Tiesas darbības statistika - 2024

Skatīt detalizētu Tiesas statistiku  

Īss pārskats par pagājušā gada galvenajām statistikas tendencēm – (Ār)kārtējais gads

Marc-André Gaudissart,

Tiesas sekretāra vietnieks

Kā ik gadu, priecājos, ka man ir izdevība īsumā komentēt pagājušā gada tiesu darbības statistiku un sniegt lasītājam dažas norādes tās lasīšanai un izpratnei par datiem saistībā ar Tiesā iesniegtajām lietām vai lietām, kuru izskatīšanu tā ir pabeigusi.

Lai gan tas ne vienmēr ir viegli, jo atšķirības starp gadiem dažkārt ir nenozīmīgas un līdz ar to ne vienmēr ļauj izcelt svarīgākās izmaiņas vai konstatēt regulāras tendences, 2024. gads noteikti ir izņēmums. Daudzējādā ziņā pagājušo gadu var atzīt par ārkārtēju gadu šī jēdziena burtiskā izpratnē gan Tiesā 2024. gadā iesniegto lietu skaita, gan tajā pabeigto lietu skaita ziņā. Gan viens, gan otrs atgādina 2019. gadā sasniegto vēsturiski maksimālo līmeni un pilnībā pamato leģislatīvo reformu, kura stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī un kuras rezultātā Tiesa dalījās savā kompetencē sniegt prejudiciālu nolēmumu ar Eiropas Savienības Vispārējo tiesu, kurai turpmāk vienīgajai ir kompetence atbildēt uz jautājumiem, ko Savienības dalībvalstu tiesas ir uzdevušas Eiropas Savienības Tiesas Statūtu (turpmāk tekstā – “Statūti”) 50.b pantā minētajās īpašajās jomās [1].

1.     Ierosinātās lietas

Vispirms, 2024. gadā Tiesā iesniegto lietu skaits ir sasniedzis 920. Tas nav Tiesas vēsturē lielākais, jo rekords tika sasniegts pirms pieciem gadiem ar 966 jaunām lietām 2019. gadā, tomēr šis skaitlis atspoguļo 12 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (821 jauna lieta 2023. gadā), un tajā nav iekļauti aptuveni 20 lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas Tiesas kancelejā ir iesniegti pēc 2024. gada 1. oktobra un ir nodoti Vispārējai tiesai pēc Tiesas Reglamenta 93.a pantā paredzētā iepriekšējā izvērtējuma. Bez iepriekš minētās reformas Tiesai 2024. gadā paredzēto lietu skaits būtu bijis vēl lielāks.

Nav pārsteidzoši, ka lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu joprojām veido lielāko daļu no Tiesā 2024. gadā iesniegtajām lietām ar ne mazāk kā 573 jauniem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu (salīdzinājumā ar 518 jauniem lūgumiem 2023. gadā), bet jānorāda arī uz apelācijas sūdzību īpatsvara pieaugumu Tiesā izskatāmajās lietās, jo 2024. gadā iesniegto apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzību par pagaidu noregulējumu un apelācijas sūdzību par iestāšanos lietā skaits bija 277, proti, ne tikai lielāks par 2023. gadā reģistrēto apelācijas sūdzību skaitu (231), bet arī lielāks par 2019. gadā sasniegto augstāko līmeni (tajā gadā bija iesniegtas 266 jaunas apelācijas sūdzības). Šis pieaugums ir radies no tā, ka Vispārējā tiesa pieņēma vairākus galīgos nolēmumus strīdos starp vairākiem desmitiem banku iestāžu un Vienoto noregulējuma valdi. Tā kā Vispārējā tiesa atcēla šīs struktūras lēmumus par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā aprēķinu, Vienotā noregulējuma valde, Eiropas Savienības Padome vai bankas šīs tiesas nolēmumus apstrīdēja. Tādējādi Tiesā tika iesniegtas ne mazāk kā 76 apelācijas sūdzības. Tā kā šo lietu priekšmets būtībā ir identisks un apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzītie pamati lielā mērā pārklājas, Tiesa tiesu labas pārvaldības labad identificēja atsevišķas “pilotlietas” un ar šo lietu dalībnieku piekrišanu nolēma apturēt citu lietu izskatīšanu, līdz tiks pieņemti nolēmumi pilotlietās.

Atšķirībā no lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu un apelācijas sūdzībām tiešo prasību skaits 2024. gadā savukārt nedaudz samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (53 jaunas lietas salīdzinājumā ar 60 lietām 2023. gadā), bet īpaši jāatzīmē pirmā prasība, kas celta, pamatojoties uz Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 8. panta pirmo daļu, un ko Assemblée nationale de la République française (Francijas Republikas Nacionālā asambleja) vārdā ir iesniegusi šīs valsts valdība [2], kā arī divas prasības sakarā ar pienākumu neizpildi, kuras Komisija cēlusi pret Apvienoto Karalisti, pamatojoties uz Līguma par šīs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 87. panta 1. punktu. Šo 2024. gada 20. decembrī, t.i., tikai dažas dienas pirms minētajā izstāšanās līguma pantā noteiktā četru gadu laikposma beigām, iesniegto prasību mērķis ir konstatēt, pirmkārt, ka Apvienotā Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un 49. pantā, kā arī vairākos Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā [3] pantos paredzētos pienākumus [4] un, otrkārt, ka šī valsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti saskaņā ar vairākām Līgumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas normām, kā arī vispārējiem tiesību principiem, neizdarot visus secinājumus no Tiesas sprieduma lietā Achmea [5] un neizbeidzot divpusējos ieguldījumu līgumus starp Apvienoto Karalisti un Savienības dalībvalstīm [6].

Papildus dažiem pieteikumiem par juridisko palīdzību vai pieteikumiem par tiesāšanās izdevumu noteikšanu visbeidzot jāmin Komisijas 2024. gada 13. septembrī iesniegtais lūgums sniegt atzinumu par to, kāda ir Eiropas Savienības kompetence (ekskluzīvā vai dalītā) noslēgt nolīgumu starp Omānas Sultanātu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, gaisa transporta jomā. Šis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 11. punktu iesniegtais lūgums izraisīja ļoti lielu interesi, jo visas Savienības dalībvalstis, ar vienu izņēmumu, kā arī Eiropas Parlaments un Padome iesniedza rakstveida apsvērumus par Komisijas uzdoto jautājumu.

Tuvāk aplūkojot pagājušajā gadā Tiesā iesniegto lietu dalījumu pēc priekšmeta, jāteic, ka kopumā tas ir tāds pats kā iepriekšējos gados. Tāpat kā iepriekš, 2024. gadā Tiesā ir iesniegtas daudzas lietas saistībā ar konkurenci vai valsts atbalstu, patērētāju un vides aizsardzību vai arī sociālo politiku un transportu, bet neapšaubāmi lasītāja interesi visvairāk piesaistīs lielais lietu skaits attiecībā uz ekonomikas un monetāro politiku un ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti saistībā ar karu Ukrainā, kā arī to lietu skaits, kuras attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tādējādi 2024. gadā Tiesā šajā jomā tika iesniegtas ne mazāk kā 123 lietas, tostarp 117 lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, t.i., par 40 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Daudzas no tām ir no Itālijas.

Tiesai 2024. gadā iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ģeogrāfiskās izcelsmes analīze šajā ziņā ir vēl viens ļoti informējošs faktors. Lai gan Itālijas tiesu lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu 2023. gadā ievērojami samazinājās, to skaits 2024. gadā burtiski eksplodēja, jo Itālijas tiesas 2024. gadā pie Tiesas ir vērsušās ar gandrīz simts lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu (98, salīdzinot ar tikai 43 lūgumiem 2023. gadā), kas ir lielākais lūgumu skaits no šīs valsts kopš 1952. gada. Turpretī Vācijas tiesu iesniegto lūgumu skaits ir mainījies pretējā virzienā, jo šīs valsts tiesu iesniegto lūgumu skaits – 66 – ir mazākais pēdējo 15 gadu laikā; 2023. gadā tie joprojām bija 94 lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un 140 lūgumi trīs gadus iepriekš (2020. gadā), savukārt Polijas tiesu iesniegto lūgumu skaits saglabājās stabils – 2024. gadā šīs tiesas vērsās Tiesā 47 reizes (salīdzinājumā ar 48 lūgumiem iepriekšējā gadā). Tām seko secīgi Austrijas, Bulgārijas un Beļģijas tiesas ar attiecīgi 39, 38 un 36 lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu. Šajā kontekstā turklāt ir interesanti piebilst, ka no 36 Beļģijas tiesu iesniegtajiem lūgumiem ne mazāk kā piecus ir iesniegusi šīs valsts Konstitucionālā tiesa. Tās jautājumi skar tik dažādas jomas kā personas datu aizsardzība un privātās dzīves aizsardzība elektronisko sakaru nozarē, dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā vai arī to pasākumu spēkā esamība, kurus Eiropas Savienības Padome noteikusi, lai risinātu augsto enerģijas cenu jautājumu ļoti nenoteiktā ģeopolitiskajā kontekstā.

Visbeidzot, par steidzamības tiesvedībām jāatzīmē, ka no jauna ir pieaudzis pieteikumu par paātrinātās tiesvedības vai steidzamības tiesvedības piemērošanu skaits. Lai gan iepriekšējo divu gadu laikā šo pieteikumu skaits bija ievērojami samazinājies (attiecīgi 52 pieteikumi 2022. gadā un 43 pieteikumi 2023. gadā), 2024. gadā tas atkal palielinājās ar vairāk nekā 75 pieteikumiem, ņemot vērā visus lietu veidus kopā. Pagājušajā gadā steidzamības tiesvedība tika uzsākta sešas reizes, tāpat kā paātrinātā tiesvedība, kas arī tika piemērota sešās lietās attiecīgi par to, kā interpretēt regulējuma par personu nodošanu kriminālvajāšanai normas Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses [7], kā interpretēt normas par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību [8], un kā interpretēt jēdzienu “droša izcelsmes valsts”, kā tas ir ietverts konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.) [9] 36., 37. un 38. pantā, kā arī I pielikumā.

2.     Pabeigtās lietas

Ja pagājušais gads daudzējādā ziņā atgādina 2019. gadu saistībā ar Tiesā iesniegto lietu skaitu, tas pats vēl jo vairāk attiecas uz tiesā pabeigtajām lietām. 2024. gadā Tiesā tika pabeigtas 863 lietas, t.i., gandrīz tāds pats skaits kā rekordlielais pabeigto lietu skaits pirms pieciem gadiem (865 lietas). Šis rezultāts, kas ir par 10 % lielāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kurā tika pabeigtas 783 lietas, atspoguļo tiesas turpinātos centienus tikt galā ar savu pastāvīgi pieaugošo darba slodzi situācijā, kad pie tam vēl viens Tiesas loceklis 2024. gada februārī devās prom un cits dienestā esošs Tiesas loceklis četrus mēnešus vēlāk nomira. Šī raksta tapšanas laikā abi šie Tiesas locekļi vēl nebija aizstāti, tādējādi Tiesai, kuru veido 27 tiesneši, nācās strādāt tikai 25 tiesnešu sastāvā.

Nav pārsteidzoši, ka lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un apelācijas sūdzības, atbilstoši atspoguļojot īpatsvaru Tiesā iesniegtajās lietās, veido lielāko daļu no tiesas izskatītajām lietām. Aplūkojot tuvāk lietu pabeigšanas veidu aizvadītajā gadā, redzams, ka Tiesa ir pabeigusi vairāk lietu ar spriedumu. Tādējādi 2024. gadā 595 lietas ir pabeigtas šajā veidā, savukārt iepriekšējā gadā šis skaits bija 535. Turpretim ar rīkojumu pabeigto lietu skaits piedzīvoja nelielu samazinājumu gan prejudiciālā nolēmuma lietu, gan apelācijas sūdzību gadījumā. Tādējādi apelācijas sūdzības, par kurām izdots rīkojums, veidoja tikai 40 % no visām 2024. gadā pabeigtajām apelācijas sūdzībām, lai gan šī daļa pārsniedza 50 % vēl pirms gada un 60 % – 2022. gadā! Šis faktors neizbēgami ietekmēja tiesvedības vidējo ilgumu.

Tā kā Tiesa pagājušajā gadā lielu skaitu apelācijas sūdzību, tostarp konkurences un valsts atbalsta jomā, pabeidza pilnā procedūrā, ietverot gan tiesas sēdes rīkošanu, gan ģenerāladvokāta secinājumu nolasīšanu, vidējais šo lietu izskatīšanas ilgums palielinājās no 13,9 mēnešiem 2023. gadā līdz 18,4 mēnešiem 2024. gadā.

Var konstatēt arī lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un tiešo prasību izskatīšanas vidējā ilguma pieaugumu, bet mazākā mērā nekā apelācijas sūdzību gadījumā. Vidējais lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanas ilgums ir palielinājies no 16,8 mēnešiem 2023. gadā līdz 17,2 mēnešiem 2024. gadā, savukārt tiešo prasību izskatīšanas ilgums šajā pašā laikposmā ir palielinājies no 20,8 mēnešiem līdz 21,5 mēnešiem, – joprojām saprātīgās robežās, ņemot vērā, ka Tiesa ir pabeigusi lielu skaitu lietu, kas bija izskatīšanā vairākus gadus, un it īpaši vairāku dalībvalstu 2020. gada oktobrī celtās prasības par Savienības likumdevēja pieņemtajiem noteikumiem autotransporta nozarē par uzņēmējdarbības veikšanas vietu un kabotāžu, par maksimālajiem transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem un transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā. 2024. gada 4. oktobrī pasludinātajā Tiesas spriedumā kopā ir izlemtas piecpadsmit prasības, un tajā vien ir gandrīz 1500 punkti [10].

Šo faktoru summa loģiski izraisa Tiesā notiekošo tiesvedību vidējā ilguma pieaugumu, kas, ņemot vērā visus lietu veidus kopā, bija 17,7 mēneši 2024. gadā salīdzinājumā ar 16,1 mēnesi pirms gada. Turpretī par lietām, kuras izskata steidzamības procedūrā un kuras pastāvīgi prasa pastiprinātu modrību, ņemot vērā ar tām saistītās sensitīvās jomas, jāatzīmē, ka to vidējais izskatīšanas ilgums ir samazinājies no 4,3 mēnešiem 2023. gadā līdz 3,3 mēnešiem 2024. gadā, kas ir ļoti tuvu tam, cik ilga šī procedūra bija paredzēta, to ieviešot 2008. gada martā [11].

Saistībā ar pieņemto nolēmumu sadalījumu pa iztiesāšanas sastāvu veidiem īpaši jānorāda uz Tiesas virspalātas pieņemto nolēmumu skaita lielu pieaugumu. 2024. gadā palāta šādā sastāvā pabeidza 75 lietas salīdzinājumā ar 36 lietām tikai gadu agrāk. Kā redzējām, šis skaitlis ir izskaidrojams ar piecpadsmit saistītu lietu grupas izskatīšanu par Eiropas tiesisko regulējumu transporta jomā, bet arī ar Tiesas sastāva daļēju atjaunošanu 2024. gada oktobrī. Tā kā daudzu tiesnešu pilnvaru termiņš beidzās 2024. gada oktobrī, pirms viņu došanās prom bija jāpieņem nolēmumi lietās, kuru izskatīšanā viņi piedalījās, lai izvairītos no problēmām ar kvorumu. Liels šo lietu skaits bija nodotas virspalātai.

Lai gan trīs tiesnešu palātu daļa lietās, kuras Tiesa pabeidza 2024. gadā, joprojām ir dominējoša, jo veido ne mazāk kā 46 % no lietām, kas pabeigtas ar spriedumu vai rīkojumu ar sprieduma raksturu, piecu tiesnešu palātu daļa tomēr turpināja pieaugt un sasniedza gandrīz 42 %. Kopējais skaits lietu, kuru izskatīšana 2024. gadā tika pabeigta palātās šādā sastāvā, bija attiecīgi 359 lietas trīs tiesnešu palātās, ieskaitot apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palātu, un 324 lietas piecu tiesnešu palātās. Pirms gada šis skaits bija attiecīgi 381 lieta (trīs tiesnešu palātās) un 298 lietas (piecu tiesnešu palātās).

Visbeidzot jāpiezīmē, ka Tiesa 2024. gadā pieņēma nolēmumu tās svinīgākajā sastāvā (plēnumā) – 2024. gada 30. aprīļa spriedumu otrajā lietā Quadrature du Net. Tiesai, kurā no jauna vērsās Francijas Conseil d’État (Valsts padome), bija jāsniedz vairāki svarīgi papildu precizējumi par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, lasot to Pamattiesību hartas gaismā [12].

3.     Izskatāmās lietas

Lai gan, kā redzējām, Tiesas pabeigto lietu skaits 2024. gadā bija ārkārtīgi liels, tomēr tas joprojām ir mazāks par šajā pašā gadā ierosināto lietu skaitu, kā rezultātā ir loģiski, ka 2024. gada 31. decembrī ir palielinājies tiesā izskatāmo lietu skaits, kas 2024. gada 31. decembrī sasniedza 1206 lietas. Tas ir vislielākais skaits, kāds jebkad reģistrēts Tiesas reģistros. Tas neapšaubāmi liecina par Savienības iedzīvotāju un dalībvalstu tiesu uzticēšanos Tiesai, lai atrisinātu Savienības tiesību interpretācijas jautājumus, ar kuriem tās saskaras, bet arī izceļ, cik svarīga ir tiesību aktu reforma, kas stājās spēkā 2024. gada septembrī, jo tās mērķis ir līdzsvarot darba slodzi starp Tiesu un Vispārējo tiesu, pēdējai minētajai nododot daļu no Tiesas prejudiciālās kompetences.

Protams, šajā stadijā ir pāragri veikt izvērtējumu par šīs reformas rezultātiem, bet uzmanīgi sekosim Tiesā iesniegto lietu skaita izmaiņām, it īpaši īpašajās jomās, uz kurām attiecas nodotā kompetence, lai novērtētu šīs reformas ietekmi gan uz konkrēto lietu izskatīšanu Vispārējā tiesā, gan uz Tiesas darba slodzi un lietu izskatīšanas ilgumu, kas bija viens no faktoriem lūguma veikt Statūtu grozījumus pamatā.

*****

[1]      Jāatgādina, ka tās ir šādas sešas jomas: 1) kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma, 2) akcīzes nodokļi, 3) Muitas kodekss, 4) preču tarifu klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā, 5) kompensācija un atbalsts pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu vai transporta pakalpojumu kavēšanos vai atcelšanu un 6) siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

[2]      Lieta C‑553/24 Assemblée nationale/Eiropas Parlaments un Padome. Ar šo prasību lūdz atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1351 (2024. gada 14. maijs) par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr. 604/2013 (OV L, 22.5.2024.).

[3]      OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

[4]      Lieta C‑892/24 Komisija/Apvienotā Karaliste.

[5]      Spriedums, 2018. gada 6. marts, Achmea (C‑284/16, EU:C:2018:158).

[6]      Lieta C‑894/24 Komisija/Apvienotā Karaliste.

[7]      Lietas C‑202/24 Alchaster (spriedums, 2024. gada 29. jūlijs, EU:C:2024:649) un C‑743/24 Alchaster II.

[8]      Apvienotās lietas C‑244/24 un C‑290/24 Kaduna (spriedums, 2024. gada 19. decembris, EU:C:2024:1038).

[9]      Apvienotās lietas C‑758/24 un C‑759/24 Alace un Canpelli.

[10]     Apvienotās lietas no C‑541/20 līdz C‑555/20, Lietuva u.c./Parlaments un Padome (Mobilitātes pakotne), EU:C:2024:818.

[11]     Šajā ziņā skat. deklarāciju, ko Padome pieņēma 2007. gada 20. decembrī līdztekus sava lēmuma par grozījumiem Protokolā par Tiesas Statūtiem pieņemšanai, saskaņā ar kuru “prejudiciāla nolēmuma steidzamības procedūra būtu jāizbeidz triju mēnešu laikā” (OV 2008, L 24, 44. lpp.).

[12]     Lieta C‑470/21 Quadrature du Net u.c. (Personas dati un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošana), EU:C:2024:370.

Skatīt arī

Vairāku iepriekšējo gadu Tiesas darbības statistiku tāpat var aplūkot Curia interneta lapā sadaļā "Vēsture".