2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis. Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija ir apliecinājušas savu uzticēšanos Eiropas celsmei. Divas desmitgades vēlāk kopā ar šīm dalībvalstīm svinēsim to pievienošanās 20. gadadienu. Lielākā paplašināšanās, kādu Eiropas Savienība jebkad ir piedzīvojusi gan iedzīvotāju, gan valstu skaita ziņā, ir pavērusi mūsu redzesloku. Tā ir piešķīrusi jaunus vaibstus Savienības vienotajai tiesību telpai, kas ir bagātināta ar jaunu kultūru un intelektuālo daudzveidību. Savienībai tas ir bijis nopietns izaicinājums, ņemot vērā 2004. gadā sasniegto integrācijas pakāpi, no vienas puses, un desmit jauno dalībvalstu ekonomisko, vēsturisko un valodu daudzveidību, no otras puses. Šī pievienošanās jaunajām dalībvalstīm ir prasījusi lielas pūles un nelokāmu apņēmību īstenot nepieciešamās politiskās, ekonomiskās un juridiskās reformas. Tiesas līmenī vienlaicīga desmit dalībvalstu pievienošanās ir nesusi dziļas un ilgstošas izmaiņas darba kārtībā.
Lai iezīmētu šī nozīmīgā notikuma gadadienu, Tiesa 2024. gada maijā organizēs kolokviju “Eiropas Savienības Tiesa atzīmē 20 gadus kopš desmit valstu pievienošanās Eiropas Savienībai: jauns konstitucionāls brīdis Eiropai”, lai izvērtētu paplašināšanās un Eiropas integrācijas stiprināšanas rezultātā gūto pieredzi. Kolokvijā uzmanība būs pievērsta 2004. gada paplašināšanās ietekmei gan politiskā un juridiskā, gan ekonomiskā ziņā uz pašu Savienību, kā arī uz desmit jaunajām dalībvalstīm. Konkrētāk kolokvijā tiks aplūkots desmit jauno dalībvalstu ieguldījums Savienības kā “vērtību savienības” attīstībā, kuras pamatā ir tādas kopīgas vērtības kā demokrātija, tiesiskums, pamattiesības un cieņa pret minoritātēm.
Vēl arī 2024. gadā tiks īstenota 2023. gadā panāktā politiskā vienošanās par Tiesas prejudiciālā nolēmuma kompetences daļēju nodošanu Vispārējai tiesai. Šī īstenošana tostarp paredz Tiesas un Vispārējās tiesas reglamentu grozīšanu, kā arī dažādus pielāgojumus abu tiesu darba kārtībā un iestādes ikdienas darbībā, piemēram, datorsistēmu pielāgošanu.
Turklāt, turpinot digitālo pārveidi, iestāde pielāgojas nākotnes izaicinājumiem un iespējām, galvenokārt mākslīgā intelekta un kiberdrošības jomā. Tiek izstrādāti un pētīti jauni rīki, tostarp tādi, kas balstīti mākslīgā intelekta metodēs, lai palīdzētu abām tiesām pildīt to uzdevumus un šādi optimizēt tiesvedības procesus. Šo rīku izmantošanai ir jāgarantē datu kontrole, un tai ir jānotiek, ievērojot pamattiesības un ētikas principus. Turklāt Regulai Nr. 2023/2841, kuras mērķis ir panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visās Savienības iestādēs, ir tieša ietekme uz Tiesu, un tā it īpaši paredz iekšēja kiberdrošības riska pārvaldības satvara izveidošanu, kā arī regulāru šo pasākumu efektivitātes novērtēšanu, ņemot vērā risku attīstību.
