Gads Eiropas Savienības tieslietu civildienesta darbības pielāgošanās un nepārtrauktības zīmē

A | Tiesas sekretāra ievadvārdi

Individuālā mērogā 2020. gads ikvienam bija pārbaudījumu gads tā līdzatnesto ierobežojumu, slimības un neziņas dēļ.

Iestādes dienestu pārvaldības jomā tas atspoguļojās kā ievērojams izaicinājums, kurš tika pārvarēts ar izlēmību, metodisku pieeju un pielāgošanos. Ļoti īsā laikā bija jāveic pilnīga iestādes darbības organizatoriska pārveide. Neviens dienests nebija pasargāts no šīs nepieciešamības pielāgoties, ieviest jauninājumus un radikāli mainīties.

Laimīgā kārtā iestāde varēja balstīties uz krīzes situāciju gadījumiem izveidoto struktūru un procedūrām. Šīs struktūras pamatā ir krīzes operatīvā vienība, kuras kompetencē ietilpst izšķirošu lēmumu pieņemšana attiecībā uz iestādi kopumā saistībā ar krīzes situāciju un tās attīstību. Tā nosaka no tā izrietošos vispārējos pasākumus (tāldarba kārtība, transversāla rakstura pasākumi personāla vadības jomā utt.). Pēc tam šos vispārējos lēmumus īsteno krīzes vadības centrs (KVC), kurā ietilpst visu to operatīvo vienību pārstāvji, kas nodrošina katra dienesta darbības nepārtrauktību. Regulārās sanāksmēs KVC arī nodrošināja informācijas atgriezenisko saiti ar krīzes vienību, lai varētu vadīt situāciju.

Šāda krīzes pārvaldība, kurā cieši tika sasaistīti iestādes paspārnē esošie dienesti un abas tiesas, ļāva īstenot saskaņotu darbību, kas ir vērsta uz trīs saistītiem un savstarpēji atkarīgiem mērķiem: nodrošināt personāla un personu, kam jāierodas iestādes telpās, veselības aizsardzību, nodrošināt tiesas darbības nepārtrauktību un sniegt atbalstu personālam.

Lai nodrošinātu sanitāro drošību iestādes ēkās un pasargātu personālu no inficēšanās riska, tika nolemts, ka sākot ar 10. martu darba pienākumi ir jāveic no attiecīgo personu dzīvesvietas. Pēc tam, sākot ar pirmdienu, 16. martu, šis darba no mājām režīms tika vispārināts un padarīts par obligātu, pat pirms valsts iestāžu lēmuma par ierobežojošiem pasākumiem. Tiesas telpās tādējādi vairs nevarēja iekļūt, izņemot personas, kurām bija jāveic būtiskas funkcijas, kuras nevar veikt no attāluma. Pastāvīgi sekojot veselības jomas un normatīvajai situācijai Luksemburgā un kaimiņvalstīs, ko veica drošības dienests, kā arī medicīnas dienests, regulāri sadarbojoties ar Luksemburgas iestādēm, šis režīms dažādos posmos tika pielāgots, lai nodrošinātu līdzsvaru starp sanitārajiem apstākļiem, telpu apmeklētības līmeni, tiesas darbību nepārtrauktību un personāla vajadzībām.

Līdztekus tāldarba režīmam viens no galvenajiem cilvēku veselības aizsardzības instrumentiem bija precīzu un stingru sanitāro protokolu izstrāde un īstenošana. Lai varētu tikt turpināta Savienības tiesvedības darbība, Tiesa no 25. maija no jauna vēra tiesas sēžu zāļu durvis. Līdz ar to no loģistikas un sanitārās drošības viedokļa bija jāpārvalda ne tikai tā personāla locekļu ikdienas klātbūtne telpās, kura bija nepieciešama tiesas sēžu organizēšanai, bet arī advokātu un citu Savienības iestāžu pārstāvju klātbūtne šajās telpās. Visi īpaši stingrie pasākumi (temperatūras mērīšana, ieejot ēkās, obligāta masku valkāšana koplietošanas telpās un tiesas sēdēs, fiziskas distancēšanās nodrošināšana, organizējot pārvietošanās virzienus, bieža telpu dezinfekcija, spirtu saturoša gēla dozatoru, aizsardzības aizslietņu un norāžu izvietošana, atgādinājumu izplatīšana dažādos saziņas līdzekļos), ļāva nodrošināt visu iesaistīto personu augstu aizsardzību, vienlaikus tās iespējami netraucēti uzņemot iestādes telpās.

Šī atklāto tiesas sēžu atsākšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu Savienības tieslietu civildienesta darbības nepārtrauktību. Pirms tiesas sēžu atsākšanas tiesas darbību varēja turpināt, izskatot lietas attālināti, tostarp ar pielāgotu procesuālo noteikumu palīdzību. Ar abu tiesu kanceleju pasākumiem un izmantojot speciālu sadaļu iestādes interneta tīmekļvietnē, lietas dalībnieku pārstāvji tika pienācīgi informēti par procesuālajām sekām, kuras izriet no krīzes konteksta.

No tehniskā viedokļa iestādes informātikas dienesti kopš februāra paātrināja tāldarbam nepieciešamā aprīkojuma piešķiršanas programmu. Nedēļās pēc pirmo ierobežojošo pasākumu noteikšanas interneta savienojuma joslas platums tika palielināts desmitkārtīgi un pēc tam visu dienestu vajadzībām nekavējoties tika izveidota droša audiosistēma un videokonferenču sistēma.

Kā detalizēti aprakstīts nākamajās lappusēs, iestāde veica jaunievedumus, lai risinātu situāciju, kad vairāku lietas dalībnieku pārstāvjiem bija liegts pārvietoties. Rokrokā sadarbojoties dienestiem, abām tiesām un to kancelejām, tika izveidota vienota videokonferenču sistēma attālinātai dalībai tiesas sēdēs, kurā tiek piedāvāta sinhrona mutiskā tulkošana potenciāli no un uz 24 Savienības oficiālajām valodām.

Visbeidzot, īstenojot resursu efektīvu pārvaldību, personāla locekļi, kuru darba slodze to amata specifikas dēļ bija samazinājusies, regulāri uz laiku tika pārcelti citos amatos dienestos, kuros savukārt darba apjoms bija pieaudzis. Šī solidaritāte un savstarpēja kompetenču un pieredzes bagātināšana radīja priekšrocību sarežģījumu pārvarēšanai un tās arī noderēs, lai veiksmīgi organizētu darbinieku atgriešanos iestādes telpās.

Pēdējais minētais mērķis krīzes pārvaldībā bija veltīts personāla atbalstam visu šo nepieredzēto laikposmu, kam raksturīgas sarežģītas personiskās situācijas.

Īpaša uzmanība tika pievērsta gan personām, kuras bija skāris vīruss, gan personām ar inficēšanās risku, vientuļām personām vai personām, kurām ir pienākums rūpēties par mājās palikušajiem bērniem. Šīm personām palīdzību sniedza cilvēkresursu dienests, medicīniskā dienesta ārsti un medmāsas, kā arī psihologs. Izmantojot pieeju, kuras ietvaros tiek ņemtas vērā ierēdņu intereses, dienesta vadītāji arī ievēroja šīs īpašās situācijas, lai pielāgotu attiecīgo personu pienākumu izpildes kārtību.

Pandēmijas radītā krīze un nepieciešamība rast risinājumus, lai mazinātu tās ietekmi uz iestādes darbības organizāciju, ievērojami paātrināja jau uzsāktās vai tikai iedīglī esošās izmaiņas.

Nenoliedzami atzinīgi vērtējot to, ka visi kopā esam panākuši, ka darbības līmenis ir saglabājies gandrīz identisks agrākajam, ka tiek turpināta uzsākto projektu īstenošana, tajā pašā laikā nodrošinot visaugstākā līmeņa veselības aizsardzības apstākļus, šī nepieredzētā laikposma pārvaldība iestādei ļauj veikt ilgtspējīgus un pozitīvus pārveidojumus, izprotot darba metodes, pat pašas darba attiecības, kā arī virtuālās klātbūtnes sniegtās iespējas.

Darbs no mājām (pilnīgs vai daļējs) kopš 2020. gada 16. marta ir realitāte visam personālam. Īstenojot šo apstākļu paģērēto jauno organizatorisko sistēmu, dabiskā veidā iezīmējās jaunās situācijas problemātika: dematerializēt un vienkāršot lēmumpieņemšanas plūsmas, sekmēt personāla autonomiju un nodrošināt darbinieku pakalpojumu kvalitāti, pārskatīt līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi, integrēties iestādē un sadarboties ar to, pietuvināties ārējiem partneriem – institucionāliem partneriem vai sabiedrībai –, pateicoties iespējām, ko piedāvā jaunās tehnoloģijas.

Kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tiks atcelti, iestādei būs jāsaglabā šo pārmaiņu ieguvumi, atgriežoties profesionālajā dzīvē, jaunos un bagātinātos apstākļos. Šķēršļi, kas tai bija jāpārvar, ir tikai pieredze, kas mums individuāli un kolektīvi ir likusi kļūt stiprākiem, atbildīgākiem un solidārākiem. Tas, ka iestāde ir veiksmīgi pārvarējusi arī tik nelabvēlīgu kontekstu, ir noticis, pateicoties tās darbinieku apņēmībai un saliedētībai, kā arī tās vadības uzticamībai un rūpībai. Tā varēs paļauties uz šīm īpašībām, lai sagatavotos brīdim, kad personāls varēs atgriezties un atkal iekļauties iestādes vidē, kuras atjaunināto organizāciju raksturos mobilitāte un atbildība.

C | Tiesas darbības bilance pandēmijas laikā

Tiesas darbības turpināšana pandēmijas laikā izpaužas kā pasākumi, kas tika ieviesti, lai nodrošinātu Eiropas justīcijas pienācīgu darbību, kā arī, lai turpinātu informēt Savienības pilsoņus par to tiesībām un Eiropas tiesu darbu. Gan izstrādājot sistēmu, kas ļauj piedāvāt iespēju sniegt apsvērumus attālināti ar sinhronu tulkošanu, gan izmantojot iekšējās un ārējās saziņas līdzekļus, Tiesa ir pierādījusi iniciatīvu un pielāgošanos. Tā kā piekļuve iestādes ēkām kļuva neiespējama un vēlāk bija pakļauta stingriem sanitārajiem noteikumiem, sabiedrības un profesionāļu parastā apmeklējumu norise, kā arī bibliotēkas krājumu apskate uz vietas, protams, tika sašaurināta, tomēr tika rasti alternatīvi risinājumi.

Laikā no 2020. gada 25. maija līdz 22. decembrim tika organizētas 252 tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai (kuras varēja attiekties uz vairākām lietām vienā un tajā pašā iztiesāšanas sastāvā). Tostarp 40 tiesas sēdes Tiesā, kurās (viens līdz četri) lietas dalībnieki piedalījās attālināti ar videokonferences starpniecību un 38 tiesas sēdes Vispārējā tiesā, kurās (viens līdz trīs) lietas dalībnieki piedalījās attālināti.

Arī iestādes un administratīvā darbība netika pārtraukta: laikposmā no 2020. gada marta līdz 2020. gada decembrim amatā stājās vairāki jauni locekļi. Amatā stājoties Francijas ģenerāladvokātam Jean Richard de la Tour, tika izmantots jauninājums: viņa zvēresta nodošana notika attālināti, izmantojot iepretim uzstādītus ekrānus, piedaloties Tiesas priekšsēdētājam K. Lenaerts, pirmajam ģenerāladvokātam M. Szpunar un sekretāram A. Calot Escobar. Vēlāk ierasties iestādē – joprojām veicot nepieciešamos veselības aizsardzības pasākumus – lai nodotu zvērestu Tiesai, 10. septembrī varēja Grieķijas ģenerāladvokāts Tiesā Athanasios Rantos un 6. oktobrī – Čehijas tiesnesis Tiesā Jan Passer un Latvijas tiesnese Tiesā Ineta Ziemele.

Visiem iestādes dienestiem, sākot no marta, bija jāpielāgo to iekšējās saziņas veids. Darba grupas varēja satikties un turpināt darbu attālināti, tieši pateicoties videokonferenču izmantošanai. Tādējādi vidēji nedēļā iekšējo vai starpiestāžu sanāksmju vajadzībām tika organizētas vairāk nekā 150 videokonferences vai audiokonferences.

Attiecībā uz ārējo saziņu Tiesa, izmantojot sociālos tīklus un tehnoloģiskos līdzekļus, ir īstenojusi virkni attālinātu darbību, lai Tiesa varētu sasniegt gan speciālistu un profesionāļu publiku, gan plašu sabiedrību un tās lēmumi joprojām varētu tikt publiskoti atbilstošā veidā.

Visa gada laikā Tiesa noorganizēja 29 protokolāros pasākumus, ievērojot īpaši augstas prasības, kā arī 5 oficiālās vizītes un 5 svinīgās sēdes. Šajā kontekstā Tiesa varēja uzņemt 171 tiesnesi no valstu tiesām. Lai gan šie apmeklējumi lielākoties notika pirms piekļuves ierobežojumiem, kas noteikti cīņai pret Covid‑19 izplatīšanos, Tiesa dažreiz spēja organizēt atsevišķus neatliekamus pasākumus (Eiropas Prokuratūras locekļu svinīgā solījuma došana 28. septembrī, svinīgā tiesas sēde saistībā ar tiesnešu Inetas Ziemeles un Jan Passer stāšanos amatā 6. oktobrī), kuru norise bija jāpielāgo sanitārajiem ierobežojumiem.

Visbeidzot, iestādes locekļi un darbinieki var izmantot Bibliotēkas resursus, kas aptver 285 000 sējumu (tostarp 155 000 publikāciju, kas galvenokārt attiecas uz Eiropas Savienības tiesībām), vairāk nekā 6300 elektronisko grāmatu, 490 abonētu periodikas izdevumu drukātā formātā, kā arī vairākus simtus abonētu izdevumu elektroniskā formātā, kas pieejami datubāzēs (kuru ir vairāk nekā simts). Saistībā ar judikatūras publicēšanu jānorāda, ka 2020. gadā judikatūras Krājumā tika publicēti 35 019 dokumenti. Kopš 2020. gada 13. marta Informācijas dienests ir ieviesis dažādus rīkus dokumentāro resursu izmantošanai attālināti, lai kompensētu lasītavas slēgšanu lietotājiem (159 digitalizācijas pēc pieprasījuma un 724 izdevumi, kas patapināti ar Biblio‑drive, autonomu patapinājuma un atgriešanas ierīci).

Lai izpildītu dalībvalstu noteiktos pārvietošanās ierobežojumus, iestāde izveidoja videokonferences sistēmu, kas ļauj lietas dalībnieku pārstāvjiem, kuriem fiziski nav iespējams ierasties Luksemburgā, izņēmuma kārtā piedalīties tiesas sēdē, ievērojot daudzvalodību. Divi šīs sistēmas izmantotāji dalās ar savu pieredzi.

Mutvārdu paskaidrojumu sniegšana attālināti

“Esmu pagodināta, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) mani ir aicinājusi dalīties ar pieredzi videokonferences izmantošanā Tiesas sēdēs mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai un dalīties ar maniem iespaidiem par šo sistēmu.

Vispirms ir jāuzsver, ka digitalizācija Eiropas Savienībā sākās krietni pirms 2020. gada. Tomēr šis gads paliks vēsturē ne tikai Covid‑19 un tā seku dēļ, bet arī dēļ pavērsiena, ko tas radīja EST tiesas sēžu digitalizācijā un videokonferenču izmantošanā.

Tas tā ir tādēļ, ka, lai arī Covid‑19 negatīvo seku saraksts ir garš, tomēr pandēmija veicināja digitālo kompetenču apgūšanu un paātrināja digitālu risinājumu ieviešanu ikdienā. Šajā ziņā uzņēmumi, iestādes un indivīdi sāka izmantot digitālos risinājumus gan, lai uzlabotu savu ikdienas dzīvi, gan, lai labāk un efektīvāk strādātu, gan arī – lai uzlabotu saziņu ar valsts tiesām un EST.

2020. gadā dalībvalstīm un lietas dalībniekiem EST notiekošajās tiesvedībās bija iespēja ar videokonferences palīdzību piedalīties tiesas sēdēs mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai Tiesā. Pateicoties šai tehnoloģijai, dalībvalstis un lietas dalībnieki tiesas sēdēs mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai varēja izteikt savu viedokli un atbildēt ne tikai uz EST uzdotajiem jautājumiem, bet arī uz citu lietas dalībnieku un dalībvalstu jautājumiem un piezīmēm. Tāpat kā tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai klātienē, arī videokonferencē ir pieejami mutiskās tulkošanas pakalpojumi, kas ir iespējams, pateicoties milzīgajam darba apjomam, ko tulki paveic, sinhroni tulkojot tiesas sēžu laikā teikto, lai visi dalībnieki varētu to saprast.

Tiesas sēžu norise mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai nav mainījusies, izņemot to, ka dalībvalstu pārstāvji un lietas dalībnieku pārstāvji var palikt savā valstī un tajā piedalīties attālināti. Šādai iespējai, protams, ir savas priekšrocības, piemēram, ērtības, drošība un laika ekonomija, izvairoties no braucieniem, tomēr arī savi trūkumi, piemēram, nespēja izjust EST dvēseli – šo apbrīnojamo pieredzi, ko gūsti ik reizi no jauna, ieejot EST tiesas sēžu zālē, lai personiski uzstātos Tiesas priekšā.

Jāuzsver, ka EST, padarot iespējamu videokonferences izmantošanu tiesas sēdēs mut vārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, pierādīja, ka tā spēj pielāgoties apstākļiem un ka tiesvedībām ir jānotiek, neraugoties uz veselības krīzi.”

Nebijuši izaicinājumi attālinātai tulkošanai tiesas sēdēs

Tiesas sēžu, kurās atsevišķi lietas dalībnieki piedalās attālināti, norise būtiski ietekmēja tulku darbu.

Spānijas kabīnes ārštata tulks, kurš regulāri strādā Tiesā, skaidro, ko nozīmēja būt par tulku Eiropas iestādēm, it īpaši Tiesai, 2020. gadā.

“2020. gads ikvienam ir bijis netipisks. Tulkiem, lai kur arī viņi atrastos, pandēmija vispirms izraisīja pilnīgu darbību pārtraukšanu, it īpaši tādēļ, ka tika atceltas starptautiskās sanāksmes. Darbībai atjaunojoties, darba apstākļi bija pilnīgi citi. Ārštata tulkiem šī jaunā “normalitāte” radīja jautājumus: kā pārvietoties, ņemot vērā ceļošanas ierobežojumus, un kā strādāt pareizos sanitāros un tehniskos apstākļos? Videokonference, kas šobrīd ļauj organizēt sanāksmes tiešsaistē, izraisīja daudzas bažas par attālināto savienojumu uzticamību un skaņas kvalitāti, kas reti ir līdzvērtīga zāles kvalitātei. Ir jāpieliek dubultas pūles, lai saprastu runātāju, un nogurums iestājas ātrāk nekā iepriekš.

Tomēr es uzskatu, ka Tiesā attālinātie savienojumi sēžu laikā parasti ir kvalitatīvi. Protams, nav iespējams garantēt optimālu kvalitāti visu laiku, tomēr, manuprāt, tiek darīts viss, lai to panāktu, tostarp, pateicoties pārbaudēm, kas tiek veiktas iepriekš kopā ar tulkiem. Turklāt ir veikts lielisks informatīvs darbs, lietas dalībniekiem un tulkiem iepriekš darot zināmas izmaiņas, kas saistītas ar jauno darba kārtību un nepieciešamajiem sagatavošanās darbiem. Ārštata tulki par to tiek skaidri brīdināti, jau noslēdzot līgumu.

Iestāde ir ievērojami papūlējusies, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāti pēc iespējas labāki darba apstākļi. Uz mani lielu iespaidu atstāja sanitāro pasākumu nopietnība un stingrība: papildus parasti veiktajiem pasākumiem tulki kopīgi nelieto ne priekšmetus (portatīvos datorus, austiņas), ne biroju.

Mēs vairs kopīgi neizmantojam vienu un to pašu kabīni, tādēļ šobrīd ir daudz grūtāk sazināties vai vienkārši saprast mūsu kolēģu tulkoto. Tas var kavēt mūsu izmantotās terminoloģijas vienveidību. Mums ir jāveic iepriekšēja saskaņošana. Ja rodas kāda problēma (terminoloģijas jautājums, tehniska problēma u. tml.), tulkošanas laikā ir sarežģītāk otram palīdzēt. Atsevišķos jautājumos mēs sazināmies ar žestiem, citos – ar mobilā tālruņa vai īsziņu palīdzību.

Šajā kontekstā būtiska nozīme ir tiesas sēdes sagatavošanai, un Tiesa turklāt ir vienīgā iestāde, kurā konferenču palīgtulki tam velta veselu darba dienu, tāpat kā pastāvīgie tulki. Šajā jautājumā es neesmu ievērojis gandrīz nekādas atšķirības kopš pandēmijas sākšanās. Mūsu kolēģi joprojām ir tikpat pieejami, lai arī, iespējams, vairāk tiek izmantots elektroniskais pasts un īsziņas, un gaiteņos vairs nenotiek neformālas sarunas.

Es uzskatu, ka sākumā daudzi baidījās, apzinoties ietekmi, kāda pandēmijai varēja būt uz mūsu profesiju. Tomēr, kad bija beidzies pirmā brīža šoks, tika meklēti risinājumi un mēs pielāgojāmies, lai izkļūtu no grūtībām”.

2020. gadā turpinājās dialogs ar tiesību speciālistiem un sabiedrību. Lai gan tika saglabāti tradicionālie kanāli, tomēr šis dialogs kļuva intensīvāks virtuālajā vidē, tostarp pateicoties videokonferences pakalpojumiem un sociālo tīklu platformām.

Saziņas direkcijā netika pārtraukta tradicionālo komunikācijas līdzekļu izmantošana, tomēr uzsvars tika likts uz sociālo mediju pastiprinātu izmantošanu. Laikā no 2020. gada 16. marta līdz 22. decembrim tika publicēti 142 paziņojumi presei. Tiesas Twitter un LinkedIn (franču un angļu valodā) konti tika izmantoti, lai informētu par Tiesas aktualitātēm: Lai informētu sekotājus, ar Twitter tika nosūtīti 668 ziņojumi. Šo ziņu mērķis, pirmkārt, bija pievērst uzmanību galvenajām nākamajā nedēļā izskatāmajām lietām, un, otrkārt, informēt par paziņojumu presei publicēšanu.

Apmeklējumu organizēšana ir būtiska darbība Tiesai saistībā ar tās atvērtības politiku un zināšanu nodošanu ne tikai tiesību speciālistiem un tiesību zinātņu studentiem, bet arī Eiropas pilsoņiem. Ar 2020. gada martā ieviestajiem sanitārajiem pasākumiem tika samazināta šādu apmeklējumu organizēšana un apmeklētāju uzņemšana. Lai gan kopējie skaitļi – 127 grupas ar kopumā 3729 apmeklētājiem ir nenoliedzami zemāki par iepriekšējo gadu rezultātiem (18 099 personas 2019. gadā), Tiesa atkal spēja atrast jaunus līdzekļus, lai tās ēkas un darbības padarītu pieejamas attālināti. Šādi tā piedāvāja tikšanās digitālajās platformās ar Tiesas darbiniekiem, padarot iespējamu Tiesas pils ēku kompleksa virtuālo apmeklējumu, kā arī tīmekļseminārus, kas tika rīkoti “pēc pasūtījuma” divu dienu garumā, piedaloties Tiesas locekļiem, tiesnešu palīgiem un administratoriem. Šie tīmekļsemināri ļāva noskatīties prezentācijas 798 personām 21 virtuālā apmeklējuma ietvaros.

Tādējādi Tiesa ar Saziņas direkcijas starpniecību nosūtīja 173 paziņojumus presei (pavisam 2292 valodu versijās), lai informētu profesionāļus un sabiedrību (3366 adresātus, kas iekļauti elektronisko vēstuļu sarakstos) par saviem nolēmumiem, kā arī par notikumiem, kas iezīmēja iestādes dzīvi. Tīmekļvietne curia.europa.eu tika apmeklēta 6,6 miljonus reižu un tika aplūkoti vairāk nekā 27 miljoni lapu.

Iestāde turpināja darboties sociālajos tīklos, pārraidot 702 Twitter sīkziņas, izmantojot tās abus kontus franču un angļu valodā. 273 vēstījumi tika publicēti arī LinkedIn.

Ņemot vērā, ka nebija iespējams organizēt tādas tikšanās kā gadskārtējo Atvērto durvju dienu, tika nolemts izmantot sociālo mediju sniegtās iespējas, lai sabiedrība visā pasaulē varētu iepazīties ar Tiesas darbību. Tādējādi, izmantojot vienīgi sociālos medijus, tika organizēti trīs virtuāli pasākumi – par godu Eiropas dienai (9. maijā), Eiropas tiesiskuma dienai (24. oktobrī) un Tiesas izveides gadadienai (4. decembrī): ar Tiesas spriedumu prezentācijām, aktivitātēm, kas veltītas dažādām judikatūras tēmām, un jautājumu un atbilžu sēriju. Šo un citu pasākumu iespaidā Tiesas sekotāju skaits šajā gadā turpināja augt, pārsniedzot 90 000 sekotāju LinkedIn un 100 000 sekotāju Twitter. Šo trīs notikumu rezultātā Twitter kopumā tika veikti 1 713 000 skatījumu (to reižu skaits, kad lietotāji ir redzējuši sīkziņu) un LinkedIn – 258 000 skatījumu.

Paralēli žurnālistiem tika izveidoti tiešsaistes preses punkti, kas veltīti tiesvedības aktualitātēm. 11 preses punktiem pievienojās pavisam 94 žurnālisti.

Saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu pamatojoties uz 103 pieteikumiem, Tiesa piešķīra piekļuvi saviem administratīvajiem dokumentiem un vēsturiskajiem arhīviem. Tiesa arī atbildēja uz 17 174 pilsoņu lūgumiem sniegt informāciju gan par izskatāmām lietām vai judikatūru, gan par tās darbību un kompetenci.

Visbeidzot, Eiropas Savienības Tiesu tīkls, kas izveidots 2017. gada martā saistībā ar Romas līgumu 60. gadadienu un kurā apvienotas dalībvalstu konstitucionālās un augstākās tiesas, vairākas reizes tikās videokonferencēs divās tematiskās grupās – “Inovācijas” un “Juridiskā terminoloģija”. Šajās sanāksmēs notika informācijas apmaiņa par jaunāko tehnoloģiju izmantošanu tiesu darbības atbalstam un par tādiem tulkošanas resursiem, kurus var izmantot valstu tiesas.

Daudzvalodība veido Tiesā notiekošo tiesas procedūru kodolu. Pretējā gadījumā pilsoņi nevarētu piekļūt nedz Eiropas tiesai, nedz tās judikatūrai, ar kuru tomēr tiek radītas tiesības un pienākumi. Tādējādi, reaģējot uz pēkšņi radušos veselības krīzi, Daudzvalodības ģenerāldirekcijai (DĢD) bija jānodrošina tai uzticētais uzdevums, ievērojot darbinieku drošību.

Konkrētāk, kamēr pandēmija vēl brieda, gada pirmie mēneši pagāja bez aizķeršanās. Kopš februāra beigām DĢD aktivizēja savu krīzes operatīvo vienību un plānoja īstenot savas darbības nepārtrauktības plānus ciešā sadarbībā ar citiem Tiesas dienestiem un tiesnešu un ģenerāladvokātu birojiem.

13. martā, trīs dienas pirms valsts noteiktajiem pārvietošanās ierobežojumiem, visi darbinieki tika informēti par to, ka viņi nedrīkstēs atrasties Tiesas ēkās. Absolūta prioritāte tika piešķirta kolēģu veselības aizsardzībai un vīrusa izplatības novēršanai. Pēc tam, kad tika nodrošināts šis dubultais mērķis, DĢD darbības pamatā bija tieši dienesta nepārtrauktība. Lai arī sākotnēji šīs krīzes specifisko aspektu pārvaldīšanai bija nepieciešama veiklība un radošums, vēlāk bija jāatrod izturība, ņemot vērā šīs krīzes neparedzēto, turklāt joprojām neskaidro ilgumu.

Runājot konkrēti par juridisko tulkošanu, gan kolektīvie, gan individuālie mērķi – sākotnējā ierobežojumu posmā un ja situācija deva tam pamatu – tika pielāgoti ģenerāldirekcijas darbinieku personiskajai situācijai (izolēšanās, bērni mājās, utt.). Tā kā krīze bija vispārēja, ražīguma pagaidu kritumu kompensēja tulkojumu pieprasījuma samazināšanās. Pēc tam organizatoriskie pasākumi un katra paša iesaiste, apvienojumā ar nepārtrauktu ieguldījumu jaunajās tehnoloģijās un optimizētos ārpakalpojumos, ļāva atjaunot darba ražīgumu, un tādējādi dienesta nepārtrauktība nevienā brīdī netika apdraudēta.

Attiecībā uz mutisko tulkošanu jautājums par nepārtrauktību izpaudās citādi. Tiesas sēdes bija jāatceļ vai jāatliek uz datumu pēc 25. maija. Tādējādi laikposms no 13. marta līdz 25. maijam tika izmantots, lai sagatavotu tiesas sēžu protokolu, kas rūpētos par visu dalībnieku veselības drošību, piemēram, nosakot, ka katru tulkošanas kabīni var izmantot tikai viens tulks. Turklāt, raugoties uz pārvietošanās grūtībām, ar kādām vēl saskārās lietas dalībnieku pārstāvji, tika ieviesta attālinātas dalības tiesas sēdēs sistēma, kas ļāva izvairīties no daudzu ieplānoto sēžu pārcelšanas. Šis jaunievedums bija liels tehnisks, intelektuāls un organizatorisks izaicinājums, kas tika veiksmīgi pārvarēts. Visbeidzot, arī mutiskās tulkošanas dienests pielāgojās tiesas sēžu pārtraukumam, pievēršoties dažādiem ar apmācību un profesionālo izaugsmi saistītiem uzdevumiem (valodu kursi, mutiskās tulkošanas vingrinājumi un lingvistiskās informācijas apmaiņa tiešsaistē), kā arī juridiskās jomas mutiskās tulkošanas popularizēšanai (tīmekļsemināri un lingvistiskie moduļi).

DĢD tādējādi guva labumu no savu darbinieku iesaistes un atbildības sajūtas, savstarpējās izpalīdzēšanas, kā arī būtiskā jauno tehnoloģiju atbalsta, organizējot juridiskās tulkošanas un mutiskās tulkošanas dienestu nepārtrauktību.

Visbeidzot, DĢD pielāgošanās spēju ilustrēja plūsmas digitalizācija, apmācību un sanāksmju organizēšana attālināti, tostarp, lai uzturētu nosacītu saviesīgumu un visu labklājībai nepieciešamo sociālo saikni, kā arī regulāra informēšanas politika, izmantojot ģenerāldirektora elektroniskā pasta vēstules vai informatīvas vēstules.

Rezultāts ir ieguldīto pūļu vērts. Proti, 2020. gadā ar visu iesaistīto pūlēm varēja tikt nodrošināts mutiskais tulkojums plānotajās tiesas sēdēs mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai un tika veikti visi nepieciešamie juridiskie tulkojumi; šajā pārbaudījumiem pārbagātajā gadā pilnīga daudzvalodība gan ieinteresēto personu, gan pilsoņu interesēs tika nodrošināta gandrīz normālā ritmā.

2020. gads Informācijas tehnoloģiju direkcijai (ITD) paliks atmiņā kā gads, kuru iezīmē augsta reaģētspēja un pielāgošanās, kas to padara vēsturisku.

Uzsākot vispārēju tāldarbu, galvenā prioritāte bija sniegt Tiesas dienestiem iespēju turpināt strādāt pēc iespējas efektīvāk, neraugoties uz pārvietošanās ierobežojumu kontekstu.

Pirms 2020. gada 13. marta lēmuma visiem darbiniekiem strādāt no mājām pieņemšanas mēs savas atbalsta vienības jau bijām aprīkojuši, lai būtu iesējams atbildēt uz zvaniem no mājām. Iepriekš paredzot situāciju, puse no palīdzības dienesta jau strādāja no mājām vairākas dienas pirms lēmuma par vispārēju tāldarbu visiem Tiesas darbiniekiem – tas mums ļāva pārbaudīt, vai atbalsts tāldarba kārtībā darbojas pareizi, un mēs bijām gatavi atbalstīt lietotājus, kuriem bija vienas dienas laikā jāmaina sava darba vieta. Lai visi Tiesas informācijas tehnoloģiju aprīkojuma lietotāji varētu izmantot darba vietu, kas viņiem ļautu strādāt gan no mājām, gan birojā, mēs kopš februāra paātrinājām uzsākto mobilitātes programmu un apgādājām ar nepieciešamo aprīkojumu visus tos darbiniekus, kuriem tā vēl nebija.

Dažas dienas pēc pārvietošanās ierobežojumu sākšanās mēs bijām 10 reizes palielinājuši mūsu tiešsaistes līniju kapacitāti, lai šādi risinātu Tiesas ienākošo un izejošo savienojumu pēkšņo nepieciešamību. To varēja īstenot, mobilizējot iesaistītos dienestus, kuri darīja visu, lai to paveiktu ļoti īsā laikā.

Saziņa un sadarbība ar Covid‑19 saistītās krīzes laikā bija mūsu darbības atslēgvārdi gan attiecībā uz tiesas darbību, gan administratīvo darbību – iestādes iekšienē un ārpus tās. Visredzamākais panākums ir izveidotais jaunais drošais videokonferences pakalpojums, kas ļāva rīkot palātu apspriedes un sanāksmes (15 nedēļā), kā arī iestādes vadības sanāksmes (150 nedēļā). Tas arī ļāva Tiesai un Vispārējai tiesai noturēt 77 tiesas sēdes, lietas dalībniekiem piedaloties attālināti.

Ar Covid‑19 saistītā krīze radīja izaicinājumus, bet arī sniedza iespēju paātrināt iestādē notiekošo digitalizāciju. Tādējādi, vispirms mūsu resursus koncentrējot uz informātikas un telekomunikāciju pakalpojumu stabilitāti krīzes kontekstā, mēs atsākām mūsu pārējās darbības un projektus parastajā ritmā, tos pielāgojot, lai apmierinātu krīzes radītās jaunās vajadzības, piemēram, pastiprinātu lietotāju autonomiju, izmantojot tāldarba rīkus. Neraugoties uz krīzes situāciju, mēs arī ievērojām mūsu ceļvedi digitalizācijas jomā, it īpaši lietu integrētās pārvaldības sistēmas (SIGA) projekta vadības jomā, kā arī operatīvās stabilitātes programmu jomā.

Līdz ar to 2020. gads ITD bija nevis “status quo” saglabāšanas gads, bet gan pielāgošanās un attīstības gads.