A | Tiesas sekretāra ievads
Pirms divām desmitgadēm Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis, iezīmējot vēsturisku brīdi mūsu iestādes ceļā.
Alfredo Calot Escobar
Tiesas sekretārs
Pirms divām desmitgadēm Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis, iezīmējot vēsturisku brīdi mūsu iestādes ceļā. Tā bija svētku diena, bet arī nepieredzētu izaicinājumu laiks. Atskatoties pagātnē, ar lepnumu varu teikt, ka esam ne tikai pārvarējuši šos izaicinājumus, bet arī kļuvuši stiprāki.
Šobrīd mūsu iestādē notiek tikpat nozīmīgas pārmaiņas.
Likumdošanas procedūra prejudiciālo nolēmumu daļējai nodošanai Vispārējai tiesai ir pabeigta. Pateicoties abu tiesu un dažādu dienestu nenogurstošajiem pūliņiem, ir veikti visi nepieciešamie soļi, lai nodrošinātu tās nevainojamu īstenošanu.
Šis pats sadarbības un pielāgošanās gars ir virzījis mūsu centienus arī citā svarīgā jomā, proti, digitālās transformācijas jomā. Visa gada garumā esam turpinājuši uzlabot savas digitālās iespējas, aktīvi attīstot uz mākslīgo intelektu (MI) balstītus projektus, vienlaikus saskaņojot šīs iniciatīvas ar MI akta prasībām, kas stājās spēkā šogad. Atzīstot, ka cilvēka ieguldījums joprojām ir būtisks MI rīku efektīvai ieviešanai, esam uzsākuši visaptverošu, liela mēroga MI apmācības programmu. Turklāt mūsu juridiskās tulkošanas dienesti ir uzņēmušies vadību, pārveidojot darbplūsmas progresīvākā digitālajā vidē, šādi nosakot etalonu citiem dienestiem.
Cenšoties modernizēt un ieviest inovācijas, vienlīdz būtiska ir kļuvusi digitālās infrastruktūras drošības un noturības nodrošināšana. Šogad stājās spēkā Kiberdrošības regula, kas mūsu iestādei rada nozīmīgus, stingri noteiktā termiņā izpildāmus pienākumus.
Neraugoties uz inovācijām, mūsu centienus turpina virzīt šīs iestādes paliekošās vērtības. Panākumu pamatā ir mūsu lielākā vērtība: kolektīvs, kurā ir vairāk nekā 2000 darbinieku no visas Savienības, kas katru dienu harmoniski strādā, lai nodrošinātu tiesiskumu. Šo kolektīvo centienu patiesā vērtība slēpjas to daudzveidībā – apvienojot plašu perspektīvu, kultūru, pieredzes un talantu klāstu, tie stiprina spēju izpildīt mūsu misiju.
Lai noturētu un piesaistītu labākos talantus no visām dalībvalstīm, visu gadu tika īstenotas iniciatīvas ar mērķi nodrošināt mūsu mītnes valsts – Luksemburgas – kā darba vietas pievilcību. Pirmo reizi redzējām, ka politiskā līmenī tiek atzīti unikālie izaicinājumi, ar ko saskaras darbinieki Luksemburgā, salīdzinot ar viņu kolēģiem Briselē. Izmantojot nebūt ne vienkāršu procedūru, budžeta lēmējinstitūcijas apmierināja mūsu lūgumu piešķirt pagaidu mājokļa pabalstu kolēģiem no zemākām atalgojuma kategorijām, un tas ir būtisks pirmais solis šīs nevienlīdzības novēršanā.
Mūsu apņemšanās nodrošināt dažādību skar ne tikai darbiniekus. 2024. gadā kopā ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu mēs uzņēmāmies jaunas iniciatīvas, lai optimizētu valstu tieslietu speciālistu, kuri piedalās Tiesā notiekošajās ilgtermiņa apmācībās, ģeogrāfisko līdzsvaru. Šie centieni ir devuši taustāmus rezultātus, pirmo reizi programmas gandrīz 20 gadu vēsturē saņemot pieteikumus no trīs jaunu dalībvalstu kandidātiem.
Tas arī parāda mūsu ilggadējo apņemšanos stiprināt dialogu ar valstu tiesām – principu, kuru esam aktīvi ievērojuši visa gada garumā. Vēl vienu nozīmīgu soli tiesiskā dialoga veicināšanā ir spēris Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības tīkls: pārstāvju sanāksme pirmo reizi notika ārpus mūsu iestādes sienām, un to līdzorganizēja Beļģijas Conseil d’État (Valsts padome). Tas radīja jaunu skatījumu saistībā ar šo tīklu, pastiprinot pamatideju, ka tiesiskais dialogs pēc savas būtības pārsniedz institucionālās robežas.
Līdztekus šiem ārējiem nozīmīgajiem pasākumiem esam arī vērsuši skatu uz iekšu, atkārtoti apstiprinot savu apņemšanos ievērot augstākos ētikas standartus, kas vienmēr ir bijuši mūsu identitātes neatņemama sastāvdaļa. Šogad konsolidējām šos standartus Ētikas kodeksā, kas attiecas uz visiem darbiniekiem, saskaņojot mūsu principus ar augstajiem standartiem, kuri iepriekš bija noteikti tiesnešiem un ģenerāladvokātiem.
Tieši tāpat kā pirms 20 gadiem ar apņēmību un kopīgu mērķtiecību pārvarējām paplašināšanās izaicinājumus, esmu pārliecināts, ka arī pēc 20 gadiem ar vienlīdz lielu lepnumu atskatīsimies uz šodienas pārvērtībām. Izaicinājumi, ar kuriem saskaramies šodien, ļauj mums aptvert uz attīstību vērstos notikumus, kas iezīmēs mūsu iestādes ceļu nākotnē, vienlaikus godinot bagātīgās tradīcijas, kas veidojušas tās pagātni.
B | Gada galvenie notikumi
Prejudiciālās kompetences daļēja nodošana
Lai Savienības tiesām ļautu spriest kvalitatīvu tiesu saprātīgā termiņā un panāktu labāko līdzsvaru starp Tiesas un Vispārējās tiesas darba slodzi, 2024. gada 1. septembrī stājās spēkā būtiski grozījumi statūtos un procesuālajos noteikumos. Tiesas ierosinātos statūtu grozījumus pieņēma Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome. Savukārt grozījumus procesuālajos noteikumos Tiesa un Vispārējā tiesa pieņēma pēc apstiprināšanas Padomē. Ar šiem grozījumiem prejudiciālā kompetence tiek daļēji nodota Vispārējai tiesai un tiek modernizēti tiesvedības procesi abās tiesās.
Statūtu grozījumi un to īstenošana
Eiropas Savienības Tiesas statūtu grozījumi ļauj no 2024. gada 1. oktobra prejudiciālo kompetenci daļēji nodot Vispārējai tiesai. Šāda iespēja pastāv kopš 2001. gadā parakstītā Nicas līguma, un tā atgriezās darba kārtībā saistībā ar 2015. gada Savienības tiesu sistēmas uzbūves reformu, tostarp Vispārējās tiesas tiesnešu skaita divkāršošanu, kas ir pilnībā pabeigta kopš 2022. gada.
Vispārējās tiesas kompetence izskatīt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu ir īstenojama skaidri identificējamās konkrētās jomās, kas rada maz principiālu jautājumu un kurās pastāv būtisks Tiesas judikatūras kopums, kas var vadīt Vispārējo tiesu šīs jaunās kompetences īstenošanā. Turklāt runa ir par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuri Vispārējai tiesai būtu jānodod pietiekami bieži, lai tas manāmi samazinātu Tiesas darba slodzi.
Šīs konkrētās jomas ir kopējā PVN sistēma, akcīzes nodokļi, Muitas kodekss, preču tarifu klasifikācija, kompensācija un atbalsts pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu vai transporta pakalpojumu kavēšanos vai atcelšanu, kā arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.
Kompetenču sadalījums starp Tiesu un Vispārējo tiesu
Tiesas Reglamenta grozījumi vispirms precizē kārtību, kādā tiek veiktas sākotnējās darbības ar lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai noteiktu kompetento tiesu to izskatīšanai. Ar tiem arī tiek paredzēti vajadzīgie noteikumi, lai nodrošinātu, ka lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurus Vispārējā tiesa nosūta Tiesai, pamatojoties uz to, ka ir nepieciešams principiāls lēmums, kas var ietekmēt Savienības tiesību vienotību vai konsekvenci, tiek izskatīti ātri. Visbeidzot – tajos ir noteikta kārtība, kādā pieņemamā termiņā pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas tiešsaistē dara pieejamus procesuālos rakstus vai rakstveida apsvērumus, ko prejudiciālā nolēmuma lietās ir iesniegušas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas.
Vispārējās tiesas Reglamenta grozījumos ir precizēta Vispārējai tiesai nodoto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanas kārtība. Lai valstu tiesām un statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām sniegtu tās pašas garantijas, kuras nodrošina Tiesa, Vispārējā tiesa būtībā ir pārņēmusi Tiesas Reglamenta normas, kas piemērojamas lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, tostarp tās, kas attiecas uz ieinteresēto personu iesniegto procesuālo rakstu un rakstveida apsvērumu publicēšanu.
Citas apjomīgas izmaiņas attiecas uz Vispārējās tiesas struktūru un organizāciju. Tās paredz izveidot viduspalātu deviņu tiesnešu sastāvā, kuru vada Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks. Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu tiks nodoti palātām piecu tiesnešu sastāvā, kuras īpaši norīkotas šādu lietu izskatīšanai, bet atkarībā no uzdoto jautājumu nozīmīguma tos varēs nodot arī citam iztiesāšanas sastāvam.
Tiesnešus, kuriem jāpilda ģenerāladvokāta pienākumi prejudiciālā nolēmuma lietās (kā arī tiesnešus, kuriem tie jāaizstāj prombūtnes gadījumā), ievēlē Vispārējā tiesa, un viņi palīdz kompetentajam iztiesāšanas sastāvam katrā prejudiciālā nolēmuma lietā – līdzīgi kā ģenerāladvokāti piedalās tiesvedībā Tiesā.
Vispārējā tiesa arī precizēja personas datu aizsardzības noteikumus, kā arī procesuālo dokumentu iesniegšanas un izsniegšanas kārtību saistībā ar lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Grozījumu apjoma dēļ bija lietderīgi pārstrādāt Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu normas.
Citi procesuālo noteikumu grozījumi
Pārējo jauninājumu mērķis ir uzlabot, vienkāršot un modernizēt lietu izskatīšanu Tiesā un Vispārējā tiesā, ņemot vērā veselības krīzes laikā gūto pieredzi. Svarīgākais Tiesai ir iespēja – kas jau paredzēta Vispārējā tiesā – lietas dalībnieku vai statūtu 23. pantā minēto ieinteresēto personu pārstāvjiem piedalīties tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai videokonferences veidā, ievērojot juridiskos un tehniskos nosacījumus, kas precizēti Praktiskajos norādījumos lietas dalībniekiem. Turklāt Vispārējā tiesa ir pārskatījusi virkni normu, kas piemērojamas tiešajām prasībām, tostarp par procesuālo dokumentu konfidencialitāti, prasības pieteikuma grozīšanu tiesvedības laikā un formas noteikumiem, kas jāievēro, iesniedzot procesuālos dokumentus.
Visbeidzot, attiecībā uz Tiesas sēžu pārraidīšanu – tiesas pārskatāmības un pieejamības instrumentu – jauna tiesību norma precizē noteikumus, kas piemērojami tiesas sēžu mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, spriedumu pasludināšanas un ģenerāladvokātu secinājumu nolasīšanas pārraidīšanai. Savukārt Vispārējā tiesa ir ieviesusi pēc būtībās līdzvērtīgas tiesību normas.
Giulia Predonzani, norīkota pie Vispārējās tiesas sekretāra
“Skriešanas entuziasti var skatīties uz statūtu reformu kā uz maratonu, kurā katrs skrējējs kādreiz vēlas piedalīties... un par to sapņo jau vairāk nekā 20 gadus. Lai to paveiktu, jāpieveic vairāki posmi. Proti, Eiropas Savienības Tiesas tiesu sistēmas uzbūves reformas pabeigšana ir sniegusi Vispārējai tiesai resursus un struktūru, lai tā varētu izskatīt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieciešamajā ātrumā. Tomēr ar to nepietika.
Lai noskrietu šo maratonu, Vispārējai tiesai bija arī jāiegūst piemērots tiesiskais un praktiskais ietvars. Vispirms, lai ņemtu vērā valsts tiesu un statūtu 23. pantā minēto ieinteresēto personu iesaistīšanos prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, Vispārējā tiesa grozīja ne tikai savu reglamentu un izpildes praktiskos noteikumus, bet arī savu lēmumu par lietojumprogrammas e-Curia izmantošanu, kā arī visus ieteikuma tiesību dokumentus – rokasgrāmatas, veidlapas un informatīvos dokumentus (datu nepubliskošana tiesvedībā, prasības pieteikumu paraugi). Pēc tam Vispārējai tiesai bija jāpieņem lēmumi par tās palātu un dažādo iztiesāšanas sastāvu, tostarp jaunās viduspalātas, sastāvu un darbību un jāievēl ģenerāladvokāti lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanai. Visbeidzot, lai izveidotu jaunas darbplūsmas, Vispārējai tiesai bija jāsadarbojas ar citiem “maratona” partneriem, it īpaši ar Daudzvalodību ģenerāldirekciju, Informācijas tehnoloģiju direkciju un Pētniecības un dokumentācijas direkciju. Būtisks solis bija “vienas pieturas aģentūras” izveide: lietotne, kurā centralizēta to lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu analīze, kurus var nodot Vispārējai tiesai. Pastāvīga vērtība visā “treniņu” laikā bija auglīgais dialogs ar Tiesas kanceleju – patiesu institucionālo partneri.
Sagatavošanās, vajadzību prognozēšana, intensīvs un izturību prasošs darbs – un tas viss ambiciozā laika grafikā. 2024. gada oktobrī Vispārējās tiesas un tās kancelejas darbinieki bija “starta pozīcijās”, lai piedalītos šajā tik ļoti gaidītajā maratonā! 2024. gada beigās, izmantojot “vienas pieturas aģentūru”, tika virzīti 23 lietu materiāli un visbeidzot 19 lietas tika nodotas Vispārējai tiesai. Sacensības turpinās un... tā tik ir forma! ”
2004. gada paplašināšanās 20. gadadiena
2004. gada 1. maijā Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis: Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Gan iedzīvotāju ziņā, gan valstu skaita ziņā tā Savienības vēsturē ir vissvarīgākā paplašināšanās.
2004. gada paplašināšanās ietekme uz tiesu darbību
No visām secīgajām paplašināšanās reizēm 2004. gada paplašināšanās bija visapjomīgākā, vienlaicīgi iekļaujot desmit jaunieceltus tiesnešus gan Tiesā, gan Vispārējā tiesā.
Ievērojami tika ietekmēts valodu lietojums Eiropas Savienības Tiesā. Oficiālo valodu skaits palielinājās no 12 līdz 21, kā rezultātā ģeometriskā progresijā pieauga valodu kombinācijas – no 110 līdz 420.
Jaunu tiesnešu biroju un jaunu valodu nodaļu izveide prasīja ievērojamus strukturālus centienus gan saistībā ar nekustamo īpašumu, gan pieņemšanu darbā, viena gada laikā ierodoties vairākiem simtiem jaunu kolēģu.
Dalībvalstu, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā, ieguldījums ir izrādījies ievērojams: 20 gadu laikā desmit jauno dalībvalstu tiesas ir ierosinājušas gandrīz 1300 prejudiciālo nolēmumu tiesvedības.
“Jauns konstitucionāls moments Eiropai”
Lai atzīmētu šo vēsturisko notikumu, Tiesa 2024. gada 3. maijā organizēja konferenci “20 gadi kopš 10 valstu pievienošanās Eiropas Savienībai: jauns konstitucionāls moments Eiropai”, kurā piedalījās tiesneši un pārstāvji no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai kopīgi pārdomātu Tiesas ieguldījumu Eiropas projekta attīstībā un šo desmit dalībvalstu ieguldījumu kopējā tiesību sistēmā.
3. maija konferencē, kuras dokumenti publicēti Tiesas tīmekļvietnē, tika pētītas vairākas tēmas, tostarp:
- jauno dalībvalstu pievienošanās process pēc Berlīnes mūra krišanas, kam bija nepieciešama fundamentāla pārveide attiecīgo valstu likumdošanā un to iedzīvotāju domāšanā un kultūrā;
- kopīgās Eiropas vērtības un 2004. gada paplašināšanās devums Savienības kā “vērtību Savienības” attīstībā, un
- konverģence starp jauno dalībvalstu un pārējās Savienības ekonomiku.
Runātāju prezentācijas un diskusijas ar dalībniekiem it īpaši ļāva atcerēties, ka Eiropas Savienība ir unikāla, jo tās pamatā ir kopīgas vērtības – kuru virsotnē ir demokrātija un tiesiskums –, ko tai un tās dalībvalstīm ir jāturpina aizstāvēt.
Tiesas tiesneses, pasākuma rīkošanas darba grupas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles atskats
“Konferences, kurā tika atzīmēti 20 gadi kopš Eiropas Savienības vēsturē lielākā paplašināšanās momenta, galvenais mērķis bija novērtēt ietekmi un pārmaiņas, ko tas ir radījis Savienībai. Šis bija piemērots brīdis, lai pārdomātu un apmainītos ar pieredzi un gūtajām mācībām par to, kā Savienība ir attīstījusies un mainījusies 20 gados pēc šī vēsturiskā brīža.
Gatavojoties konferencei, Savienības tiesas piedāvāja 2004. gada paplašināšanos skatīt kā konstitucionālu momentu – paradigmas maiņu –, kas apvienoja Austrumeiropu un Rietumeiropu kopīgā konstitucionālā projektā. Eiropas Savienība izplatīja savas vērtības un principus Eiropas daļās ar īpaši sarežģītu vēsturi. Savukārt desmit jaunās dalībvalstis pievienojās ES ar stingru apņēmību un cerībām uz brīvību, taisnīgumu un labklājību. Pievienošanās ES bija sarežģīts, nebūt ne acīmredzams process, un kandidātvalstis ieguldīja neticami daudz darba un pūļu, lai izpildītu pievienošanās kritērijus (pazīstami kā Kopenhāgenas kritēriji), kurus pirmo reizi noteica Eiropadome 1993. gadā Kopenhāgenā.
Šī diena pirms 20 gadiem iezīmēja būtiskas pārmaiņas arī Savienībā visās tās kompetences jomās. Ne vienmēr bija viegli paredzēt, kādas tieši tās būs, tomēr bija redzams lielāks izaugsmes potenciāls iekšējā tirgū, kā arī valdzinoša kultūras, vēstures un valodu daudzveidība, kas rosināja turpmākās politiskās un juridiskās norises Savienībā. Paplašinātā Eiropas Savienība kļuva par vēl svarīgāku spēlētāju globālos procesos.
Kā unikāla konferences iezīme jānorāda arī tas, ka Savienības tiesas uzaicināja tādus runātājus no katras attiecīgās valsts, kas bija tieši iesaistīti pievienošanās procesā vai bija vadošas personas ar nozīmīgu lomu valsts dalībā vai pašā Savienībā. Konference ieviesa starpdisciplinaritāti pārdomās, ko, atzīmējot šo pasākumu, raisīja Savienības tiesas.
Konferenci noslēdza profesora Normana Deivisa brīnišķīgais pārskats par šo valstu īpaši sarežģīto un bieži vien brutālo vēsturi. Tas bija nepieciešams atgādinājums tam, ka Eiropas Savienības vērtības nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamām un ka to ilgtspējība un attīstība prasa ikkatra nopietnu darbu Savienībā. Kamēr tika pārdomātas gūtās mācības, Savienības tiesu koris nodziedāja dziesmas desmit valodās, koncertu pabeidzot ar Bēthovena “Odu priekam”, kas turpina paust pašu Eiropas Savienības ideālu – cilvēkiem jākļūst par brāļiem.”
Pastiprināts ētikas regulējums Eiropas Savienības Tiesas darbiniekiem
Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot tai noteiktos uzdevumus, vienmēr sev ir izvirzījusi augstākās prasības neatkarības, objektivitātes un integritātes ziņā. Tā kā tās ir arī vērtības, uz kurām balstās iestādes identitāte, tad šo prasību ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu uzticēšanos Savienības tiesai un tās leģitimitāti. Minētā iemesla dēļ Tiesa izstrādā iekšēju tiesisko regulējumu, kas atbilst augstākajiem ētikas standartiem, šādi īstenojot gaidas attiecībā uz tiesu iestādes priekšzīmīgu rīcību.
Tāpēc Eiropas Savienības Tiesa vienmēr ir ievērojusi stingras ētikas normas. Tās attiecas uz iestādes locekļiem (tiesnešiem, ģenerāladvokātiem un Tiesas un Vispārējās tiesas sekretāru) un visiem darbiniekiem arī pēc tam, kad tie atstājuši amatu Tiesā.
Pašreizējā situācijā, kad no Eiropas civildienesta arvien vairāk tiek sagaidīta priekšzīmīga rīcība, Tiesa nolēma modernizēt savu iekšējo regulējumu ētikas jomā. Šis solis, kas 2021. gadā tika uzsākts ar grozījumiem Eiropas Savienības Tiesas locekļu un bijušo locekļu ētikas kodeksā, pašlaik tiek turpināts ar darbiniekiem domāta ētikas kodeksa pieņemšanu.
Tādējādi noteikumi, kas jau ir ietverti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (PDNK), kā arī vairākās iekšējās normās, tika izvērsti, papildināti un pielāgoti tiesas prasībām vienotā darbinieku ētikas kodeksā, kas pēc tā pieņemšanas Administratīvajā komitejā stājās spēkā 2024. gada 1. martā.
Šis ētikas kodekss, kura pamatā ir dažādos avotos atrodamas ētikas normas, kā vienots instruments nodrošina viegli saprotamu pieeju visiem darbiniekiem, uz kuriem šie noteikumi attiecas. Rūpējoties par pārskatāmību un tiesisko drošību, tā mērķis ir interpretēt šos pienākumus, ņemot vērā Tiesai uzticētā tiesas spriešanas uzdevuma īpatnības, un precizēt veidu, kā tie tiks īstenoti. Kodeksa pamatā ir ētikas pieeja, kas balstīta vērtībās, kuras vada iestādes rīcību un izpaužas priekšzīmīgas uzvedības standartos. Tajā iekļauti arī konkrēti noteikumi augstākās vadības locekļiem, paturot prātā īpašos pienākumus, kurus tie pilda, un tiesnešu palīgiem, ņemot vērā amatus, kurus tie ieņem Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu birojos, un to tiešo iesaistīšanos tiesvedības darbā. Šajos noteikumos uzsvērts, ka uzdevums rīkoties priekšzīmīgi ir samērīgs ar pildāmajiem pienākumiem, un detalizēti izklāstīti konkrētie pienākumi interešu konflikta novēršanai un saistībā ar ārējām darbībām, tostarp pēc dienesta attiecību izbeigšanas.
C | Saikne ar sabiedrību
Attālinātie apmeklējumi – pedagoģisks projekts
Šī pedagoģiskā projekta mērķis ir ļaut vidusskolēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem iepazīties ar Savienības tiesu iestādes lomu viņu klases telpā bez nepieciešamības doties uz Luksemburgu. Projekta nolūks ir veicināt jauno vidusskolēnu un viņu skolotāju izpratni par demokrātijas vērtībām un izskaidrot
Saziņas direkcijas Preses dienesta darbinieki pēc izglītības ir juristi, un to uzdevums ir žurnālistiem un korespondentiem visās dalībvalstīs izskaidrot spriedumus, rīkojumus un secinājumus, kā arī aktuālās lietas. Viņi sagatavo paziņojumus presei ar mērķi reāllaikā informēt žurnālistus un praktiķus par Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumiem. Personām, kuras ir pieteikušās Tiesas Preses dienestā, viņi izsūta regulāras informatīvas vēstules, ziņojot par svarīgiem procesuāliem un institucionāliem notikumiem, kā arī “ātros vēstījumus” par lietām, par kurām paziņojumi presei netiek gatavoti. Viņi arī atbild uz iedzīvotāju elektroniskā pasta vēstulēm un telefona zvaniem.
Tiesa aktīvi darbojas sociālajos tīklos, izmantojot divus kontus platformā X (vienu franču un otru angļu valodā), kā arī kontu LinkedIn un Mastodon. Sekotāju skaits turpina pieaugt, un tas liecina par sabiedrības interesi un sekošanu Tiesas darbam. Tiesas rīcībā arī ir YouTube kanāls, kas 24 oficiālajās ļauj valodās piekļūt daudzveidīgam audiovizuālajam saturam, tostarp plašai sabiedrībai paredzētiem sižetiem, kuros ir izskaidrots, kā Tiesas judikatūra ietekmē iedzīvotāju ikdienu.
2024. gadā Tiesa publicēja jaunu sižetu: Kompetenču sadalījums starp Tiesu un Vispārējo tiesu
Tiesas sēžu pārraidīšana
Lai tiesas darbība tiktu padarīta pieejamāka sabiedrībai, Tiesa piedāvā tiesas sēžu pārraidīšanas sistēmu. Spriedumu pasludināšana un ģenerāladvokātu secinājumu nolasīšana tiek pārraidīta tiešraidē tīmekļvietnē tiesas kalendārā paredzētajos laikos. Tiesas virspalātas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai tiek pārraidītas arī ierakstā.
Ieraksts ir pieejams mēnesi.
Pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai tiek izplatītas, Tiesas tīmekļvietnē, kā arī sociālajos tīklos tiesas sēdes valodās tiek izplatīts īss skaidrojums par lietu. 2024. gadā tika izplatīti kopā 29 īsi skaidrojumi.