A | Tiesas sekretāra ievadvārdi
Visu 2023. gadu Eiropas Savienības Tiesa ir apņēmīgi gājusi pārveides ceļu, lai ne tikai sagatavotos turpmākiem izaicinājumiem, bet arī izmantotu visas nākotnes iespējas.
Alfredo Calot Escobar
Tiesas sekretārs
Tiesas sekretārs – iestādes galvenais sekretārs – Tiesas priekšsēdētāja pakļautībā vada administratīvos dienestus.
Visu 2023. gadu Eiropas Savienības Tiesa ir apņēmīgi gājusi pārveides ceļu, lai ne tikai sagatavotos turpmākiem izaicinājumiem, bet arī izmantotu visas nākotnes iespējas.
Tiesu darbības jomā visu gadu norisinājās likumdošanas procedūra prejudiciālo nolēmumu daļējai nodošanai Vispārējai tiesai, un decembrī tika panākta politiska vienošanās. Vienlaicīgi esam aktīvi strādājuši, lai tad, kad tas būs nepieciešams, nodrošinātu vienmērīgu un raitu reformas īstenošanu. Šis būs noteicošais brīdis mūsu dialoga vēsturē ar valstu tiesām un nozīmīgs solis mūsu centienos vēl vairāk uzlabot tiesvedības darba efektivitāti Tiesā.
Gatavojoties nodošanai, Tiesa vienlaikus ir koncentrējusi savus centienus uz efektīvu un sakārtotu jauno tehnoloģiju integrāciju. Īstenojot šo procesu, kļuvām par pirmo Savienības iestādi, kura ir izstrādājusi mākslīgā intelekta integrācijas stratēģiju, kas ietvēra MI valdes izveidi – tās uzdevums ir pārraudzīt MI izmantošanas ētiskos aspektus iestādē un noteikt skaidras tā piemērošanas robežas. Valde, kuru veido Tiesas un Vispārējās tiesas locekļi, nodrošina, ka iestādes veiktās tehnoloģiskās izvēles, lai integrētu uz mākslīgo intelektu balstītus rīkus, ir gan ētiski pamatotas, gan atbilst Tiesas principiem. Lai veicinātu atbildīgas un drošas MI rīku izmantošanas kultūru, viens no pirmajiem valdes spertajiem soļiem bija pamatnostādņu izdošana darbiniekiem par MI izmantošanu.
Turklāt MI rīki ir gatavi iekļaušanai mūsu nākotnes lietu pārvaldības sistēmā. Tas ne tikai ļaus iestādei maksimāli izmantot progresīvas tehnoloģijas, bet arī paredzēs priekšnoteikumus horizontālas un pilnībā integrētas sistēmas izveidei, kas izstrādāta, lai racionalizētu mūsu darbplūsmas un automatizētu plašu atkārtotu darbību klāstu. Šī holistiskā pieeja papildus atbalstīs, attīstīs un izmantos mūsu darbinieku ievērojamo zināšanu dažādību, ļaujot mums veltīt vairāk laika intelektuāli stimulējošiem un pievienoto vērtību radošiem uzdevumiem.
Tomēr pagājušais gads nav bijis vērsts tikai uz pamatu ielikšanu nākotnei; tas ir arī apliecinājis mūsu apņemšanos atbalstīt vērtības, kas ir Tiesas dibināšanas pamatā. Un viena no šīm vērtībām, kas mūsu iestādē iesakņojusies jau kopš tās dibināšanas, ir daudzveidība – kultūru, valodu un juridisko tradīciju daudzveidība.
Daudzvalodības dārzs, kas izveidots, lai atzīmētu mūsu iestādes dinamisko lingvistisko mozaīku, tagad ir simbols Tiesas apņēmībai nodrošināt daudzveidību un vienlīdzību. Tomēr conditio sine qua non šīs daudzveidības sasniegšanai ir iestādes spēja piesaistīt talantus no visām dalībvalstīm.
Šajā nolūkā 2023. gadā apņēmīgi norisinājās diskusijas starpiestāžu līmenī, kas bija vērstas uz Luksemburgas kā darbavietas pievilcības palielināšanu. Šajā satvarā Savienības Iestāžu un struktūru ģenerālsekretāru un administrācijas vadītāju kolēģija, kas atrodas Luksemburgā, noteica virkni pragmatisku pasākumu, kuru mērķis ir popularizēt Luksemburgu kā darba vietu, atvieglot jaunpienācēju un praktikantu integrāciju un novērst šķēršļus, kas varētu atturēt kādas dalībvalsts pilsoņus no pievienošanās darbam Luksemburgas Lielhercogistē esošajās Savienības iestādēs.
Pastāvīgi cenšoties panākt godīgu ģeogrāfisko pārstāvību, Tiesa nolēma uzsākt izmēģinājuma projektus, lai palielinātu izpratni par ģeogrāfiskā līdzsvara nozīmi un veicinātu karjeru tieši dalībvalstīs. Lielisks piemērs tam bija vizīte Latvijā, kur Tiesas locekļu un augstākā līmeņa vadītāju delegācija rīkoja produktīvas diskusijas citstarp ar tiesu iestāžu, valdības, akadēmisko aprindu un mediju pārstāvjiem. Mērķis bija iepazīstināt ar Tiesas misiju, popularizēt karjeras iespējas un atbalstīt juridisko un lingvistisko apmācību, kas ir svarīga mūsu iestādes darbam.
Tāpēc 2023. gadu iezīmēja stingra Tiesas apņemšanās pildīt sabiedriskos pakalpojumus, vienlaikus piedāvājot jaunu skatījumu mūsu potenciālam. Esam uzsākuši ceļu, lai pārskatītu ne vien mūsu darbību, bet arī to, kā mēs iztēlojamies savu nākotni. Nākotni, kurā mūsu iestāde ne tikai pielāgojas pārmaiņām, bet virza tās ar tādu pašu izcilības, daudzveidības, progresa un centības garu, kas vienmēr mūs ir raksturojis.
B | Gada galvenie notikumi
Daudzvalodības godināšana Eiropas Savienības Tiesā
Līgumos nostiprinātā daudzvalodība ir Eiropas projekta būtiska vērtība. Tā ir priekšnoteikums Savienības iestāžu darba pārskatāmībai un Eiropas tiesību aktu piemērojamībai, kā arī apliecinājums dziļai cieņai pret valstu identitāti un kultūru.
Daudzvalodība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā, atbilst demokrātijas prasībām, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi Savienības tiesām un padarot judikatūru pieejamu visiem Eiropas iedzīvotājiem. Iestādes valodu dienests tulko dokumentus un tiesas sēdes, ļaujot Tiesai strādāt 24 Eiropas Savienības oficiālajās valodās un ikdienā pārvaldīt līdz pat 552 valodu kombinācijas. Šādam visaptverošam daudzvalodības režīmam nav līdzīga nevienā citā pasaules tiesā. Tā īstenošana ir pastāvīgs darbības izaicinājums, ko var kontrolēt, tikai stingri un efektīvi pārvaldot tajā izmantotos cilvēkresursus un tehniskos resursus.
Pirms dažiem gadiem Tiesa uzsāka plašas diskusijas, lai izskaidrotu un veicinātu tajā pielietoto daudzvalodību, kas rosināja vairākas iniciatīvas ar mērķi veidot izpratni par tās nozīmīgumu, it īpaši juridiskajā un akadēmiskajā vidē.
2023. gada 9. maijā – Eiropas dienā – tika atklāts Daudzvalodības dārzs (Jardin du Multilinguisme), kas ir ierīkots zemes gabalā, kurš atbrīvojās, nojaucot bijušo Eiropas Komisijas administratīvo kompleksu, un kas atrodas Tiesas teritorijas malā. Šī jaunā zaļā telpa, kas izveidota sadarbībā ar Luksemburgas iestādēm, ir veltīta daudzvalodībai. Tā ir pieejama sabiedrībai un paredzēta kultūras pasākumiem, turklāt, pateicoties tajā esošo sugu daudzveidībai, tā palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību pilsētvidē, veicinot biotopu veidošanos. Šis dārzs Kiršbergas līdzenumā, kas ir daudzu Eiropas iestāžu mītnes vieta, ir veltījums Savienības valodu daudzveidībai, uzņēmējvalstij Luksemburgai un tās senajai daudzvalodībai.
Šajā gadā ir arī publicēts visās Savienības oficiālajās valodās iztulkots izdevums trīs sējumos, kas veltīts daudzvalodībai Tiesā un visā Savienībā. Darbā ir aplūkoti dažādi iestādes valodu režīma aspekti un veids, kā daudzvalodība tiek īstenota praksē ar tās juridiskās mutiskās un rakstiskās tulkošanas dienestu palīdzību. Darba otrajā daļā “Daudzvalodu ceļojuma piezīmes” ir apkopoti raksti, kuru autori ir savā jomā atzītas personības no visām 27 dalībvalstīm – tiesneši, filozofi, filologi un politiskie darbinieki. Šie raksti visās Savienības valodās aicina lasītāju iepazīt daudzvalodības jēdzienus un izaicinājumus visā Eiropā. Izdevums, kas sabiedrībai būs pieejams 2024. gadā, ir domāts kā pārdomu materiāls un iedvesmas avots visiem, kas interesējas par valodām un Eiropas Savienības daudzvalodu darbību. Visbeidzot, šī darba autori piedalījās kolokvijā kopā ar Tiesas un citu Eiropas iestāžu vadības locekļiem, lai kopīgi diskutētu par tēmu “Kvalitatīva daudzvalodība tehnoloģiskā progresa paātrināšanās kontekstā”.
Piekļūstamība un iekļautība – tā skar ikvienu no mums
Personu ar invaliditāti tiesības un visu veidu diskriminācijas aizliegums ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Līgumos, Eiropas Sociālajā hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai Eiropas Savienība pievienojās 2010. gadā un kas ir neatņemama Savienības tiesību sastāvdaļa.
Vienlīdzības un nediskriminācijas principu ievērošana vienmēr ir bijusi viena no Tiesas kā iestādes vērtībām. Vēl bija veicami vairāki pasākumi, lai personu ar invaliditāti piekļūstamība un iekļautība patiesi kļūtu par “jautājumu, kas skar ikvienu no mums”. Tiesa tādējādi uzsāka vērienīgu starpdienestu projektu, lai ikviens vēl vairāk piedalītos iekļaujošas vides izveidošanā.
Veiktās un paredzētās darbības skar ļoti plašu jomu klāstu: kolēģu ar invaliditāti un viņu aprūpētāju pieņemšanu darbā un atbalstu viņiem, telpu pieejamību, digitālo un informācijas pieejamību, kā arī komunikāciju, izpratnes veidošanu un apmācības.
Vispirms – Tiesā ir izveidota skaidra sistēma, lai Tiesas darbiniekiem un darba meklētājiem ar invaliditāti piedāvātu pielāgojumus, kas atvieglotu viņu darbu un piekļūstamību nodarbinātībai iestādē. Šie pielāgojumi tostarp var ietvert tehniskus risinājumus, darba vides pielāgošanu, papildu pasākumus vai uzdevumu un darba laika reorganizāciju.
Turklāt ir veikti vairāki pasākumi, lai optimizētu fizisku piekļūstamību Tiesas telpām – gan iestādes darbiniekiem, advokātiem un pārstāvjiem, kā arī ārštata tulkiem, gan visiem apmeklētājiem. Ir pārveidotas ēku ieejas un ir labāk pielāgota evakuācijas procedūra. Atkārtoti ir izvērtētas specifiskas tiesas sēžu zālēm paredzētās ierīces. Ilgtermiņa rīcības plāna mērķis ir nodrošināt atbilstību jaunajiem ēku piekļūstamības standartiem.
Digitālā un informācijas piekļūstamība ir vērsta gan uz darbiniekiem, gan uz ārējiem lietotājiem. Tiek uzlabota CVRIA tīmekļvietne struktūras, funkcionalitātes un satura ziņā, un Tiesas nākotnes digitālajā darba vidē jau sākotnēji “atbilstoši projektam” ir integrēta piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti. Noslēgumā, judikatūras krājumā jau kopš 2021. gada ir ievēroti piekļūstamības ieteikumi, un to var lasīt, izmantojot palīgtehnoloģijas.
Visbeidzot – regulāri tiek īstenoti izpratnes veidošanas, informēšanas un apmācības pasākumi, lai veicinātu iekļautību, savstarpēju cieņu, sadarbību, kā arī atbalstu personām ar invaliditāti un aprūpētājiem.
Katia Vermeire
Pētniecības un dokumentācijas direkcijas asistente
“Pieteicos piedalīties Tiesas projektā cilvēku ar invaliditāti piekļūstamībai un iekļaušanai jau kopš tā uzsākšanas, jo invaliditāte mūsu standartizētajā sabiedrībā joprojām netiek pietiekami ņemta vērā. Šis projekts man ir īpaši nozīmīgs. Tā kā pati esmu cilvēks ar invaliditāti, es vēlētos dalīties ar piedzīvoto un pieredzi, lai atbalstītu cilvēkus, kas atrodas līdzīgā situācijā.
Ir svarīgi veidot mūsu līdzpilsoņu un kolēģu izpratni. Pirms pati nonācu personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām situācijā, man nebija ne jausmas par šķēršļu joslu, ar kādu saskaras cilvēki ar invaliditāti un viņu aprūpētāji.
Būsim solidāri. Mums visiem līdzdarbojoties, varēsim izveidot ne tikai piekļūstamu, bet arī līdztiesīgu darba vidi.”
Mākslīgais intelekts: tā izmantošanai Tiesā pieņemtā stratēģija
Tiesa jau vairākus gadus vēro attīstību mākslīgā intelekta un jauno tehnoloģiju jomā. Tas tiek darīts, lai identificētu tehnoloģijas, kas varētu uzlabot iestādes darbības efektivitāti.
Kopš 2019. gada Tiesu tās digitālajā pārveidē ir atbalstījusi Informācijas tehnoloģiju direkcijas Innovation Lab. Kopā ar ieinteresētajiem dienestiem Innovation Lab apzina, analizē un testē dažādu rīku funkcionalitāti un īpašības. Šie rīki nākotnē tiks izmantoti, ievērojot konfidencialitāti, drošību un personas datu aizsardzību. Kopš Innovation Lab izveides ir piedāvātas aptuveni trīsdesmit idejas: ap divdesmit ideju ir pārbaudītas, un dažas jau ir ieviestas vai tiek attīstītas.
Lai varētu pilnībā izmantot jauno tehnoloģiju piedāvātās daudzsološās funkcionalitātes un sagatavoties to integrācijai, Tiesa 2023. gada jūnijā pieņēma “Stratēģiju mākslīgā intelekta rīku integrēšanai Eiropas Savienības Tiesas darbībā”. Šo rīku izmantošanai ir jānodrošina ne tikai datu kontrole, bet arī pamattiesību un ētikas ievērošana.
Tiesa kā pirmā no Eiropas iestādēm, kura ir pieņēmusi šādu stratēģiju, un krietni pirms Eiropas tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas mākslīgā intelekta jomā (AI Act) ir noteikusi trīs galvenos mērķus:
- uzlabot administratīvo un tiesas procesu efektivitāti un lietderību,
- uzlabot tiesas nolēmumu kvalitāti un konsekvenci un
- uzlabot Eiropas iedzīvotājiem tiesu iestāžu pieejamību un pārskatāmību.
Ir izveidota ētikas padome “AI Management Board (AIMB)”, kuras galvenais uzdevums ir definēt norādījumus un noteikt ierobežojumus mākslīgā intelekta rīku izmantošanai. Šī padome uzrauga, lai šādu rīku iegāde, izstrāde un izmantošana notiktu, ievērojot stratēģijā noteiktos principus. Šie principi ietver taisnīgumu, objektivitāti un nediskrimināciju, pārskatāmību, izsekojamību, informācijas konfidencialitāti, privātuma un personas datu aizsardzību, cilvēka veiktu uzraudzību un arī nepārtrauktu uzlabošanu.
Šajā kontekstā Tiesa 2023. gadā pieņēma pamatnostādnes mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīku izmantošanai.
Eiropas tiesu iestāžu sadarbības stiprināšana: partnerība ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu
Tiesas uzdevumu centrā ir dialogs un sadarbība ar valstu tiesām. Konkrēts šīs sadarbības piemērs ir attiecības, kas jau vairāk nekā 15 gadus ir izveidotas ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu (EJTN). Šis tīkls, kas 2000. gadā tika izveidots, lai atbalstītu Tamperē (Somija) Eiropadomes izsludinātās Eiropas tiesiskuma telpas izveidi, ir bijis svarīgs tieslietu speciālistu, jo īpaši valsts tiesnešu un prokuroru, apmācības virzītājs. Tīklā tādējādi ir apvienojušies visi Eiropas tiesiskās apmācības centri. Atzīmējot savu apņemšanos turpināt partnerību ar tīklu, Tiesa 2023. gadā pieņēma deklarāciju “Atbalsts Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam, lai veidotu ilgtspējīgu Eiropas tiesisko kultūru”.
Atbalsts Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam nolūkā izveidot ilgtspējīgu Eiropas tieslietu kultūru
Pēdējos 70 gadus Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) ir apņēmusies uzturēt dialogu ar valstu tiesām.
Lai pierādītu šo apņēmību, esam izveidojuši ciešu partnerību ar EJTN. Tā ir galvenā Eiropas tiesu iestāžu platforma zināšanu apmaiņai daudzās jomās, jo īpaši Savienības tiesībās. EJTN jau vairāk nekā divas desmitgades organizē pārrobežu apmācību pasākumus valstu tieslietu speciālistiem, tādējādi palīdzot uzlabot zināšanas par Savienības tiesībām.
Ikgadējie semināri, mācību vizītes, forumi un mācību materiālu apmaiņa ir daļa no labi iedibinātās sadarbības starp EJTN un Tiesu. Kopš 2007. gada EJTN un Tiesa organizē arī ilgtermiņa apmācības valstu tiesnešiem un prokuroriem, kuri tiek aicināti 6 vai 12 mēnešus piedalīties tiesnešu un ģenerāladvokātu biroju tiesvedības darbā. Šāda iespēja sniedz viņiem unikālu ieskatu Tiesas darba metodēs un palīdz ievērojami paplašināt zināšanas par Savienības tiesību aktiem un procedūrām.
Šī veiksmīgā un ilgstošā partnerība sniedz priekšrocības vismaz trīs dažādos līmeņos. Valsts līmenī tā palīdz tieslietu speciālistiem, kad tie atgriežas mītnes valstīs, veikt savus valstiskos pienākumus, daudz labāk izprotot savu lomu Savienības tiesību piemērošanā. Tiesā valstu tiesnešu un prokuroru klātbūtne bagātina juridisko kultūru daudzveidību, kas iestādei vienmēr ir bijusi ārkārtīgi svarīga. Plašākā kontekstā šāda veida sadarbība palīdz veicināt dialogu starp Eiropas un valstu tiesnešiem, tādējādi nodrošinot Savienības tiesību vienotu piemērošanu visā Eiropā.
Lai vēl vairāk stiprinātu šo sadarbību, Tiesa turpinās paļauties uz stingru Eiropas Parlamenta un Padomes atbalstu Regulas (ES) 2021/693 satvarā, ar ko izveidota programma “Tiesiskums”. Tā paļaujas arī uz Eiropas Komisijas atbalstu, kas ir atbildīga par programmas “Tiesiskums” īstenošanu, izmantojot savu darba programmu, un savā Eiropas tiesiskās apmācības stratēģijā 2021.–2024. gadam (Paziņojums COM(2020) 713) ir atzinusi EJTN “unikālo lomu” tiesnešu apmācībā Savienībā.
Turklāt Tiesa piešķir lielu nozīmi ģeogrāfiskajam līdzsvaram, organizējot valstu tiesnešu un prokuroru ilgtermiņa apmācību un visu valstu tiesību kultūru pārstāvību šajā kontekstā. Tāpēc tā cenšas atbalstīt izpratnes veidošanas iniciatīvas visās dalībvalstīs un stiprināt komunikāciju par ilgtermiņa apmācību Tiesā. Šiem centieniem kopā ar dalībvalstu un EJTN pūlēm būtu jāpalīdz veicināt sadarbību starp Eiropas un valstu tiesu iestādēm, uzsverot ieguvumus, ko tā sniedz tām visām.
Ciešu attiecību uzturēšana ar valstu tiesnešiem ir bijusi viena no Tiesas iezīmēm jau kopš tās pirmsākumiem, un tās sadarbība ar EJTN sniedz ievērojamu ieguldījumu šī svarīgā uzdevuma īstenošanā. Šīs partnerības stiprināšana ir būtiska, jo tās ietekme ir daudz plašāka par labāku Savienības tiesību izpratni – tā veicina patiesas Eiropas tiesu kultūras attīstību un veselīgu esprit de corps starp Eiropas tiesnešiem gan Savienības, gan valstu līmenī.
Līdz ar to Tiesa un Tīkls ir izvēlējušies uzsākt jaunas iniciatīvas savas sadarbības padziļināšanai, jo īpaši palielinot to valsts tiesnešu skaitu, kuri var ilgstoši praktizēties Tiesā. Šajā nolūkā ir paredzēti divi pasākumu kopumi. Pirmā mērķis ir veidot dalībvalstu tieslietu speciālistu izpratni par ilgstošas prakses iespējām Tiesā, lai mobilizētu vairāk kandidātu. Otra pasākumu kopuma mērķis ir pārvarēt visus valodas šķēršļus šāda veida prakses īstenošanai, nododot EJTN rīcībā specializētas zināšanas un Tiesas izstrādātus pedagoģiskos materiālus valodu apmācības jomā.
Ingrid Derveaux
EJTN ģenerālsekretāre
“EJTN ir apņēmies veicināt nozīmīga dialoga pastāvēšanu starp Tiesu un valstu tiesām, kas ir arī “Savienības vispārējās jurisdikcijas” tiesas. Mēs priecājamies, ka Tiesa atbalsta šos centienus, uzsākot vairākas iniciatīvas ar mērķi vēl vairāk veicināt Savienības dalībvalstu tiesnešu dalību Tiesas prakses programmā. Mēs vēlētos, lai 2024. gads būtu vēl viens nozīmīgas un auglīgas sadarbības stiprināšanas gads!“
Diana-Daniela Popel
Tiesnese praktikante tiesneses Inetas Ziemeles birojā
“Prakse Tiesā man bija lieliska iespēja iepazīties ar iestādes darbību, padziļināt zināšanas Savienības tiesībās, izmantojot iespēju iesaistīties Tiesas ikdienas darbā, kā arī iepazīt nenovērtējamus tiesību speciālistus. It īpaši ņemot vērā valstu tiesnešu specifisko lomu Savienības tiesību īstenošanā, es varu tikai patiešām ieteikt šo praksi visiem tiesnešiem, kuri strādā dalībvalstu tiesās un vēlas iegūt ārkārtīgi bagātinošu pieredzi gan profesionālā, gan personiskā ziņā. Es sirsnīgi pateicos visiem biroja locekļiem par lielisko uzņemšanu un atvērtību, kā arī EJTN komandai!”
C | Saikne ar sabiedrību
Attālinātie apmeklējumi – pedagoģisks projekts
Šī Tiesas pedagoģiskā projekta mērķis ir ļaut vidusskolēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem iepazīties ar tiesu iestādes lomu un izskaidrot tiem Tiesas judikatūras ietekmi uz Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvi. Projekta nolūks ir veicināt jauno vidusskolēnu un viņu skolotāju izpratni par demokrātiskajām vērtībām un aktuālajiem tiesību izaicinājumiem. 2023. gadā šīs programmas ietvaros aptuveni 900 vidusskolēniem bija iespēja apmeklēt Tiesu.
Saziņas direkcijas Preses dienesta darbinieki pēc izglītības ir juristi, un to uzdevums ir žurnālistiem visās dalībvalstīs un dažādajiem korespondentiem izskaidrot spriedumus, rīkojumus un secinājumus, kā arī aktuālās lietas. Viņi sagatavo paziņojumus presei ar mērķi reāllaikā informēt žurnālistus un praktiķus par Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumiem. Personām, kuras ir pieteikušās Tiesas Preses dienestā, viņi izsūta regulāras informatīvas vēstules, ziņojot par svarīgiem procesuāliem un institucionāliem notikumiem, kā arī “ātros vēstījumus” par lietām, par kurām paziņojumi presei netiek gatavoti. Viņi arī atbild uz iedzīvotāju elektroniskā pasta vēstulēm un telefona zvaniem.
Tiesa aktīvi darbojas sociālajos tīklos, izmantojot divus kontus platformā X (vienu franču un otru angļu valodā), kā arī kontu LinkedIn un Mastodon. Sekotāju skaits turpina pieaugt, un tas liecina par sabiedrības interesi un sekošanu Tiesas darbam. Tiesas rīcībā ir arī YouTube kanāls, kas ļauj 24 oficiālajās valodās piekļūt daudzveidīgam audiovizuālajam saturam, tostarp plašai sabiedrībai paredzētiem sižetiem, kuros ir izskaidrots, kā Tiesas judikatūra ietekmē iedzīvotāju ikdienu.