Tiesas darbības statistika - 2023

Īss pārskats par aizvadītā gada galvenajām statistikas tendencēm

Marc‑André Gaudissart, Tiesas sekretāra vietnieks

Šī raksta, kas iepriekš bija iekļauts iestādes gada pārskata pamatdaļā, mērķis, kā katru gadu, ir sniegt īsu pārskatu par galvenajām no aizvadītā gada tiesas statistikas datiem izrietošajām tendencēm. Tajā ir aplūkots 2023. gadā Tiesā ierosināto lietu priekšmets, izcelsme un veids, kā arī sniegti daži rīki datu saistībā ar Tiesā šajā gadā izskatītajām lietām izpratnei.

I. Ierosinātās lietas

Atšķiroties tikai par vienu vienību, Tiesā 2023. gadā iesniegto lietu skaits precīzi atbilst pēdējo trīs gadu vidējam rādītājam, jo 2023. gadā ierosināto lietu skaits – 821 lieta – par 15 vienībām pārsniedz 2022. gadā ierosināto lietu skaitu (806 lietas) un ir par 17 vienībām mazāks nekā 2021. gadā ierosināto lietu skaits (838 lietas). Arī tiesvedību sadalījums pēc lietu veidiem kopumā ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem – tikai lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un apelācijas sūdzības vien joprojām veido vairāk nekā 90 % no visām Tiesā iesniegtajām lietām (attiecīgi 518 jauni lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un 231 apelācijas sūdzība, apelācijas sūdzība par pagaidu noregulējumu vai par iestāšanos lietā) –, taču lasītāja uzmanību īpaši piesaistīs Tiesā 2023. gadā iesniegto tiešo prasību skaita pieaugums.

Lai gan 2021. gadā šis skaits bija sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni – tikai 29 jaunas lietas, 2023. gadā tas palielinājās līdz 60 lietām, proti, vairāk nekā divas reizes. Šis pieaugums ir izskaidrojams gan ar atcelšanas prasību skaita pieaugumu (8 prasības, kas celtas 2023. gadā, salīdzinot ar tikai 2 prasībām 2022. gadā, vienai pašai dalībvalstij (Polija) pagājušajā gadā ceļot 7 prasības par Savienības likumdevēja pieņemtiem tiesību aktiem vides aizsardzības un energoefektivitātes jomā), gan ar prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi skaita pieaugumu, Komisijai 2023. gadā nolemjot uzsākt vairākas paralēlas pārkāpuma procedūras saistībā ar to, ka dažas valstis nav transponējušas vai paziņojušas pasākumus, lai izpildītu Līgumos tām paredzētos pienākumus. Arī šajā gadījumā ievērojama daļa šo lietu attiecas uz vides jomu (dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas faunas un floras saglabāšana, invazīvo svešzemju sugu uzraudzības sistēmas ieviešana, no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas izmantošanas veicināšana, komunālo notekūdeņu attīrīšana un atkritumu apstrāde u.c.), bet vairākas no tām attiecas arī uz tradicionālākām jomām – personu un preču brīvu apriti, transportu, autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī uz pasākumiem, kas jāievieš, lai efektīvi aizsargātu trauksmes cēlējus [1].

Prejudiciālo nolēmumu jomā nav pārsteidzoši, ka, ņemot vērā vispārējo ģeopolitisko kontekstu un daudzos bruņotu konfliktu perēkļus pie Savienības sliekšņa, lielākais Tiesā 2023. gadā iesniegto jautājumu skaits attiecās uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (82 lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu), un daudzi no tiem bija saistīti ar patvēruma tiesību noteikumu interpretāciju un trešo valstu valstspiederīgo starptautiskās aizsardzības režīmu. Tāpat kā 2022. gadā, arī pagājušajā gadā daudzi Tiesai uzdotie prejudiciālie jautājumi attiecās uz nodokļu, patērētāju tiesību aizsardzības un transporta jomām (attiecīgi 53, 52 un 40 lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu), savukārt 2023. gadā celtās apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem galvenokārt skāra intelektuālā īpašuma, konkurences, valsts atbalsta un civildienesta jomas. Neraugoties uz jaunu tiesvedības jomu parādīšanos, šīs jomas joprojām ir ievērojama Vispārējās tiesas darbības daļa.

Attiecībā uz Tiesā 2023. gadā saņemto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ģeogrāfisko izcelsmi jāatzīmē, ka pēdējā gada laikā Tiesā ir vērsušās visu dalībvalstu tiesas bez izņēmuma, kas liecina par Līgumos paredzētā “tiesnešu dialoga” dzīvotspēju. Tāpat kā iepriekšējos gados Vācijas tiesas joprojām atrodas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu “ģeogrāfiskās izcelsmes ranga” virsotnē (2023. gadā Tiesai iesniegti 94 lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu), taču šoreiz tām vairs neseko Itālijas tiesas, bet gan Bulgārijas un Polijas tiesas, kas aizvadītā gada laikā Tiesā ir vērsušās attiecīgi ar 51 un 48 lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu. Polijas gadījumā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu skaits 2023. gadā ir vislielākais kopš šīs valsts pievienošanās Eiropas Savienībai pirms 20 gadiem, savukārt no Bulgārijas tiesām saņemto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu skaits 2023. gadā tuvojas rekordlielajam šīs valsts tiesu iesniegto lūgumu skaitam 2021. gadā (58 lūgumi).

Līdzīgu novērojumu var izdarīt arī attiecībā uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu no Rumānijas. Rumānijas tiesas 2023. gadā Tiesā iesniedza vismaz 40 lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, tādējādi iesniedzot lielu skaitu lūgumu un arī atgādinot par 2019. gadā sasniegto maksimumu, kad Tiesā tika iesniegti 49 lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu. Rumānijas tiesu 2023. gadā uzdotie jautājumi attiecas uz tik dažādām jomām kā optisko šķiedru kabeļu tarifu klasifikācija, pārtikas nekaitīgums, patērētāju aizsardzība pret negodīgiem noteikumiem kredītlīgumos, kas izteikti ārvalstu valūtā, tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, tādu medicīnisko izdevumu atlīdzināšana, kas radušies dalībvalstī, kura nav piederības valsts, kā arī delikāto saistību starp pamattiesību aizsardzības standartiem valstī un Savienības tiesību pārākuma, vienotības un efektivitātes principu ievērošanu.

Attiecībā uz steidzamības tiesvedībām jāatzīmē, ka, tāpat kā 2022. gadā, pieteikumu par paātrinātās tiesvedības vai steidzamības tiesvedības piemērošanu skaits bija daudz mazāks nekā 2021. gadā. Lai gan tajā tika iesniegti vismaz 90 pieteikumi, 2023. gadā, ņemot vērā visus lietu veidus kopā, ir iesniegts 41 lūgums paātrināt procedūru. Tiesa nav ierosinājusi nevienu lietu saskaņā ar paātrināto tiesvedību, savukārt steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība 2023. gadā tika uzsākta divas reizes lietās, kas attiecīgi skāra Padomes Direktīvas 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV 2003, L 251, 12. lpp.) 5. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 24. pantu [2], interpretāciju un LESD 325. panta 1. punkta, 1995. gada 26. jūlijā Briselē parakstītās Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 2. panta 1. punkta un Savienības tiesību pārākuma principa interpretāciju [3].

Savukārt pretēja situācija ir attiecībā uz apelācijas sūdzībām. 2021. gadā Tiesā bija iesniegtas 9 apelācijas sūdzības par pagaidu noregulējumu vai par iestāšanos lietā, savukārt 2023. gadā Tiesā ir iesniegtas 18 šāda veida sūdzības, proti, divas reizes vairāk.

II. Pabeigtās lietas

Tāpat kā ierosināto lietu gadījumā, arī pabeigto lietu skaits Tiesā 2023. gadā atbilst pēdējo trīs gadu vidējam rādītājam. Tiesa aizvadītajā 2023. gadā pabeidza izskatīt 783 lietas, savukārt 2021. gadā tā pabeidza 771 lietas un 2022. gadā – 808 lietu izskatīšanu. Nav pārsteidzoši, ka lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un apelācijas sūdzības, kas atbilstoši atspoguļo Tiesā iesniegto lietu daļu, veido lielāko daļu no tām lietām, ko tiesa pabeidza izskatīt 2023. gadā.

Aplūkojot tuvāk lietu pabeigšanas veidu aizvadītajā gadā, redzams, ka arī tas ir ļoti līdzīgs lietu pabeigšanas veidam 2022. gadā. Lai gan Tiesa tajā gadā pasludināja 466 spriedumus un izdeva 265 rīkojumus, kas pārstāv visus veidus, spriedumu un rīkojumu skaits 2023. gadā sasniedza attiecīgi 469 un 253, kas ir gandrīz identisks iepriekšējā gada skaitam. Šis novērojums attiecas arī uz tiesas rīkojumiem, ar kuriem izbeidz tiesvedību, izņemot rīkojumus par lietas izslēgšanu no reģistra, tiesvedības izbeigšanu vai lietas nodošanu atpakaļ Vispārējai tiesai. To skaits bija attiecīgi 167 – 2022. gadā un 163 – 2023. gadā, bet šo rīkojumu sadalījums pēc lietu veida nedaudz atšķiras.

gadā 12,7 % no prejudiciāla nolēmuma lietām tika pabeigtas ar rīkojumu, kas pieņemts, pamatojoties vai nu uz Reglamenta 53. panta 2. punktu, vai uz šī Reglamenta 99. pantu, vai arī uz abām šīm normām kopā, bet pagājušajā gadā šis īpatsvars pieauga līdz 14,6 %. Savukārt attiecībā uz apelācijas sūdzībām, to lietu procentuālais īpatsvars, kas pabeigtas ar rīkojumu atbilstoši Reglamenta 181. vai 182. pantam, ir samazinājies – no 56,8 % 2022. gadā līdz 45,9 % 2023. gadā. Šī atšķirība ir izskaidrojama ar to, ka 2023. gadā ar spriedumu tika pabeigts lielāks apelācijas sūdzību skaits, jo vairākās sarežģītās lietās bija jārīko tiesas sēde un/vai ģenerāladvokātam bija jāsniedz secinājumi.

Lai gan pagājušajā gadā par apelācijas sūdzībām ir pasludināts vairāk spriedumu nekā 2022. gadā, tas tomēr nenozīmē, ka pieaug atcelto Vispārējās tiesas nolēmumu skaits. Šajos pēdējos gados ir vērojams ļoti stabils apelācijas sūdzību pabeigšanas virziens, lai kāds arī būtu izvēlētais pabeigšanas veids. No 201 apelācijas sūdzības, kas tika pabeigta 2023. gadā, Vispārējās tiesas nolēmums ir atcelts 37 gadījumos un tikai 10 gadījumos lieta tika nodota atpakaļ Vispārējai tiesai. Arī šajā ziņā rādītāji ir diezgan līdzīgi iepriekšējā gada rādītājiem, jo 2022. gadā Vispārējās tiesas nolēmumi tika atcelti 39 gadījumos (no kopumā 196 pabeigtām apelācijas sūdzībām), un tikai 9 gadījumos Tiesa nosūtīja lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.

Tāpat kā 2022. gadā, lietas, ko pabeidza palātas trīs tiesnešu sastāvā, – tostarp apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta – veido vairāk nekā pusi no Tiesas 2023. gadā pabeigtajām lietām (neskaitot rīkojumus par lietas izslēgšanu no reģistra, tiesvedības izbeigšanu vai lietas nodošanu atpakaļ Vispārējai tiesai). Tomēr jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā ir palielinājies lietu, kas pabeigtas palātās piecu tiesnešu sastāvā, īpatsvars – 2023. gadā palātas šādā sastāvā pabeidza 298 lietas salīdzinājumā ar 270 lietām iepriekšējā gadā, savukārt virspalātā pabeigto lietu īpatsvars ir samazinājies uz pusi – no 80 lietām, ko šis iztiesāšanas sastāvs pabeidza 2022. gadā, līdz tikai 36 lietām 2023. gadā. Šāda tendence ir sekas Tiesas selektīvākai pieejai attiecībā uz lietām, kurās ir nepieciešama virspalātas iesaistīšanās, jo īpaši ņemot vērā Tiesā iesniegto lietu skaitu un sarežģītību, bet tā ir izskaidrojama arī ar to, ka dažās jomās pastāv iedibināta judikatūra, kas ļauj vieglāk nekā iepriekš lietas nodot izskatīšanai mazākā piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā.

Attiecībā uz tiesvedības ilgumu jāatzīmē, ka kopējais vidējais visu veidu lietu izskatīšanas ilgums ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā, un 2023. gadā tas bija 16,1 mēnesis salīdzinājumā ar 16,4 mēnešiem 2022. gadā. Šis samazinājums galvenokārt ir saistīts ar tiešo prasību vidējā izskatīšanas ilguma samazināšanu (no 23,5 mēnešiem 2022. gadā līdz 20,8 mēnešiem 2023. gadā) un mazākā mērā – ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanas ilguma samazināšanu (no 17,3 mēnešiem līdz 16,8 mēnešiem). Tomēr vidējais lietu izskatīšanas ilgums joprojām ir atkarīgs no Tiesā iesniegto lietu sarežģītības un to pabeigšanas veida, kas izskaidro to, cik nozīmīgs Tiesai ir Savienības likumdevējam 2022. gada 30. novembrī iesniegtais lūgums nodot Vispārējai tiesai daļu no Tiesas kompetences prejudiciālo nolēmumu jomā un paplašināt iepriekšēja apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma mehānisma materiālo piemērošanas jomu.

III. Izskatāmās lietas

gada 31. decembrī Tiesā izskatīšanā bija 1149 lietas, kas ir par aptuveni četrdesmit lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tā kā lielāko daļu no šīm lietām veidoja lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu (760 lietas) un apelācijas sūdzības (289 lietas), iepriekš minētās reformas īstenošana neizbēgami ietekmēs šo statistiku, jo, tai stājoties spēkā, Vispārējai tiesai tiks nodoti jaunie lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu noteiktās jomās.

[1] 2023. gadā Komisija cēla prasības pret 6 dalībvalstīm par to, ka tās nav pieņēmušas vai paziņojušas normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV 2019, L 305, 17. lpp.). Skat. lietas C‑147/23, C‑149/23, C‑150/23, C‑152/23, C‑154/23 un C‑155/23 (prasības, kas celtas attiecīgi pret Polijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku un Ungāriju).

[2] Skat. 2023. gada 18. aprīļa spriedumu lietā C‑1/23 PPU Afrin (EU:C:2023:296).

[3] Skat. 2023. gada 24. jūlija spriedumu lietā C‑107/23 PPU Lin (EU:C:2023:606).

Skatīt arī

Vairāku iepriekšējo gadu Tiesas darbības statistiku tāpat var aplūkot Curia interneta lapā sadaļā "Vēsture".