

Manuel DIEZ de VELASCO
Manuel DIEZ de VELASCO

Dzimis 1926. gada 22. maijā; Spānijas pilsonis; bijušais starptautisko publisko un privāto tiesību profesors (catedratico) Granādas Universitātē, Barselonas Universitātē un Madrides Neatkarīgajā universitātē; Universidad Complutense de Madrid starptautisko publisko tiesību profesors (catedratico); Spānijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1980-1986); Valsts padomes padomnieks vēlēšanu jautājumos; Real Academia de Jurisprudencia loceklis (académico de número) (Madride); no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2009. gada 20. oktobrī.

Manfred ZULEEG
Manfred ZULEEG

Dzimis 1935. gada 21. martā; Vācijas pilsonis; zinātniskais asistents Eiropas tiesību institūtā (Ķelne); publisko tiesību, starptautisko publisko tiesību un Eiropas tiesību štata profesors Bonnas Universitātē un Frankfurtes pie Mainas Universitātē; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2015. gada 1. jūnijā.

Walter VAN GERVEN
Walter VAN GERVEN

Dzimis 1935. gada 11. maijā; Beļģijas pilsonis; Katholieke Universiteit Leuven (KUL), University of Chicago un Universiteit van Amsterdam (UvA) profesors; KUL rektora vietnieks un akadēmiskās padomes un valdes loceklis; advokāts (Dendermonde, Luvēna [Leuven], Brisele); bankas komisijas priekšsēdētājs; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts; miris 2015. gada 8. jūlijā.

Francis Geoffrey JACOBS
Francis Geoffrey JACOBS

Dzimis 1939. gadā; barrister; Queen's Counsel; Eiropas Komisijas Cilvēktiesību sekretariāta ierēdnis; referents ģenerāladvokāta Dž. P. Vornera [J. P. Warner] kabinetā; Eiropas tiesību profesors Londonas Universitātē; Londonas Karaliskās Koledžas Eiropas tiesību centra [Centre of European Law of King's College] direktors; vairāku darbu par Eiropas tiesībām autors; no 1988. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 10. janvāra - Tiesas ģenerāladvokāts.

Giuseppe TESAURO
Giuseppe TESAURO

Dzimis 1942. gada 15. novembrī; Itālijas pilsonis; starptautisko tiesību un Kopienu tiesību štata profesors Neapoles Universitātē; advokāts Kasācijas tiesā; Ārlietu ministrijas Diplomātisko strīdu izskatīšanas padomes loceklis; no 1988. gada 7. oktobra līdz 1998. gada 4. martam - Tiesas ģenerāladvokāts.

Paul Joan George KAPTEYN
Paul Joan George KAPTEYN

Dzimis 1928. gada 31. janvārī; Nīderlandes pilsonis; Ārlietu ministrijas ierēdnis; starptautisko organizāciju tiesību profesors (Utrehta, Leidene); Raad van State loceklis; Raad van State Tieslietu nodaļas priekšsēdētājs; Karaliskās zinātņu akadēmijas loceklis; Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas valdes loceklis; no 1990. gada 29. marta līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis.

Claus Christian GULMANN
Claus Christian GULMANN

Dzimis 1942. gadā; Tieslietu ministrijas ierēdnis; referents tiesneša Maksa Sorensena [Max Sørensen] kabinetā; starptautisko publisko tiesību profesors un Kopenhāgenas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns; advokāts; šķīrējtiesu priekšsēdētājs un loceklis; Administratīvās apelācijas tiesas loceklis; ģenerāladvokāts Tiesā no 1991. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 6. oktobrim; no 1994. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 10. janvāra - Tiesas tiesnesis.

John L. MURRAY
John L. MURRAY

Dzimis 1943. gada 17. jūnijā; Īrijas pilsonis; barrister (1967), pēc tam Senior Counsel (1981): Īrijas advokatūras advokāts; Attorney General (1987); bijušais Valsts padomes loceklis; bijušais Bar Council of Ireland (Īrijas Advokātu padomes) loceklis; Honourable Society of King's Inns loceklis; no 1991. gada 7. oktobra līdz 1999. gada 5. oktobrim - Tiesas tiesnesis.

David Alexander Ogilvy EDWARD
David Alexander Ogilvy EDWARD

Dzimis 1934. gada 14. novembrī; Lielbritānijas pilsonis; advokāts (Skotija); Queen's Counsel (Skotija); Faculty of Advocates sekretārs, pēc tam Treasurer; Eiropas Kopienu advokatūru konsultatīvās padomes priekšsēdētājs; Salvesen Professor of European Institutions un Edinburgas Universitātes Eiropas Institūta direktors; House of Lords Select Committee on the European Communities īpašais padomnieks; Gray's Inn goda loceklis, Londona; no 1989. gada 25. septembra līdz 1992. gada 9. martam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; no 1992. gada 10. marta līdz 2004. gada 7. janvārim - Tiesas tiesnesis.

Antonio Mario LA PERGOLA
Antonio Mario LA PERGOLA

Dzimis 1931. gadā; konstitucionālo tiesību un vispārīgo publisko un salīdzinošo tiesību profesors (Padujas, Boloņas un Romas universitātes); Augstākās maģistrātu padomes loceklis (1976-1978); Konstitucionālās tiesas loceklis un priekšsēdētājs (1986-1987); Kopienu politikas ministrs (1987-1989); Eiropas Parlamenta deputāts (1989-1994); no 1994. gada 7. oktobra līdz 1994. gada 31. decembrim - Tiesas tiesnesis; no 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 14. decembrim - ģenerāladvokāts, no 1999. gada 15. decembra līdz 2006. gada 3. maijam - Tiesas tiesnesis; miris 2007. gada 18. jūlijā.

Georges COSMAS
Georges COSMAS

Dzimis 1932. gada 14. jūlijā; Grieķijas pilsonis; Atēnu advokatūras advokāts; 1963. gadā - auditors; 1973. gadā - maître des requêtes un 1982.-1994. gadā - valsts padomnieks Valsts padomē; loceklis Īpašajā tiesā, kas izskata lietas pret tiesnešiem; loceklis Īpašajā augstākajā tiesā, kuras kompetencē saskaņā ar Grieķijas konstitūciju ir saskaņot triju valsts augstāko tiesu judikatūru un kura nodrošina to, ka tiesu iestādes kontrolē parlamenta, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumību; Tiesnešu augstākās padomes loceklis; Ārlietu ministrijas augstākās padomes loceklis; Otrās instances preču zīmju tiesas priekšsēdētājs; Tieslietu ministrijas Īpašās tiesību aktu izstrādes komitejas priekšsēdētājs; no 1994. gada 7. oktobra līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts.

Jean-Pierre PUISSOCHET
Jean-Pierre PUISSOCHET

Dzimis 1936. gadā; conseiller d'État (Francija); Eiropas Kopienu Padomes Juridiskā dienesta direktors, vēlāk - ģenerāldirektors (1968-1973); Agence nationale pour l'emploi (Nodarbinātības valsts dienests) ģenerāldirektors (1973-1975); Vispārējās pārvaldes direktors Rūpniecības ministrijā (1977-1979); ESAO (Organisation de coopération et de développement économiques) direktors juridiskajos jautājumos (1979-1985); Institut International d'Administration Publique (Starptautiskais Valsts pārvaldes institūts) direktors (1985-1987); juriskonsults, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors (1987-1994); kopš 1994. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim Tiesas tiesnesis.

Philippe LÉGER
Philippe LÉGER

Dzimis 1938. gadā; Tieslietu ministrijas tiesnesis (1966-1970); kabineta vadītājs, vēlāk - tehniskais padomnieks Labklājības ministra kabinetā 1976. gadā; tehniskais padomnieks Tieslietu ministra kabinetā (1976-1978); Krimināllietu un apžēlošanas lietu direktora vietnieks (1978-1983); Parīzes Apelācijas tiesas padomnieks (1983-1986); Tieslietu ministra kabineta vadītāja vietnieks, tieslietu ministrs (1986); Tribunal de grande instance de Bobigny priekšsēdētājs (1986-1993); valsts ministra kabineta vadītājs, tieslietu ministrs un ģenerāladvokāts Parīzes Apelācijas tiesā (1993-1994); asociētais pasniedzējs Renē Dekarta (Paris V) Universitātē (1988-1993); kopš 1994. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim ģenerāladvokāts Eiropas Tiesā.

Günter HIRSCH
Günter HIRSCH

Dzimis 1943. gada 30. janvārī; Vācijas pilsonis; Bavārijas federālās zemes Tieslietu ministrijas direktors; Saksijas federālās zemes Konstitucionālās tiesas un Drēzdenes Apelācijas tiesas priekšsēdētājs (1992-1994); Zārbrikenes Universitātes Eiropas tiesību un medicīnas tiesību goda profesors; no 1994. gada 7. oktobra līdz 2000. gada 14. jūlijam - Tiesas tiesnesis.

Michael Bendik ELMER
Michael Bendik ELMER

Dzimis 1949. gada 26. februārī; Dānijas pilsonis; Tieslietu ministrijas ierēdnis Kopenhāgenā (kopš 1973. gada); Tieslietu ministrijas departamenta vadītājs (no 1982. līdz 1987. gadam un no 1988. līdz 1991. gadam); Østre Landsret (Austrumu apelācijas tiesas) tiesnesis (1987-1988); Sø- og Handelsretten (Jūras un tirdzniecības tiesas) priekšsēdētāja vietnieks (1988); Tieslietu ministrijas pārstāvis Kopienu tiesību un cilvēktiesību jautājumos (1991-1994); no 1994. gada 7. oktobra līdz 1997. gada 18. decembrim - Tiesas ģenerāladvokāts.

Peter JANN
Peter JANN

Dzimis 1935. gadā; Vīnes Universitātes Tiesību zinātņu doktors (1957); iecelts tiesneša amatā, strādājis Federālajā Tieslietu ministrijā (1961); Vīnes Straf-Bezirksgericht tiesnesis preses lietās (1963-1966); preses sekretārs Federālajā Tieslietu ministrijā (1966-1970), vēlāk - šīs ministrijas starptautiskajā nodaļā; padomnieks Parlamenta Juridiskajā komisijā un preses sekretārs (1973-1978); 1978. gadā apstiprināts par Konstitucionālās tiesas locekli; līdz 1994. gada beigām - pastāvīgs šīs tiesas tiesnesis referents; Tiesas tiesnesis no 1995. gada 19. janvāra līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Hans RAGNEMALM
Hans RAGNEMALM

Dzimis 1940. gada 30. martā; Zviedrijas pilsonis; tiesību zinātņu doktors un publisko tiesību profesors Lundas Universitātē; Stokholmas Universitātes publisko tiesību profesors un dekāns; Parliamentary Ombudsman; Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis; no 1995. gada 19. janvāra līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas tiesnesis; miris 2016. gada 7. augustā.

Leif SEVÓN
Leif SEVÓN

Dzimis 1941. gada 31. oktobrī; Somijas pilsonis; Helsinku Universitātes tiesību zinātņu doktors; Tieslietu ministrijas direktors; Ārlietu ministrijas Tirdzniecības departamenta padomnieks; Augstākās tiesas tiesnesis; EBTA Tiesas tiesnesis; EBTA Tiesas priekšsēdētājs; no 1995. gada 19. janvāra līdz 2002. gada 16. janvārim - Tiesas tiesnesis.

Nial FENNELLY
Nial FENNELLY

Dzimis 1942. gada 3. maijā; Īrijas pilsonis; ekonomikas zinātņu Master of Arts, University College (Dublina); barrister at Law; Senior Counsel; Legal Air Board un Bar Council priekšsēdētājs; no 1995. gada 19. janvāra līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts.

Dámaso RUIZ-JARABO COLOMER
Dámaso RUIZ-JARABO COLOMER

Dzimis 1949. gadā; tiesnesis; Consejo General del Poder Judicial (Tiesu varas ģenerālpadome) tiesnesis; profesors; Consejo General del Poder Judicial priekšsedētāja kabineta vadītājs; ad-hoc tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību Tiesā; kopš 1996. gada - tiesnesis Tribunal Supremo; no 1995. gada 19. janvāra līdz 2009. gada 12. novembrim, savai nāves dienai - Tiesas ģenerāladvokāts.

Romain SCHINTGEN
Romain SCHINTGEN

Dzimis 1939. gadā; universitātes studijas tiesību un ekonomikas zinātņu fakultātē Monpeljē un Parīzē; tiesībzinātņu doktors (1964); advokāts (1964); zvērināts advokāts (1967); vecākais administrators Darba un sociālā nodrošinājuma ministrijā; Ekonomikas un sociālo lietu padomes loceklis (1978-1989), pēc tam - priekšsēdētājs (1988-1989); Société nationale de crédit et d'investissement (Valsts kredītu un investīciju sabiedrība) un Société européenne des satellites (Eiropas Satelītu sabiedrība) vadītājs (līdz 1989. gadam); Luksemburgas Starptautiskā universitātes institūta padomes loceklis (1993-1995), pēc tam priekšsēdētājs (1995-2004); Luksemburgas Universitātes pasniedzējs; Eiropas Sociālo fondu komitejas, Darba ņēmēju brīvas pārvietošanās konsultatīvās komitejas un Eiropas fonda par dzīves un darba apstākļu uzlabošanu Administratīvās padomes valdes loceklis (līdz 1989. gadam); no 1989. gada 25. septembra līdz 1996. gada 11. jūlijam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 1996. gada 12. jūlija - Tiesas tiesnesis.

Krateros IOANNOU
Krateros IOANNOU

Dzimis 1935. gada 3. jūnijā; Grieķijas pilsonis; 1963. gadā - Saloniku advokatūras loceklis; 1971. gadā - Saloniku Universitātes starptautisko tiesību doktors; starptautisko publisko tiesību un Kopienu tiesību profesors Trāķijas Universitātes Juridiskajā fakultātē; Ārlietu ministrijas goda juridiskais padomnieks; kopš 1983. gada - Grieķijas delegācijas loceklis ANO Ģenerālajā asamblejā; no 1989. gada līdz 1992. gadam - Cilvēktiesību konvencijā paredzētās procedūras uzlabošanai izveidotās Eiropas Padomes ekspertu komisijas priekšsēdētājs; no 1997. gada 7. oktobra līdz 1999. gada 10. martam, savai nāves dienai - Tiesas tiesnesis.

Siegbert ALBER
Siegbert ALBER

Dzimis 1936. gada 27. jūlijā; Vācijas pilsonis; tiesību zinātņu studijas Tībingenes, Berlīnes, Parīzes, Hamburgas, Vīnes, Turīnas un Kembridžas Universitātē; Bundestāga deputāts (1969-1980); ievēlēts par Eiropas Parlamenta locekli (1977); piedalījies daudzās komisijās kā Tieslietu un pilsoņu tiesību komisijas loceklis, kuras priekšsēdētāja pienākumus viņš pildīja no 1993. līdz 1994. gadam; par attiecībām ar Baltijas valstīm atbildīgās delegācijas priekšsēdētājs, kā arī Personas datu aizsardzības apakškomisijas un Toksisko un bīstamo vielu apakškomisijas priekšsēdētājs; Eiropas Parlamenta vicepriekšsēdētājs (1984-1992); no 1997. gada 7. oktobra līdz 2003. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts.

Antonio SAGGIO
Antonio SAGGIO

Dzimis 1934. gada 19. februārī; Itālijas pilsonis; Neapoles tiesas tiesnesis; padomnieks Romas Apelācijas tiesā, pēc tam Kasācijas tiesā; Ufficio legislativo del ministero di Grazia e Giustizia atašejs; ģenerālkomitejas priekšsēdētājs Lugāno Konvencijas izstrādei rīkotajā diplomātiskajā konferencē; Itālijas ģenerāladvokāta palīgs Tiesā; Scuola superiore della pubblica amministrazione di Roma profesors; no 1989. gada 25. septembra līdz 1995. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; no 1995. gada 18. septembra līdz 1998. gada 4. martam - Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs; no 1998. gada 5. marta līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts00 ; miris 2010. gada 26. janvārī.

Vassilios SKOURIS
Vassilios SKOURIS

dzimis 1948. gadā; 1970. gadā ieguvis jurista diplomu Berlīnes Brīvajā universitātē; 1973. gadā ieguvis doktora grādu konstitucionālajās un administratīvajās tiesībās Hamburgas Universitātē; Hamburgas Universitātes docents (1972-1977); Bīlefeldes Universitātes publisko tiesību profesors (1978); Saloniku Universitātes publisko tiesību profesors (1982); iekšlietu ministrs (1989. un 1996. gadā); Krētas Universitātes Administratīvās komitejas loceklis (1983-1987); Saloniku Starptautisko ekonomisko tiesību un Eiropas tiesību centra direktors (1997-2005); Grieķijas Eiropas tiesību apvienības prezidents (1992-1994); Grieķijas Nacionālās pētniecības komitejas loceklis (1993-1995); Grieķijas Augstākās ierēdņu atlases komisijas loceklis (1994-1996); kopš 1995. gada - Trīres Eiropas tiesību akadēmijas loceklis; Grieķijas Nacionālās tiesnešu skolas Administratīvās komisijas loceklis (1995-1996); Ārlietu ministrijas Zinātņu padomes loceklis (1997-1999); Grieķijas Sociālo un ekonomikas lietu padomes priekšsēdētājs (1998); kopš 1999. gada 8. jūnija - Tiesas tiesnesis; kopš 2003. gada 7. oktobra līdz 2015. gada 8 oktobra - Tiesas priekšsēdētājs.

Fidelma O’KELLY MACKEN
Fidelma O’KELLY MACKEN

Dzimusi 1942. gada 28. februārī; Īrijas pilsone; Īrijas advokatūras barrister (1972); juriskonsulte rūpnieciskā īpašuma un tirdzniecības jautājumos (1973-1979); Īrijas advokatūras barrister (1979-1995), pēc tam Senior Counsel (1995-1998); arī Anglijas un Velsas advokatūras locekle; Īrijas High Court tiesnese (1998); "tiesību sistēmas un juridisko metožu" profesore un komerctiesību "Averil Deverell" profesore (Trinity College, Dublina); Honorable Society of King's Inns locekle; no 1999. gada 6. oktobra līdz 2004. gada 13. oktobrim - Tiesas tiesnese04.

Ninon COLNERIC
Ninon COLNERIC

Dzimusi 1948. gadā; studējusi Tībingā (Tübingen), Minhenē un Ženēvā; pēc zinātniski pētnieciskā darba Londonā ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu Minhenes Universitātē; Oldenburgas (Oldenburg) Arbeitsgericht (Darba strīdu tiesa) tiesnese; habilitējusies Brēmenes Universitātē darba tiesību, tiesību socioloģijas un sociālo tiesību specialitātē; pasniedzēja ad interim Brēmenes Universitātē un Frankfurtes Universitātes Juridiskajā fakultātē; Šlēsvigas-Holšteinas zemes Landesarbeitsgericht (Darba strīdu tiesa) priekšsēdētāja (1989); kā eksperte piedalījusies Eiropas Ekspertīžu dienesta (European Expertise Service)(ES) projektā Kirgizstānas darba tiesību reformā (1994-1995); Goda profesore Brēmenes Universitātē darba tiesību, it īpaši Eiropas darba tiesību, specialitātē; kopš 2000. gada 15. jūlija līdz 2006. gada 6. oktobrim Eiropas Tiesas tiesnese.

Stig von BAHR
Stig von BAHR

Dzimis 1939. gadā; strādājis pie parlamenta ombuda un Zviedrijas valdības ģenerālsekretariātā, kā arī ministrijās, t.sk. par Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku; 1981. gadā apstiprināts Gēteborgas Kammarrätten (Administratīvā apelācijas tiesa) un 1985. gadā - Regeringsrätten (Augstākā administratīvā tiesa) tiesneša amatā; piedalījies dažādu oficiālu ziņojumu sagatavošanā, īpaši par nodokļu tiesībām un grāmatvedības jautājumiem; arī Inflācijai atbilstošu ienākumu nodokļu komitejas priekšsēdētājs, Grāmatvedības komisijas priekšsēdētājs un Privāto uzņēmumu nodokļu tiesību aktu komisijas īpašais ziņotājs; Grāmatvedības normu padomes priekšsēdētājs un Valsts tiesu administrācijas padomes loceklis, kā ar Finanšu uzraudzības padomes loceklis; publicējis ievērojamu skaitu rakstu, īpaši nodokļu tiesību jomā; kopš 2000. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim Eiropas Tiesas tiesnesis.

José Narciso DA CUNHA RODRIGUES
José Narciso DA CUNHA RODRIGUES

Dzimis 1940. gadā; strādājis dažādos amatos tieslietu sistēmā (1964-1977); bijis atbildīgs par dažādiem valdības projektiem tiesu sistēmas reformas studiju koordinēšanai un īstenošanai; valdības pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību komisijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1980-1984); eksperts Eiropas Padomes Cilvēktiesību vadības komitejā (1980-1985); Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa grozījumu izstrādes komisijas loceklis; Procurador‑Geral da Repùblica (1984-2000); Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) Uzraudzības komitejas loceklis (1999-2000); Tiesas tiesnesis no 2000. gada 7. oktobra līdz 2012. gada 8. oktobrim.

Christiaan Willem Anton TIMMERMANS
Christiaan Willem Anton TIMMERMANS

Dzimis 1941. gadā; Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša palīgs (1966-1969); Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis (1969-1977); tiesību doktors (Leidenes universitāte); Eiropas tiesību profesors Groningenes (Groningen) Universitātē (1977-1989); Arnemas (Arnhem) Apelācijas tiesas tiesneša vietnieks (rechter-plaatsvervanger); vairāku publikāciju autors; Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora vietnieks (1989-2000); Amsterdamas Universitātes Eiropas tiesību profesors; no 2000. gada 7. oktobra līdz 2010. gada 10. jūnijam - Tiesas tiesnesis.

Leendert A. GEELHOED
Leendert A. GEELHOED

Dzimis 1942. gadā; zinātnisko pētījumu asistents Utrehtas (Utrecht) Universitātē (1970-1971); Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša palīgs (1971-1974); galvenais padomnieks Tieslietu ministrijā (1975-1982); Valdības politikas konsultatīvās komisijas loceklis (1983-1990); pasniedzējs; Ekonomikas ministrijas ģenerālsekretārs (1990-1997); Vispārīgo lietu ministrijas ģenerālsekretārs (1997-2000); kopš 2000. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim ģenerāladvokāts; miris 2007. gada 20. aprīlī.

Christine STIX-HACKL
Christine STIX-HACKL

Dzimusi 1957. gadā; tiesību zinātņu doktore (Vīnes Universitāte), pēcdiploma studijas Eiropas tiesībās (Eiropas koledža Brigē); kopš 1982. gada - diplomāte; Ārlietu ministrijas Juriskonsultu biroja eksperte Eiropas Savienības jautājumos (1985-1988); strādājusi Eiropas Komisijas Judiskajā dienestā (1989); Austrijas Ārlietu ministrijas ES lietu dienesta vadītāja (1992-2000, pilnvarotā ministre); piedalījusies sarunās par Eiropas Ekonomisko zonu un Austrijas Republikas iestāšanos ES; kopš 1995. gada Austrijas Republikas pārstāve Tiesā; Austrijas ģenerālkonsule Cīrihē (2000); vairāku publikāciju autore un pasniedzēj; kopš 2000. gada 7. oktobra līdz 2006. gada 6. oktobrim Eiropas Tiesas ģenerāladvokāte.

Luís Miguel POIARES PESSOA MADURO
Luís Miguel POIARES PESSOA MADURO

Dzimis 1967. gadā; licenciāts tiesībās (Lisabonas Universitāte, 1990); asistents (Florences Eiropas Universitātes institūts, 1991); tiesību zinātņu doktors (Florences Eiropas Universitātes institūts, 1996); viesprofesors (London School of Economics, Natolīnas Eiropas koledža; Madrides Instituto Ortega y Gasset; Portugāles Katoliskā Universitāte; Makao Eiropas studiju institūts); profesors (Lisabonas Universidade Nova, 1997); Fulbright Visiting Research Scholar (Hārvarda Universitāte, 1998); Starptautisko tirdzniecības tiesību akadēmijas direktora vietnieks; juridisku žurnālu ("Hart Series on European Law and Integration", "European Law Journal") līdzizdevējs un vairāku juridisko žurnālu redkolēģijas loceklis; Tiesas ģenerāladvokāts no 2003. gada 7/. Oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Konrad Hermann Theodor SCHIEMANN
Konrad Hermann Theodor SCHIEMANN

Dzimis 1937. gadā; studējis Kembridžā; barrister (1964-1980); Queen`s Counsel (1980-1986); tiesnesis High Court of England and Wales (1986-1995); Lord Justice of Appeal (1995-2003); kopš 1985. gada - vecākais loceklis un kopš 2003. gada - mantzinis Honourable Society of the Inner Temple; Tiesas tiesnesis no 2004. gada 8. janvāra līdz 2012. gada 8. oktobrim.

Jerzy MAKARCZYK
Jerzy MAKARCZYK

Dzimis 1938. gadā, tiesību zinātņu doktors (1966); starptautisko publisko tiesību profesors (1974), Senior Visiting Fellow Oksfordas universitātē (1985), pasniedzējs Tokijas Starptautiskajā kristīgajā universitātē (1988), vairāku zinātnisko darbu par starptautiskajām publiskajām tiesībām, Kopienu tiesībām un cilvēktiesībām autors; vairāku zinātnisko apvienību starptautiskajās, Eiropas tiesībās un cilvēktiesībās loceklis, Polijas valdības pārstāvis sarunās par Krievijas karaspēka izvešanu no Polijas Republikas teritorijas, valsts sekretāra vietnieks, vēlāk valsts sekretārs ārlietās (1989-1992); Polijas delegācijas Apvienoto Nāciju Ģenerālasamblejā priekšsēdētājs; tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1992-2002); Starptautisko tiesību institūta priekšsēdētājs (2003), Polijas Republikas Prezidenta padomnieks ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos (2002-2004); Tiesas tiesnesis no 2004. gada 11. maija līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Pranas KŪRIS
Pranas KŪRIS

Dzimis 1938. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Viļņas Universitātē (1961); tiesību zinātņu kandidāts, Maskavas Universitāte (1965); valsts doktors (Dr. hab.), Maskavas Universitāte (1973); praktikants Parīzes universitātes Institut des Hautes Études Internationales (direktors: prof. Š. Ruso [Ch. Rousseau]) (1967−1968), Lietuvas Zinātņu akadēmijas pastāvīgais loceklis (1996), doktors honoris causa Lietuvas Tiesību zinātņu universitātē (2001); pildījis dažādus ar pasniedzēja darbu un administrāciju saistītus pienākumus Viļņas universitātē (1961−1990), lektors, universitātes pasniedzējs, starptautisko publisko tiesību profesors, Tiesību zinātņu fakultātes dekāns; ieņēmis vairākus amatus valdībā, Lietuvas diplomātiskajā un tieslietu dienestā, tieslietu ministrs (1990−1991), valsts padomnieks (1991), Lietuvas Republikas vēstnieks Beļģijā, Luksemburgā un Nīderlandē (1992−1994); tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1994. gada jūnijs – 1998. gada novembris); Lietuvas Augstākās tiesas tiesnesis un tās priekšsēdētājs (1994. gada decembris – 1998. gada oktobris); tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (kopš 1998. gada novembra); piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs; Lietuvas Republikas delegācijas sarunām ar PSRS loceklis (1990−1992); vairāku publikāciju autors (aptuveni 200 publikācijas); Tiesas tiesnesis no 2004. gada 11. maija līdz 2010. gada 6. oktobrim.

George ARESTIS
George ARESTIS

dzimis 1945. gadā, ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Atēnu Universitātē (1968); M. A. Comparative Politics and Government Kentas universitātē Kenterberijā (1970); pildījis advokāta pienākumus Kiprā (1972-1982); iecelts Nikozijas rajona tiesas tiesneša amatā (1982); paaugstināts par rajona tiesas priekšsēdētāju (1995); Nikozijas Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs (1997-2003); Kipras Augstākās tiesas tiesnesis (2003); Tiesas tiesnesis no  2004. gada 11. maija līdz 2014. gada 6. oktobrim.

Ján KLUČKA
Ján KLUČKA

Dzimis 1951. gadā; Bratislavas Universitātes tiesību zinātņu doktors (1974); starptautisko tiesību pasniedzējs Košices Universitātē (kopš 1975. gada); tiesnesis Konstitucionālajā tiesā (1993); Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (1994); Venēcijas komisijas loceklis (1994); Slovākijas Starptautisko tiesību asociācijas priekšsēdētājs (2002); Tiesas tiesnesis no 2004. gada 11. maija līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Uno LÕHMUS
Uno LÕHMUS

Dzimis 1952. gadā; tiesību zinātņu doktors (1986); Advokātu kolēģijas loceklis (1977-1998); Tartu Universitātes krimināltiesību viesprofesors; Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis (1994-1998); Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1998-2004); Konstitūcijas juridiskās komisijas loceklis; Kriminālkodeksa izstrādes komitejas konsultants; Kriminālprocesa kodeksa izstrādes darba grupas loceklis; vairāku darbu autors cilvēktiesībās un konstitucionālajās tiesībās; Tiesas tiesnesis no 2004. gada 11. maija līdz 2013. gada 23. oktobrim.

.