Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tāpat kā Līgumā par Eiropas Savienību, ir skaidra atsauce uz tiesiskumu – vienu no Savienības dalībvalstu kopīgajām vērtībām, kuras ir Savienības pamatā. Tiesai arvien biežāk nākas lemt par to, vai dalībvalstīs tiek ievērots tiesiskums – gan saistībā ar prasībām saistību neizpildes dēļ, kuras Eiropas Komisija cēlusi pret dalībvalstīm, gan saistībā ar valstu tiesu iesniegtiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tādējādi Tiesai ir jāizvērtē, vai šī pamatvērtība tiek ievērota valsts līmenī, tostarp attiecībā uz tiesu varu un konkrētāk – ieceļot tiesnešus vai saistībā ar disciplinārajiem pasākumiem.
Tiesa nosprieda – tā kā ar secīgiem Polijas Likuma par Valsts tiesu padomi grozījumiem tika atcelta šīs padomes lēmumu, ar kuriem Republikas prezidentam tiek izvirzīti kandidāti Augstākās tiesas tiesnešu amatiem, efektīva pārbaude tiesā, tie var būt pretrunā Savienības tiesībām. Tā precizēja – ja pārkāpums tiek pierādīts, tad Savienības tiesību pārākuma princips valsts tiesai uzliek pienākumu nepiemērot šādus grozījumus. Spriedums A. B. u.c., 2021. gada 2. marts, C‑824/18
Maltas apvienība, kuras mērķis ir veicināt tieslietu un tiesiskuma aizsardzību, bija apstrīdējusi Prim’Awla tal Qorti Ċivili – Ġurisdizzjoni Kostituzzjonali (Civillietu tiesas pirmā palāta (Konstitucionāla kompetence), Malta) Maltas tiesnešu iecelšanas amatā procedūru, kā tā ir regulēta Konstitūcijā. Tiesa nosprieda, ka dalībvalsts tiesību normas, ar ko premjerministram tiek piešķirtas izšķirošas pilnvaras attiecībā uz tiesnešu iecelšanu amatā, vienlaikus paredzot tādas neatkarīgas struktūras iesaistīšanos, kuras uzdevums ir novērtēt kandidātus un sniegt atzinumu, nav pretrunā Savienības tiesībām. Spriedums Repubblika/Il-Prim Ministru, 2021. gada 20. aprīlis, C‑896/19
Tiesa lēma par virkni Rumānijas reformu attiecībā uz tieslietu organizāciju, tiesnešu disciplināro režīmu, kā arī valsts finansiālo atbildību un tiesnešu personisko atbildību tiesas kļūdas gadījumā. Uzskatīdama, ka ar šīm reformām konkrētos aspektos netiek ievērotas Savienības tiesības, piemēram, ar to, ka ir izveidota specializēta prokuratūras nodaļa lietām, kurās tiek apsūdzēti tiesneši, attiecībā uz tiesnešu personiskās atbildības rašanās nosacījumiem, kā arī to procesuālo tiesību ievērošanu, tā atgādināja, ka Savienības tiesību pārākuma princips nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas saskaņā ar Konstitucionālās tiesas interpretāciju liedz zemākas instances tiesai pēc savas ierosmes nepiemērot valsts tiesību normu, kas ir pretrunā Savienības tiesībām. Spriedums Asociaţia “Forumul Judecătorilor din România” u.c./Inspecţia Judiciară u.c., 2021. gada 18. maijs, C‑83/19 u.c.
Tiesa noraidīja Ungārijas prasību par Eiropas Parlamenta rezolūciju, ar ko sākta procedūra, lai konstatētu, ka ir droša varbūtība, ka šī dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība. Šīs procedūras rezultātā var tikt apturētas konkrētas tiesības, kas izriet no attiecīgās dalībvalsts dalības Savienībā. Piemērojot Parlamenta reglamentu, kurā ir paredzēts, ka, lai pieņemtu vai noraidītu tekstu, uzskaita vienīgi “par” un “pret” nodotās balsis (izņemot gadījumus, kad Līgumos ir paredzēts konkrēts balsu vairākums), Parlaments par aplūkoto rezolūciju nodoto balsu aprēķinā ņēma vērā vienīgi tā locekļu “par” un “pret” balsis, izslēdzot atturēšanos no balsojuma. Tiesa uzskatīja, ka, aprēķinot šīs rezolūcijas pieņemšanas laikā nodotās balsis, Parlaments pamatoti izslēdza balsu “atturos” ņemšanu vērā, pretēji tam, ko Ungārija apgalvoja savā atcelšanas prasībā. Spriedums Ungārija/Parlaments, 2021. gada 3. jūnijs, C‑650/18
Tiesa nosprieda, ka disciplinārie pasākumi, kas piemērojami Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) un vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Eiropas Komisija vērsās Tiesā, lai tā konstatētu, ka Polija ir pārkāpusi Savienības tiesības, pieņemot šos jaunos disciplināros pasākumus un tostarp izveidojot jaunu disciplinārlietu palātu Augstākajā tiesā. Tiesa apmierināja visus Komisijas formulētos iebildumus: ņemot vērā visaptverošo reformu Polijas tiesu varā, globālo kontekstu un apstākļu kopumu, kas aptvēra šīs jaunās palātas izveidi, Tiesa tostarp konstatēja, ka ar to netiek sniegtas visas objektivitātes un neatkarības garantijas un tā nav pasargāta no Polijas likumdošanas varas un izpildvaras tiešas vai netiešas ietekmes. Spriedums Komisija/Polija, 2021. gada 15. jūlijs, C‑791/19
Tiesa nosprieda, ka tiesneša pārcelšana bez viņa piekrišanas uz citu tiesu vai no vienas tiesas nodaļas uz citu var apdraudēt tiesnešu neatceļamības un neatkarības principus. Turklāt rīkojums, ar kuru tiesa, kas lietu izskata pēdējā instancē viena tiesneša sastāvā, noraida tā tiesneša prasību, kurš ir pārcelts pretēji viņa gribai, ir jāuzskata par spēkā neesošu, ja šī vienīgā tiesneša iecelšana ir notikusi, acīmredzami pārkāpjot attiecīgās tiesu sistēmas izveides un darbības pamatnoteikumus. Spriedums W.Ż. (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta – Iecelšana), 2021. gada 6. oktobris, C‑487/19
Tiesa uzskatīja, ka šobrīd Polijā spēkā esošais režīms, saskaņā ar kuru citstarp tieslietu ministram ir ļauts norīkot tiesnešus darbam augstākajās krimināltiesās un jebkurā brīdī šo norīkojumu atsaukt bez pamatojuma norādīšanas, var apdraudēt tiesnešu neatkarību, objektivitāti, kā arī nevainīguma prezumpciju. Kritēriju neesamība šādiem norīkojumiem rada tiesas nolēmumu satura politiskās kontroles risku, vēl jo vairāk tad, ja ministrs pilda arī ģenerālprokurora lomu. Spriedums Kriminālprocesi pret WB u.c., 2021. gada 16. novembris, C‑748/19 u.c.
Tiesa izskatīja vairākas lietas, kas ir saistītas ar tieslietu sistēmas reformu tādā jomā kā korupcijas apkarošana Rumānijā. Radās jautājums, vai, piemērojot judikatūru, kas izriet no dažādiem Rumānijas Konstitucionālās tiesas nolēmumiem par krāpšanas un korupcijas jomā piemērojamiem kriminālprocesa noteikumiem, var tikt pārkāptas Savienības tiesības. Tiesa atkārtoti apstiprināja, ka Savienības tiesību pārākums prasa, lai valsts tiesām būtu pilnvaras nepiemērot tādu Konstitucionālās tiesas nolēmumu, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, neradot valsts tiesnešu disciplināratbildības iestāšanās risku. Ar Savienības tiesībām netiek pieļauta tādas Konstitucionālās tiesas judikatūras piemērošana, kuras rezultātā tiek atcelti spriedumi, kurus pasludinājuši it kā nepareizi izveidoti iztiesāšanas sastāvi, ciktāl šāda atcelšana apvienojumā ar valsts tiesību normām noilguma jomā rada sistēmisku nesodāmības risku par nodarījumiem, kas izpaužas kā krāpšana lielā apmērā. Spriedums Euro Box Promotion u.c., 2021. gada 21. decembris, C‑357/19 u.c.
Prejudiciālā nolēmuma lietā, kur jautājumu bija iesniegusi Ungārijas tiesa, Tiesa lēma par Ungārijas tiesiskā regulējuma saderību ar Savienības direktīvu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Tā kā Ungārijas Augstākā tiesa šo lūgumu Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu bija atzinusi par prettiesisku, Tiesa turklāt atkārtoti apstiprināja, ka valsts tiesu un Tiesas sadarbības sistēmai ir pretrunā tas, ka valsts augstākā tiesa konstatē, ka zemākas instances tiesas iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir prettiesisks. Turklāt Savienības tiesībām ir pretrunā fakts, ka pret valsts tiesnesi tiek ierosināta disciplinārlieta, jo tas ir vērsies Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu: šāda procedūra var atturēt visas valsts tiesas iesniegt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, un tas varētu apdraudēt Savienības tiesību vienveidīgu piemērošanu. Spriedums IS, 2021. gada 23. novembris, C‑564/19
Konkurence
ES Vispārējā tiesa – Nodrošināt Savienības tiesību ievērošanu iestādēs
Skat. YouTube video
Eiropas Savienība piemēro noteikumus brīvas konkurences aizsardzībai. Darbības, kuru mērķis ir traucēt, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, ir aizliegtas. Precīzāk, Savienības tiesībās ir aizliegti atsevišķi nolīgumi vai informācijas apmaiņa starp uzņēmumu un tā konkurentiem, kam varētu būt šāds mērķis vai ietekme, kā arī dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ko uzņēmums veic konkrētā tirgū. Vienlaikus Regulas par koncentrācijas kontroli mērķis ir izvairīties no tā, ka uzņēmumu iegūšana vai apvienošanās rada vai pastiprina dominējošo stāvokli.
Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas lēmumu par naudas soda – kopā aptuveni 254 miljoni EUR – noteikšanu vairākiem Japānas uzņēmumiem, jo tie dažādos laikposmos no 1998. līdz 2012. gadam bija piedalījušies aizliegtā vienošanās darbībā alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru tirgū – šīs sastāvdaļas tiek izmantotas gandrīz visos elektronikas izstrādājumos, piemēram, personālajos datoros un planšetēs. Spriedumi NEC/Komisija u.c., 2021. gada 29. septembris, T‑341/18 u.c.
Vispārējā tiesa noraidīja starptautiskas kabeļu un telesakaru sabiedrības Altice Europe prasību par Komisijas lēmumu, ar kuru tai saistībā ar PT Portugal iegādi tika noteikts naudas sods kopā 124,5 miljonu EUR apmērā. Komisija pārmeta Altice Europe, pirmkārt, ka tā nebija izpildījusi pienākumu paziņot par koncentrāciju, kā arī, otrkārt, nebija ievērojusi aizliegumu veikt koncentrāciju pirms paziņošanas Komisijai un pirms atļaujas saņemšanas no tās. Tomēr Vispārējā tiesa lika samazināt naudas soda apmēru par 6,22 miljoniem EUR daļā, kas attiecas uz pienākuma paziņot par koncentrāciju neizpildi. Spriedums Altice Europe/Komisija, 2021. gada 22. septembris, T‑425/18
Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas lēmumus, ar kuriem tika atļauti koncentrācijas darījumi, kas attiecas uz noteiktu grupas Air Berlin aktīvu iegādi, kuru īstenojušas attiecīgi easyJet un Lufthansa sabiedrības. Tā noraidīja prasību, kuru bija cēlusi abu sabiedrību, kas piedalījās koncentrācijas darījumā, konkurente – aviosabiedrība Polskie Linie Lotnicze “LOT”, īpaši uzsverot, ka Komisija var noteikt konkrētos tirgus, atsaucoties uz pilsētu pāri no izlidošanas vai uz galamērķa punktiem lidostās, kurām bija piesaistītas Air Berlin laika nišas, tā vietā, lai individuāli izvērtētu katru no tirgiem, kuros piedalījušās Air Berlin un attiecīgi Lufthansa un easyJet. Spriedums Polskie Linie Lotnicze “LOT”/Komisija, 2021. gada 20. oktobris, T 240/18 un T‑296/18
Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas lēmumu, ar kuru tika konstatēta Google dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kurš savās vispārējo rezultātu lapās deva priekšroku savam salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumam, izmantojot izdevīgu attēlojumu un novietojumu, salīdzinājumā ar konkurējošiem salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumiem. Vispārējā tiesa apstiprināja arī naudas soda apmēru, kuru Komisija bija noteikusi 2,42 miljardu EUR apmērā, tostarp 523,5 miljoni EUR Google tika noteikti solidāri ar tā mātesuzņēmumu Alphabet. Spriedums Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), 2021. gada 10. novembris, T‑612/17
Laikposmā no 1997. līdz 1999. gadam sabiedrība Sumal iegādājās divus kravas automobiļus no Mercedes Benz Trucks España (“MBTE”), kas ir Daimler grupas meitasuzņēmums, kura mātesuzņēmums ir Daimler AG. Ar 2016. gada lēmumu Eiropas Komisija konstatēja, ka Daimler AG ir pārkāpis Savienības tiesību normas, ar kurām ir aizliegts slēgt aizliegtas vienošanās, laikposmā no 1997. gada janvāra līdz 2011. gada janvārim noslēdzot nolīgumus ar četrpadsmit citiem Eiropas kravas automobiļu ražotājiem par cenu noteikšanu un kravas automobiļu bruto cenu paaugstināšanu Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Pēc šī lēmuma Sumal pret MBTE cēla prasību par zaudējumu atlīdzību par zaudējumiem, kas izriet no šīs aizliegtās vienošanās. Tiesa nosprieda, ka no mātesuzņēmuma izdarītā Savienības konkurences tiesību pārkāpuma cietušais var prasīt minētajam meitasuzņēmumam atlīdzināt no tā izrietošos zaudējumus, tomēr tam ir jāpierāda, ka abi uzņēmumi pārkāpuma brīdī veidoja ekonomisku vienību un ka meitasuzņēmums darbojas pārkāpuma skartajā tirgū. Spriedums Sumal, 2021. gada 6. oktobris, C‑882/19
Vide
Floras un faunas aizsardzība, gaisa, augsnes un ūdens piesārņojums, kā arī ar bīstamām vielām saistītie riski ir izaicinājumi, kuriem Eiropas Savienība stājas pretim, pieņemot stingrus noteikumus.
Saistībā ar Komisijas celtu prasību sakarā ar pienākumu neizpildi Tiesa nosprieda, ka Spānijai bija jāņem vērā nelikumīga ūdens ieguve un ūdens ieguve, kas ir paredzēta pilsētu ūdensapgādei, novērtējot Donjanas apgabala (Spānija), kurā atrodas Eiropā vislielākā aizsargājamā dabas teritorija, gruntsūdeņu ieguvi. Turklāt šī dalībvalsts nebija veikusi atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no traucējumiem aizsargātajām dzīvotnēm, kas atrodas šajā dabas parkā. Spriedums Komisija/Spānija, 2021. gada 24. jūnijs, C‑559/19
Ar jaunajiem noteikumiem, kurus Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2019. gadā, tika aizliegta zveja, izmantojot elektrisko strāvu. Nīderlande lūdza Tiesu atcelt šos noteikumus, tostarp norādot, ka Savienības likumdevējs nav balstījies uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem par vides ekoloģisko ietekmi saistībā ar jūrasmēles izmantošanu Ziemeļjūrā. Tiesa noraidīja šo prasību un apstiprināja šo noteikumu spēkā esamību: Savienības likumdevējam ir plaša rīcības brīvība šajā jomā un tam nav pienākuma pamatot savu likumdošanas izvēli vienīgi ar zinātniskiem un tehniskiem atzinumiem. Spriedums Nīderlande/Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments, 2021. gada 15. aprīlis, C‑733/19
Saistībā ar atļauju veikt medības, izmantojot “putnu” līmi, Tiesa uzskatīja, ka dalībvalsts (šajā gadījumā – Francija) nevar atļaut izmantot tādu putnu sagūstīšanas metodi, kura izraisa nejaušas sagūstīšanas gadījumus, ja tie attiecīgajām sugām var nodarīt kaitējumu, kas nav nebūtisks. Tas, ka kāda metode ir tradicionāla, pats par sevi nav pietiekami, lai izslēgtu jebkuru citu pieņemamu alternatīvu risinājumu. Tiesa precizēja Putnu direktīvā ietvertos nosacījumus, kas ļauj atkāpties no aizlieguma izmantot dažas aizsargājamo putnu sagūstīšanas metodes. Spriedums One Voice un Ligue pour la protection des oiseaux (LPO)/Ministre de la Transition écologique et solidaire, 2021. gada 17. marts, C‑900/19
Saistībā ar prasību sakarā ar pienākumu neizpildi, kuru Komisija bija cēlusi pret Ungāriju par sistemātisku un turpinātu mikrodaļiņu PM10 robežlielumu pārsniegšanu, Tiesa nosprieda, ka šī dalībvalsts ir pārkāpusi Savienības tiesību normas par apkārtējā gaisa kvalitāti un nav izpildījusi pienākumu visā tās teritorijā nodrošināt, pirmkārt, to, lai tiktu ievērots mikrodaļiņām PM10 noteiktais dienas robežlielums un, otrkārt, lai šī robežlieluma pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks. Spriedums Komisija/Ungārija, 2021. gada 3. februāris, C‑637/18
Tiesa nosprieda, ka laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam Vācija nav ievērojusi Direktīvu par gaisa kvalitāti, jo ir sistemātiski un turpināti pārsniegusi slāpekļa dioksīda (NO2) robežlielumus. Vācija arī nebija izpildījusi pienākumu laikus veikt atbilstošos pasākumus, lai pārsnieguma laiks attiecīgajās zonās būtu pēc iespējas īsāks. Spriedums Komisija/Vācija, 2021. gada 3. jūnijs, C‑635/18
Iestādes
Abām Savienības tiesām ir jāpārbauda, vai Savienības iestāžu un struktūru akti (vai konkrētu aktu nepieņemšana) atbilst Savienības tiesībām. Tādējādi Tiesa un Vispārējā tiesa garantē attiecīgo personu tiesību aizsardzību tiesā, ja Savienības līmenī pieņemti lēmumi šīs personas skar tieši un individuāli. Savukārt vienīgi valsts tiesu kompetencē ir pārbaudīt valsts iestāžu tiesību aktu tiesiskumu no valsts tiesību viedokļa.
Vispārējā tiesa atcēla Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) lēmumu nesniegt daļēju piekļuvi galīgajam ziņojumam par tā izmeklēšanu saistībā ar ielu apgaismojuma projektiem, kurus Ungārijā ar Savienības finansiālu atbalstu bija īstenojusi sabiedrība Élios. Tā kā Ungārijas iestādes jau bija izbeigušas valsts mēroga izmeklēšanu saistībā ar šo ziņojumu, arī mērķis aizsargāt izmeklēšanas darbības vairs neattaisno atteikumu piekļūt pieprasītajam dokumentam. Spriedums Homoki/Komisija, 2021. gada 1. septembris, T‑517/19
Tiesa atcēla Padomes lēmumus saistībā ar Visaptveroša un pastiprināta partnerības nolīguma, kas 2017. gada 26. novembrī tika parakstīts ar Armēniju, piemērošanu. Tā nosprieda – lai gan partnerības nolīgumā ir saskatāmas atsevišķas saiknes ar kopējo ārpolitikas un drošības politiku, tajā ietvertie un ar šo politiku saistītie elementi vai nodomu deklarācijas nav pietiekamas, lai veidotu autonomu šī nolīguma sastāvdaļu, kas var būt pamats Padomes akta sadalīšanai divos atsevišķos lēmumos. Šāda sadalīšana tostarp izraisītu vienprātīga balsojuma noteikuma izmantošanu vienam no attiecīgajiem tiesību aktiem un kvalificēta balsu vairākuma izmantošanu otram. Spriedums Komisija/Padome, 2021. gada 2. septembris, C‑180/20
Vispārējā tiesa noraidīja Rumānijas prasību par Komisijas lēmumu reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) priekšlikumu “Kohēzijas politika reģionu vienlīdzībai un reģionālo kultūru ilgtspējai”. Tā pirmo reizi sprieda par Komisijas lēmuma reģistrēt šādu priekšlikumu apstrīdamību. Šis EPI priekšlikums Komisijā tika iesniegts 2013. gadā, un tā sākotnēji to noraidīja ar pamatojumu, ka acīmredzami ārpus Komisijas pilnvaru robežām ir iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu, lai īstenotu Līgumus. Tiesa atcēla Komisijas lēmumu, bet tā pēcāk ar 2019. gada 30. aprīļa lēmumu reģistrēja strīdīgo EPI priekšlikumu. Spriedums Rumānija/Komisija, 2021. gada 10. novembris, T‑495/19
Vispārējā tiesa lēma par termiņa sākuma noteikšanu prasības celšanai par lēmumu, kas attiecas uz personu, kurai ir piemērojami Eiropas Civildienesta noteikumi, gadījumā, kad ir notikusi neveiksmīga paziņošana ar ierakstītu vēstuli. Tā kā nav noteikumu, kas regulētu prasības celšanas termiņa sākuma aprēķināšanu gadījumā, kad ierakstīta vēstule ar parakstu par saņemšanu netiek izņemta, lietās, kurām piemērojami minētie Civildienesta noteikumi, Vispārējā tiesa turklāt atgādināja, ka tiesiskā drošība un nepieciešamība novērst jebkāda veida diskrimināciju vai patvaļīgu attieksmi pareizā tiesvedībā neļauj piemērot prezumpciju par paziņošanu dienā, kad beidzas uz prasītāja dzīvesvietu adresētās ierakstītās vēstules glabāšanas termiņš. Visbeidzot, Vispārējā tiesa nosprieda – tā kā lēmums tika paziņots ar elektroniskā pasta vēstuli (kuras saņemšanu adresāts nekavējoties apstiprināja), tad termiņš prasības celšanai sākas no paziņošanas brīža. Spriedums Barata/Parlaments, 2021. gada 3. marts, T‑723/18
Lietā starp Moldovas Republiku un kādu Ukrainas sabiedrību Tiesai tika uzdots jautājums par prasījuma, kurš izriet no elektroenerģijas pārdošanas līguma, kvalificēšanu par “ieguldījumu” Enerģētikas hartas nolīguma (EHN) izpratnē. Tā nosprieda – tas, ka EHN slēdzējpuses uzņēmums ir ieguvis no elektroenerģijas piegādes līguma, kurš nav saistīts ar ieguldījumiem, izrietošu prasījumu, kas trešās valsts, kura nav minētā nolīguma slēdzējpuse, uzņēmumam ir pret citu šī paša nolīguma slēdzējpuses valsts uzņēmumu, nav “ieguldījums” EHN izpratnē. Prasījumu, kas izriet no vienkārša elektroenerģijas pārdošanas līguma, nevar uzskatīt par piešķirtu saimnieciskās darbības veikšanai enerģētikas nozarē. No tā izriet, ka vienkāršs elektroenerģijas piegādes līgums, ko šajā gadījumā īsteno citi saimnieciskās darbības subjekti, ir komercdarījums, kurš kā tāds nav ieguldījums. Spriedums Moldova/Komstroy, 2021. gada 2. septembris, C‑741/19
Atzinumā, kas tika sniegts pēc Eiropas Parlamenta lūguma, Tiesa norādīja, ka Līgumos Padomei nav aizliegts pirms tāda lēmuma pieņemšanas, ar kuru Savienība noslēdz Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (tā sauktā Stambulas konvencija), sagaidīt dalībvalstu “savstarpēju vienošanos”, bet Padome nevar grozīt šīs konvencijas noslēgšanas procedūru, pakārtojot to nosacījumam, ka iepriekš ir konstatēta šāda “savstarpēja vienošanās”. Tiesa precizēja atbilstošo materiālo juridisko pamatu, lai pieņemtu Padomes aktu par tās Stambulas konvencijas daļas noslēgšanu, par ko ir paredzētā vienošanās. Tā arī precizēja, ka akts par noslēgšanu var tikt sadalīts divos atsevišķos lēmumos, ja ir konstatēta objektīva vajadzība. Atzinums Stambulas konvencija, 2021. gada 6. oktobris, 1/19
Nodokļi
Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, Eiropas Savienība ir saskaņojusi atsevišķus netiešos nodokļus, piemēram, akcīzes nodokli par energoproduktiem. Tādējādi, nosakot minimālo nodokļa likmi tostarp degvielai, Savienības direktīvas mērķis ir samazināt atšķirības starp valstu nodokļu likmēm. Turklāt pat tiešajiem nodokļiem, kuriem ir piemērojams dalībvalstu kompetences princips, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodoklim, ir jāievēro tādi Eiropas Savienības pamatnoteikumi kā valsts atbalsta aizliegums. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī šajā gadā tika pasludināti spriedumi saistībā ar atsevišķu dalībvalstu iepriekšējiem nodokļu lēmumiem (tax ruling), ar kuriem daudznacionāliem uzņēmumiem tika piemērots īpašs nodokļu režīms, kuru Komisija uzskatīja par nesaderīgu ar šādu aizliegumu.
Saistībā ar Komisijas celtu prasību sakarā ar pienākumu neizpildi Tiesa konstatēja, ka, atbrīvojot no akcīzes nodokļa degvielu privāti fraktētiem atpūtas kuģiem, Itālija ir pārkāpusi Savienības tiesības. Savienības direktīvā, kurā ir paredzēta minimālā nodokļu likme degvielai, atbrīvojumu ir atļauts piešķirt vienīgi tad, ja galalietotājs kuģi izmanto komerciāliem mērķiem. Tam, ka fraktētājam fraktēšana ir komercdarbība, šajā ziņā nav nozīmes. Spriedums Komisija/Itālija, 2021. gada 16. septembris, C‑341/20
Izskatot Luksemburgas un Amazon celto prasību, Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru Luksemburga laikposmā no 2006. līdz 2014. gadam Amazon EU, kas tolaik bija Amazon pārdošanas centrs visai Eiropai un kura juridiskā adrese ir Luksemburgā, esot piešķīrusi Savienības tiesībām neatbilstošu valsts atbalstu, kas tai, izmantojot iepriekšējus nodokļu lēmumus (tax rulings), ļāva maksāt ievērojami mazākus nodokļus nekā citiem uzņēmumiem. Komisija uzskatīja, ka Luksemburgai jāatgūst no Amazon nepamatotie nodokļu atvieglojumi aptuveni 250 miljonu EUR apmērā, pieskaitot procentus. Spriedumā Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija nav pietiekami pierādījusi, ka Amazon EU ar nodokli apliekamie ienākumi būtu tikuši mākslīgi samazināti, novērtējot par augstu honorāra apmēru, kuru tā maksāja citam Amazon grupas uzņēmumam par noteiktu tā intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu. Spriedums Luksemburga un Amazon/Komisija, 2021. gada 12. maijs, T‑816/17 u.c.
Vispārējā tiesa noraidīja prasību, kuru bija cēlusi Luksemburga un elektroenerģijas piegādātājs Engie par lēmumu, ar kuru Komisija bija konstatējusi, ka Luksemburga bija piešķīrusi EngieSavienības tiesībām neatbilstošu valsts atbalstu, ar iepriekšēju nodokļu lēmumu (tax rulings) palīdzību ļaujot divām šīs grupas sabiedrībām, kuras ir reģistrētas Luksemburgā, izvairīties no nodokļa samaksas par gandrīz visu to peļņu. Komisija uzskatīja, ka Luksemburgai jāatgūst aptuveni 120 miljoni EUR nesamaksāto nodokļu, pieskaitot procentus. Spriedumā, ar kuru tika apstiprināts šis lēmums, Vispārējā tiesa uzsvēra, ka Luksemburga bija atteikusies konstatēt Engie pieļautu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, lai gan visi kritēriji bija izpildīti. Spriedums Luksemburga u.c./Komisija, 2021. gada 12. maijs, T 516/18 u.c.
Intelektuālais īpašums
Tiesa un Vispārējā tiesa nodrošina tā tiesiskā regulējuma interpretāciju un piemērošanu, kuru Savienība ir pieņēmusi, lai aizsargātu intelektuālo darbu ekskluzīvo tiesību kopumu. Turklāt intelektuālā īpašuma (autortiesības) un rūpnieciskā īpašuma (preču zīmju tiesības, dizainparaugu aizsardzība, patentu tiesības) aizsardzība uzlabo uzņēmumu konkurētspēju, veicinot radošumam un inovācijām labvēlīgu vidi.
Prāvā starp sabiedrību Lego un kādu Vācijas sabiedrību Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) kļūdaini atzina par spēkā neesošu būvklucīša noLEGOrotaļu būvkomplekta dizainparaugu. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka EUIPO vajadzēja veikt atbilstošu atkāpju no Regulas par Kopienas dizainparaugiem vērtējumu, ņemot vērā visas attiecīgā dizainparauga izskata iezīmes. Vispārējā tiesa atgādināja, ka dizainparaugu nevar atzīt par spēkā neesošu, ja vismaz vienu no tā iezīmēm nenosaka šī ražojuma tehniskā funkcija. Spriedums Lego A/S/EUIPO un Delta Sport Handelskontor GmbH, 2021. gada 24. marts, T‑515/19
Vispārējā tiesa atzina trīsdimensiju preču zīmes lūpukrāsas flakona formā spēkā esamību. Šādi rīkodamās, tā atcēla Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) lēmumu, ar kuru tika noraidīts sākotnējais šī apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums lūpukrāsas apzīmējumam. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka pieprasītajai preču zīmei ir atšķirtspēja, jo tā būtiski atšķiras no lūpukrāsu nozares noteikumiem un paražām tādēļ, ka flakonam ir noapaļota, nevis vertikāla un cilindriska forma. Spriedums Guerlain, 2021. gada 14. jūlijs, T‑488/20
Vispārējā tiesa nosprieda, ka audiodatni, kas ietver skaņu, kura rodas, atverot dzēriena skārdeni, un kurai seko klusums un dzirkstīšana, nevar reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi tostarp attiecībā uz dzērieniem, jo tai nav atšķirtspējas. Tādējādi Vispārējā tiesa piekrīt EUIPO nostājai un atgādina, ka skaņas apzīmējumam ir jābūt atšķirtspējai, lai patērētājs to varētu uztvert kā preču zīmi, nevis kā funkcionāla rakstura elementu vai norādi bez pašām raksturīgajām īpašībām. Spriedums Ardagh Metal Beverage Holdings, 2021. gada 7. jūlijs, T‑668/19
Vispārējā tiesa noraidīja sabiedrības Chanel prasību pret sabiedrības Huawei iesniegtu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO), pamatojoties uz to, ka aplūkotās grafiskās preču zīmes nav līdzīgas, un nosprieda, ka preču zīmes ir jāsalīdzina tādas, kādas tās ir tikušas reģistrētas vai pieprasītas, nemainot to orientāciju. Vispārējā tiesa norādīja – tas, ka katrā no aplūkotajām preču zīmēm vienkārši ir divi savstarpēji saistīti elementi, preču zīmes nepadara par līdzīgām, pat ja tām abām ir ģeometriska apļa pamatforma, kas aptver šos elementus. Spriedums Chanel SAS, 2021. gada 21. aprīlis, T‑44/20
Vispārējā tiesa lēma par iespēju Lielbritānijas advokātam pārstāvēt lietas dalībnieku tiesvedībā Vispārējā tiesā saistībā ar prasību par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) lēmumu. Vispārējā tiesa atgādināja divus kumulatīvos nosacījumus, lai persona būtu tiesīga pārstāvēt lietas dalībniekus (kuri nav dalībvalstis vai Savienības iestādes) Savienības tiesās: pirmkārt, tai ir jābūt advokāta statusam un, otrkārt, tai ir jābūt tiesīgai praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses. Prasība tika celta pēc 2020. gada 31. decembra, kad beidzās pārejas periods pirms Apvienotās Karalistes galīgas izstāšanās no Savienības, un neattiecas ne uz vienu no Izstāšanās līgumā paredzētajiem gadījumiem, kad advokāts, kurš ir tiesīgs praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās un kurš nav pierādījis, ka viņam ir tiesības praktizēt dalībvalsts vai citas EEZ līguma līgumslēdzējas puses valsts tiesā, var pārstāvēt lietas dalībnieku Savienības tiesās. Līdz ar to prasība tika atzīta par nepieņemamu. Rīkojums Daimler/EUIPO, 2021. gada 7. decembris, T‑422/21
Tiesa nosprieda, ka, ja autortiesību īpašnieks ir veicis vai uzdevis veikt ierobežojošus pasākumus pret kadrēšanu (framing), darba iegulšana trešās personas tīmekļvietnē, izmantojot šo tehniku, ir šī darba publiskošana jaunai sabiedrībai. Attiecībā uz šo izziņošanu sabiedrībai ir jāsaņem autortiesību īpašnieka atļauja. Spriedums VG Bild Kunst, 2021. gada 9. marts, C‑392/19
Saistībā ar sistēmu, kas bija spēkā pirms tās, kura tika ieviesta ar jauno 2019. gada Direktīvu par autortiesībām, Tiesa precizēja nosacījumus, kādos var rasties tiešsaistes platformu (šajā gadījumā YouTube un Cyando) atbildība. Tā nosprieda, ka šādu platformu apsaimniekotāji principā paši neveic ar autortiesībām aizsargāta satura, kuru tiešsaistē nelikumīgi izvietojuši to lietotāji, izziņošanu sabiedrībai. Tomēr viņu atbildību var radīt izziņošana, pārkāpjot autortiesības, ja papildus vienkāršai platformu nodrošināšanai tiek veicināta sabiedrības piekļuve šim saturam. Spriedums YouTube u.c., 2021. gada 22. jūnijs, C‑682/18
Šajā lietā klientu sabiedrības Telenet klientu interneta pieslēgumi tika izmantoti, lai kopīgotu sabiedrības Mircom katalogā ietilpstošās filmas vienādranga (peer to peer) tīklā. Tiesa nosprieda, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka tiesību aizsardzība var attaisnot to, ka tiek veikta lietotāju IP adrešu sistemātiska reģistrācija un viņu vārdu un pasta adrešu paziņošana īpašniekam vai trešai personai, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzību. Tomēr intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka lūgums sniegt informāciju nedrīkst būt ļaunprātīgs un tam ir jābūt pamatotam un samērīgam. Spriedums M.I.C.M., 2021. gada 17. jūnijs, C‑597/19
Tapu bāru īpašnieks Spānijā izmantoja apzīmēju “CHAMPANILLO” savu uzņēmumu apzīmējumam un reklāmai. Reklāmās tika attēlotas divas ar dzirkstošu dzērienu pildītas glāzes. Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne (CIVC) – organizācija, kas rūpējas par šampanieša ražotāju interesēm, vēlējās aizliegt jēdziena “champanillo” (kas spāņu valodā nozīmē “mazs šampanietis”) lietošanu, pamatojoties uz to, ka šī apzīmējuma lietošana ir uzskatāma par aizsargātā cilmes vietas nosaukuma (ACVN) “Champagne” aizskārumu. Tiesa precizēja, ka ar ACVN aptvertās preces tiek aizsargātas pret aizliegtām darbībām, kas ir saistītas gan ar precēm, gan pakalpojumiem. Spriedums Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, 2021. gada 9. septembris, C‑783/19
Personas datu aizsardzība
Eiropas Savienībā ir tiesiskais regulējums, kas ir stabils un saskaņots pamats personas datu aizsardzībai neatkarīgi no to vākšanas veida un konteksta (iepirkšanās tiešsaistē, bankas aizdevumi, darba meklējumi, valsts iestāžu informācijas pieprasījumi). Šie noteikumi ir piemērojami personām vai valsts un privātajām organizācijām, kas ir reģistrētas Savienībā vai ārpus tās, tostarp uzņēmumiem, kas piedāvā preces vai pakalpojumus, piemēram, Facebook vai Amazon, ja tie pieprasa vai atkārtoti izmanto Savienības pilsoņu personas datus.
2021. gadā Tiesa vairākkārt ir lēmusi par pienākumiem, kas izriet no šo datu vākšanas un apstrādes, ko tostarp veic valsts iestādes un privāti uzņēmumi.
Tiesa nosprieda, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru ceļu satiksmes drošības iestādei ir noteikts pienākums darīt sabiedrībai pieejamus datus par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri reģistrēti vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ir pretrunā Savienības tiesībām. Tā faktiski uzskatīja, ka nav pierādīta šādas sistēmas nepieciešamība ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Lieta attiecās uz Latvijas tiesisko regulējumu ceļu satiksmes jomā, kurā bija paredzēts, ka informācija par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri reģistrēti transportlīdzekļu vadītājiem, ir vispārpieejama un to izpauž ikvienai personai, kura to pieprasa – un tai nav jāpierāda konkrēta interese iegūt šādu informāciju. Spriedums Latvijas Republikas Saeima, 2021. gada 22. jūnijs, C‑439/19
Tiesa nosprieda, ka piekļuve kriminālizmeklēšanas nolūkā visiem elektronisko komunikāciju datiem par datu plūsmu vai atrašanās vietu, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par lietotāju privāto dzīvi, ir atļauta tikai, lai cīnītos pret smagu noziedzību vai novērstu nopietnus draudus sabiedrības drošībai. Savienības tiesībām turklāt ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru prokuratūrai ir piešķirta kompetence atļaut valsts iestādei piekļūt šiem datiem, lai veiktu kriminālizmeklēšanu. Spriedums H. K./Prokuratuur, 2021. gada 2. marts, C‑746/18
Spriedumā, kas tika pasludināts lietā par personas datu aizsardzību, kurā bija iesaistīta sabiedrība Facebook Ireland, Tiesa precizēja nosacījumus valsts uzraudzības iestāžu pilnvaru īstenošanai attiecībā uz datu pārrobežu apstrādi, norādot, ka ar dažiem nosacījumiem šāda iestāde var vērst dalībvalsts tiesu iestāžu uzmanību uz jebkuru iespējamu Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pārkāpumu, pat ja tā attiecībā uz minēto apstrādi nav vadošā iestāde. Tiesa arī uzskatīja – tā kā Facebook Ireland nebija pietiekami informējis interneta lietotājus par to, ka tiek vākta un izmantota ar viņiem saistīta informācija, viņu piekrišana šādai datu apstrādei nebija spēkā. Spriedums Facebook Ireland u.c., 2021. gada 15. jūnijs, C‑645/19
Patērētāju tiesību aizsardzība
Patērētāju tiesību veicināšana, viņu labklājība un labsajūta ir Savienības politikas izstrādes pamatvērtības. Tiesa uzrauga patērētāju aizsargājošu noteikumu piemērošanu, lai nodrošinātu viņu veselības, drošības, kā arī viņu ekonomisko un juridisko interešu aizsardzību, neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi dzīvo, ceļo vai iepērkas.
Tiesa: Eiropas Savienības patērētāju tiesību nodrošināšana
Skat. YouTube video
Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, saskaņā ar kuru depozīta maksas neiekasēšana par dzērienu iepakojumiem, ko Vācijas pierobežas veikali pārdod klientiem, kuru domicils ir Dānijā, nav valsts atbalsts. Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka nav izpildīts nosacījums par valsts līdzekļiem. Spriedums Dansk Erhverv/Komisija, 2021. gada 9. jūnijs, T‑47/19
Tiesa aizliedza pievienot aļģes Lithothamnium calcareum (litotamns) bioloģisko pārtikas produktu, piemēram, bioloģisko dzērienu uz rīsu un sojas bāzes, pārstrādē, lai tos bagātinātu ar kalciju, un atgādināja, ka Savienības tiesībās ir paredzēti stingri noteikumi attiecībā uz minerālvielu, piemēram, kalcija, pievienošanu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā. Šo aļģu pulvera kā lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskās sastāvdaļas izmantošana faktiski nozīmētu, ka šo pārtikas produktu ražotājiem tiktu atļauts apiet šos noteikumus. Spriedums Natumi GmbH/Land Nordrhein-Westfalen, 2021. gada 29. aprīlis, C‑815/19
Tiesa nosprieda, ka lidojuma novirzīšana uz lidostu, kas atrodas netālu no sākotnēji paredzētās lidostas, pati par sevi nerada tiesības uz vienotas likmes kompensāciju. Turpretī tā norādīja, ka aviosabiedrībai pēc savas iniciatīvas ir jāpiedāvā pasažierim segt izmaksas par transportu uz sākotnēji paredzēto galamērķa lidostu vai, attiecīgā gadījumā, citu tuvumā esošu vietu, par ko ir panākta vienošanās ar šo pasažieri. Lai pārvadātājam nerastos pienākums izmaksāt kompensāciju pasažieriem ielidošanas ilgas kavēšanās gadījumā, tas var atsaukties uz ārkārtas apstākli, kas neietekmē kavēto lidojumu, bet gan iepriekšējo lidojumu, kuru viņš veic ar to pašu lidmašīnu. Spriedums WZ/Austrian Airlines AG, 2021. gada 22. aprīlis, C‑826/19
Tiesa uzskatīja, ka gaisa pārvadātāja darbinieku arodbiedrības organizēts streiks, lai tostarp panāktu atalgojuma paaugstināšanu, nav uzskatāms par “ārkārtējiem apstākļiem”, kas aviosabiedrību atbrīvotu no tās pienākuma izmaksāt kompensāciju lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā. Tas, ka tiek noraidīta šāda kvalifikācija attiecībā uz šādu streiku, kurš ir organizēts, ievērojot valsts tiesiskajā regulējumā minētos nosacījumus, neapdraud ne gaisa pārvadātāja darījumdarbības brīvību, ne tā tiesības uz īpašumu vai tiesības uz kolektīvām sarunām. Spriedums Airhelp Ltd/Scandinavian Airlines System SAS, 2021. gada 23. marts, C‑28/20
Tiesa nosprieda, ka eurozonas dalībvalsts var noteikt, ka tās valsts pārvaldei ir pienākums pieņemt maksājumus skaidrā naudā. Tomēr tā norādīja, ka dalībvalsts var arī ierobežot šādu maksājumu veikšanas iespējas sabiedrības interešu apsvērumu labad, īpaši tad, ja maksājumi skaidrā naudā var radīt pārvaldei nesaprātīgas izmaksas ļoti lielā maksātāju skaita dēļ. Tā arī precizēja, ka pienākumu pieņemt banknotes var ierobežot sabiedrības interešu apsvērumu dēļ, ja šie ierobežojumi ir samērīgi ar sasniedzamo sabiedrības interesēm kalpojošo mērķi, kas it īpaši nozīmē, ka maksātājiem ir pieejami citi tiesiski līdzekļi naudas parādu segšanai. Spriedums Johannes Dietrich un Norbert Häring/Hessischer Rundfunk, 2021. gada 26. janvāris, C‑422/219 un C‑423/19
Tiesa nosprieda, ka Ungārijas tiesiskais regulējums, ar kuru ir aizliegts atcelt ārvalstu valūtā izteiktu aizdevumu, pamatojoties uz to, ka tajā ir ietverts negodīgs noteikums par maiņas kursa starpību, šķiet saderīgs ar Savienības tiesībām, ja šis tiesiskais regulējums ļauj atjaunot tiesisko un faktisko situāciju, kādā atrastos patērētājs, ja šāda negodīga noteikuma nebūtu bijis, pat tad, ja līguma atcelšana būtu bijusi izdevīgāka patērētājam. Turklāt attiecīgā patērētāja paustā griba nevar prevalēt pār valsts tiesas veikto vērtējumu jautājumā par to, vai Ungārijas valsts tiesiskais regulējums faktiski ļauj atjaunot šī patērētāja tiesisko un faktisko situāciju. Spriedums OTP Jelzálogbank u.c., 2021. gada 2. septembris, C‑932/19
Lietā, kurā Īrijas kuģošanas sabiedrībai Irish Ferries 2018. gadā bija jāatceļ visa braucienu sezona, jo jauna kuģa piegādes kavēšanās dēļ tā nevarēja izmantot aizstājošo kuģi, Tiesa precizēja vairākas tiesību normas par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem (atcelšana, kompensācija, biļešu cena utt.). Tā tostarp uzskatīja, ka maršruta maiņas un kompensācijas pienākumi pārvadājumu pakalpojuma atcelšanas gadījumā ir samērīgi ar šajā jomā piemērojamās regulas mērķi. Spriedums Irish Ferries, 2021. gada 2. septembris, C‑570/19
Tiesa lēma par tā sauktā “nulles tarifa” izvēles tarifu internetam. Runa ir par komercpraksi, ar kuru piekļuves sniedzējs piemēro “nulles tarifu” vai izdevīgāku tarifu visai vai daļai no datu plūsmas, kas saistīta ar lietojumprogrammu vai konkrētu lietojumprogrammu kategoriju, kuru piedāvā minētā piekļuves sniedzēja partneri. Tiesa nosprieda, ka šādi izvēles tarifi, kā arī joslas platuma, piesaistes izmantošanas vai viesabonēšanas ierobežojumi, kas izriet no šādas izvēles aktivizēšanas, ir pretrunā Regulai par piekļuvi atvērtam internetam. Spriedums Vodafone un Telekom Deutschland, 2021. gada 2. septembris, C‑854/19 u.c.
Ģimenes tiesības
Eiropas Savienībā ir radīti kopīgi noteikumi ģimenes tiesību jomā, lai Eiropas pilsoņi savu tiesību izmantošanā netiktu traucēti tādēļ, ka viņi dzīvo dažādās Savienības dalībvalstīs, vai tādēļ, ka viņi savas dzīves laikā ir pārcēlušies uz dzīvi citā dalībvalstī.
Noteikumi par pārrobežu strīdiem starp bērniem un viņu vecākiem ir ietverti Briseles IIa regulā, kas ir stūrakmens tiesu sadarbībai Savienībā laulības lietās un lietās par vecāku atbildību.
Tiesa lēma par starptautiskas bērnu nolaupīšanas aspektiem lietā par pieteikumu par irāņu pāra bērna, kurš tika aizvests uz Somiju, atpakaļatdošanu Zviedrijā. Tā uzskatīja, ka bērna aizvešana (vai nenogādāšana atpakaļ) nav prettiesiska, ja viens no vecākiem bez otra vecāka atļaujas ir aizvedis bērnu no viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts uz citu Savienības dalībvalsti pēc tam, kad imigrācijas jautājumos kompetentā dzīvesvietas valsts iestāde ir uzskatījusi, ka minētā vecāka un bērna patvēruma pieteikumi ir jāizskata šajā otrajā dalībvalstī. Spriedums A, 2021. gada 2. augusts, C‑262/21
Izskatīšanai Tiesā tika nodota lieta par nepilngadīgu bērnu, kurš ir Savienības pilsonis un kura uzņēmējas dalībvalsts izdotā dzimšanas apliecībā kā viņa vecāki ir norādītas divas viena dzimuma personas. Tā nosprieda, ka tās dalībvalsts, kuras valstspiederīgais ir bērns, pienākums ir izsniegt viņam personas apliecību vai pasi, nepieprasot, lai šīs valsts iestādes vispirms izdod dzimšanas apliecību. Šai dalībvalstij ir arī pienākums atzīt uzņēmējas dalībvalsts izdotu dokumentu, lai minētais bērns kopā ar katru no abām šīm personām varētu īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Savienības teritorijā. Spriedums Stolichna obshtina, rayon “Pancharevo“, 2021. gada 14. decembris, C‑490/20
Sociālais nodrošinājums
Eiropas Savienības tiesību normu mērķis ir koordinēt sociālā nodrošinājuma valsts sistēmas, lai nodrošinātu, ka personas, kuras apmetas uz dzīvi citā Savienības dalībvalstī, nezaudē savu sociālo nodrošinājumu (piemēram, tiesības uz pensiju un veselības aprūpi), un lai tās vienmēr zinātu, kuras valsts tiesību normas uz tām attiecas. Citiem vārdiem, nevienai personai, kura īsteno savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropā, nevar tikt nodarīts kaitējums, salīdzinājumā ar personu, kura vienmēr ir uzturējusies un strādājusi vienā dalībvalstī. Šādā tiesību normu un principu kontekstā Tiesas mērķis ir garantēt Eiropas pilsoņu sociālo nodrošinājumu, to saskaņojot ar uzņēmējas dalībvalsts finanšu aizsardzību.
Lietā par pilsonību un dalību valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā Tiesa ekonomiski neaktīviem Savienības pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts, atzina tiesības tikt iekļautiem uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā. Tomēr tā norādīja, ka šādai iekļaušanai ne vienmēr ir jābūt bezmaksas. Spriedums A (Valsts veselības aprūpe), 2021. gada 15. jūlijs, C‑535/19
Saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības Lielbritānijas tiesiskajā regulējumā Savienības pilsoņiem tika noteikta jauna sistēma, saskaņā ar kuru uzturēšanās tiesību piešķiršana nav pakārtota nosacījumam par līdzekļiem. Turpretī ar to Savienības pilsoņiem tiek liegti sociālās palīdzības pabalsti, saukti par “vispārējo kredītu”. Tiesa uzskatīja, ka šis tiesiskais regulējums ir saderīgs ar Savienības tiesībās garantēto vienlīdzīgas attieksmes principu. Tomēr kompetentajām valsts iestādēm ir jāpārbauda, vai atteikums piešķirt šādus sociālās palīdzības pabalstus nepakļauj Savienības pilsoni un viņa bērnus viņu pamattiesību pārkāpuma riskam, it īpaši attiecībā uz cilvēka cieņas ievērošanu. Spriedums The Department for Communities in Northern Ireland, 2021. gada 15. jūlijs, C‑709/20
Tiesa precizēja kritērijus, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu, vai pagaidu darba aģentūra parasti tās dalībvalsts teritorijā, kurā tā ir reģistrēta, veic “būtiskas darbības, nevis tās, kuras saistītas tikai ar iekšējo pārvaldību”. Tiesas ieskatā, lai varētu uzskatīt, ka pagaidu darba aģentūra “parasti veic savas darbības” kādā dalībvalstī, tai ir jāveic būtiska daļa no darbībām darbinieku nodrošināšanā lietotājuzņēmumiem, kuri ir reģistrēti un veic savas darbības šīs dalībvalsts teritorijā. Ar darbinieku atlasi un pieņemšanu darbā dalībvalstī, kurā ir reģistrēta pagaidu darba aģentūra, nepietiek, lai varētu uzskatīt, ka šī aģentūra tajā veic “būtiskas darbības”. Spriedums Team Power Europe, 2021. gada 3. jūnijs, C‑784/19
Vienlīdzīga attieksme
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir nostiprināta visu indivīdu kā cilvēku, darba ņēmēju, pilsoņu vai tiesvedības dalībnieku vienlīdzība likuma priekšā. Konkrētāk, ar Direktīvu 2000/78 tiek nodrošināta kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, kā arī aizsardzība pret diskrimināciju reliģijas, uzskatu, vecuma, invaliditātes vai seksuālās orientācijas dēļ šajās jomās. Tiesa ir izskatījusi vairākas lietas saistībā ar iespējamiem tiešas vai netiešas diskriminācijas gadījumiem, uzsverot atbilstošu samērīguma principa ievērošanu starp ieviesto noteikumu mērķi un vienlīdzīgas attieksmes principu.
2021. gada jūlijā Tiesa par Savienības tiesībām pretrunā esošu atzina dalībvalsts tiesisko regulējumu, ar ko bija paredzēta pilnīga neiespējamība saglabāt amatā ieslodzījuma vietas ierēdni, kura dzirde neatbilst skaņas uztveres minimālajiem sliekšņiem, neļaujot pārbaudīt, vai viņš var pildīt savus pienākumus. Tiesa uzskatīja, ka ar šādu tiesisko regulējumu ir radīta tieša diskriminācija invaliditātes dēļ. Spriedums Tartu Vangla, 2021. gada 15. jūlijs, C‑795/19
Divas lietas attiecās uz musulmaņu reliģiskās piederības darba ņēmējām, kuras bija izlēmušas darba vietā nēsāt plīvuru kā reliģisko simbolu. Tiesa uzskatīja, ka darba devēja noteikts aizliegums darba vietā nēsāt jebkādas formas redzamas politiskās, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības zīmes var tikt attaisnots ar darba devēja nepieciešamību prezentēt sevi klientiem neitrālā veidā vai novērst sociālos konfliktus. Tomēr, saskaņojot attiecīgās tiesības, valsts tiesas var ņemt vērā to dalībvalstij raksturīgo kontekstu un it īpaši labvēlīgākas valsts tiesību normas attiecībā uz reliģijas brīvības aizsardzību. Spriedums WABE un MH Müller Handel, 2021. gada 15. jūlijs, C‑804/18 un C‑341/19
Valsts atbalsts un Covid-19
2020. gada jūnijā Portugāle paziņoja Komisijai par valsts atbalstu, kas izpaužas kā aizdevuma līgums, kura maksimālais apmērs ir 1,2 miljardi EUR, aviosabiedrībai Transportes Aereos Portugueses SGPS SA, kas ir TAP Air Portugal mātesuzņēmums un kuram pilnībā pieder tās akcijas. Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu Covid-19 pandēmijas kontekstā, pamatojoties uz to, ka šis lēmums nav pienācīgi pamatots. Tomēr šī paša konteksta dēļ atcelšanas sekas tika atliktas līdz brīdim, kad Komisija būs pieņēmusi jaunu lēmumu. Spriedums Ryanair DAC/Komisija (TAP – Covid-19), 2021. gada 19. maijs, T‑465/20
2020. gada aprīlī Vācija paziņoja Komisijai par individuālo atbalstu aviosabiedrībai Condor Flugdienst GmbH, kas izpaužas kā divi aizdevumi 550 miljonu EUR apmērā, kuram piemērojama valsts garantija un subsidētas procentu likmes. Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru apstiprināts atbalsts, nepietiekama pamatojuma dēļ. Tomēr, ņemot vērā ekonomisko un sociālo kontekstu, ko raksturo Covid-19 pandēmija, tā apturēja atcelšanas sekas līdz brīdim, kad Komisija būs pieņēmusi jaunu lēmumu. Spriedums Ryanair/Komisija (Condor - Covid-19), 2021. gada 9. jūnijs, T‑665/20
Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Zviedrijas īstenotā atbalsta shēma, kas izpaužas kā aizdevumu garantijas aviosabiedrībām ar Zviedrijas darbības licenci, lai kompensētu smagus traucējumus šīs dalībvalsts tautsaimniecībai Covid-19 pandēmijas laikā, ir saderīga ar Savienības tiesībām. Konkrētāk, šī shēma attiecas uz aviosabiedrībām, kurām 2020. gada 1. janvārī bija licence komercdarbībai gaisa pārvadājumu nozarē, izņemot aviosabiedrības, kuras veic neregulārus lidojumus. Spriedums Ryanair DAC/Komisija, 2021. gada 17. februāris, T‑238/20
Vispārējā tiesa apstiprināja Francijas īstenoto valsts atbalstu nodokļu moratorija veidā sabiedrībām, kurām ir Francijas licence. Šo atbalsta shēmu, kas skar civilās aviācijas nodokli un solidaritātes nodokli attiecībā uz aviobiļetēm, kuri jāmaksā ik mēnesi laikposmā no 2020. gada marta līdz decembrim, Vispārējā tiesa atzina par atbilstošu tam, lai kompensētu Covid-19 pandēmijas radītos ekonomiskos zaudējumus, un tā nerada diskrimināciju, kas būtu pretrunā Savienības tiesībām. Spriedums Ryanair DAC/Komisija, 2021. gada 17. februāris, T‑259/20
Vispārējā tiesa apstiprināja atbalstu, kas izpaužas kā divas atjaunojamas kredītlīnijas, katra no tām ar maksimālo apmēru 1,5 miljardi Zviedrijas kronu (SEK), kuru Zviedrija un Dānija īstenoja sabiedrības SAS labā, lai novērstu kaitējumu, kas radies saistībā ar Covid-19 pandēmijas dēļ pieņemtajiem ierobežojumiem, atceļot vai pārplānojot lidojumus. Tā uzskatīja – tā kā SAS pieder būtiski lielāka tirgus daļa salīdzinājumā ar tās tuvāko konkurentu šajās abās dalībvalstīs, aplūkotais atbalsts nav prettiesiska diskriminācija. Spriedumi Ryanair DAC/Komisija, 2021. gada 14. aprīlis, T‑378/20 un T‑379/20
Vispārējā tiesa nosprieda, ka ar Savienības tiesībām ir saderīga garantija, kuru Somija piešķīrusi aviosabiedrībai Finnair un kuras mērķis ir no pensiju fonda saņemt aizdevumu 600 miljonu EUR apmērā tās apgrozāmā kapitāla Covid-19 pandēmijas radīto vajadzību apmierināšanai. Garantija bija nepieciešama, jo Finnair draudēja maksātnespēja pēkšņa tās aktivitātes krituma dēļ un nespējas apmierināt savas likviditātes vajadzības kredītu tirgos dēļ. Spriedums Ryanair DAC/Komisija, 2021. gada 14. aprīlis, T‑388/20
Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas lēmumu, ar kuru tika atļauts Spānijas īstenots atbalsta fonds, lai nodrošinātu tādu nefinanšu uzņēmumu maksātspēju, kuru galvenais darbības centrs ir Spānijā, kuriem ir sistēmiska vai stratēģiska nozīme valsts ekonomikā un kuri ir saskārušies ar pagaidu grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Tā uzsvēra, ka attiecīgais pasākums, kurš ir paredzēts rekapitalizācijas pasākumu veikšanai un kura budžets ir 10 miljardi EUR, neapšaubāmi ir valsts atbalsta shēma, tomēr ir samērīgs un nediskriminējošs. Spriedums Ryanair DAC/Komisija, 2021. gada 19. maijs, T‑628/20
Valsts atbalsts
Subsīdiju, kuras dalībvalstis piešķir saimnieciskās darbības subjektiem, saderības ar Savienības tiesībām pārbaudei var būt nepieciešams sarežģīts un padziļināts to apstākļu izvērtējums, kuri valsts iestādēm ir likuši iejaukties konkurencē. 2021. gadā Tiesa un Vispārējā tiesa vairākās lietās par būtisku ekonomisko ietekmi pārbaudīja Savienības tiesību valsts atbalsta jomā ievērošanas uzrauga – Komisijas – veikto vērtējumu par šiem valsts pasākumiem.
Subsīdiju, kuras dalībvalstis piešķir saimnieciskās darbības subjektiem, saderības ar Savienības tiesībām pārbaudei var būt nepieciešams sarežģīts un padziļināts to apstākļu izvērtējums, kuri valsts iestādēm ir likuši iejaukties konkurencē. 2021. gadā Tiesa un Vispārējā tiesa vairākās lietās par būtisku ekonomisko ietekmi pārbaudīja Savienības tiesību valsts atbalsta jomā ievērošanas uzrauga – Komisijas – veikto vērtējumu par šiem valsts pasākumiem. Spriedums Ja zum Nürburgring u.c./Komisija, 2021. gada 2. septembris, C‑647/19 P u.c.
Komisija vairākos lēmumos bija konstatējusi, ka šķīrējtiesas nolēmums, ar kuru Grieķijas alumīnija ražotājam Mytilinaios ir noteikts, iespējams, preferenciāls elektroenerģijas tarifs, kas tam ir jāmaksā DEI (Grieķijas elektroenerģijas ražotājs un piegādātājs), faktiski neietver priekšrocību piešķiršanu. Vispārējā tiesa atcēla šos lēmumus, uzskatot, ka Komisijai esot vajadzējis rūpīgi, pietiekami un pilnīgi izvērtēt iespējamu valsts atbalsta Mytilinaios, kas piešķirts ar šķīrējtiesas nolēmumu, esamību un šai sakarā veikt sarežģītu ekonomisku un tehnisku izvērtējumu. Spriedums DEI/Komisija, 2021. gada 22. septembris, T‑639/14 u.c.
Zvejnieku kooperatīvs un zvejas kuģu īpašnieki iesniedza prasības par Komisijas lēmumu necelt iebildumus par atbalstu saistībā ar pirmo atkrastes vēja parku izveidi Francijā. Vispārējā tiesa konstatēja, ka šīm personām nebija tiesību celt šādas prasības, jo, pirmkārt, tās nekonkurē ar šo vēja parku apsaimniekotājiem un, otrkārt, tās nav pierādījušas, ka aplūkotais atbalsts var konkrēti ietekmēt to situāciju. Spriedums CAPA u.c./Komisija, 2021. gada 15. septembris, T‑777/19
Sociālās tiesības
2021. gadā Tiesai bija jāinterpretē Savienības tiesības sociālās politikas jomā, tostarp saistībā ar darba nosacījumiem un darba ņēmēju sociālo palīdzību. Savienības likumdevējs šajā ziņā ir paredzējis minimālos noteikumus, kuri dalībvalstīm ir jāievēro. Tādējādi darba laika organizēšanas jomā Savienības tiesībās ir noteiktas minimālās veselības un drošības prasības, ļaujot darba ņēmējiem izmantot minimālos atpūtas laikus. Lai nodrošinātu līdzsvaru starp profesionālo dzīvi, privāto dzīvi un ģimenes dzīvi, tajās ir paredzēti arī noteikumi bērna kopšanas atvaļinājuma jomā. Visbeidzot, ar tām tiek organizēta sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija, nodrošinot principa par vienlīdzīgu attieksmi īstenošanu šajā jomā visiem Savienības darba ņēmējiem. Visbeidzot, Tiesai bija jāprecizē darba ņēmēju, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, piekļuves valsts pabalstiem nosacījumi.
Atbildot uz Rumānijas tiesas uzdotu jautājumu par Direktīvas par darba laika organizēšanu interpretāciju, Tiesa analizēja ekspertu situāciju, kurus Academia de Studii Economice din Bucureşti (Bukarestes Ekonomikas zinātņu akadēmija (ASE)) bija pieņēmusi darbā uz vairāku darba līgumu pamata, kur dažas dienas ar astoņām darba stundām, kas bija nostrādātas parastajā darba laikā, bija summētas ar darba stundām, kuras bija nostrādātas kāda projekta vai projektu ietvaros. Tiesa norādīja – ja darba ņēmējs ar vienu un to pašu darba devēju ir noslēdzis vairākus darba līgumus, minimālais ikdienas atpūtas laiks attiecas uz visiem līgumiem kopā, nevis uz katru no līgumiem atsevišķi. Spriedums Academia de Studii Economice din Bucureşti/Organismul Intermediar pentru Programul Operaţional Capital Uman – Ministerul Educaţiei Naţionale, 2021. gada 17. marts, C‑585/19
Prāvā starp bijušo Slovēnijas armijas instruktoru un Aizsardzības ministriju par atlīdzību par viņa dežūrām Tiesa precizēja gadījumus, kuros Direktīva par darba laika organizēšanu nav piemērojama militārpersonu veiktajām darbībām. Šai direktīvai nav pretrunā tas, ka dežūras laikposms, kad militārpersonai ir jāuzturas kazarmās, kurās tā ir norīkota, tur neveicot faktisku darbu, netiek atalgots tāpat kā dežūras laikposms, kad tā faktiski veic darbu. Spriedums Ministrstvo za obrambo, 2021. gada 15. jūlijs, C‑742/19
Luksemburgas tiesas iesniegtā prejudiciālā nolēmuma lietā Tiesa interpretēja Direktīvu par pārskatīto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Tā norādīja, ka dalībvalsts tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu nevar pakārtot vecāka nodarbinātībai bērna piedzimšanas brīdī vai bērna adopcijas brīdī. Šī dalībvalsts savukārt var pieprasīt, lai šis vecāks būtu ticis nepārtraukti nodarbināts vismaz divpadsmit mēnešus tieši pirms šī bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma. Spriedums XI/Caisse pour l’avenir des enfants, 2021. gada 25. februāris, C‑129/20
Itālijā vairākiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko transponēta Savienības direktīva, iegūta vienota darba atļauja, tika atteikts piešķirt bērna piedzimšanas pabalstu un maternitātes pabalstu, pamatojoties uz to, ka šīm personām nav pastāvīgā iedzīvotāja statusa. Tiesa, kurā vērsās Corte costituzionale (Konstitucionālā tiesa, Itālija), nosprieda, ka šiem trešo valstu pilsoņiem ir tiesības saņemt šādus Itālijas tiesiskajā regulējumā paredzētos pabalstus. Spriedums O. D. u.c./Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS), 2021. gada 2. septembris, C‑350/20
Banku savienība
Banku savienība ir būtiska Ekonomikas un monetārās savienības sastāvdaļa, kas tika izveidota, reaģējot uz 2008. gada finanšu krīzi, kā arī uz valsts parāda krīzi, kas vēlāk radās eurozonā. Banku savienības mērķis ir nodrošināt, lai eurozonas un plašāk – Eiropas Savienības – banku nozare būtu stabila, droša un uzticama, un tādējādi tā veicina vispārējo finanšu stabilitāti, to, lai bankas varētu stāties pretim finanšu krīzēm un lai tiktu rasts risinājums banku maksātnespējai, neizmantojot Savienības nodokļu maksātāju naudu, kā arī mazinot tās sekas Savienības ekonomikā. Eurozonas dalībvalstis ietilpst banku savienībā, un tās, kuras nav šīs savienības dalībnieces, var tajā piedalīties, cieši sadarbodamās ar Eiropas Centrālo banku. Tiesai un Vispārējai tiesai regulāri ir jāizskata jautājumi saistībā ar banku savienību.
2018. gada jūnijā Latvijas prokuratūra pret Latvijas Bankas prezidentu cēla apsūdzību par dažādiem ar kukuļņemšanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šis prezidents, būdams šādā statusā, bija arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Ģenerālpadomes un Padomes loceklis. Ņemot vērā šo specifiku, Latvijas tiesa, kura izskatīja lietu, jautāja, vai attiecīgajai personai var būt imunitāte saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, ar kuru Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem ir piešķirta imunitāte pret tiesvedību attiecībā uz visām darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus. Tiesa nosprieda – ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka veiktās darbības dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, imunitāte nav piemērojama. Krāpšanas, kukuļņemšanas vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nodarījumi nav uzskatāmi par darbībām, kuras centrālās bankas vadītājs būtu veicis, pildot savus amata pienākumus. Spriedums LG Ģenerālprokuratūra, 2021. gada 30. novembris, C‑3/20
2016. gadā Eiropas Banku iestāde (EBI) izdeva Pamatnostādnes par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumiem banku mazumtirdzniecības produktiem. Ar tās tīmekļvietnē ievietotu paziņojumu Autorité de contrôle prudentiel et de résolution (Prudenciālās uzraudzības un noregulējuma iestāde (ACPR), Francija) paziņoja, ka tā ievēro šīs pamatnostādnes, tādējādi tās padarot piemērojamas visām tās uzraudzītajām finanšu iestādēm. Fédération bancaire française (Francijas Banku federācija (FBF )) lūdza Francijas Conseil d’État (Valsts padome) atcelt paziņojumu, uzskatot, ka izdot šādas pamatnostādnes nav EBI kompetencē. Conseil d’État vērsās Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par pieejamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, lai nodrošinātu strīdīgo pamatnostādņu tiesiskuma pārbaudi un to spēkā esamību. Tiesa norādīja, ka prejudiciālā nolēmuma procedūru var izmantot, lai pārbaudītu šo spēkā esamību, un ka šajā gadījumā pamatnostādnes ir spēkā. Spriedums FBF, 2021. gada 15. jūlijs, C‑911/19
Ierobežojoši pasākumi un ārpolitika
Ierobežojoši pasākumi jeb “sankcijas” ir būtisks Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) instruments. Tās tiek izmantotas saistībā ar globālu un integrētu darbību, kas tostarp ietver politisku dialogu. Savienība tās izmanto it īpaši, lai aizsargātu Savienības vērtības, pamatintereses un drošību, kā arī novērstu konfliktus un nostiprinātu starptautisko drošību. Sankciju nolūks faktiski ir radīt izmaiņas politikā vai to personu vai organizāciju, uz kurām tās attiecas, rīcībā, lai veicinātu KĀDP mērķus.
“Sekundārās sankcijas” balstās uz ASV valdības spēju izmantot savas finanšu sistēmas pārākumu, lai piespiestu ārvalstu organizācijas atteikties no darījumu, turklāt likumīgu, veikšanas ar sankcionētajām personām. Savienības tiesībās šīm organizācijām ir aizliegts pakļauties šīm sankcijām, ja vien Eiropas Komisija nav devusi atļauju gadījumā, kad ārvalsts tiesību aktu neievērošana smagi kaitētu šo organizāciju interesēm. Deutsche Telekom vienpusēji, bez pamatojuma un bez Komisijas atļaujas uzteica pakalpojumu sniegšanas līgumus, kas bija saistoši Irānas valdībai piederošās Irānas bankas Melli Vācijas meitasuzņēmumam. Tiesa nosprieda, ka uz Savienības tiesībās noteikto aizliegumu pakļauties sekundārajām sankcijām, ko Amerikas Savienotās Valstis noteikušas attiecībā pret Irānu, var atsaukties civilprocesā, pat ja Amerikas Savienoto Valstu iestāde nav izdevusi konkrētu pieprasījumu vai norādījumu. Līdz ar to Vācijas tiesai, kurā vērsās Irānas banka, ir jālīdzsvaro šī aizlieguma mērķis un iespēja, ka Deutsche Telekom tiks radīti ekonomiski zaudējumi, kā arī šo zaudējumu mērogs gadījumā, ja šis uzņēmums nevarētu izbeigt savas darījumattiecības ar šo banku. Spriedums Bank Melli Iran, 2021. gada 21. decembris, C‑124/20
Ņemot vērā stāvokļa pasliktināšanos cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas jomā, Eiropas Savienības Padome 2017. gadā pieņēma ierobežojošus pasākumus pret Venecuēlu. Tālab tā lūdza Vispārējo tiesu atcelt šos pasākumus, tomēr Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Venecuēlai nav tiesību celt prasību par šādu regulu. Tiesa, kurā tika iesniegta apelācijas sūdzība, turpretī nosprieda, ka šai valstij tomēr ir tiesības celt prasību par regulu, ar kuru attiecībā uz to ir ieviesti ierobežojoši pasākumi, un līdz ar to nodeva lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā atcelšanas prasību izskatītu pēc būtības. Spriedums Venecuēla/Padome, 2021. gada 22. jūnijs, C‑872/19
Eiropas krimināltiesību telpa
Eiropas krimināltiesību telpā ir vērojami vairāki virzieni: tiesu nolēmumu savstarpēja atzīšana, dalībvalstu krimināltiesību tuvināšana, integrētu sadarbības dalībnieku izveide un, visbeidzot, starptautiskās sadarbības stiprināšana šajā jomā. Tādēļ Eiropas Savienības izvirzītā mērķa kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu rezultātā ir atcelta izdošana starp dalībvalstīm un tā ir aizstāta ar nodošanas sistēmu starp tiesu iestādēm. Eiropas apcietināšanas orderis ir pirmā konkrētā izpausme krimināltiesību jomā, kas ir savstarpējas atzīšanas princips un kas ir dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbības stūrakmens. Arestēt un nodot personu, kas tiek meklēta citā dalībvalstī, lai veiktu kriminālvajāšanu vai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai drošības līdzekli, ir dalībvalsts tiesas lēmums. Attiecībā uz lēmumiem par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi ir jāveic pietiekamas kontroles valsts līmenī; dažkārt rodas interpretācijas grūtības, tādēļ Tiesa tiek lūgta novērst šīs grūtības.
Lietā, kas attiecās uz tāda Eiropas apcietināšanas ordera izpildi Īrijā, kuru Apvienotā Karaliste bija izdevusi pirms izstāšanās no Eiropas Savienības, Tiesa nosprieda, ka noteikumi par Eiropas apcietināšanas ordera režīmu attiecībā uz Apvienoto Karalisti, kas ir paredzēti Izstāšanās līgumā, un par jauno nodošanas mehānismu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp ES un šo trešo valsti ir saistoši Īrijai. Šo noteikumu iekļaušana minētajos nolīgumos to noslēgšanas nolūkā nepamatoja tāda juridiskā pamata pievienošanu, kurš attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, līdz ar to minētajos noteikumos nav ietverta prasība dot Īrijai iespēju izvēlēties tos piemērot vai nepiemērot. Spriedums Governor of Cloverhill Prison u.c., 2021. gada 16. novembris, C‑479/21 PPU
B | Galvenie skaitliskie rādītāji par tiesvedības darbību
Tiesa
Tiesa galvenokārt izskata lietas par:
lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja valsts tiesai ir šaubas par Savienības pieņemta akta interpretāciju vai tā spēkā esamību. Šajā gadījumā valsts tiesa aptur tajā notiekošo tiesvedību un vēršas Tiesā, kura spriež par attiecīgo normu interpretāciju vai spēkā esamību. Saņēmusi Tiesas nolēmumā ietverto skaidrojumu, valsts tiesa var atrisināt tajā izskatāmo strīdu. Lietās, kurās vajadzīga atbilde ļoti īsā termiņā (piemēram, saistībā ar patvērumu, robežkontroli, bērnu nolaupīšanu u.tml.), paredzēta steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība (“PPU”);
apelācijas sūdzībām, kas vērstas pret Vispārējās tiesas pasludinātiem nolēmumiem un ir tiesību aizsardzības līdzekļi, kuru ietvaros Tiesai var atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu;
tiešajām prasībām, kuras galvenokārt vērstas uz to, lai:
panāktu Savienības tiesību akta atcelšanu (“atcelšanas prasība”) vai
konstatētu Savienības tiesībās noteikto dalībvalsts pienākumu neizpildi (“prasība sakarā ar pienākumu neizpildi”). Ja dalībvalsts nepilda spriedumu, ar kuru ir konstatēta pienākumu neizpilde, otras prasības, kas tiek saukta par prasību sakarā ar “divkāršu neizpildi”, iznākumā Tiesa tai var piemērot naudas sodu;
lūgumiem sniegt atzinumu par nolīguma, ko Savienība paredz noslēgt ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, saderību ar Līgumu noteikumiem. Šādu lūgumu var iesniegt dalībvalsts vai kāda Eiropas Savienības iestāde (Parlaments, Padome vai Komisija).
838 ierosinātas lietas
567 no tām 9 PPU prejudiciālā nolēmuma tiesvedības
Dalībvalstis, kuras iesniegušas lielāko lūgumu skaitu Vācija: 106 Bulgārija: 58 Itālija: 46 Rumānija: 38 Austrija: 37
29 tiešās prasības no tām 22 prasības sakarā ar pienākumu neizpildi un 1 prasība sakarā ar “divkāršu neizpildi”
232 apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem
12 juridiskās palīdzības lūgumi
Lietas dalībnieks, kas nespēj segt tiesāšanās izmaksas, var lūgt piešķirt bezmak sas juridisko palīdzību.
772 cases resolved
Preliminary ruling proceedings
547 no tām 9 PPU prejudiciālā nolēmuma tiesvedības
1 113 izskatīšanā esošas lietas 2021. gada 31. decembrī
Galvenās tēmas:
Lauksaimniecība 24
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa 136
Patērētāju tiesību aizsardzība 63
Muitas savienība 17
Vide 45
Pārvietošanās un uzņēmējdarbības brīvība un iekšējais tirgus 77
Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums 49
Sociālās tiesības 64
Valsts atbalsts un konkurence 115
Nodokļi 80
Transports 61
Tiesas locekļi
Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši un 11 ģenerāladvokāti.
Tiesnešus un ģenerāladvokātus amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar komiteju, kurai ir jāsniedz atzinums par attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu piemērotību.
Tiesnešus un ģenerāladvokātus amatā ieceļ uz sešiem gadiem un viņu pilnvaru termiņu var atjaunot. Viņus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuri atbilst prasībām, kādas attiecīgās dalībvalstis izvirza augstākajiem tiesnešu amatiem, vai kuru kompetence ir vispāratzīta.
K. Lenaerts
Tiesas priekšsēdētājs
L. Bay Larsen
Tiesas priekšsēdētāja vietnieks
A. Arabadjiev
1. palātas priekšsēdētājs
A. Prechal
2. palātas priekšsēdētāja
K. Jürimäe
3. palātas priekšsēdētāja
C. Lycourgos
5. palātas priekšsēdētājs
E. Regan
6. palātas priekšsēdētājs
M. Szpunar
pirmais ģenerāladvokāts
S. Rodin
9. palātas priekšsēdētājs
I. Jarukaitis
10. palātas priekšsēdētājs
N. Jääskinen
8. palātas priekšsēdētājs
I. Ziemele
6. palātas priekšsēdētāja
J. Passer
7. palātas priekšsēdētājs
J. Kokott
ģenerāladvokāte
M. Ilešič
tiesnesis
J.-C. Bonichot
tiesnesis
T. von Danwitz
tiesnesis
M. Safjan
tiesnesis
F. Biltgen
tiesnesis
M. Campos Sánchez-Bordona
ģenerāladvokāts
P. G. Xuereb
tiesnesis
N. J. Cardoso da Silva Piçarra
tiesnesis
L. S. Rossi
tiesnese
G. Pitruzzella
ģenerāladvokāts
P. Pikamäe
ģenerāladvokāts
A. Kumin
tiesnesis
N. Wahl
tiesnesis
J. Richard de la Tour
ģenerāladvokāts
A. Rantos
ģenerāladvokāts
D. Gratsias
tiesnesis
M. L. Arastey Sahún
tiesnese
A. M. Collins
ģenerāladvokāts
M. Gavalec
tiesnesis
N. Emiliou
ģenerāladvokāts
Z. Csehi
tiesnesis
O. Spineanu-Matei
tiesnese
T. Ćapeta
ģenerāladvokāte
L. Medina
ģenerāladvokāte
A. Calot Escobar
Tiesas sekretārs
Tiesas sastāvs
(Protokolā kārtība 2021. gada 31. decembrī)
Pirmā rinda, no kreisās:
tiesneši T. von Danwitz un M. Ilešič, palātu priekšsēdētāji J. Passer, N. Jääskinen un I. Jarukaitis, palātas priekšsēdētāja I. Ziemele, ģenerāladvokāte J. Kokott, tiesnesis J. C. Bonichot
Otrā rinda, no kreisās:
tiesneši T. von Danwitz un M. Ilešič, palātu priekšsēdētāji J. Passer, N. Jääskinen un I. Jarukaitis, palātas priekšsēdētāja I. Ziemele, ģenerāladvokāte J. Kokott, tiesnesis J. C. Bonichot
Trešā rinda, no kreisās:
ģenerāladvokāts P. Pikamäe, tiesnese L. S. Rossi, tiesneši P. G. Xuereb, F. Biltgen un M. Safjan, ģenerāladvokāts M. Campos Sánchez Bordona, tiesnesis N. J. Piçarra, ģenerāladvokāts G. Pitruzzella
Ceturtā rinda, no kreisās:
tiesnese M. L. Arastey Sahún, ģenerāladvokāts A. Rantos, tiesneši N. Wahl un A. Kumin, ģenerāladvokāts J. Richard de la Tour, tiesnesis D. Gratsias, ģenerāladvokāts A. M. Collins
Piektā rinda, no kreisās:
ģenerāladvokāte L. Medina, tiesnese O. Spineanu Matei, ģenerāladvokāts N. Emiliou, tiesneši M. Gavalec un Z. Csehi, ģenerāladvokāte T. Ćapeta, Tiesas sekretārs A. Calot Escobar
Vispārējā tiesa
Vispārējā tiesā pirmajā instancē var vērsties ar tiešām prasībām, ko ceļ fiziskas un juridiskas personas (sabiedrības, apvienības u.tml.) un dalībvalstis par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tiesību aktiem, un tiešām prasībām par tāda kaitējuma atlīdzinājumu, kuru nodarījušas iestādes vai to darbinieki. Liela daļa šo strīdu ir ekonomiska rakstura – intelektuālais īpašums (Eiropas Savienības preču zīmes un dizainparaugi), konkurence, valsts atbalsts un banku un finanšu uzraudzība.
Vispārējās tiesas kompetencē ir arī izskatīt strīdus civildienesta jomā starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem.
Vispārējās tiesas nolēmumus var pārsūdzēt Tiesā tikai par tiesību jautājumiem. Lietās, kurās jau veikta dubulta pārbaude (neatkarīgā apelācijas padomē, pēc tam Vispārējā tiesā), Tiesa pieņem apelācijas sūdzību tikai tad, ja šī sūdzība izceļ Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai svarīgu jautājumu.
882 ierosinātas lietas
785 tiešās prasības
no tām: 80 par valsts atbalstu un konkurenci (to skaitā 4 prasības, ko cēlušas dalībvalstis)
308 par intelektuālo un rūpniecisko īpašumu
81 ES civildienesta jomā
316 citas tiešās prasības (to skaitā 11 prasības, ko cēlušas dalībvalstis)
70 juridiskās palīdzības lūgumi
Lietas dalībnieks, kas nespēj segt tiesāšanās izmaksas, var lūgt piešķirt bezmak sas juridisko palīdzību.
951 izskatīta lieta
836 tiešās prasības
no tām 81 par valsts atbalstu un konkurenci
307 par intelektuālo un rūpniecisko īpašumu
128 ES civildienesta jomā
320 citas tiešās prasības
Vidējais tiesvedības ilgums: 17.3 mēneši
Nolēmumu, par kuriem tika iesniegta apelācijas sūdzība Tiesā, īpatsvars: 29%
1 428 izskatīšanā esošas lietas 2021. gada 31. decembrī
Galvenās tēmas:
Piekļuve dokumentiem 44
Lauksaimniecība 23
Konkurence 96
Ekonomikas un monetārā politika 179
Vide 16
Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums 320
Publiskais iepirkums 25
Ierobežojošie pasākumi 51
ES Civildienesta noteikumi 133
Valsts atbalsts 273
Vispārējās tiesas locekļi
Kopš 2019. gada 1. septembra Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sastāvā ir pa diviem tiesnešiem no katras dalībvalsts. Amatā tiesnešus ieceļ dalībvalstis, savstarpēji vienojoties, uz sešiem gadiem – ar iespēju tikt atkārtoti ieceltiem amatā. Tiesneši no sava vidus uz trim gadiem ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kurus var ievēlēt atkārtoti. Amata pienākumus viņi pilda pilnībā objektīvi.
.jpg)
