Jauna posma aizsākums iestādes vēsturē

A | Tiesas sekretāra ievadvārdi

Tiesas sekretārs - iestādes galvenais sekretārs – Tiesas priekšsēdētāja pakļautībā vada administratīvos dienestus.

2021. gads iestādes dienestiem bija 2020. gadā ieviesto jauno metožu konsolidācijas gads, lai nodrošinātu Eiropas tiesiskuma aizsardzības nepārtrauktību un kvalitāti apstākļos, kad joprojām turpinājās pandēmijas krīze, kā arī pielāgošanās spējas, ko tā prasīja gan organizatoriskā, gan individuālā līmenī. Šie sasniegumi tostarp ir lēmumu pieņemšanas procesu dematerializācija un vienkāršošana, darbinieku atbildības palielināšana un jauna līdzsvara radīšana starp darba un privāto dzīvi. Tādējādi Tiesas un Vispārējās tiesas ievērojamie sasniegumi, kā arī Eiropas ombuda Labas pārvaldības balva, kas Tiesai tika piešķirta par projektu “Attālinātās tiesas sēdes” inovāciju/pārveides kategorijā, ir atzinības un motivācijas avots visiem dienestiem turpināt iesākto ceļu.

2021. gads deva arī iespēju paplašināt un paātrināt dienestu darbības pārveidi, tika sākti vairāki strukturāli, uz nākotni vērsti projekti.

Pirmkārt, te jāmin tiesām sniegtā atbalsta palielināšana, jo to (īpaši Tiesas) darba apjoms ir sasniedzis vēl nebijušu līmeni. Tādēļ tiek īstenoti projekti informācijas sistēmu judikatūras jomā izstrādei pētniecības un dokumentu sagatavošanas atspaida nolūkos, un tiešam atbalstam tiesvedības darbībai, kas tiek piedāvāts tiesu locekļu birojiem. Tiek apsvērti arī veidi – it īpaši no tehniskā viedokļa –, kā raitāk iepazīties ar procesuālo rakstu saturu.

Iestāde varēs rēķināties ar digitālo rīku piedāvāto potenciālu. Piemēru netrūkst: dokumentu plūsmas un lēmumu pieņemšanas procesu digitalizācija gan administratīvajā (pabeidzot HAN dokumentu pārvaldības projektu), gan tieslietu jomā (izmantojot integrēto lietu pārvaldības sistēmas projektu SIGA, kas nozīmē ciešu sadarbību starp visiem dienestiem, tiesu kancelejām un tiesu locekļu birojiem). Šie divi projekti paver nozīmīgas iespējas vienkāršot procesus, uzraudzīt procedūras, veikt pētniecību un rast atbalstu darbā ar lietām. Vienlaikus informācijas tehnoloģiju dienesti nodrošina tehnoloģisku uzraudzību un izmēģina dažādus progresīvus tehnoloģijas rīkus – piemēram, tādus, kas ir saistīti gan ar darba vidi, gan ar mākslīgo intelektu.

Otrkārt, Tiesa turpinās pilnībā īstenot savu apņemšanos veicināt daudzvalodību, nodrošinot vērienīgu valodu vijumu un juridiskās dokumentu un mutiskās tulkošanas pakalpojumu kvalitāti. Šī ir pasaulē unikāla zinātība, kas ir jāsaglabā un jāattīsta, izmantojot tehnoloģiju attīstības potenciālu, jo īpaši, lai stātos pretim pieaugošajam darba apjomam. Jēdziens “daudzvalodība” sevī iemieso Tiesas spēju uzrunāt ikkatru tiesvedības dalībnieku un katru pilsoni tā dzimtajā valodā. Šeit jāpiemin ne tikai Savienības tiesu sistēmas pieejamība un leģitimitāte, bet arī Savienības kultūras un valodu daudzveidības saglabāšana kopumā. Tieši tā ir “Daudzvalodības iniciatīvas” būtība, kuru Tiesa īsteno jau vairākus gadus, veicot virkni darbību un pasākumu, uzsverot daudzvalodības vērtību un Tiesas apņemšanos to stiprināt. Daudzvalodības dārzs, kura ierīkošanas darbi sākās šogad, līdztekus citiem turpmākajiem projektiem būs viena no pastāvīgām un redzamām tā izpausmēm.

Treškārt, ir svarīgi vēl vairāk tuvināt Tiesu pilsoņiem, padarot to pieejamāku un atpazīstamāku. Vairāk nekā jebkad agrāk Tiesa tiek aicināta pieņemt lēmumus, kuri politiskā un sociālā aspektā krasi ietekmē dalībvalstis un pilsoņus – ekonomikas un monetārā politika, tiesiskums, patvērums, cīņa pret terorismu, pamattiesības. Šo bieži vien sarežģīto lēmumu visaptverošās sekas prasa komunikāciju un skaidrojumus, lai pilsoņi spētu tos saprast un novērtēt Savienības tiesu būtisko lomu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vērts uzsvērt divus jaunrades projektus.

Šobrīd izstrādē esošam projektam drīzumā būtu jāļauj eksperimentālā kārtā nodrošināt atsevišķu virspalātas tiesas sēžu straumēšanu tīmeklī, tādējādi atklājot jaunu dimensiju tiesas sēdes atklātības principam, kas atbilst mūsdienu tehnoloģijām. Ikviens tiesību zinātņu students, žurnālists, valsts tiesnesis vai ieinteresēts pilsonis, lai kur viņš arī atrastos, varētu apmeklēt Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, nebraukdams uz Luksemburgu, turklāt visās valodās, uz kurām attiecas tiesas sēdē nodrošinātais mutiskais tulkojums. Šī iespēja ļautu visai pasaulei iepazīties ar reālo Tiesas tiesvedības darbību ikdienā.

Turklāt attālināto apmeklējumu projekts, kas tika izmēģināts 2021. gadā ar vidusskolu klasēm vairākās Eiropas valstīs, ļaus dažādot apmeklētāju uzņemšanas piedāvājumu – lielākā daļa Eiropas pilsoņu, kuri paši nevar ierasties Luksemburgā, varēs apmeklēt Tiesu vidē, kas, cik vien iespējams, ir pietuvināta apstākļiem, kādi tiek piedāvāti apmeklētājiem klātienē. Šis jaunievedums novērš ierobežojumus, kas ir saistīti ar ģeogrāfisko attālumu un priekšstatu par Tiesas nepieejamību un kuri var rasties kādai sabiedrības daļai. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību Tiesa virtuāli var būt klātesoša pie visiem dalībvalstu pilsoņiem.

Ceturtkārt un visbeidzot, šos nākotnes plānus papildinās ambicioza cilvēkresursu vadība, kas ir Tiesas cilvēkresursu politikas centrālais elements. Gan privātas un publiskas, gan nacionālas un Eiropas organizācijas cenšas reaģēt uz jauno kontekstu, ko raksturo attālinātā darba attīstība, darbinieku vēlme gūt lielāku neatkarību un jaunāko paaudžu vēlmes. Lai īstenotu projektus, ko Tiesa sev ir izvirzījusi kā svarīgus, tā ir iekļāvusies šajā kustībā, lai, gluži kā līdz šim, varētu paļauties uz apņēmīgiem un talantīgiem darbiniekiem. Tam ir nepieciešama visaptveroša pieeja cilvēkresursu pārvaldībā, sākot no darbā pieņemšanas metodēm līdz darbinieka sagatavošanai, viņam pensionējoties, sākot no prasmju pilnveides, izglītojoties un tālākizglītojoties, darba ēnošanu un darbaudzināšanu, līdz karjeras pārvaldībai un mobilitātes iespējām pašā iestādē un starpiestāžu līmenī. Centienos tuvināties izcilībai Tiesā ir jārada stimulējoši un dinamiski darba apstākļi. Tas nozīmē fundamentālu pieeju, kurai ir jākalpo par negrozāmu, dienestu vadībā pieņemtu vadlīniju pamatu: ar dažādību un iekļaušanu saistīto jautājumu iestrāde visā iestādes dzīvē.

Uz tikšanos nākamgad, kad izvērtēsim bilanci 2022. gadam, kas tiks pavadīts Eiropas Savienības vecākās iestādes – Tiesas – 70. gadadienas zīmē!

Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē tiesneši, kas pārstāv Eiropas Savienības dalībvalstu konstitucionālās tiesas, tikās ar Eiropas Savienības Tiesas locekļiem, lai apspriestu Savienības kopējās tiesību tradīcijas un veidu, kā tās samērot ar dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām un nacionālajām identitātēm. Konferences nosaukums bija “ESavienoti daudzveidībā: starp kopīgām konstitucionālām tradīcijām un nacionālajām identitātēm”. To kopīgi organizēja Latvijas Republikas Satversmes tiesa un Tiesa, un tā notika 2021. gada 2. un 3. septembrī Rīgā, Latvijā. Ideju par kopīgu konferenci, ar kuru tiktu sākts dialogs starp konstitucionālajām tiesām un Tiesu, 2019. gadā izvirzīja Ineta Ziemele, kura tobrīd bija Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja, un to pilnībā atbalstīja Tiesas priekšsēdētājs Koen Lenaerts. Pagāja divi gadi, līdz šī ideja pārtapa realitātē, galvenokārt Covid-19 pandēmijas radīto šķēršļu dēļ.

Īpašā konferences struktūra, kā arī iespēja beidzot tikties klātienē bija ļoti patīkama un pasākumu vērta dinamisku, tāpēc tas bija izdevies gan no organizatoriskā, gan saturiskā viedokļa. Visas pārstāvētās tiesas aktīvi piedalījās atklātās un vaļsirdīgās debatēs, kurās izskanēja izcili viedokļi un secinājumi, kas šobrīd ir publicēti krājumā.

Jau tas vien, ka ir panākta kopīga vienošanās par nepieciešamību sākt šādu dialogu un turpināt to nākotnē, ir ievērojams sasniegums.

Par šo pasākumu izvērsti tika runāts gan nacionālajos, gan starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos medijos (#RigaJusticeConference). Turklāt, lai uzsvērtu dialoga nozīmi, Latvijas Satversmes tiesa ir izziņojusi savu pirmo pieprasījumaudio, sauktu par Tversmi, epizodi, kurā piedalās Tiesas priekšsēdētājs Koen Lenaerts.

Esmu gandarīta, ka man ir iespēja dalīties ar savu pieredzi par Eiropas Tiesnešu forumu, kas notika Luksemburgā 2021. gada 20.–22. novembrī. Foruma programmā bija iekļautas darba sesijas ar ļoti atšķirīgām tēmām, tāpēc es norādīšu uz semināriem, kuros piedalījos personīgi.

Daži no tiesnešu runātāju uzdotajiem un dalībnieku apspriestajiem jautājumiem ir ļoti interesants ieguldījums tiesu darbības īstenošanā. Īpaši vēlos pieminēt pārdomas, kas radās saistībā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta nozīmi un tā tvērumu, inter alia, no tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un taisnīgas tiesas viedokļa. Forumā tika sniegts visaptverošs pārskats par Tiesas judikatūras attīstību saistībā ar šo priekšrakstu un juridisko pamatu, ko tā ir izmantojusi nesenākajā judikatūrā no 2018. gada (skat. lietu C‑64/16 Associação Sindical dos Juízes Portugueses). Šajos spriedumos vairākas Līguma par Eiropas Savienību (LES) normas, piemēram, norma, saskaņā ar kuru “dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības” (19. panta 1. punkts), kā arī norma par Savienības vērtībām, tostarp tiesiskuma principu (2. pants), lojālas sadarbības principu starp dalībvalstīm (4. panta 3. punkts) un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumiem (6. un 13. pants), tika kombinētas ar Hartas 47. pantu. Mēs visi, Eiropas tiesneši – tiesneši, kas esam iesaistīti Savienības tiesību radīšanā, varējām gūt noderīgas atziņas par Hartas 47. panta noteikumu piemērošanu valsts līmenī.

Vēl viens jautājums, kas Forumā 2021 tika izvērsti apspriests, bija tiesu neatkarības jēdziens, kas skar ne tikai ikkatras Savienības dalībvalsts tiesu organizāciju, bet arī ikkatru šo valstu tiesu sistēmai piederīgo personu. Tādējādi tika atgādināts, ka nepietiek ar to, ka tiesu iestāde ir izveidota ar likumu, bet ir arī jānodrošina, ka tai nav organiskas vai funkcionālas saiknes ar pilnvarām, kuras tai ir jāuzrauga. Kā piemērs tika pētīts kāds Eiropas apcietināšanas orderis: Tiesa noteica, ka dalībvalstu savstarpējas atzīšanas un savstarpējas uzticēšanās principus var ierobežot izņēmuma apstākļos, un tas nozīmē, ka prioritāri ir jāizvērtē, vai valstī, kura pieprasa personas nodošanu no citas valsts, nav tādas tiesu sistēmas, kurā ir trūkumi tiesu neatkarības principa aspektā. Šī ļoti noderīgā un ļoti praktiskā diskusija ļaus valstu tiesnešiem kliedēt šaubas, kas aizvien biežāk rodas lēmumu pieņemšanā.

Tika apspriesti arī mūsu profesijas īstenošanas nosacījumi, atsaucoties uz mūsu pienākumu būt objektīviem, kā arī uz mūsu tiesībām tikt pasargātiem no ārēja spiediena. Tika izteikti komentāri par virkni likumdošanas pasākumu vairākās dalībvalstīs, kas ietekmē tiesnešu karjeru, kā, piemēram, disciplinārlietas vai noteikumi par tiesnešu atbildību, kas neatbilst Savienības tiesību principiem.

Visbeidzot, pateicoties Forumam 2021, bija iespēja piedalīties virspalātas tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, kas notika lietā tieši par kādas dalībvalsts pieņemto disciplināro noteikumu attiecībā uz tiesnešiem saderību ar Savienības tiesībām. Visiem Foruma 2021 dalībniekiem šī praktiskā nodarbība Savienības tiesībās ļāva iepazīt Savienības tieslietu sistēmas darbību, it īpaši pateicoties jautājumiem, ko lietas dalībnieku pārstāvjiem uzdeva virspalātas locekļi. Viņu jautājumos atspoguļojās juridiskās argumentācijas process, kas jāievēro, lai atrisinātu tik sarežģītu problēmu.

Piedalīšanās Forumā 2021 bija ļoti vērtīga. Tur iegūtās zināšanas man palīdzēja izgaismot dažādus juridiskus jēdzienus, kas ir ļoti noderīgi manā ikdienas darbā, kurā es novēroju, kā Tiesas judikatūras nozīme aizvien aug. Forumu 2021 es atstāju ar lielu gandarījuma sajūtu, ka esmu daļa no tādas Eiropas Savienības, kurā ir spēkā tiesību normas, kas pieļauj dažādu personu un valstu miermīlīgu līdzāspastāvēšanu, un ka man ir bijusi iespēja būt plecu pie pleca ar to tiesu iestādi, kura, interpretējot un piemērojot tiesību aktus, palīdz mums attīstīt Savienības pilsonības ideju.

Forums 2021 bija izcili noorganizēts, un tas bija tieslietu nozares profesionāļu viedokļu apmaiņas un tikšanās brīdis, kurā bija jūtama liela tuvība un draudzība starp dalībniekiem un iestādes locekļiem, kuri bija cieši iesaistīti šī pasākuma veiksmīgā norisē.

Veselības krīze, kas iezīmēja 2020. un 2021. gadu, ņemot vērā grūtības, ko tā radīja Eiropas Savienības pilsoņiem, it īpaši pārvietošanās jomā, lika Tiesai pastiprināt uz sabiedrību vērstos pasākumus. Tāpēc krīze bija noteicošais faktors jaunu saziņas veidu ieviešanai un paātrināja pirms pandēmijas sākto projektu pabeigšanu. Tiesa īsteno atvērtības politiku pret pilsoņiem, lai viņi labāk pārzinātu savas tiesības, izmantojot abu tiesu iestāžu judikatūru. Šī politika tika pastiprināta, gan izmantojot tradicionālos saziņas līdzekļus, gan ieviešot jaunus piedāvājumus sabiedrībai.

2020. gadā ieviestās attālinātās tiesas sēdes ar nolūku nodrošināt Eiropas tiesiskuma aizsardzības nepārtrauktību, ir daudzgadīga inovācija, par kuru iestāde 2021. gadā saņēma Eiropas ombuda Labas pārvaldības balvu, kas piešķirta par izcilību inovācijas vai pārveides jomā. 2021. gadā videokonferences tika izmantotas 131 tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai Vispārējā tiesā un Tiesā. Šīs attālinātās tiesas sēdes ir pavērušas iespēju īstermiņā pārraidīt tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

2021. gadā ievērojami pieauga paziņojumu presei skaits, kuru nolūks ir informēt žurnālistus un praktiķus par Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumiem, tiklīdz tie ir pieņemti, lai par tiem uzzinātu sabiedrība. 2021. gadā tika publicēts 231 paziņojums presei un, ņemot vērā visas tīmekļvietnē pieejamās un korespondentiem nosūtītās valodu versijas – pavisam 3206 paziņojumi presei. Saziņas direkcijas preses dienesta darbinieki pielika pūles un zināšanas spriedumu, rīkojumu un secinājumu, kā arī izskatīšanā esošo lietu skaidrošanai, vienlaikus vairojot kontaktus ar žurnālistiem dalībvalstīs, lai sniegtu viņiem informāciju no pirmavotiem, veicinātu viņu informētību par svarīgām lietām un skaidrotu, kā tiesas ir lēmušas par lietās izvirzītajiem juridiskajiem jautājumiem.

Preses dienesta darbinieki izplatīja 601 informatīvo vēstuli, galvenokārt žurnālistiem, kā arī juristiem, un nosūtīja 630 “ātros vēstījumus” par lietām, par kurām netika publicēti paziņojumi presei. Turklāt attiecībā uz lūgumiem sniegt konkrētu informāciju par iestādes darbību vai lietām 2021. gadā tika saņemtas un apstrādātas 12 538 elektroniskā pasta vēstules un 7182 telefona zvani (katra pieteikuma iesniedzēja valodā) un, ievērojot piemērojamo tiesisko regulējumu, Tiesa apmierināja 110 lūgumus par piekļuvi administratīvajiem dokumentiem un vēsturiskajiem arhīviem.

Tiesa, kura kopš 2013. gada darbojas Twitter, turpināja izmantot šo platformu, lai informētu plašu sabiedrības daļu, izmantojot divus kontus – vienu franču un otru angļu valodā, kuriem kopumā ir 127 700 sekotāju. Tika nosūtītas 962 Twitter sīkziņas, galvenokārt saistībā ar svarīgākajiem Tiesas un Vispārējās tiesas pasludinātajiem spriedumiem un galvenajiem notikumiem iestādes dzīvē. Iestāde ir pārstāvēta arī profesionālajā platformā LinkedIn ar 132 000 sekotājiem, un tur publicējusi 365 ziņojumus.

Savukārt tiesību speciālistiem ir pieejamas “Tematiskās informācijas lapas”, kā arī “Judikatūras ikmēneša biļeteni”, kuros ir apkopoti kopsavilkumi par tiem Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumiem, kuri, ņemot vērā tajos izskatītos tiesību jautājumus, ir īpaši nozīmīgi. Šie Pētniecības un dokumentācijas direkcijas piedāvātie rīki ļauj tiesību speciālistiem īsumā iepazīties ar vispārīgiem vai specifiskiem judikatūras jaunumiem konkrētā Eiropas Savienības tiesību jomā.

Tiesa ir pārbaudījusi un izmantojusi visefektīvākos tehnoloģiskos rīkus, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju. Gan publicējot Gada ziņojuma l Gada apskatu html formātā, gan Bibliotēkas direkcijai nodrošinot jaunus konsultēšanās rīkus, gan Tiesai sagatavojot attālinātus apmeklējumus vidusskolēnu grupām, Savienības tiesu iestāde ir palielinājusi uz sabiedrību vērstās iniciatīvas.

Apmeklējumu organizēšana ir nozīmīga Tiesas darbība saistībā ar tās atvērtības politiku un zināšanu nodošanu ne tikai tiesību speciālistiem un tiesību zinātņu studentiem, bet arī Eiropas pilsoņiem. Lai gan veselības aizsardzības prasības 2021. gadā nebija tik stingras kā 2020. gadā, apmeklējumi un apmeklētāju uzņemšana bija ierobežota. Neraugoties uz to, Tiesa iespēju robežās no jauna vēra savas durvis un savās ēkās uzņēma 1843 apmeklētājus. Turpinājās un nostiprinājās attālināto apmeklējumu organizēšana, ievērojot tradicionālo klātienes apmeklējumu modeli, un tika rīkotas 87 virtuālo apmeklējumu programmas, kurās piedalījās 3210 cilvēki.