Tādējādi mūsu iestādei ir jāmācās no pieredzes, kas gūta, reaģējot uz pandēmiju, un ilgtermiņā jāapvieno sasniegtais tās darbībā un attiecībās ar valstu tiesnešiem sabiedriskās domas kontekstā visā Savienībā.
2021. gadā Tiesai un tās darbiniekiem nepārtraukti nācās saskarties ar sanitārajiem pasākumiem un ierobežojumiem, kuru mērķis bija apturēt vairākus Covid-19 pandēmijas viļņus. Neraugoties uz to, Tiesas darbinieki ir spējuši nerimstoši strādāt Eiropas tiesiskuma labā, izmantojot pieredzi un jauna veida rutīnu, kas, izmantojot attālinātā darba un saziņas metodes, tika apgūtas jau kopš pandēmijas sākuma 2020. gadā. Šajā kontekstā iestāde var lepoties ar to, ka centieni izstrādāt un ieviest videokonferenču sistēmu, kas ļautu attālināti abās tiesās noturēt tiesas sēdes ar sinhrono tulkošanu, ir vainagojušies ar Eiropas ombuda piešķirto Labas pārvaldības balvu par izcilību inovācijas un pārveides jomā.
2021. gads ir zīmīgs arī ar ievērojamu Tiesas sastāva daļēju atjaunošanu – tajā ir deviņi jauni locekļi. Mani kolēģi mani pagodināja, izrādot uzticību un atkārtoti ievēlot mani par priekšsēdētāju, savukārt tiesnesis L. Bay Larsen tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku pēc tam, kad amatu atstāja R. Silva de Lapuerta. Arī Vispārējā tiesa šajā pašā gadā savā pulkā uzņēma piecus jaunus tiesnešus.
Šajā gadā palielinājās abās tiesās ierosināto lietu skaits (1720 lietas 2021. gadā salīdzinājumā ar 1584 lietām 2020. gadā), kā arī pabeigto lietu skaits (1723 lietas 2021. gadā salīdzinājumā ar 1540 lietām 2020. gadā). Pieņemto nolēmumu daudzveidība un ietekme gan tiesiskuma, gan vides, personas datu aizsardzības, sociālās aizsardzības, kā arī atbalsta, kas tika piešķirts veselības krīzes kontekstā, jomās ir apliecinājums tam, cik lielā mērā iestādes darbs ir mūsdienu realitātes centrā un konkrēti ietekmē Eiropas Savienības pilsoņu un uzņēmumu dzīvi. Šie secinājumi ir pamats vairākiem uzdevumiem.
Pirmkārt, šī realitāte prasa, lai Tiesa stiprinātu tuvināšanos pilsoņiem, veicinot lielāku tās darbības pārredzamību. Šim nolūkam tiek īstenots projekts, lai eksperimentālā kārtā pārraidītu virspalātas tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, izmantojot tīmekļa straumēšanu. Digitālais uzplaukums bija galvenais faktors, lai Tiesa spētu teicami tikt galā ar veselības krīzi un reaģēt uz pārvietošanās ierobežojumiem pandēmijas dēļ. Attīstoties tehniskajai zinātībai, mēs pieredzējām to, kā tiek pārvarēta digitālā barjera – situācija ir mainījusies. Tāpēc ir pienācis laiks, lai, pateicoties šiem tehnoloģijas un sociālajiem sasniegumiem, Tiesa kļūtu pieejama visai Eiropai.
Otrkārt, iestāde turpinās risināt jautājumu par to, kā panākt darba apjoma līdzsvarošanu starp Tiesu, kuras sastāvā ir viens tiesnesis no katras dalībvalsts, un Vispārējo tiesu, kurā kopš septembra ir divi tiesneši no katras dalībvalsts.
Treškārt, ir vērojama plaši izplatīta tendence apstrīdēt tiesu nolēmumu saistošo spēku un – atsevišķās dalībvalstīs – apšaubīt Eiropas integrācijas projektu, kā arī tā vērtības un pamatprincipus. Šī tendence liek nemitīgi rūpēties par Tiesas nolēmumu kvalitāti, to izskaidrošanu sabiedrībai un tās darbības pārredzamību. Tas nepieciešams pareizai Eiropas justīcijas uztverei un sapratnei, proti, kā tādai, kas jebkādos apstākļos kalpo vienīgi tiesiskuma ievērošanai.
Tādējādi mūsu iestādei ir jāmācās no pieredzes, kas gūta, reaģējot uz pandēmiju, un ilgtermiņā jāapvieno sasniegtais tās darbībā un attiecībās ar valstu tiesnešiem sabiedriskās domas kontekstā visā Savienībā. Tieši šiem mērķiem 2022. gads, kas ir Tiesas 70. gadadienas svinību gads, tiks veltīts, īstenojot dažādus projektus, kā arī rīkojot pasākumus un aktivitātes.
