A | Tiesa 2023. gadā
Tiesā galvenokārt var vērsties ar:
- lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu
Ja valsts tiesai ir šaubas par Savienības tiesību normas interpretāciju vai tās spēkā esamību, tā aptur tajā izskatāmo tiesvedību un vēršas Tiesā. Saņēmusi Tiesas nolēmumā ietverto skaidrojumu, valsts tiesa var atrisināt tajā izskatāmo strīdu. Lietās, kurās atbilde vajadzīga ļoti īsā termiņā (piemēram, saistībā ar patvērumu, robežkontroli, bērnu nolaupīšanu utt.), ir paredzēta steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība (PPU);
-
tiešajām prasībām, kuras vērstas uz to, lai:
- panāktu Savienības tiesību akta atcelšanu (atcelšanas prasība) vai
- konstatētu, ka dalībvalsts neievēro Savienības tiesības (prasība sakarā ar pienākumu neizpildi). Ja dalībvalsts nepilda spriedumu, ar kuru ir konstatēta pienākumu neizpilde, otras prasības, kas tiek saukta par prasību sakarā ar divkāršu neizpildi, iznākumā Tiesa tai var piemērot naudas sodu;
- apelācijas sūdzībām, kas vērstas pret Vispārējās tiesas pasludinātiem nolēmumiem, kuru iznākumā Tiesa var atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu;
- lūgumiem sniegt atzinumu par nolīguma, ko Savienība paredz noslēgt ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, saderību ar Līgumu noteikumiem (ko iesniegusi dalībvalsts vai kāda Eiropas Savienības iestāde).
Tiesas darbība un attīstība
2023. gada pēdējos mēnešus iezīmēja sarunas par Tiesas 2022. gada novembrī Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto likumdošanas priekšlikumu, kura mērķis ir, pirmkārt, Vispārējai tiesai nodot Tiesas kompetenci sniegt prejudiciālu nolēmumu sešās konkrētās jomās (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, Muitas kodekss, preču tarifu klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā, kompensācija un atbalsts pasažieriem, kā arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma) un, otrkārt, paplašināt pārsūdzību par Vispārējās tiesas nolēmumiem pieļaujamības mehānisma, kas stājās spēkā 2019. gada maijā, piemērojamību. Šī likumdošanas priekšlikuma mērķis personu tiesību uz kvalitatīvu tiesvedību saprātīgos termiņos interesēs ir ļaut nodrošināt labāku darba slodzes līdzsvaru starp Tiesu un Vispārējo tiesu, kurā kopš 2022. gada jūlija ir divi tiesneši no katras dalībvalsts (kopā 54 tiesneši).
Tādējādi Tiesa varēs vairāk koncentrēties uz tās kā Savienības konstitucionālās un augstākās tiesu iestādes pamatuzdevumiem. Tāpat kā pēdējos gados Tiesā ierosinātajās tiesvedībās – gan lūgumos sniegt prejudiciālus nolēmumus, gan tiešajās prasībās (jo īpaši prasībās par pienākumu neizpildi) – ir raksturīgi sensitīvi temati, kuru izskatīšanā regulāri tiek iesaistīta virspalāta, piemēram, tiesiskuma vērtību saglabāšana valsts tiesu sistēmas reformu kontekstā, patvēruma un imigrācijas politika, personas datu aizsardzība un konkurences noteikumu piemērošana digitālajā laikmetā, diskriminācijas apkarošana, kā arī vides, enerģētikas un klimata izaicinājumi.
Runājot par daļēju kompetences sniegt prejudiciālu nolēmumu nodošanu Vispārējai tiesai, tās pamatā būs divi tiesiskās drošības, ātruma un pārskatāmības apsvērumos balstīti principi: “vienas pieturas aģentūras” princips, atbilstoši kuram visi lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu vienmēr būs jāadresē Tiesai, kura noteiks, vai prejudiciālā nolēmuma lieta attiecas vai neattiecas tikai uz vienu vai vairākām iepriekš minētajām konkrētajām jomām, un princips par prejudiciālā nolēmuma lietu kopuma, kas attiecas tikai uz kādu no šīm konkrētajām jomām, pilnīgu nodošanu. Savukārt, ja lieta neattiecas tikai uz kādu no šīm jomām, it īpaši tāpēc, ka tā izvirza neatkarīgus primāro tiesību vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas interpretācijas jautājumus, to izskatīs Tiesa.
Tomēr prejudiciālā nolēmuma lietas nodošana Vispārējai tiesai neskars tās tiesības nodot lietu Tiesai, ja tā uzskata, ka lietā ir jāpieņem principiāls lēmums, un iespēju Tiesai izņēmuma kārtā pārskatīt Vispārējās tiesas pieņemto nolēmumu, ja pastāv nopietns Savienības tiesību vienotības vai konsekvences apdraudējuma risks.
Pēc izvērtēšanas un sarunām vairāku mēnešu garumā 2023. gada decembrī tika panākta politiska vienošanās par šo likumdošanas priekšlikumu. Šī vienošanās tostarp paredz, ka procesuālie raksti vai rakstveida apsvērumi, ko iesniedzis kāds no lietas dalībniekiem, kurš ir piedalījies prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, tiks publicēti Tiesas tīmekļvietnē saprātīgā termiņā pēc lietas pabeigšanas, ja vien šis lietas dalībnieks neiebilst pret to publicēšanu.
Šī raksta sagatavošanas brīdī vēl nav skaidri zināms ne precīzs Eiropas Savienības Tiesas statūtu grozījumu oficiālās pieņemšanas grafiks, ne to spēkā stāšanās datums, un vēl ir jāpabeidz darbs jo īpaši attiecībā uz Tiesas un Vispārējās tiesas reglamentu grozījumiem, kas būs nepieciešami šīs reformas īstenošanai. Tomēr šis principiālais apstiprinājums paver iespēju no jauna definēt Savienības tiesu darbības aprises turpmākajos gados.
2023. gadā ir mainījies Tiesas sastāvs, jo ģenerāladvokāts Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella] atstāja amatu pēc tam, kad viņš tika iecelts Itālijas Konstitucionālās tiesas tiesneša amatā.
Runājot par pagājušā gada statistikas datiem, tie arī šoreiz atspoguļo noturību Tiesas pēdējo gadu darbībā. 2023. gadā Tiesā ir iesniegta 821 lieta, kas ir nedaudz vairāk nekā 2022. gadā, un 783 lietu izskatīšana ir pabeigta, kas ir diezgan līdzīgs skaits kā iepriekšējos trīs gados. Vidējais tiesvedību ilgums, ņemot vērā visus lietu veidus kopā, ir bijis 16,1 mēnesis, un 2023. gada 31. decembrī bija 1149 izskatāmas lietas.
Koen Lenaerts
Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs
Tiesas locekļi
Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši un 11 ģenerāladvokāti.
Tiesnešus un ģenerāladvokātus amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar komiteju, kurai ir jāsniedz atzinums par attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu piemērotību. Tiesnešus un ģenerāladvokātus ieceļ amatā uz sešiem gadiem, un viņu pilnvaru termiņu var atjaunot.
Viņus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām, kādas attiecīgās dalībvalstis izvirzījušas augstākajiem tiesnešu amatiem, vai kuru kompetence ir vispāratzīta.
Tiesneši, veicot savus pienākumus, rīkojas pilnīgi objektīvi un neatkarīgi.
Tiesas tiesneši no sava vidus ieceļ priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Tiesneši un ģenerāladvokāti ieceļ amatā sekretāru uz sešu gadu termiņu.
Ģenerāladvokāti, rīkojoties pilnīgi objektīvi un neatkarīgi, viņiem nodotajās lietās pauž juridisku viedokli, kas tiek dēvēts par secinājumiem. Šie secinājumi nav saistoši, tomēr ļauj sniegt papildu viedokli par strīda priekšmetu.
2023. gadā Tiesā netika iecelts neviens jauns loceklis.
K. Lenaerts
L. Bay Larsen
A. Arabadjiev
A. Prechal
K. Jürimäe
C. Lycourgos
E. Regan
M. Szpunar
T. von Danwitz
F. Biltgen
N. J. Cardoso da Silva Piçarra
Z. Csehi
O. Spineanu-Matei
J. Kokott
M. Ilešič
J.-C. Bonichot
M. Safjan
S. Rodin
M. Campos Sánchez-Bordona
P. G. Xuereb
L. S. Rossi
I. Jarukaitis
P. Pikamäe
A. Kumin
N. Jääskinen
N. Wahl
J. Richard de la Tour
A. Rantos
I. Ziemele
J. Passer
D. Gratsias
M. L. Arastey Sahún
A. M. Collins
M. Gavalec
N. Emiliou
T. Ćapeta
L. Medina
A. Calot Escobar
Protokolārā kārtība kopš 2023. gada 15. novembra
B | Vispārējā tiesa 2023. gadā
Vispārējā tiesā galvenokārt pirmajā instancē var vērsties ar tiešajām prasībām, ko ceļ fiziskas vai juridiskas personas (privātpersonas, uzņēmumi, apvienības utt.), ja tās ir skartas tieši un individuāli, un dalībvalstis par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tiesību aktiem, kā arī ar tiešajām prasībām par tāda kaitējuma atlīdzinājumu, kuru nodarījušas iestādes vai to darbinieki.
Liela daļa šo strīdu ir ekonomiska rakstura: intelektuālais īpašums (Eiropas Savienības preču zīmes un dizainparaugi), konkurence, valsts atbalsts un banku un finanšu uzraudzība.
Vispārējās tiesas kompetencē ir arī izskatīt strīdus civildienesta jomā starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem.
Vispārējās tiesas nolēmumus var pārsūdzēt Tiesā tikai par tiesību jautājumiem. Lietās, kurās jau veikta dubulta pārbaude (neatkarīgā apelācijas padomē un pēc tam Vispārējā tiesā), Tiesa pieņem apelācijas sūdzību tikai tad, ja šī sūdzība izvirza Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai svarīgu jautājumu.
Vispārējās tiesas darbība un attīstība
Marc van der Woude
Vispārējās tiesas priekšsēdētājs
2023. gadā pilnībā tika pabeigta Vispārējās tiesas reforma, kas paredzēja dubultot tiesnešu skaitu (Regula 2015/2422). Par to liecina tiesas darbības statistikas dati. Vispārējā tiesa pabeidza izskatīt 904, bet iesniegtas tika 868 lietas (atskaitot 404 identiskas lietas, kas tika iesniegtas gada beigās), tādējādi samazinot izskatāmo lietu skaitu. Turklāt vidējais tiesvedības ilgums saglabājās apmierinošā līmenī: vidēji 18,2 mēneši, kas ir efektīvas lietu pārvaldības rādītājs.
Vienlaikus Vispārējā tiesa ir nostiprinājusi savu praksi, kas paredz nodot vairāk lietu izskatīšanai paplašinātam iztiesāšanas sastāvam. 2023. gadā 13,6 % no pabeigtajām lietām tika izskatītas paplašinātā sastāvā un ne mazāk kā 120 lietas tika nodotas izskatīšanai šādam sastāvam. Atsevišķās īpaši svarīgās lietās Vispārējā tiesa vairs nevilcinās nodot tās izskatīšanai virspalātai 15 tiesnešu sastāvā. Tieši šajā īpašajā sastāvā Vispārējā tiesa pasludināja spriedumu lietā Venecuēla/Padome par ierobežojošiem pasākumiem, ko Eiropas Savienības Padome bija noteikusi pret Venecuēlas uzņēmumiem un valstspiederīgajiem (T‑65/18 RENV; skat. nodaļu “Atskats uz gada nozīmīgākajiem spriedumiem”). Virspalātai tika nodotas arī četras lietas, ko bija ierosinājušas četras Eiropas tiesnešu organizācijas saistībā ar Polijas atveseļošanas un noturības plānu (no T-530/22 līdz T-533/22), un divas lietas saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem, ko Eiropas Savienība bija noteikusi attiecībā uz Krieviju saistībā ar karu Ukrainā (lietas T‑635/22 un T‑644/22).
Šie apmierinošie rezultāti daļēji ir saistīti ar tiesas sastāva stabilitāti. 2023. gadā amatu atstāja tikai divi no tās tiesnešiem, proti, tiesneši S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] un V. Valančus [V. Valančius], kurus nomainīja attiecīgi tiesnesis S. L. Kalēda [S. L. Kalėda] un tiesnese L. Spangsberga Grenfelde [L. Spangsberg Grønfeldt]. Vēlos šeit viņiem pateikties par viņu ieguldījumu pareizas tiesvedības nodrošināšanā Eiropas Savienībā. 2023. gadā pēc 18 uzticīgi nostrādātiem gadiem amatu atstāja arī sekretārs E. Kulons [E. Coulon] un ieradās viņa pēctecis V. Di Buči [V. Di Bucci]. Saistībā ar E. Kulona aiziešanu no amata tika organizēts kolokvijs par Savienības procesuālajām tiesībām, kas apvienoja veltījumus un augsta līmeņa uzrunas.
2023. gadā Vispārējā tiesa turpināja modernizācijas procesu, tostarp, lai uzlabotu apjomīgāko un sarežģītāko lietu izskatīšanu. Šādās lietās, kas parasti attiecas uz ekonomikas un finanšu tiesību jomu, ir vajadzīga proaktīva un pielāgota pieeja gan resursu piešķiršanas, gan darba plānošanas ziņā. Šī pieeja, kurā tiks iesaistīti pušu pārstāvji, ļaus samazināt tiesvedības ilgumu un mērķtiecīgāk reaģēt uz pušu vēlmēm.
Turklāt, lai pilnībā ņemtu vērā personu tiesisko paļāvību saistībā ar daļēju kompetences sniegt prejudiciālu nolēmumu nodošanu dažās konkrētās jomās un apelācijas sūdzības pieļaujamības noteikšanas mehānisma paplašināšanu, Vispārējā tiesa visu 2023. gadu strādāja pie nepieciešamajām izmaiņām tās organizācijas kārtībā, kā arī pie tās nākamajiem procesuālajiem noteikumiem.
Judikatūras jauninājumi
Savvas S. Papasavvas
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks
Vispārējā tiesā izskatāmie strīdi pastāvīgi mainās. Personu celto prasību rezultātā katrs spriedums kļūst par ķieģeli judikatūras ēkā. 2023. gads nav bijis izņēmums, un Vispārējā tiesa risināja jaunus jautājumus tradicionālās jomās, bet arī sagatavoja pamatus strīdiem jomās, kas strauji attīstās. Šis gads arī sniedza iespēju sanākt virspalātai, izskatot īpašu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumu.
Jau kopš pirmsākumiem Vispārējai tiesai ir uzticētas lietas par konkurences noteikumu piemērošanas pārbaudi. Tādējādi tā ir īpaši specializējusies šajā jomā. Tomēr, tā kā tiesiskā vide šajā jomā, tāpat kā citās, pastāvīgi mainās, tās pārbaude nemitīgi ir saistīta ar nepieredzētu jautājumu izskatīšanu. Tas it īpaši attiecas uz 2023. gada 24. maija spriedumu Meta Platforms Ireland/Komisija (T‑451/20), kurā Vispārējā tiesa pirmo reizi pārbaudīja informācijas pieprasījuma pēc meklētājvārdiem likumību atbilstoši Regulai Nr. 1/2003, kā arī tādas virtuālās datu telpas procedūras likumību, kura paredzēta, lai apstrādātu dokumentus, kas satur sensitīvus personas datus. Vispārējai tiesai bija jāpārliecinās, ka Komisija savā informācijas pieprasījumā ir lūgusi tikai informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu iespējamos pārkāpumus, kas pamato tās izmeklēšanu (skat. sadaļu “Fokuss”).
Tāpat arī Eiropas Savienības ārpuslīgumiskās atbildības režīms, lai cik tas arī nebūtu klasisks un labi definēts, ir radījis dažus interesantus un nebijušus jautājumus. Vispārējā tiesā tika celta prasība atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, kas International Management Group nodarīts ar to, ka presē tika nopludināts Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas ziņojums par tā juridisko statusu. Prasītājs apgalvoja, ka Komisijas, ar kuru tas bija noslēdzis vairākus nolīgumus, un OLAF rīcība ir bijusi prettiesiska. Šajā saistībā Vispārējā tiesa 2023. gada 28. jūnija spriedumā IMG/Komisija (T‑752/20) precizēja nosacījumus, kas jāizpilda, lai konstatētu pietiekami būtisku tādas tiesību normas pārkāpumu, ar ko piešķir tiesības privātpersonām.
Banku un finanšu lietas ir viena no visstraujāk augošajām lietu jomām. Konkrēti Vispārējai tiesai ir jāizskata arvien lielāks skaits prasību, kas izriet no Vienotā noregulējuma mehānisma izveides 2014. gadā. Šis mehānisms paredz banku krīžu pārvaldības satvaru lielu banku noregulējumam dažās dalībvalstīs. Tā pamatā tostarp ir Vienotā noregulējuma valde, kuras uzdevums ir sagatavot un īstenot tādu banku noregulējumu, kuras kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas. It īpaši vairākos 2023. gada 22. novembrī pasludinātos spriedumos Vispārējā tiesa vēl nebijušā veidā ir lēmusi par prasību atcelt Vienotās noregulējuma valdes lēmumu par iespējamu kompensāciju akcionāriem un kreditoriem, kurus skar attiecībā uz banku pieņemtās noregulējuma darbības (apvienotās lietas T‑302/20, T‑303/20 un T‑307/20 Del Valle Ruíz u.c./VNV, kā arī lietas T‑304/20 Molina Fernández/VNV, T‑330/20 ACMO u.c./VNV un T‑340/20 Galván Fernández-Guillén/VNV).
Visbeidzot, saistībā ar zīmīgiem pagājušā gada judikatūras jauninājumiem noteikti ir jāmin 2023. gada 13. septembra spriedums Venecuēla/Padome (T‑65/18 RENV; skat. nodaļu “Atskats uz gada nozīmīgākajiem spriedumiem”). Izskatot lietu virspalātā, Vispārējā tiesa lēma par ierobežojošu pasākumu pret trešo valsti, šajā gadījumā Venecuēlu, tiesiskumu, ņemot vērā pastāvīgo situācijas pasliktināšanos demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ziņā šajā valstī. Šajā saistībā Vispārējai tiesai bija jārisina sensitīvi jautājumi par šīs trešās valsts tiesībām tikt uzklausītai un par iespējamiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, uz kuriem tā norādīja.
Vispārējās tiesas locekļi
Vispārējās tiesas sastāvā ir pa diviem tiesnešiem no katras dalībvalsts.
Tiesnešus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kurām ir nepieciešamā kompetence augstu tiesnešu amatu pildīšanai. Tiesnešus amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar komiteju, kurai ir jāsniedz atzinums par kandidātu piemērotību. Tiesnešus ieceļ amatā uz sešiem gadiem, un viņu pilnvaru termiņu var atjaunot. Tiesneši no sava vidus uz trijiem gadiem ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Viņi ieceļ amatā sekretāru uz sešu gadu termiņu.
Tiesneši, veicot savus pienākumus, rīkojas pilnīgi objektīvi un neatkarīgi.
M. van der Woude
S. S. Papasavvas
D. Spielmann
A. Marcoulli
F. Schalin
R. da Silva Passos
J. Svenningsen
M. J. Costeira
K. Kowalik-Bańczyk
A. Kornezov
L. Truchot
O. Porchia
M. Jaeger
H. Kanninen
J. Schwarcz
M. Kancheva
E. Buttigieg
V. Tomljenović
S. Gervasoni
L. Madise
N Półtorak
I. Reine
P. Nihoul
U. Öberg
C. Mac Eochaidh
G. De Baere
R. Frendo
T. R. Pynnä
J. C. Laitenberger
R. Mastroianni
J. Martín y Pérez de Nanclares
G. Hesse
M. Sampol Pucurull
M. Stancu
P. Škvařilová-Pelzl
I. Nõmm
G. Steinfatt
R. Norkus
T. Perišin
D. Petrlík
M. Brkan
P. Zilgalvis
K. Kecsmár
I. Gâlea
I. Dimitrakopoulos
D. Kukovec
S. Kingston
T. Tóth
B. Ricziová
E. Tichy-Fisslberger
W. Valasidis
S. Verschuur
S. L. Kalėda
L. Spangsberg Grønfeld
V. Di Bucci
Protokolārā kārtība kopš 2023. gada 27. septembra
C | Judikatūra 2023. gadā
- Fokuss Personas datu aizsardzības un konkurences tiesību mijiedarbība
- Fokuss FIFA un UEFA reglamentējošās pilnvaras un Savienības tiesības
- Fokuss Personas datu aizsardzība un pārkāpumu apkarošana uzņēmumu savstarpējās konkurences jomā
- Fokuss Eiropas uzņēmumu aizsardzība pret ASV eksteritoriālajām sankcijām
- Atskats uz gada nozīmīgākajiem spriedumiem
Fokuss
Personas datu aizsardzības un konkurences tiesību mijiedarbība
Spriedums Meta Platforms u.c., 2023. gada 4. jūlijs (C‑252/21)
Vācijas Federālā konkurences iestāde aizliedza Meta koncerna sabiedrībām noteikt, ka sociālā tīkla Facebook lietotāji Vācijā šo tīklu var lietot ar nosacījumu, ka bez viņu piekrišanas tiek apstrādāti viņu “off Facebook”dati. Tā uzskatīja, ka attiecīgā datu apstrāde neatbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR) un tādējādi ir Meta koncerna dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Tiesa, kurā Vācijas tiesa vērsās saistībā ar tiesvedību, kurā Meta koncerns bija apstrīdējis šo aizliegumu, nosprieda, ka dalībvalsts konkurences iestāde, veicot pārbaudi par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ir tiesīga konstatēt VDAR pārkāpumu. Tomēr tai ir lojāli jāsadarbojas ar konkrētajām atbilstoši šai regulai izveidotajām valsts uzraudzības iestādēm. Ja par pārbaudīto rīcību šīs iestādes vai Tiesa jau ir pieņēmušas nolēmumu, tad konkurences iestādei ir saistoši to vērtējumi attiecībā uz VDAR.
Tiesa arī lēma par to, vai tā dēvēto “sensitīvo” datu apstrāde, kas principā ir aizliegta ar VDAR, izņēmuma kārtā var tikt atļauta gadījumos, kad datu subjekts šos datus apzināti ir publiskojis. Tā nosprieda, ka tas vien, ka lietotājs aplūko tīmekļvietnes vai lietotnes, kas var atklāt sensitīvus datus, piemēram, rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko pārliecību vai seksuālo orientāciju, nenozīmē, ka viņš apzināti publisko savus datus VDAR izpratnē. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad lietotājs ievada datus vai izmanto integrētās atlases pogas, ja vien viņš iepriekš nav skaidri paudis savu izvēli šos datus padarīt publiski pieejamus neierobežotam personu lokam.
Apstāklis, ka tīkla operators ieņem dominējošu stāvokli, neliedz lietotājam dot spēkā esošu un brīvu piekrišanu savu datu apstrādei. Taču, ņemot vērā, ka šis dominējošais stāvoklis var ietekmēt lietotāju izvēles brīvību, šis ir būtisks faktors, lai noteiktu, vai šī dotā piekrišana patiešām ir spēkā. Tiesa papildus norāda, ka operatoram ir jāpierāda šīs piekrišanas esamība.
VDAR
Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) standartizē un nodrošina vienotu ietvaru Savienības tiesībām personas datu aizsardzības jomā.
VDAR uzliek pienākumus visām struktūrām – gan publiskām, gan privātām –, ja tās Savienības teritorijā vāc personas datus. Struktūrām, kas neievēro VDAR noteiktos pienākumus, piemēro dažāda veida sodus.
Digitālajā laikmetā Savienība, izmantojot VDAR, ir noteikusi personām daudz tiesību, piemēram, tiesības uz informāciju, tiesības tikt aizmirstam, piekļūt savāktajiem personas datiem vai tos dzēst, palīdzot stiprināt viņu privātās dzīves aizsardzību. Šie noteikumi tiek uzskatīti par visstingrākajiem pasaulē datu aizsardzības jomā.
“Off Facebook” dati
Meta Platforms Ireland pārvalda tiešsaistes sociālo tīklu Facebook Savienībā. Reģistrējoties Facebook, tā lietotāji piekrīt šīs sabiedrības izstrādātajiem vispārējiem noteikumiem, kuros ietverta datu izmantošanas un sīkdatņu politika. Saskaņā ar šo politiku Meta Platforms Ireland vāc datus par lietotāju darbībām sociālajā tīklā un ārpus tā un tos sasaista ar attiecīgo lietotāju Facebook kontiem. Šie dati, saukti arī par “off Facebook”datiem, tostarp ir dati par trešo personu tīmekļvietņu un lietotņu aplūkošanu, kā arī par citu Meta koncernam piederošu tiešsaistes pakalpojumu (tostarp Instagram un WhatsApp) izmantošanu. Šo datu vākšana ļauj personalizēt Facebook lietotājiem paredzētās reklāmas.
Fokuss
FIFA un UEFA reglamentējošās pilnvaras un Savienības tiesības
Spriedums European Superleague Company, 2023. gada 21. decembris (C‑333/21)
FIFA un UEFA ir starptautiskas futbola asociācijas, kas pārrauga profesionālo futbolu Eiropā. Tās ir pieņēmušas noteikumus, kas tām piešķir pilnvaras atļaut Eiropas starpklubu futbola sacensības un izmantot dažādas attiecīgās plašsaziņas līdzekļu tiesības. UEFA arī organizē sacensības starp Eiropas klubiem, piemēram, Čempionu līgu (Ligue des champions).
Divpadsmit Eiropas futbola klubi vēlējās īstenot jaunu futbola sacensību projektu: Superlīgu (Superleague). Šis projekts varētu ietekmēt UEFA starpklubu sacensību norisi un attiecīgo plašsaziņas līdzekļu tiesību izmantošanu. FIFA un UEFA iebilda pret šo projektu un draudēja piemērot sodus klubiem un spēlētājiem, kuri izlemtu tajā piedalīties.
Par projektu atbildīgais uzņēmums European Superleague Company apstrīdēja FIFA un UEFA noteikumus Madrides tiesā, kas uzdeva Tiesai jautājumu par to saderību ar Savienības tiesībām, kurās ir aizliegti šķēršļi brīvai konkurencei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai.
Atbilstoši “Bosman” judikatūrai Tiesa uzsvēra, ka sporta sacensību organizēšana un attiecīgo plašsaziņas līdzekļu tiesību izmantošana ir saimnieciska darbība, uz kuru attiecas Savienības tiesības.
Tā nosprieda, ka regulatīvās, uzraudzības un sodu noteikšanas pilnvaras, kas FIFA un UEFA ir attiecībā uz tādu potenciāli konkurējošu futbola sacensību organizēšanu kā Superlīgas projekts, ir jāīsteno pārredzamā, objektīvā, nediskriminējošā un samērīgā veidā, lai netiktu pārkāptas Savienības konkurences tiesības un pakalpojumu sniegšanas brīvība.
Turklāt Tiesa uzskatīja, ka FIFA un UEFA noteikumi par plašsaziņas līdzekļu tiesību izmantošanu var nonākt pretrunā Savienības konkurences tiesībām, ja tie nav izdevīgi dažādām futbolā iesaistītām personām, piemēram, nodrošinot gūto ienākumu solidāru pārdali. Tiesa norādīja, ka šie noteikumi var kaitēt Eiropas futbola klubiem, uzņēmumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu tirgos, kā arī patērētājiem un televīzijas skatītājiem, liedzot tiem gūt labumu no potenciāli inovatīvām vai interesantām jaunām sacensībām.
“Bosman” judikatūra
Savā vēsturiskajā 1995. gada 15. decembra spriedumā Bosman (C‑415/93) Tiesa nosprieda, ka sports principā ir saimnieciska darbība, uz kuru attiecas Savienības tiesības. Tā arī uzskatīja, ka darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai ir pretrunā:
- sporta federāciju pieņemtie noteikumi par pilsonību, atbilstoši kuriem sporta klubus var pārstāvēt tikai ierobežots skaits profesionālu spēlētāju ar citas dalībvalsts pilsonību, un
- šo federāciju pieņemtie pārcelšanas noteikumi, saskaņā ar kuriem profesionāls futbolists, kas ir kādas dalībvalsts pilsonis, pēc līguma termiņa beigām nevar kļūt par citas dalībvalsts kluba spēlētāju, ja šis jaunais klubs nesamaksā iepriekšējam atlīdzību.
Tiesa un sports
Kopš sprieduma Bosman Tiesai vairākkārt ir bijusi iespēja lemt par sporta nodarbošanās nosacījumiem, ņemot vērā Savienības ekonomiskās tiesības:
- noteikumi par pilsonību, kas minēti spriedumā Bosman attiecībā uz sportistiem – dalībvalstu pilsoņiem, nav piemērojami arī sportistiem no valsts, ar kuru Savienība ir noslēgusi asociācijas vai partnerības līgumu (spriedumi Deutscher Handballbund,2003. gada 8. maijs (C‑438/00), un Simutenkov,2005. gada 12. aprīlis (C‑265/03)),
- uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas antidopinga noteikumiem attiecas Savienības konkurences tiesības, taču tie nav pretrunā Savienības konkurences tiesībām, jo ir nepieciešami sporta sacensību veiksmīgai norisei (spriedums Meca-Medina un Majcen/Komisija,2006. gada 18. jūlijs (C‑519/04 P)),
- futbola klubi var prasīt samērīgu apmācību atlīdzību par jaunajiem spēlētājiem, kurus tie ir apmācījuši, ja šie spēlētāji vēlas noslēgt savu pirmo profesionālo līgumu ar citas dalībvalsts klubu (spriedums Olympique Lyonnais, 2010. gada 16. marts (C‑325/08)).
Fokuss
Personas datu aizsardzība un pārkāpumu apkarošana uzņēmumu savstarpējās konkurences jomā
Spriedums Meta Platforms Ireland/Komisija, 2023. gada 24. maijs (T‑451/20)
Komisijas izmeklēšanas pilnvaras
Eiropas Savienības konkurences noteikumos ir aizliegti nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kas varētu nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū (Līguma par ES darbību (LESD) 101. pants). Šajos noteikumos uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis tirgū, ir arī aizliegta šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, piemēram, nosakot netaisnīgas cenas, ierobežojot ražošanu vai atsakoties ieviest jauninājumus pretēji patērētāju interesēm (LESD 102. pants).
Savienības Regulai Nr. 1/2003 ir būtiska nozīme konkurences noteikumu īstenošanā. Tajā Eiropas Komisijai ir piešķirtas plašas izmeklēšanas pilnvaras. Komisija tostarp var veikt pārbaudes un nopratināt jebkuru personu, kuras rīcībā varētu būt noderīga informācija.
2020. gadā, veicot izmeklēšanu par iespējamu Facebook grupas īstenotu pret konkurenci vērstu rīcību, izmantojot personas datus un pārvaldot savu sociālā tīkla platformu, Komisija prasīja, lai Meta Platforms Ireland tai iesniegtu visus dokumentus, ko sagatavojuši vai saņēmuši trīs tās datu pārziņi un kuros ir viens vai vairāki konkrēti vārdi.
Starp šiem vārdiem bija arī tādi izteicieni kā “big question” (liels jautājums), “for free” (par brīvu), “not good for us” (mums nav izdevīgi) un “shut* down” (slēgt).
Ja Meta nesniegtu šo informāciju, tai varēja tikt piemērots soda maksājums 8 miljonu euro apmērā par katru dienu.
Meta apstrīdēja šī Eiropas Komisijas informācijas pieprasījuma likumību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā. Meta uzskatīja, ka šādi meklētājvārdi ir acīmredzami pārāk neskaidri un vispārīgi un tie veido liela mēroga “informācijas zvejošanu”.
Vienlaikus Meta iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, lai apturētu Komisijas informācijas pieprasījumu līdz Vispārējās tiesas spriedumam lietā pēc būtības.
Vispārējās tiesas priekšsēdētājs 2020. gada 29. oktobrī pieņēma nolēmumu attiecībā uz pieteikumu par pagaidu noregulējumu. Viņš uzdeva apturēt Eiropas Komisijas lēmuma izpildi, līdz tiks radīta īpaša procedūra tādu prasīto dokumentu iesniegšanai, kuriem nav saistības ar Meta komercdarbību un kuros turklāt ir ietverti sensitīvi personas dati (“aizsargātie dokumenti”). Izpildot šo rīkojumu, Komisija izveidoja virtuālās datu telpas procedūru šiem aizsargātajiem dokumentiem. Saskaņā ar šo procedūru dokumentus varēja pievienot izmeklēšanas lietai tikai pēc tam, kad tos šajā virtuālajā telpā bija izskatījis ierobežots izmeklēšanas grupas locekļu un Meta advokātu skaits.
Vispārējā tiesa 2023. gada 24. maijā izsprieda lietu pēc būtības. Tā pilnībā noraidīja Meta prasību.
Vispārējā tiesa spriedumā atgādināja par Eiropas Komisijas plašajām izmeklēšanas pilnvarām, lai uzraudzītu, vai uzņēmumi ievēro konkurences noteikumus. Šajā kontekstā var izrādīties noderīga konkrētu meklētājvārdu izmantošana.
META
Meta ir starptautisks tehnoloģiju uzņēmums, kas ir reģistrēts Amerikas Savienotajās Valstīs. Viens no uzņēmuma vadošajiem produktiem, papildus Instagram un WhatsApp, ir tā sociālais tīkls Facebook, kas reģistrētiem lietotājiem ļauj izveidot profilus, augšuplādēt fotoattēlus un videoklipus, sūtīt ziņojumus un sazināties ar citām personām. Meta piedāvā arī tiešsaistes reklāmas pakalpojumu ar nosaukumu Facebook Marketplace, kas lietotājiem ļauj pirkt un pārdot preces.
Pagaidu noregulējums
Pieteikuma par pagaidu noregulējumu mērķis ir panākt, lai nekavējoties tiktu apturēta iestādes akta izpilde, kamēr tiek izskatīta prasība un pasludināts galīgais spriedums. Lai Vispārējās tiesas priekšsēdētājs varētu noteikt šo pagaidu pasākumu, prasība sākotnēji šķietami nevar būt bez nopietna pamata. Prasītājam arī ir jāpierāda, ka, neatliekot izpildes apturēšanu, viņam tiktu nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Visbeidzot, lēmumā pieteikuma iesniedzēja intereses ir jālīdzsvaro ar citu pušu interesēm un sabiedrības interesēm.
Atbildot uz Meta argumentu par to, ka izmeklēšana, izmantojot meklētājvārdus, ir iejaukšanās attiecīgo darbinieku privātajā dzīvē, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tas ir piemērots pasākums, lai sasniegtu vispārējās nozīmes mērķus, proti, Savienības līgumos paredzētās konkurences sistēmas saglabāšanu.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzsvēra veiktos papildu pasākumus. Proti, aizsargātie dokumenti bija jānosūta Komisijai atsevišķā elektroniskā datu nesējā un jāievieto virtuālā datu telpā. Tā bija pieejama tikai ierobežotam izmeklēšanas grupas locekļu skaitam. Lietā iekļaujamo dokumentu atlase bija jāveic, klātesot Meta advokātiem. Ilgstoši neatrisinātu domstarpību gadījumā attiecībā uz dokumenta kvalifikāciju notika strīda izšķiršana.
Lieta T‑452/20
Tajā pašā datumā Komisija attiecībā uz Meta Platforms Ireland pieņēma informācijas pieprasījumu Komisijas vienlaikus veiktajā izmeklēšanā par atsevišķām darbībām saistībā ar platformu Facebook Marketplace. Meta Platforms Ireland celto prasību atcelt šo lēmumu Vispārējā tiesa noraidīja ar tā paša datuma spriedumu lietā T‑452/20.
Meta Vispārējās tiesas spriedumus T-451/20 un T‑452/20 ir pārsūdzējusi Tiesā (izskatāmās lietas C‑497/23 P un C‑496/23 P).
Fokuss
Eiropas uzņēmumu aizsardzība pret ASV eksteritoriālajām sankcijām
Spriedums IFIC Holding/Komisija, 2023. gada 12. jūlijs (T‑8/21)
Trešo valstu pieņemto tiesību aktu eksteritoriālā iedarbība
Tiesību aktu eksteritorialitāte ir tad, kad to iedarbība sniedzas ārpus tās valsts robežām, kas tos pieņēmusi. Eiropas Savienības bloķēšanas statūts (Padomes Regula (EK) Nr. 2271/96) aizsargā Savienības saimnieciskās darbības subjektus pret trešo valstu tiesību aktu eksteritoriālu piemērošanu. Eiropas Savienība šo statūtu pieņēma 1996. gadā, lai aizsargātu Eiropas uzņēmumus, pret kuru komercdarbību ar Kubu, Irānu vai Lībiju bija vērstas Amerikas Savienoto Valstu sankcijas.
2018. gadā, reaģējot uz Amerikas Savienoto Valstu izstāšanos no Irānas kodolenerģētikas nolīguma, Savienība atjaunināja savu bloķēšanas statūtu, tajā iekļaujot no jauna atkārtoti noteiktās Amerikas Savienoto Valstu eksteritoriālās sankcijas. Šis solis ir daļa no Savienības atbalsta Irānas kodolenerģētikas nolīguma nepārtrauktai un pilnīgai īstenošanai, tostarp atbalstot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības starp Savienību un Irānu.
Amerikas Savienotās Valstis 2018. gadā izstājās no Irānas kodolenerģētikas nolīguma, kura mērķis ir kontrolēt Irānas kodolprogrammu apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu pret Irānu. Pēc šīs izstāšanās Amerikas Savienotās Valstis no jauna noteica sankcijas Irānai un sarakstu ar personām, kuru līdzekļi ir bloķēti. Tāpat arī no jauna tika aizliegts tirgoties ar jebkuru personu vai vienību, kas iekļauta Amerikas Savienoto Valstu iestāžu sagatavotajā sarakstā. Šis aizliegums attiecās arī uz uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, tostarp Eiropas uzņēmumiem.
Reaģējot uz šo sankciju atjaunošanu, Eiropas Savienība, lai aizsargātu savu uzņēmumu intereses, atjaunināja savu tā saukto “bloķēšanas statūtu”. Lai aizsargātu Eiropas uzņēmumus no Amerikas Savienoto Valstu sankciju eksteritoriālās piemērošanas sekām, tiem bija aizliegts pakļauties šīm sankcijām bez Eiropas Komisijas atļaujas. Jānorāda, ka šādu atļauju var piešķirt, ja nepakļaušanās ārvalstu sankcijām nodarītu nopietnu kaitējumu attiecīgā uzņēmuma vai Savienības interesēm.
IFIC Holding AG ir Vācijas sabiedrība, kas netieši pieder Irānas valstij un kas sarakstā ir iekļauta 2018. gadā. Vācijā vienīgā vērtspapīru depozitārija banka Clearstream Banking AG pēc šīs iekļaušanas pārtrauca IFIC izmaksāt dividendes, ko tā saņem no dažādiem Vācijas uzņēmumiem, kuros tai pieder akcijas, un bloķēja tās atsevišķā kontā.
Clearstream turklāt lūdza Komisijai atļauju pakļauties Amerikas Savienoto Valstu sankcijām attiecībā uz IFIC vērtspapīriem vai līdzekļiem. Sākotnēji Komisija 2020. gada aprīlī piešķīra šo atļauju uz 12 mēnešiem un pēc tam 2021. un 2022. gadā to pagarināja. IFIC apstrīdēja šos lēmumus, ceļot Vispārējā tiesā atcelšanas prasību.
Vispārējā tiesa IFIC prasību noraidīja, tādējādi ļaujot Clearstream Banking AG pakļauties Amerikas Savienoto Valstu noteiktajām sankcijām pret Irānu. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, lai gan Komisijai bija pienākums ņemt vērā uzņēmuma, kas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai (Clearstream), intereses, tai nebija jāņem vērā sarakstā iekļautā uzņēmuma (IFIC) intereses vai jāizpēta citas iespējas, kas tam būtu mazāk ierobežojošas. Tā arī uzskatīja, ka mērķi, ko Eiropas Savienība īsteno trešās valsts eksteritoriālo sankciju kontekstā, attaisno IFIC tiesību tikt uzklausītam ierobežošanu lēmumu pieņemšanas procesā pirms Komisijas atļaujas izsniegšanas.
Atcelšanas prasība
Atcelšanas prasības mērķis ir atcelt Savienības iestāžu tiesību aktus, kas ir pretrunā Savienības tiesībām. Noteiktos apstākļos dalībvalstis, Eiropas iestādes un privātpersonas var vērsties ar atcelšanas prasību Tiesā vai Vispārējā tiesā. Ja prasība ir pamatota, tiesību akts tiek atcelts. Attiecīgajai iestādei ir jānovērš iespējamais juridiskais vakuums, kas radies saistībā ar tiesību akta atcelšanu.
Lieta Bank Melli Iran (C‑124/20)
Šajā citā lietā Irānas valsts banka BMI Vācijas tiesās atsaucās uz bloķēšanas statūtu, lai apstrīdētu Amerikas Savienoto Valstu sankciju piemērošanu Vācijā. Tiesa, kurā pirmo reizi bija celta prasība saistībā ar Eiropas Savienības bloķēšanas statūtu, nosprieda, ka valsts tiesās civilprocesā var atsaukties uz Savienības tiesību aktos paredzēto aizliegumu pakļauties sankcijām, ko Amerikas Savienotās Valstis ir noteikušas pret Irānu.
Atskats uz gada nozīmīgākajiem spriedumiem
Patērētāji
Eiropas patērētāju politikas mērķis ir aizsargāt patērētāju veselību, drošību, kā arī ekonomiskās un juridiskās intereses neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi dzīvo, ceļo vai iepērkas.
Tiesa – kā tiek garantētas Savienības patērētāju tiesības
Vide
Savienība apņemas saglabāt un uzlabot vides kvalitāti un aizsargāt cilvēku veselību. Tā balstās uz piesardzības un prevencijas principiem, kā arī uz principu “piesārņotājs maksā”.
Tiesa un vide
Personas dati
Eiropas Savienībā ir stabils un saskaņots tiesiskais regulējums personas datu aizsardzībai. Šo datu apstrādei un saglabāšanai ir jāatbilst tiesiskajā regulējumā paredzētajiem likumības nosacījumiem, tostarp nepārsniedzot absolūti nepieciešamās robežas un nesamērīgi neietekmējot tiesības uz privāto dzīvi.
Tiesa digitālajā pasaulē
Vienlīdzīga attieksme un darba tiesības
Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 240 miljoni strādājošo. Tātad liels iedzīvotāju skaits tieši gūst labumu no Eiropas darba tiesību normām, kurās ir noteikti minimālie standarti darba un nodarbinātības apstākļu jomā un kas tādējādi papildina dalībvalstu īstenoto politiku.
Tiesa – kā tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme un aizsargātas minoritāšu tiesības
Tiesa darbavietā – kā tiek aizsargātas strādājošo tiesības
Eiropas Savienības pilsonība
Ikviena persona, kurai ir Savienības dalībvalsts pilsonība, automātiski ir Eiropas Savienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību. Eiropas Savienības pilsoņiem ir īpašas tiesības, ko garantē Eiropas līgumi.
Migrācija
Eiropas Savienība ir pieņēmusi normu kopumu efektīvas, humānas un drošas Eiropas migrācijas politikas izveidošanai. Kopējā Eiropas patvēruma sistēma nosaka minimālos standartus visu patvēruma meklētāju un viņu pieteikumu apstrādei Savienībā kopumā.
Tiesiskums
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tāpat kā Līgumā par Eiropas Savienību, ir skaidra atsauce uz tiesiskumu – vienu no Savienības dalībvalstu kopīgajām vērtībām. Tiesu neatkarība un objektivitāte ir būtisks tiesiskuma elements.
Tiesiskuma aizsardzība ES
Intelektuālais īpašums
Savienības pieņemtais regulējums intelektuālā īpašuma (autortiesību) un rūpnieciskā īpašuma (preču zīmju tiesību, dizainparaugu aizsardzības, patentu tiesību) aizsardzībai uzlabo uzņēmumu konkurētspēju, veicinot radošumu un inovācijām labvēlīgu vidi.
Intelektuālais īpašums Vispārējā tiesā
Ierobežojoši pasākumi un ārpolitika
Ierobežojoši pasākumi jeb “sankcijas” ir būtisks Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas instruments, lai aizsargātu Savienības vērtības, pamatintereses un drošību. Sankciju nolūks ir radīt izmaiņas politikā vai to vienību vai personu rīcībā, uz kurām tās attiecas.
Tirdzniecības politika
Tirdzniecības politikā Savienībai ir ekskluzīva kompetence. Savienība pieņem tiesību aktus tirdzniecības jautājumos un slēdz starptautiskus tirdzniecības līgumus. Tas, ka Savienība darbojas kopā un pauž vienotu nostāju pasaules arēnā, tai rada spēcīgas pozīcijas starptautiskajā tirdzniecībā.
Tax rulings
Tiešie nodokļi principā ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr, tos nosakot, jāievēro tādi Eiropas Savienības pamatnoteikumi kā valsts atbalsta aizliegums. Tādēļ Savienība uzrauga to dalībvalstu iepriekšējo nodokļu nolēmumu (tax rulings) likumību, ar kuriem uzņēmumiem tiek piemērots īpašs nodokļu režīms.
Konkurence
Eiropas Savienība nodrošina brīvas konkurences aizsardzības noteikumu ievērošanu. Darbības, kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, ir aizliegtas, un par tām var piemērot naudas sodus.
Piekļuve dokumentiem
Sabiedriskās dzīves pārskatāmība ir būtisks Savienības princips. Jebkurš Savienības iedzīvotājs vai juridiska persona principā var piekļūt iestāžu dokumentiem. Tomēr atsevišķos gadījumos šo piekļuvi var liegt, ja tas ir pamatoti.
Pētniecības un dokumentācijas direkcijas sagatavotajā rezumējumu apkopojumā tiesību speciālistiem tiek piedāvāta Tiesas un Vispārējās tiesas Nozīmīgāko nolēmumu izlase un Judikatūras ikmēneša biļeteni.
