2020. gadā tika atzīmēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) pasludināšanas 20. gadadiena, tajā – tāpat kā Līgumā par Eiropas Savienību – ir skaidra atsauce uz tiesiskumu, kas ir viena no Savienības dalībvalstu kopīgajām vērtībām un kas ir Savienības pamatā.
Hartā citstarp ir nostiprināta visu indivīdu kā cilvēku, darba ņēmēju, pilsoņu vai tiesvedības dalībnieku cieņa, brīvība un vienlīdzība likuma priekšā. Tās 54 panti iezīmē Kopienu Eiropas, kuras centrā ir ekonomiskās intereses, pārtapšanu par Savienības Eiropu, kuras pamatā ir cilvēka vērtība.
2020. gadā Tiesa vairākkārt ir interpretējusi Hartu un tiesiskuma principu, īstenojot noteicošu lomu pamatbrīvību aizsardzībā, cīņā pret diskrimināciju un taisnīgas tiesas spriešanā.
Itālijas tiesas iesniegtā prejudiciālā nolēmuma lietā Tiesa interpretēja Direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā. Ar šo direktīvu šajā jomā tiek īstenots Hartā nostiprinātais vispārējais nediskriminācijas princips. Līdz ar to Tiesa nosprieda, ka homofobiski paziņojumi ir diskriminācija nodarbinātības un profesijas jomā, ja tos izdara persona, kura var tiktuzskatīta par tādu, kas var izšķiroši ietekmēt darba devēja darbā pieņemšanas politiku. Valsts tiesībās var paredzēt, ka apvienība var celt prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību, pat ja nevar noteikt cietušo personu. Spriedums Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI, 2020. gada 23. aprīlis, C-507/18
Ar Flandrijas reģiona (Beļģija) tiesisko regulējumu bija noteikta obligāta dzīvnieku iepriekšēja apdullināšana to kaušanas kontekstā. Tā kā bija ietekmēta rituālā kaušana, ebreju un musulmaņu asociācijas mēģināja panākt šī tiesiskā regulējuma atcelšanu. Izskatot Beļģijas tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu, Tiesa konstatēja, ka aplūkotais tiesiskais regulējums, kurā nav aizliegta atgriezeniskas apdullināšanas metode, kas nevar izraisīt dzīvnieka nāvi, un kurš nekavē laist apgrozībā produktus, kas iegūti no rituālā veidā nokautiem dzīvniekiem ārpus Flandrijas reģiona, nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp Hartā garantēto ticības brīvību un LESD noteikto dzīvnieku labturību (sk. sadaļu “Patērētāju tiesību aizsardzība”). Spriedums Centraal Israëlitisch Consistorie van België u.c., 2020. gada 17. decembris, C-336/19
Izskatot prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, Tiesa nosprieda, ka Ungārijas ieviestie ierobežojumi attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansējumu no ārpus šīsdalībvalsts mītošu vai reģistrētu personu līdzekļiem nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Šie ierobežojumi ir pretrunā ne tikai dalībvalstu pienākumiem saistībā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto kapitāla brīvu apriti, bet arī Hartas noteikumiem saistībā ar biedrošanās brīvību, kā arī tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves eaizskaramībuun tiesībām uz personas datu aizsardzību (sk. sadaļu “Personas datu aizsardzība”). Spriedums Komisija/Ungārija (Biedrošanās pārskatāmība), 2020. gada 18. jūnijs, C-78/18
Citā prasībā sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, kas attiecas uz Ungāriju, Tiesa Hartas kontekstā analizēja valsts likumu par augstāko izglītību. Ar šo likumu Ungārijā iespēja augstākās izglītības iestādēm, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), nodrošināt izglītību, kuru pabeidzot tiek izsniegts diploms, tika pakārtota prasībai par starptautiska līguma esamību starp Ungāriju un trešo valsti, kurā atrodas attiecīgās iestādes mītnesvieta, un tam, lai šī iestāde būtu sniegusi izglītības pakalpojumus savā izcelsmes dalībvalstī. Tiesa uzsvēra, ka šādi nosacījumi ir pretrunā akadēmiskajai brīvībai, brīvībaidibināt augstākās izglītības iestādes un darījumdarbības brīvībai. Spriedums Komisija/Ungārija (Augstākā izglītība), 2020. gada 6. oktobris, C-66/18
Viena steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība Tiesā attiecās uz vienlīdzīgas attieksmes principu pret valsts pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) pilsoņiem. Tiesa norādīja, ka Harta ir piemērojama, ja dalībvalstij (šajā gadījumā – Horvātijai) ir jālemj par trešās valsts (šajā gadījumā – Krievijas) izdošanas lūgumu attiecībā uz tādas citas trešās valsts valstspiederīgo, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts un EEZ līguma dalībvalsts (Islande). Līdz ar to dalībvalstij, kura ir saņēmusi izdošanas lūgumu, ir jāpārbauda, vai attiecīgais valstspiederīgais trešajā valstī, kas ir iesniegusi izdošanas lūgumu, netiks sodīts ar nāvi, spīdzināts vai pakļauts necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam. Spriedums Krievijas Federācija, 2020. gada 2. aprīlis, C-897/19 PPU
Divās steidzamības prejudiciālā nolēmuma procedūrās saistībā ar sistēmiskām vai vispārējām tiesu varas neatkarības nepilnībām Polijā Tiesa nosprieda, ka Polijastiesu iestādes izdota Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) izpilde var tiktatteikta vienīgi tad, ja, ņemot vērā attiecīgās personas personisko situāciju, attiecīgā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kā arī faktiskos apstākļus, uz kuriem ir balstīta šī EAO izdošana, pastāv būtiski un pamatoti iemesli uzskatīt, ka tad, ja šī persona tiks nodota Polijas valsts iestādēm, būs patiess risks, ka tiks pārkāptastās Hartā garantētās tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu. Spriedums Openbaar Ministerie, 2020. gada 17. decembris, C-354/20 PPU u.c.
Tiesa par nepieņemamiem atzina divus prejudiciālus jautājumus par Polijas 2017. gada tiesisko regulējumu attiecībā uz disciplinārlietām pret tiesnešiem. Tomēr tā uzsvēra, ka tas, ka valsts tiesneši ir uzdevuši prejudiciālus jautājumus, kuri ir izrādījušies nepieņemami, nepamato disciplinārlietu ierosināšanu pret viņiem. Tā atgādināja, ka nav pieļaujams, ka ar valsts tiesību normām valsts tiesneši tiek pakļauti riskam, ka pret viņiem tiks ierosinātas disciplinārlietas tādēļ, ka tie ir iesnieguši Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Apstāklis, ka šā iemesla dēļ nevar tikt ierosinātas disciplinārlietas vai tikt piemēroti disciplinārsodi, ir uzskatāms par tiesu varas neatkarības neatņemamu garantiju. Spriedums Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, 2020. gada 26. marts, C-558/18 un C-563/18
Patvēruma politika
Migrācijas plūsmu palielināšanās un migrantu uzņemšanas pārvaldības sarežģītība lika Tiesai lemt par atsevišķu dalībvalstu tiesiskā regulējuma, kas reglamentē patvēruma procedūras, saderību ar Savienības tiesībās paredzētajiem aizsardzības noteikumiem. Hartā, “Procedūru” direktīvā, “Uzņemšanas” direktīvā, “Atgriešanas” direktīvā, kā arī Dublinas III regulā dalībvalstīm ir noteikti vairāki pienākumi, piemēram, nodrošināt efektīvu piekļuvi patvēruma procedūrai.
Tiesas judikatūra 2020. gadā turpināja sniegt konkrētas atbildes uz piemērojamā tiesiskā regulējuma īstenošanas nosacījumu definēšanu, saskaņojot patvēruma tiesības un dalībvalstu sabiedriskās kārtības un likumīgo interešu aizsardzību.
Atbildot uz Ungārijas tiesas jautājumu steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, Tiesa nosprieda, ka patvēruma meklētāju vai trešo valstu valstspiederīgo, attiecībā uz kuriem ir pieņemts atgriešanas lēmums, ievietošana Reskes [Röszke] tranzīta zonā uz Serbijas un Ungārijas robežas ir jākvalificē kā aizturēšana. Ja tiesas pārbaudē par šādas aizturēšanas likumību tiek konstatēts, ka personas ir aizturētas bez pieņemama pamatojuma, tiesai, kura izskata lietu, tās nekavējoties jāatbrīvo vai arī, iespējams, jānosaka aizturēšanai alternatīvs pasākums. Spriedums FMS u. c., 2020. gada 14. maijs, C-924/19 PPU u. c.
Turklāt Tiesa konstatēja, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus , kas Savienības tiesībās ir paredzēti attiecībā uz procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi. It īpaši piekļuves starptautiskās aizsardzības piešķiršanas procedūrai ierobežošana, šīs aizsardzības pieteikuma iesniedzēju prettiesiska aizturēšana tranzīta zonās, kā arī trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas nelikumīgi, nogādāšana uz pierobežas zonu, neievērojot ar atgriešanas procedūru saistītās garantijas, ir uzskatāma par Savienības tiesību neizpildi. Spriedums Komisija/Ungārija, 2020. gada 17. decembris, C-808/18
Saistībā ar trim prasībām sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, kuras Komisija bija cēlusi pret Poliju, Ungāriju un Čehijas Republiku, Tiesa nosprieda, ka, atsakoties ievērot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pagaidu pārcelšanas mehānismu, šīs trīs dalībvalstis nav izpildījušas tām no Savienības tiesībām izrietošos pienākumus. Lai vispārēji neīstenotu šo mehānismu, šīs dalībvalstis nevar atsaukties ne uz sabiedriskās kārtības uzturēšanu un valsts drošības nodrošināšanu, ne uz apgalvoto pārcelšanas mehānisma disfunkciju. Spriedums Komisija/Polija, Ungārija un Čehijas Republika, 2020. gada 2. aprīlis, C-715/17 u. c.
Eiropas Savienībai ir tiesiskais regulējums, kas veido stabilu un saskaņotu pamatu personas datu aizsardzībai neatkarīgi no to vākšanas veida un konteksta (iepirkšanās tiešsaistē, bankas aizdevumi, darba meklējumi, valsts iestāžu informācijas pieprasījumi). Šie noteikumi ir piemērojami personām vai valsts un privātajām organizācijām, kas ir reģistrētas Savienībā vai ārpus tās, tostarp uzņēmumiem, kas piedāvā preces vai pakalpojumus, piemēram, Facebook vai Amazon, ja tie pieprasa vai atkārtoti izmanto Savienības pilsoņu personas datus.
2020. gadā Tiesa vairākkārt ir lēmusi par pienākumiem, kas izriet no šo datu vākšanas un apstrādes, ko tostarp veic valsts iestādes, arī izlūkdienesti.
Tiesa atcēla Komisijas lēmumu par personas datu, kas pārsūtīti no Savienības uz Amerikas Savienotajām Valstīm, aizsardzības mehānisma (“privātuma vairogs”) pietiekamību. Šis lēmums tika pieņemts pēc 2015. gada sprieduma Schrems (C-362/14), ar kuru Tiesa atcēla Komisijas lēmumu, kurā konstatēts, ka Amerikas Savienotās Valstis nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni attiecīgajiem datiem (“drošības zona”). Tiesa tostarp pārmeta Komisijai, ka tā savā jaunajā lēmumā nav ierobežojusi ASV valsts iestāžu, tostarp izlūkdienestu, piekļuvi šiem datiem un to izmantošanu līdz absolūti nepieciešamajam. Spriedums Schrems un Facebook Ireland, 2020. gada 16. jūlijs, C-311/18
Attiecībā uz datu apstrādi Tiesa apstiprināja, ka Savienības tiesībām principā ir pretrunā tādi valsts tiesiskie regulējumi, ar kuriem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, lai apkarotu noziedzīgus nodarījumus vai noziedzību, ir noteikts pienākums visaptverošā un nediferencētā veidā nodot valsts iestādēm vai saglabāt lietotāju informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus Tomēr tā precizēja, ka ir iespējami izņēmumi, lai novērstu nopietnus draudus valsts drošībai, lai cīnītos pret smagiem noziegumiem vai lai novērstu nopietnus draudus sabiedrības drošībai. Spriedumi Privacy International un La Quadrature du Net u. c., 2020. gada 6. oktobris, C-623/17 un C-511/18 u. c.
Visbeidzot, Tiesa konstatēja, ka Ungārija nav izpildījusi Savienības tiesībās paredzētos pienākumus, nosakot ierobežojumus attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansējumu no ārvalstīs mītošu vai reģistrētu personu līdzekļiem. Ungārijas tiesību aktos pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras saņem ārvalstu atbalstu apmērā, kas pārsniedz konkrētu slieksni, ir noteikti reģistrēšanās, deklarēšanās un publiskošanas pienākumi, par kuru neizpildi paredzētas sankcijas. Tiesa uzskata, ka šie ierobežojumi ir diskriminējoši un ir pretrunā ne tikai kapitāla aprites un biedrošanās brīvībām, bet arī privātās dzīves neaizskaramības (sk. sadaļu “Savienība, kuras pamatā ir cilvēka vērtība un tiesiskums”) un personas datu aizsardzības principiem. Spriedums Komisija/Ungārija (Biedrošanās pārskatāmība), 2020. gada 18. jūnijs, C-78/18
Patērētāju tiesību aizsardzība
Patērētāju aizsardzība ir viena no galvenajām Savienības rūpēm. Tās mērķis ir veicināt viņu veselību un drošību, nodrošināt tādu noteikumu piemērošanu, kas tos aizsargā, un uzlabot zināšanas par to tiesībām, neatkarīgi no tā, kurā Savienības teritorijas vietā viņi dzīvo, ceļo vai iepērkas.
2020. gadā Tiesa vairākkārt ir lēmusi par patērētāju tiesību apjomu.
Tiesa Savienības regulu par “interneta neitralitāti” pirmo reizi interpretēja divās Ungārijas lietās par komercpraksi, kas ietver preferenciālu tarifu (“nulles tarifu”) piešķiršanu noteiktu “privileģētu” lietojumprogrammu izmantošanai, vienlaicīgi pārējo lietojumprogrammu izmantošanai piemērojot bloķēšanas vai palēnināšanas pasākumus. Tā nosprieda, ka šāda prakse ir pretrunā interneta lietotāju tiesību aizsardzības un nediskriminējošas attieksmes pret datplūsmu prasībām. Spriedums Telenor Magyarország Zrt, 2020. gada 15. septembris, C-807/18 un C-39/19
Lietās, kas attiecas uz mēbelētu dzīvojamo telpu izīrēšanu interneta vietnē Airbnb, Tiesa nosprieda, ka valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ir jāsaņem atļauja dzīvojamās telpas atkārtotai un īstermiņa izīrēšanai gadījuma klientiem, kuriem tā nav pastāvīgā dzīvesvieta, ir saderīgs ar Savienības tiesībām. Tiesa uzskatīja, ka cīņa ar ilgtermiņa īrei paredzētu mājokļu trūkumu ir šādu tiesisko regulējumu pamatojošs primārs vispārējo interešu apsvērums. Spriedums Cali Apartments, 2020. gada 22. septembris, C-724/18 u. c.
Attiecībā uz negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos Tiesa uzskatīja, ka hipotekārā aizdevuma līgumos noteikums par mainīgas procentu likmes, kas ir balstīta uz valsts krājbanku atsauces indeksu, piemērošana ir negodīgs noteikums, ja tas nav skaidrs un saprotams. Šādā gadījumā valsts tiesas var to aizstāt ar noteikumu, kas ir balstīts uz citiem tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai novērstu īpaši nelabvēlīgas sekas patērētājiem, piemēram, aizdevuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Spriedums Gómez del Moral Guasch, 2020. gada 3. marts, C-125/18
Tiesa arī precizēja, ka, lai gan valsts tiesiskajā regulējumā var paredzēt noilguma termiņu patērētāja tiesībām celt prasību par naudas summu atmaksāšanu, šis termiņš nedrīkst būt nelabvēlīgāks par to, kas paredzēts līdzīgām prasībām, nedz arī padarīt neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt šo tiesību izmantošanu patērētājam. Spriedums Raiffeisen Bank, 2020. gada 9. jūlijs, C-698/18 u. c.
Kosmētikas līdzekļa marķējuma jomā Tiesa nosprieda, ka “funkcijas” norādei, kurai ir jābūt uz tā trauka un iepakojuma, ir skaidri jāinformē patērētājs par šīs preces lietošanu un lietošanas veidu. Norādes, kas attiecas uz īpašiem piesardzības noteikumiem šī līdzekļa lietošanā, tā funkciju un sastāvdaļām, nevar tikt ietvertas uzņēmuma katalogā, uz kura lasīšanu norāda uz trauka vai iepakojuma attēlots simbols, kas atveido roku ar atvērtu grāmatu. Spriedums A.M./E.M., 2020. gada 17. decembris, C-667/19
Patērētāju tiesību aizsardzības un vides aizsardzības jomā Tiesa nosprieda, ka automašīnu ražotājs savos transportlīdzekļos nedrīkst instalēt programmatūru, kas var izkropļot piesārņojošo gāzu emisijas atbilstības testu rezultātus. Patērētāji, kuriem nodarīts kaitējums, iegādājoties transportlīdzekļus, kuros ir veiktas prettiesiskas manipulācijas, pret automašīnu ražotāju var celt prasību to dalībvalstu tiesās, kurās šie transportlīdzekļi viņiem ir pārdoti. Pircēja zaudējumi rodas dalībvalstī, kurā tas iegādājies transportlīdzekli par cenu, kas ir augstāka par tā patieso vērtību. Spriedums CLCV u. c., 2020. gada 17. decembris, C-693/18 / Spriedums Verein für Konsumenteninformation, 2020. gada 9. jūlijs, C-343/19
Labāka patērētāju tiesību aizsardzība un vides aizsardzība izriet arī no Vispārējās tiesas sprieduma, ar kuru tika noraidīts PlasticsEurope – starptautiskas apvienības, kas pārstāv un aizsargā uzņēmumu, kuri ražo un importē plastmasas izstrādājumus, intereses, – lūgums un apstiprināts Eiropas Ķimikāliju aģentūras lēmums, ar kuru bisfenols A kā endokrīni disruptīva viela, kam var būt nopietna ietekme uz vidi, ir pakļauta atļaujas saņemšanai. Spriedums PlasticsEurope, 2020. gada 16. decembris, T-207/18
Divi 2020. gadā pasludināti spriedumi attiecas uz gaļas patēriņu. Tiesa vienā no šiem spriedumiem nosprieda, ka Savienības tiesībām nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir noteikta dzīvnieku apdullināšana pirms kaušanas (sk. sadaļu “Savienība, kuras pamatā ir cilvēka vērtība un tiesiskums”). Otrajā spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja divu pasaules nozīmīgāko gaļas ražotāju un izplatītāju prasību atcelt regulu, ar kuru tiem sabiedrības veselības apsvērumu dēļ tika aizliegts eksportēt uz Savienību noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus. Šajā gadījumā Brazīlijas iestādes atsevišķiem valsts uzņēmumiem nesniedza Savienībā sabiedrības veselības jomā prasītās garantijas. Spriedums Centraal Israëlitisch Consistorie van België, 2020. gada 17. decembris, C-336/19 / Spriedums BRF un SHB Comercio e Industria de Alimentos, 2020. gada 8. jūlijs, T-429/18
Gaisa pārvadājumi
Pagājušā gada laikā Tiesai bija iespēja attīstīt savu judikatūru gaisa pārvadājumu jomā. Aktuāla tēma ir kompensācijas izmaksāšana pasažieriem dažādās situācijās. Tādā veidā patērētāju tiesības šajā jomā tiek pastiprinātas, pateicoties Tiesas skaidrojumiem.
Tiesa uzskatīja, ka lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā aviopasažieris var pieprasīt Savienības tiesībās paredzētās kompensācijas samaksu savas dzīvesvietas valsts valūtā. Tā uzskatīja, ka Savienības tiesībās ir aizliegts šāda pasažiera iesniegto pieteikumu noraidīt tikai tādēļ, ka summa tajā ir izteikta minētajā valsts valūtā. Atteikums veikt šādu maksājumu nebūtu saderīgs ar prasību aviopasažieru tiesības interpretēt plaši, kā arī ar principu par vienlīdzīgu attieksmi pret cietušajiem pasažieriem. Spriedums Delfly, 2020. gada 3. septembris, C-356/19
Strīds starp aviosabiedrību TAP un pasažieri radās saistībā ar kompensāciju šim pasažierim par lidojuma no Fortalezas (Brazīlija) uz Oslo (Norvēģija) ar pārsēšanos Lisabonā (Portugāle) ierašanos galamērķī ar gandrīz 24 stundu kavēšanos. Šīs kavēšanās pamatā bija apstāklis, ka iepriekšējā lidojuma laikā gaisa kuģis, kas veica lidojumu no Lisabonas uz Oslo, tika novirzīts, lai izsēdinātu pasažieri, kurš bija fiziski uzbrucis citiem pasažieriem. Tiesa nosprieda, ka aviopasažiera problemātiska uzvedība var atbrīvot gaisa pārvadātāju no pienākuma izmaksāt kompensāciju par attiecīgā lidojuma vai tam sekojoša lidojuma – kuru šis gaisa pārvadātājs ir apkalpojis ar to pašu gaisa kuģi – atcelšanu vai ilgu kavēšanos. Spriedums Transportes Aéreos Portugueses, 2020. gada 11. jūnijs, C-74/19
Pasažierim no Kazahstānas Larnakā (Kipra) tika atteikta iekāpšana Rumānijas aviosabiedrības Blue Air lidojumā uz Bukaresti (Rumānija). Šis iekāpšanas atteikums bija pamatots ar ceļošanas dokumentu, kuri tika uzskatīti par neatbilstošiem, uzrādīšanu. Atbildot uz Kipras tiesas jautājumu, Tiesa uzskatīja, ka gaisa pārvadātājam pašam nav galīgi jānosaka šādu dokumentu neatbilstība un ka gadījumā, ja prasītājs to apstrīd, tad valsts tiesai ir jāizvērtē, vai iekāpšanas atteikums ir saprātīgi pamatots. Ja tas tā nav, tad pasažierim ir tiesības uz Savienības tiesībās paredzēto kompensāciju un palīdzību. Spriedums Blue Air, 2020. gada 30. aprīlis, C-584/18
Itālijas konkurences iestāde pārmeta Ryanair, ka tā savā interneta vietnē ir publicējusi gaisa pārvadājumu cenas, kas jau pirmreizējās norādēs neatspoguļoja noteiktus pamatelementus. Izskatot šo jautājumu, Tiesa uzskatīja, ka gaisa pārvadātājiem, publicējot savus cenu piedāvājumus internetā, jau sākotnējā piedāvājumā ir jānorāda iekšzemes lidojumiem piemērotais PVN apmērs, maksas par pirkumiem, kuri veikti ar kredītkarti, kā arī reģistrācijas maksas, ja alternatīvi netiek piedāvāts neviens bezmaksas reģistrācijas veids. Spriedums Ryanair, 2020. gada 23. aprīlis, C-28/19
Izskatot Helsinku apelācijas tiesas (Somija) uzdotos jautājumus, Tiesa uzskatīja, ka aviopasažierim, kurš ir piekritis ceļot ar lidojumu ar mainītu maršrutu, kuru izpilda tas pats gaisa pārvadātājs, kuram bija jānodrošina sākotnēji paredzētais lidojums un kurš to atcēla, ir tiesības uz kompensāciju lidojuma ar mainītu maršrutu ilgās kavēšanās dēļ. Spriedums Finnair, 2020. gada 12. marts, C-832/18
Darba ņēmēji un sociālais nodrošinājums
Lai atvieglotu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos, Eiropas Savienība koordinē dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmas. Ievērojot katras dalībvalsts kompetenci organizēt savu sistēmu, Savienības tiesības, tostarp vienlīdzīgas attieksmes principa vārdā, tomēr tiecas maksimāli tuvināt norīkoto darba ņēmēju darba un nodarbinātības apstākļus to darba ņēmēju apstākļiem, kuri ir nodarbināti uzņemošajā dalībvalstī reģistrētos uzņēmumos. Savienības tiesību mērķis ir nodrošināt darba ņēmēju drošības un veselības vislabāko aizsardzību.
Katru gadu Tiesai vairākkārt tiek lūgts interpretēt Savienības tiesības šajā jomā. 2020. gads nebija izņēmums.
Izskatot jautājumu par Luksemburgas Lielhercogistes maksātajiem ģimenes pabalstiem, Tiesa nolēma, ka dalībvalsts, kas piešķir ģimenes pabalstus par visiem tās teritorijā dzīvojošajiem bērniem, nevar izslēgt no šī pabalsta saņemšanas pārrobežu darba ņēmēja laulātā bērnus, ar kuriem viņam nav izcelšanās saiknes, bet kuru uzturu viņš nodrošina. Šādam pabalstam, kas ir sociālā priekšrocība un sociālā nodrošinājuma pabalsts, ir piemērojams vienlīdzīgas attieksmes princips, kas attiecas uz pārrobežu darba ņēmējiem un netieši – uz viņu ģimenes locekļiem. Spriedums Caisse pour l’avenir des enfants, 2020. gada 2. aprīlis, C-802/18
Strīdā starp Francijā dzīvojošu vācu skolnieci un Reinzemes‑Pfalcas federālo zemi, kur viņa apmeklē vidusskolas izglītības iestādi, Tiesa nosprieda, ka tas, ka skolas transporta izdevumu atlīdzināšanai ir izvirzīts nosacījums par dzīvesvietu attiecīgajā federālajā zemē, ir netieša diskriminācija pret pārrobežu darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas principā ir aizliegta Savienības tiesībās. Saistībā ar skolas transportu Reinzemes‑Pfalcas federālajā zemē šāds dzīvesvietas nosacījums nav attaisnojams ar primāru vispārējo interešu apsvērumu, kas saistīts ar skolu sistēmas organizāciju. Spriedums Landkreis Südliche Weinstraße/PF u. c.,2020. gada 2. aprīlis, C-830/18
Tiesa noraidīja Ungārijas un Polijas prasības atcelt direktīvu, kas pastiprina norīkoto darba ņēmēju tiesības. Tā norādīja, ka, ņemot vērā tostarp izmaiņas iekšējā tirgū pēc secīgiem Savienības paplašināšanās posmiem, Savienības likumdevējs bija tiesīgs atkārtoti izvērtēt to uzņēmumu intereses, kuri izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, un uzņēmējdalībvalstī norīkoto darba ņēmēju intereses, lai nodrošinātu, ka šī brīvā pakalpojumu sniegšana notiek vienlīdzīgos konkurences apstākļos starp šiem uzņēmumiem un minētajā dalībvalstī reģistrētajiem uzņēmumiem. Spriedumi Ungārija un Polija/Parlaments un Padome, 2020. gada 8. decembris, C-620/18 un C-626/18
Lietā, kas attiecas uz Nīderlandes transporta uzņēmumu, kurš izmantoja Vācijas un Ungārijas izcelsmes transportlīdzekļa vadītājus, Tiesa nosprieda, ka direktīva par darba ņēmēju norīkošanu principā ir piemērojama autopārvadājumiem, it īpaši starptautiskajiem autopārvadājumiem. Līdz ar to uzņemošās dalībvalsts koplīgumi ir piemērojami darba ņēmējiem, kas tajā ir norīkoti. Tomēr ar to vien, ka starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļa vadītājs, kurš ir nodots kāda uzņemošajā dalībvalstī reģistrēta uzņēmuma rīcībā, tajā saņem saviem uzdevumiem atbilstīgas norādes un to izpildi sāk vai beidz šajā dalībvalstī, nepietiek, lai uzskatītu, ka šis transportlīdzekļa vadītājs ir norīkots šajā dalībvalstī. Spriedums Federatie Nederlandse Vakbeweging, 2020. gada 1. decembris, C-815/18
Spānijas aviosabiedrībai Vueling Francijā tika piespriests kriminālsods par krāpšanu sociālā nodrošinājuma jomā pēc tam, kad tā savus gaisa kuģu apkalpes darbiniekus, kuri bija norīkoti darbam Parīzes Ruasī‑Šarla de Golla [Roissy-Charles De Gaulle] lidostā, apdrošināja Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā, nevis Francijas sociālā nodrošinājuma sistēmā. Tiesa uzskata, ka šis galīgais konstatējums par krāpšanu tomēr nevar būt saistošs Francijas civillietu tiesām, kurās ir celtas prasības atlīdzināt zaudējumus, ja, pārkāpjot Savienības tiesības, pirms minētā konstatējuma nav veikts dialogs ar Spānijas iestādi, kas tai ļautu pārskatīt lietas materiālus un vajadzības gadījumā atcelt vai atsaukt apliecības par darba ņēmēju apdrošināšanu atbilstoši Spānijas tiesību aktiem. Spriedums CRPNPAC un Vueling Airlines, 2020. gada 2. aprīlis, C-370/17 u. c.
Attiecībā uz tiesībām uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu Tiesa precizēja, ka darba ņēmējs, kurš ir nelikumīgi atlaists no darba un pēc tam atjaunots savā iepriekšējā amatā, var izmantot šīs tiesības par laikposmu starp šiem diviem notikumiem, pat ja tā laikā viņš faktiski nav strādājis. Tomēr, ja attiecīgajā laikposmā darba ņēmējs ir veicis jaunu darbu, viņš tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kas atbilst laikposmam, kurā viņš tika nodarbināts šajā darbā, var izmantot vienīgi attiecībā uz jauno darba devēju. Spriedums Varhoven kasatsionen sad na Republika Bulgaria and Iccrea Banca, 2020. gada 25. jūnijs, C-762/18 u.c.
Valsts atbalsts
Ar valsts atbalstu saistītās problēmas rada stratēģiskus un sarežģītus jautājumus no Savienības tiesību normu interpretācijas un piemērošanas viedokļa.
2020. gadā Tiesai un Vispārējai tiesai bija jāizskata lēmumi valsts atbalsta jomā, kas saistīti ar svarīgākajām dalībvalstu tautsaimniecības nozarēm. Šīs lietas atspoguļo grūtības valsts atbalsta noteikumu piemērošanā tādās jomās kā nodokļi, enerģētikas politika, vides aizsardzība vai obligātā veselības apdrošināšana.
Uz Austrijas uzdoto jautājumu par to, vai Komisija varēja apstiprināt Hinkley Point C atomelektrostacijas būvniecībai Apvienotajā Karalistē piešķirto valsts atbalstu, pamatojoties uz to, ka tas veicina konkrētu darbību vai atsevišķu reģionu attīstību, Tiesa atbildēja apstiprinoši. Tā arī norādīja, ka, ar nosacījumu, ka ir ievērotas Savienības tiesību normas vides aizsardzības jomā, Apvienotā Karaliste var brīvi noteikt savas enerģētikas struktūras sastāvu. Spriedums Austrija/Komisija, 2020. gada 22. septembris, C-594/18 P
Tiesai arī tika lūgts izvērtēt valsts līdzekļu nodošanas divām veselības apdrošināšanas iestādēm, kuras darbojas Slovākijas iestāžu uzraudzībā obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ietvaros, tiesiskumu. Tā konstatēja, ka, lai gan starp dažādiem – gan privātiem, gan publiskiem – šīs sistēmas dalībniekiem pastāv zināma konkurence, tai ir sociāls mērķis un ar to tiek īstenots solidaritātes princips. Līdz ar to tā, šādi apstiprinot Komisijas lēmumu, nosprieda, ka abu attiecīgo iestāžu gadījumam nav piemērojamas Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā. Spriedums Komisija un Slovākija/Dôvera zdravotná poistʼovňa, 2020. gada 11. jūnijs, C-262/18 P u. c.
Tāpat Tiesa pārbaudīja, kāds ir subsīdiju, kuras Francija kā darba ņēmēju sociālo maksājumu atvieglojumus bija piešķīrusi zvejniekiem un akvakultūras produktu ražotājiem, kurus skārusi kuģa Erika bojāeja un ārkārtīgi sliktie laika apstākļi 1999. gadā, raksturs. Tā konstatēja, ka šie atvieglojumi attiecās uz maksājumiem, kas jāmaksā nevis uzņēmumiem, bet to darbiniekiem. Līdz ar to šie atvieglojumi nesniedza nekādas priekšrocības šiem uzņēmumiem, jo šajā situācijā nebija piemērojamas Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā, kuras attiecas vienīgi uz uzņēmumiem. Tādējādi Tiesa daļēji atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru Francijai tika uzdots atgūt šīs subsīdijas. Spriedums Ministre de l’agriculture et de l’Alimentation/Compagnie des pêches de Saint‑Malo, 2020. gada 17. septembris, C-212/19
Savukārt Tiesa piesprieda Itālijai samaksāt naudas sodu 7,5 miljonu EUR apmērā un kavējuma naudu 80 000 EUR dienā par to, ka tā nebija atguvusi atbalstu aptuveni 13,7 miljonu EUR apmērā, kas bija nelikumīgi piešķirts Sardīnijas viesnīcu nozarei. Lai gan 2008. gadā Komisija uzdeva Itālijai atgūt šo atbalstu un Tiesa 2012. gadā konstatēja Itālijas pienākumu neizpildi šajā ziņā, šī dalībvalsts joprojām nebija izpildījusi savu atgūšanas pienākumu. Tādēļ Komisija cēla otru prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, lai Itālijai piemērotu finansiālas sankcijas, un šo prasību Tiesa apmierināja. Spriedums Komisija/Itālija, 2020. gada 12. marts, C-576/18
Savukārt Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru Īrijas nodokļu lēmumi (tax rulings) par labu Apple tika kvalificēti kā nelikumīgs valsts atbalsts. Komisija uzskata, ka Īrija bija piešķīrusi Apple nelikumīgas nodokļu priekšrocības aptuveni 13 miljardu EUR apmērā, kas līdz ar to dalībvalstij bija jāatgūst no to saņēmēja. Tomēr Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisijai nav izdevies pietiekami pierādīt, ka attiecīgie nodokļu lēmumi sniedz Apple selektīvas ekonomiskas priekšrocības un ir uzskatāmi par valsts atbalstu tā interesēs. Spriedums Īrija/Komisija un Apple Sales International, 2020. gada 15. jūlijs, T-778/16 u. c.
Tāpat Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru par nelikumīgu tika atzīts atbalsts, ko Spānijas futbola klubiem Valencia CF un Elche CF bija piešķīrusi Valensijas autonomā kopiena (Spānija). Komisija uzskatīja, ka šis atbalsts izpaudās kā garantijas ar šiem klubiem saistītajām asociācijām, lai tās varētu segt bankas aizdevumus, kurus tās bija saņēmušas, lai piedalītos klubu, ar kuriem tās attiecīgi bija saistītas, kapitāla palielināšanā. Tomēr Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijas lēmumā ir pieļautas vairākas kļūdas, it īpaši saistībā ar salīdzināmu garantiju esamību tirgū. Spriedumi Valencia Club de Fútbol un Elche Club de Fútbol, 2020. gada 12. marts, T-732/16 un T-901/16
Turpretī Vispārējā tiesa noraidīja prasības par Komisijas lēmumu, ar kuru tika atzīts par nelikumīgu Sardīnijas autonomā reģiona atbalsts vairākām aviosabiedrībām, kuras apkalpo Sardīniju. Šis atbalsts, kura mērķis bija uzlabot gaisa satiksmi ar salu un nodrošināt tās popularizēšanu kā tūrisma galamērķi, tika nodots saņēmēju rīcībā ar galveno Sardīnijas lidostu apsaimniekotāju starpniecību. Vispārējā tiesa apstiprināja, ka atbalsts tika piešķirts nevis šiem apsaimniekotājiem, bet gan attiecīgajām aviosabiedrībām, kurām tas tādējādi ir jāatmaksā. Spriedumi Volotea, Germanwings un easyJet, 2020. gada 13. maijs, T-607/17, T-716/17 un T-8/18
Vispārējā tiesa arī apstiprināja Komisijas lēmumu, saskaņā ar kuru Spānijas nodokļu režīms, kas ir piemērojams noteiktiem finanšu līzinga līgumiem, kurus kuģu būvētavas ir noslēgušas ar ekonomisko interešu grupām (EIG), kā ieguldījumu līdzeklis, kas ļauj saņemt nodokļu priekšrocības, ir valsts atbalsta shēma attiecīgo EIG biedru interesēs. Komisija uzskata, ka šī shēma, saskaņā ar kuru kuģniecības sabiedrība iegādājas kuģi nevis tieši no kuģu būvētavas, bet gan ar EIG starpniecību, bija daļēji nesaderīga ar iekšējo tirgu, ciktāl tā ļāva arī kuģniecības sabiedrībām saņemt samazinājumu 20–30 % apmērā no kuģu, kas būvēti Spānijas kuģu būvētavās, pirkuma cenas. Spriedums Spānija/Komisija, 2020. gada 23. septembris, T-515/13 RENV u. c.
Visbeidzot, Vispārējā tiesa apstiprināja lēmumu, ar kuru Komisija konstatēja, ka neierobežota valsts garantija, ko Francija piešķīrusi IFP Énergies nouvelles (IFPEN), Francijas publiskai organizācijai, kuras uzdevumi tostarp ir pētniecība un attīstība enerģētikas jomā, ir pasākums, kas daļēji veido valsts atbalstu. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka IFPEN un Francija nav spējušas atspēkot prezumpciju, saskaņā ar kuru šādas garantijas piešķiršana tās saņēmējam sniegtu ekonomiskas priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem. Spriedums Francija/Komisija u. c., 2020. gada 5. oktobris, T-479/11 RENV u. c.
Konkurence
Brīva konkurence palīdz uzlabot Savienības pilsoņu labklājību, piedāvājot viņiem plašāku labākas kvalitātes preču un pakalpojumu klāstu par konkurētspējīgākām cenām. Lai sasniegtu šo rezultātu, Savienības tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai novērstu konkurences ierobežojumus un izkropļojumus iekšējā tirgū. Vissvarīgākie noteikumi šajā jomā ir ietverti Līgumā par Eiropas Savienības darbību: tie aizliedz gan vienošanās, kas var traucēt brīvu konkurenci, gan dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
2020. gadā Tiesa un Vispārējā tiesa šos noteikumus ir interpretējušas un piemērojušas daudzās lietās, kas attiecas uz dažādām ekonomikas nozarēm.
Vispārējā tiesa – kā tiek nodrošināts, ka Savienības iestādes ievēro Savienības tiesības
Skatīt YouTube video
Vispārējā tiesa daļēji atcēla Komisijas lēmumus par pārbaudi, kas pieņemti uz aizdomu pamata par vairāku Francijas uzņēmumu pretkonkurences darbībām izplatīšanas nozarē. Tā uzskatīja, ka Komisija nav pierādījusi, ka tās rīcībā būtu bijuši pietiekami nopietni netiešie pierādījumi, uz kuriem var balstīt aizdomas par apmaiņu ar informāciju attiecībā uz uzņēmumu turpmākās komercdarbības stratēģiju. Spriedumi Casino u. c., 2020. gada 5. oktobris, T-249/17 u. c.
Vispārējā tiesa apstiprināja, ka starp vairākiem uzņēmumiem, kas koordinēja savu cenu politiku, pastāv Komisijas pierādīta aizliegta vienošanās viedkaršu čipu tirgū. Vispārējā tiesa tomēr samazināja Komisijas uzlikto naudas sodu tostarp sabiedrībai Infineon, ņemot vērā ierobežoto pret konkurenci vērsto saziņas gadījumu skaitu, kas pēdējai minētajai bija ar saviem konkurentiem, kā arī pierādījumu nepietiekamību attiecībā uz vienu no Komisijas konstatētajiem saziņas gadījumiem. Spriedums Infineon Technologies, 2020. gada 8. jūlijs, T-758/14 RENV
Pirmo reizi Vispārējai tiesai tika lūgts lemt par starptautiskas sporta federācijas pieņemta tiesiskā regulējuma tiesiskumu. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka International Skating Union (Starptautiskā Slidošanas savienība) tiesiskais regulējums traucēja brīvu konkurenci, paredzot sankcijas pret sportistiem, kas piedalās tās neatzītās ātrslidošanas sacensībās. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka ierobežojumus, kas izriet no attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētās iepriekšējas atļaujas saņemšanas sistēmas, nevar pamatot mērķis aizsargāt sporta integritāti. Spriedums International Skating Union, 2020. gada 16. decembris, T-93/18
Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas lēmumu, ar ko ir konstatēta Lietuvas valsts dzelzceļa sabiedrībasLietuvos geležinkeliai AB (LG)dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Lietuvas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū. LG bija noslēgusi nolīgumu par dzelzceļa kravas pārvadājumiem ar sabiedrību Orlen naftas produktu transportēšanai uz Rietumeiropu. Pēc strīda ar LG Orlen vēlējās uzticēt šo kravu Latvijas valsts dzelzceļa sabiedrībai. Tā kā LG bija demontējusi sliežu ceļu, kas savieno preču iekraušanas vietu Lietuvā ar Latviju, tā liedza konkurējošajam Latvijas uzņēmumam noslēgt līgumu ar Orlen. Šāda rīcība tika atzīta par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Spriedums Lietuvos geležinkeliai AB, 2020. gada 18. novembris, T-814/17
Strīdā starp sabiedrību, kas apsaimnieko viesnīcu Vācijā, un saskaņā ar Nīderlandes tiesībām dibinātu sabiedrību Booking.com BV, kura administrē izmitināšanas vietu rezervēšanas platformu, Tiesa, kurā bija vērsusies Vācijas tiesa, nosprieda, ka viesnīca, kas izmanto platformu Booking.com, pret pēdējo minēto var vērsties tās dalībvalsts tiesā, kurā šī viesnīca ir reģistrēta, lai izbeigtu iespējamo dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Booking.com savukārt apgalvoja, ka pret viņu vērstā prasība bija jāceļ tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas tās juridiskā adrese, taču šim apgalvojumam Tiesa nepiekrita. Spriedums Wikingerhof GmbH & Co. KG/Booking.com BV., 2020. gada 24. novembris, C-59/19
Dominējošs stāvoklis elektronisko komunikāciju tirgū un plašsaziņas līdzekļu tirgū var apdraudēt informācijas plurālismu. Šis apsvērums bija pamatā Itālijas tiesiskajam regulējumam, kas uzņēmumiem ar būtisku ietekmi pirmajā tirgū aizliedza ieņemt būtisku ekonomisku apmēru otrajā tirgū. Saistībā ar aktīvu Itālijas sabiedrības Mediaset akciju iegādes kampaņu, ko bija uzsākusi Francijas sabiedrība Vivendi, un tai sekojošas tiesvedības kontekstā Tiesa tomēr nosprieda, ka šāds tiesiskais regulējums, ja tas nevar aizsargāt informācijas plurālismu, ir uzskatāms par aizliegtu brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu. Spriedums Vivendi SA, 2020. gada 3. septembris, C-719/18
Uzņēmumu koncentrācijas jomā Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Hutchison 3G UK veiktās Telefónica UK atpirkšanas projekts. Tā nosprieda, ka Komisija nav pierādījusi, ka šāda atpirkšana radītu būtisku šķērsli efektīvai konkurencei Lielbritānijas mobilās telefonijas tirgū. Tā arī norādīja, ka Komisija nav pierādījusi, ka šāds darījums izraisītu pakalpojumu cenu paaugstināšanos un to kvalitātes samazināšanos. Spriedums CK Telecoms UK Investments, 2020. gada 28. maijs, T-399/16
Banku nozare un nodokļi
Savienības noteikumi par iekšējo tirgu (“vienotais tirgus”) ļauj brīvi tirgot preces un pakalpojumus Savienībā. Lai novērstu konkurences traucējumus uzņēmumu starpā, dalībvalstis ir vienojušās saskaņot savus noteikumus preču un pakalpojumu aplikšanas ar nodokļiem jomā. Arī Savienības līmenī tika veikti pasākumi, lai zināmā mērā koordinētu ekonomikas politiku, kā arī noteikumus par sabiedrību un ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, lai padarītu to taisnīgu, efektīvu un labvēlīgu izaugsmei. Tomēr privātpersonu samaksāto nodokļu summa un veids, kādā tiek iztērētas no šiem nodokļiem saņemtās summas, ietilpst dalībvalstu kompetencē.
Lietā, kas attiecas uz sabiedrību Google Ireland, Tiesa nosprieda, ka Ungārijas tiesiskais regulējums, ar kuru reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti citā dalībvalstī, ir noteikts deklarēšanas pienākums, lai tiem tiktu piemērots Ungārijas reklāmas nodoklis, ir saderīgs ar Savienības tiesībām un, precīzāk, ar pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Turpretī tā norādīja, ka šis pats princips un samērīguma princips nepieļauj citu Ungārijas tiesisko regulējumu, ar kuru pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav izpildījuši šo deklarēšanas pienākumu, tiek noteikti naudas sodi, kas pēc dažām dienām var sasniegt vairākus miljonus euro. Spriedums Google Ireland, 2020. gada 3. marts, C-482/18
Citā Ungārijas lietā Tiesa nosprieda, ka speciālie nodokļi, ko Ungārijā iekasē par telekomunikāciju nozares un mazumtirdzniecības nozares uzņēmumu apgrozījumu, ir saderīgi ar Savienības tiesībām. Šie uzņēmumi, kuru lielākā daļa pieder citu dalībvalstu fiziskām vai juridiskām personām, īsteno vislielāko apgrozījumu attiecīgajos Ungārijas tirgos un tātad galvenokārt ir šo speciālo nodokļu maksātāji. Tomēr Tiesa nosprieda, ka šis apstāklis atspoguļo šo tirgu ekonomisko realitāti un tādējādi nav uzskatāms par diskrimināciju pret šiem uzņēmumiem. Spriedumi Vodafone Magyarország un Tesco‑Global Áruházak, 2020. gada 3. marts, C-75/18 un C-323/18
2020. gadā Vispārējā tiesa pasludināja savus pirmos četrus spriedumus par Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem piemērot finansiālas sankcijas kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības ietvaros. Tādējādi tā daļēji atcēla trīs lēmumus to nepietiekamā pamatojuma dēļ. Faktiski nebija sniegts neviens precizējums attiecībā uz metodoloģiju, ko ECB bija izmantojusi piemēroto sankciju apmēra noteikšanai. Spriedumi VQ/ECB, 2020. gada 8. jūlijs, T-203/18, T-576/18, T-577/18, T-578/18
Intelektuālais īpašums
Tiesa un Vispārējā tiesa nodrošina tā tiesiskā regulējuma interpretāciju un piemērošanu, ko Savienība ir pieņēmusi, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu (autortiesības, preču zīmju tiesības, dizainparaugu aizsardzību, patentu tiesības) nolūkā uzlabot uzņēmumu konkurētspēju.
2020. gadā abas Savienības tiesas vairākkārt ir iejaukušās šajā jomā, precizējot gan atbildības par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem robežas, gan apstākļus, kādos intelektuālā īpašuma tiesības ir aizsargātas, īpašu uzmanību preču zīmju jomā pievēršot jēdzieniem “atšķirtspēja” un “sajaukšanas iespēja”.
Attiecībā uz personu un sabiedrību atbildību par Savienības preču zīmes piešķirto tiesību pārkāpumiem Tiesa nosprieda, ka tas, ka Amazon tās interneta tirdzniecības platformā (Amazon-Marketplace) vienkārši uzglabā preces, ar kurām tiek pārkāptas preču zīmes tiesības, nav uzskatāms parAmazon pieļautu šo tiesību pārkāpumu. Uzņēmums, kurš trešā pārdevēja vārdā glabā viltotas preces, nezinot par preču zīmes tiesību aizskārumu, pats prettiesiski neizmanto šo preču zīmi, ja vien, kā tas ir pārdevējam, tā mērķis nav piedāvāt preces pārdošanai vai laist tās tirgū. Spriedums Coty Germany, 2020. gada 2. aprīlis, C-567/18 u. c.
Attiecībā uz atšķirtspēju, kas nepieciešama preču zīmes spēkā esamībai, Vispārējā tiesa atgādināja, ka formai, kuru lūgts reģistrēt kā trīsdimensiju preču zīmi, nav šīs atšķirtspējas, ja tā būtiski neatšķiras no attiecīgās nozares standartiem vai ieradumiem. Apavu auklas gadījumā tā norādīja, ka tās formas novitāte un tās dizaina skaistums paši par sevi nav pietiekami, lai secinātu atšķirtspējas esamību. Preču zīmes funkcija ir norādīt preces komerciālo izcelsmi un tādējādi ļaut patērētājiem sasaistīt noteiktas preces ar noteiktu uzņēmumu. Spriedums Hickies, 2020. gada 5. februāris, T-573/18
Līdzīgi, bet grafiskas preču zīmes gadījumā Vispārējā tiesa norādīja, ka ķēdē ieskautas lauvas galvas attēls, ir izplatīta un tipiska pogu un bižutērijas izstrādājumu izstrādnes forma un tātad tai nav atšķirtspējas attiecībā uz šīm precēm. Savukārt citā lietā tā pārmeta EUIPO, ka tas nav ņēmis vērā noteiktus pierādījumus, lai novērtētu preču zīmes, kuru veido dambretes galdiņa motīvs attiecībā uz somām un čemodāniem, izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju. Spriedumi Pierre Balmain, 2020. gada 5. februāris, T-331/19 un T-332/19 / Spriedums Louis Vuitton Malletier, 2020. gada 10. jūnijs, T-105/19
Vārdiskai preču zīmei arī nav atšķirtspējas, ja tā vienīgi apraksta preces, attiecībā uz kuru ir pieteikta tās reģistrācija, īpašību. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka vārdiskai preču zīmei “WAVE” attiecībā uz akvārija lampām var būt atšķirtspēja, jo vārds “wave” neapraksta kādu šo lampu īpašību. Spriedums Tetra GmbH, 2020. gada 23. septembris, T-869/19
Tieši vērtējot no divu apzīmējumu, kas atspoguļo radziņu, lai apzīmētu pasta pakalpojumus, zemās atšķirtspējas skatupunkta, Vispārējā tiesa izslēdza to sajaukšanas iespēju. Pasta radziņa attēlu, bieži uz dzeltena fona, tradicionāli izmanto valsts pasta operatori Savienībā. Tādējādi sabiedrība pasta radziņu vai dzelteno krāsu neasociēs ar noteiktu sabiedrību, bet gan, vispārīgāk, ar nenoteiktu skaitu valsts pasta operatoru. Spriedums Deutsche Post, 2020. gada 11. novembris, T-25/20
Tāpat attiecībā uz divu preču zīmju sajaukšanas iespēju, bet šoreiz saistībā ar tādām, kas ir pieteiktas sporta precēm un apģērbam, Tiesa nosprieda, ka futbola spēlētāja Lionel Messi reputācija neitralizē jebkādu sajaukšanas iespēju starp viņa preču zīmi “MESSI” un agrāko preču zīmi “MASSI”, kas pieder Spānijas sabiedrībai. Spriedums Messi, 2020. gada 17. septembris, C-449/18 u. c.
Citā lietā, kas attiecas uz jautājumu par sajaukšanas iespējas vērtējumu, Vispārējā tiesa arī uzsvēra, ka viena un tā paša vārda esamība divās preču zīmēs (šajā gadījumā vārds “Teruel” preču zīmēs “AIRESANO BLACK El IBERICO DE TERUEL” un “JAMON DE TERUEL CONSEJO REGULADOR DE LA DENOMINACION DE ORIGEN”) nav pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju. Spriedums Consejo Regulador, 2020. gada 28. maijs, T-696/18
Attiecībā uz divu preču zīmju līdzības kritēriju Vispārējā tiesa konstatēja, ka vārdiskai preču zīmei “LOTTOLAND”, kas pieteikta attiecībā uz rūpniecības pakalpojumiem, ir liela līdzība ar agrākajām grafiskajām preču zīmēm “Lotto”, kas pieteiktas attiecībā uz azartspēlēm. Tomēr tā norādīja, ka starp pirmo un otrajām nepastāv nekāda saikne, it īpaši ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu un konkrētās sabiedrības daļas atšķirīgo raksturu. Šīs saiknes neesamības dēļ preču zīmes “LOTTOLAND” izmantošana nerada netaisnīgu labumu no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas un nerada tām kaitējuma iespēju. Spriedums Lottoland, 2020. gada 11. novembris, T-820/19
Dažkārt strīds par atšķirtspējīgiem apzīmējumiem nav starp privātpersonām vai uzņēmumiem, bet gan starp dalībvalstīm, kā tas ir tiesvedībā par vārda “Teran” izmantošanu attiecībā uz Slovēnijā un Horvātijā izmantotu vīna vīnogu šķirni. Pēc tam, kad 2004. gadā Slovēnija pievienojās Savienībai, šis nosaukums tika atzīts par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN). 2017. gadā regulā tika noteikts, ka kopš Horvātijas pievienošanās Savienībai 2013. gadā vārdu “Teran” var izmantot arī attiecībā uz dažiem Horvātijas vīniem. Vispārējā tiesa noraidīja Slovēnijas lūgumu atcelt šo regulu, kas ļauj mierīgi līdzāspastāvēt ACVN, nepārkāpjot tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus. Spriedums Slovēnija/Komisija, 2020. gada 9. septembris, T-626/17
Eiropas iestāžu darbība
Abām Savienības tiesām ir jāpārbauda, vai Savienības iestāžu un struktūru akti (vai konkrētu aktu nepieņemšana) atbilst Savienības tiesībām. Tādējādi Tiesa un Vispārējā tiesa garantē attiecīgo personu tiesību aizsardzību tiesā, ja Savienības līmenī pieņemti lēmumi šīs personas skar tieši un individuāli. Savukārt vienīgi valsts tiesu kompetencē ir pārbaudīt valsts iestāžu tiesību aktu tiesiskumu no valsts tiesību viedokļa.
Savienības tiesās vairākkārt vērsās O. Junqueras i Vies, Gobierno autonómico de Cataluña (Katalonijas autonomās kopienas valdība, Spānija) priekšsēdētāja vietnieks saistībā ar viņa ievēlēšanu Eiropas Parlamentā 2019. gadā. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks un pēc tam Tiesas priekšsēdētāja vietnieks apelācijas tiesvedībā noraidīja viņa pieteikumu par pagaidu noregulējumu, lai aizsargātu viņa parlamentāro imunitāti. Vispārējā tiesa turklāt atzina par nepieņemamu viņa prasību atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu, ar kuru konstatēta viņa amata vietas vakance. Šī pēdējā minētā iestāde nevarēja apstrīdēt Spānijas iestāžu lēmumus, ar kuriem, pamatojoties uz valsts tiesībām, tika paziņots par O. Junqueras i Vies mandāta atsaukšanu un viņa amata vietas vakanci Eiropas Parlamentā. Rīkojums Junqueras i Vies, 2020. gada 3. marts, T-24/20 R / Rīkojums Junqueras i Vies, 2020. gada 8. oktobris, C-201/20 P(R) / Rīkojums Junqueras i Vies, 2020. gada 15. decembris, T-24/20
Vispārējā tiesa noraidīja prasību, kuras mērķis bija konstatēt, ka Eiropadome ir prettiesiski atteikusies izslēgt Čehijas premjerministru no šīs iestādes sanāksmēm par Savienības daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanu 2021.–2027. gadam apgalvotā interešu konflikta dēļ. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka vienīgi dalībvalstu kompetencē ir noteikt, kuram no attiecīgi tās valsts vadītājiem vai valdību vadītājiem tā ir jāpārstāv Eiropadomes sanāksmēs, un noteikt iemeslus, kuru dēļ kāda no šīm personām nevar tās pārstāvēt šīs iestādes sanāksmēs. Rīkojums Wagenknecht, 2020. gada 17. jūlijs, T-715/19
H. Shindler un citi Apvienotās Karalistes valstspiederīgie jau ilgu laiku dzīvo Itālijā un Francijā. Līdz ar to viņiem netika atļauts piedalīties ne referendumā par Brexit, ne 2017. gada parlamenta vēlēšanās, lai gan šie balsojumi bija noteicošie, lai saglabātu viņu kā Savienības pilsoņu statusu. Tādējādi viņi cēla prasību Vispārējā tiesā, lūdzot “konstatēt Komisijas bezdarbību” saistībā ar tās “prettiesisko atturēšanos saglabāt Savienības pilsonību”. Vispārējā tiesa prasību noraidīja, nospriežot, ka Komisijai nav kompetences pieņemt saistošu aktu, lai, sākot no Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības brīža, saglabātu Savienības pilsonību atsevišķiem Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem. Rīkojums Shindler, 2020. gada 14. jūlijs, T-627/19
B | GALVENIE SKAITLISKIE RĀDĪTĀJI PAR TIESVEDĪBAS DARBĪBU
TIESA
Tiesa galvenokārt izskata lietas par:
lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja valsts tiesai ir šaubas par Savienības pieņemta akta interpretāciju vai tā spēkā esamību. Šajā gadījumā valsts tiesa aptur tajā notiekošo tiesvedību un vēršas Tiesā, kura spriež par attiecīgo normu interpretāciju vai spēkā esamību. Saņēmusi Tiesas nolēmumā ietverto skaidrojumu, valsts tiesa var atrisināt tajā izskatāmo strīdu. Lietās, kurās ir vajadzīga atbilde ļoti īsā termiņā (piemēram, saistībā ar patvērumu, robežkontroli, bērnu nolaupīšanu u. tml.), ir paredzēta steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība (“PPU”);
apelācijas sūdzībām, kas vērstas pret Vispārējās tiesas pasludinātiem nolēmumiem un ir tiesību aizsardzības līdzekļi, ar ko Tiesa var atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu;
tiešajām prasībām, kuras galvenokārt vērstas uz to, lai:
panāktu Savienības tiesību akta atcelšanu (“prasība atcelt tiesību aktu”) vai
konstatētu Savienības tiesībās noteikto dalībvalsts pienākumu neizpildi (“prasība sakarā ar pienākumu neizpildi”). Ja dalībvalsts nepilda spriedumu, ar kuru ir konstatēta pienākumu neizpilde, otras prasības, kas tiek saukta par prasību sakarā ar “divkāršu neizpildi”, iznākumā Tiesa tai var piemērot naudas sodu;
lūgumiem sniegt atzinumu par nolīguma, ko Savienība paredz noslēgt ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, saderību ar Līgumu noteikumiem. Šādu lūgumu var iesniegt dalībvalsts vai kāda Eiropas Savienības iestāde (Parlaments, Padome vai Komisija).
735 ierosinātas lietas
Prejudiciālā nolēmuma tiesvedības 556 no tām 9PPU
Dalībvalstis, kuras iesniegušas lielāko lūgumu skaitu Vācija 139 Austrija 50 Itālija 44 Polija 41 Beļģija 36
37 tiešās prasības no tām 18 prasības sakarā ar pienākumu neizpildi un 2 prasības sakarā ar “divkāršu neizpildi”
131 apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas nolēmumiem
1 lūgums sniegt atzinumu
8 juridiskās palīdzības lūgumi
Lietas dalībnieks, kas nespēj segt tiesāšanās izmaksas, var lūgt piešķirt bezmaksas juridisko palīdzību.
792 izskatītas lietas
534
prejudiciālā nolēmuma tiesvedības no tām 9PPU
37 tiešās prasības
no tām 26 lietās konstatēta pienākumu neizpilde 14 dalībvalstu gadījumā
3 spriedumi par “divkāršu neizpildi
204 apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem
no tām 40 gadījumos Vispārējās tiesas nolēmums tika atcelts
1 045 izskatīšanā esošas lietas 2020. gada 31. decembrī
Galvenās tēmas
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa 119
Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums 27
Lauksaimniecība 26
Muitas savienība 24
Nodokļi 95
Patērētāju aizsardzība 56
Pārvietošanās un uzņēmējdarbības brīvība un iekšējais tirgus 96
Sociālās tiesības 56
Transports 86
Valsts atbalsts un konkurence 104
Vide 48
VISPĀRĒJĀ TIESA
Vispārējā tiesā pirmajā instancē var iesniegt tiešas prasības, ko ceļ fiziskas un juridiskas personas (sabiedrības, apvienības u. tml.) un dalībvalstis par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tiesību aktiem, un tiešās prasības par tāda kaitējuma atlīdzinājumu, kuru nodarījušas iestādes vai to darbinieki. Liela daļa šo strīdu ir ekonomiska rakstura – intelektuālais īpašums (Eiropas Savienības preču zīmes un dizainparaugi), konkurence, valsts atbalsts un banku un finansiālā uzraudzība.
Vispārējai tiesai ir arī kompetence izskatīt strīdus civildienesta jomā starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem.
Vispārējās tiesas nolēmumus var pārsūdzēt Tiesā tikai par tiesību jautājumiem. Lietās, kurās jau veikta dubulta pārbaude (neatkarīgā apelācijas padomē, pēc tam Vispārējā tiesā), Tiesa pieņem apelācijas sūdzību tikai tad, ja šī sūdzība izceļ Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai svarīgu jautājumu.
847 ierosinātas lietas
729 tiešās prasības
no tām 69 par valsts atbalstu un konkurenci (to skaitā 2 prasības, ko cēlušas dalībvalstis)
282 par intelektuālo un rūpniecisko īpašumu
118 ES civildienesta jomā
260 citas tiešās prasības (to skaitā 10 prasības, ko cēlušas dalībvalstis)
75 juridiskās palīdzības lūgumi
Lietas dalībnieks, kas nespēj segt tiesāšanās izmaksas, var lūgt piešķirt bezmaksas juridisko palīdzību.
748 izskatītas lietas
631 tiešā prasība
no tām 41 par valsts atbalstu un konkurenci
237 par intelektuālo un rūpniecisko īpašumu
79 ES civildienesta jomā
274 citas tiešās prasības
Vidējais tiesvedības ilgums: 15,4 mēneši
Nolēmumu, par kuriem tika iesniegta apelācijas sūdzība Tiesā, īpatsvars: 23%
1 497 izskatīšanā esošas lietas (2020. gada 31. decembrī)
