Valodu lietojums Eiropas Savienības Tiesā

Noteikumi par valodu lietojumu tiesvedībā Tiesā ir paredzēti tās Reglamenta 36.–42. pantā. Vispārējās tiesas tiesvedības attiecīgie noteikumi ir paredzēti tās Reglamenta 44.–49. pantā.

Abu Eiropas Savienības tiesu reglamenti atspoguļo valodu lietojuma noteikumus, kas ir paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1/58, ar ko nosaka Eiropas Savienībā lietojamās valodas. Visi pārējie valodu lietošanas noteikumi Savienības tiesu tiesvedībās tiek piemēroti mutatis mutandis.

Katrai kādā no Savienības tiesām ierosinātai lietai tiek noteikta tiesvedības valoda. Tiesvedības valoda ir kāda no divdesmit četrām oficiālajām valodām. Prejudiciāla nolēmuma tiesvedībās tiesvedības valoda vienmēr ir tā, kuru izmanto valsts tiesa, kas vēršas Tiesā. Tiešo prasību tiesvedībā tiesvedības valodu izvēlas prasītājs. Prasītājam nav saistoša ne viņa, ne arī viņa advokāta valsts piederība. Tomēr, ja atbildētāja ir dalībvalsts, tiesvedības valoda ir šīs valsts oficiālā valoda vai viena no tās oficiālajām valodām. Pēc tiesvedības valodas noteikšanas tā ir lietojama visā tiesvedības gaitā – gan rakstveidā, gan mutvārdu procesā. Tiesvedības valodas izvēle ir saistoša ne vien lietas dalībniekiem, bet arī “trešajām personām, kas var iestāties lietā”.

Tiesai ir nepieciešama kopīga apspriežu valoda. Tradicionāli tā ir franču valoda. Tāpēc visi lietas dalībnieku iesniegtie dokumenti tiesvedības valodā tiek iztulkoti franču valodā, lai sagatavotu iekšējo lietas dokumentāciju. Taču pēc tam visi dokumenti, kurus Eiropas Savienības Tiesas kancelejas sūta lietas dalībniekiem un lietas dalībnieki – Tiesas kancelejām, tiek sagatavoti tiesvedības valodā. Tam ir īpaša nozīme tiesvedības nobeiguma posmā, jo Tiesas vai Vispārējās tiesas sprieduma autentiskā versija ir tiesvedības valodā. Gan Tiesas, gan Vispārējās tiesas spriedumi tiek publicēti Judikatūras krājumā, ko izdod visās oficiālajās valodās.

Līdz ar to tiesvedības gaitā Daudzvalodības ģenerāldirekcijai ir zināma nozīme saziņā starp lietas dalībniekiem un Savienības tiesām.

Juridiskās tulkošanas direkcijas veic lietas dalībnieku iesniegto dokumentu tulkošanu no visām ES oficiālajām valodām franču valodā un pēc tam – Tiesas un Vispārējās tiesas spriedumu tulkošanu visās oficiālajās valodās, it īpaši tiesvedības valodā. Tomēr ģenerāladvokāts parasti izsakās savā valodā, un viņa sniegtie secinājumi tiek tulkoti no šīs valodas tiesvedības valodā izsniegšanai lietas dalībniekiem un pārējās oficiālajās valodās – publicēšanai. Tā kā valsts tiesu lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek izsniegti visām dalībvalstīm uzreiz pēc to saņemšanas, tie ir jātulko visās oficiālajās valodās.

Ņemot vērā būtisko Tiesas starpnieka lomu, tā savā darbā izmanto tikai juristu palīdzību. Tādējādi Juridiskās tulkošanas direkciju sastāvā, kas strādā abu tiesu uzdevumā, ir juristi lingvisti, kas ir ieguvuši diplomu tiesību zinātnē. Tiesas Reglamenta 42. pantā turklāt ir noteikts, ka tulkošanas dienests “nodarbina ekspertus ar atbilstošām zināšanām tiesību jomā”.

Mutvārdu procesā valodu lietojumu nodrošina Mutiskās tulkošanas direkcija, kas atbild par lietas dalībnieku un tiesnešu savstarpējo saziņu. Visu Savienības tiesu sēdēs tiek nodrošināts sinhronais tulkojums visās nepieciešamajās valodās.

Mutiskās tulkošanas mērķis ir mutiskā saziņa. Lai ievērotu mutvārdu procesa raksturu, nevar būt runa par burtisku tulkojumu. Tulka uzdevums ir precīzi atspoguļot runātāja domu citā valodā konkrētajā brīdī.

Tiesas tulkiem ne tikai ļoti labi jāzina savas darba valodas, bet arī labi jāpārzina joma, kas tiks aplūkota tiesas sēdē. Līdz ar to ļoti liela nozīme tiek piešķirta procesuālo dokumentu izpētei. Tulki – kuriem ir jāievēro absolūta konfidencialitāte – var piekļūt pilnībā visiem lietas materiāliem, kas viņiem dod iespēju iepazīties ar juridiskajiem jautājumiem un atbilstošo terminoloģiju.

Tā kā franču valoda ir apspriežu valoda visās Savienības tiesās, atsevišķi dokumenti nav pieejami citās valodās, līdz ar to ikvienam tulkam, kurš strādā Tiesā, ir jābūt izcilām franču rakstu valodas zināšanām.