Pāriet uz galveno saturu

e-mail share-facebook share-twitter Survol share-linkedin share-printerest share-reddit


Vispārējās tiesas darbības statistika - 2024

Skatīt detalizētu Vispārējās tiesas statistiku 

 

Vispārējās tiesas darbības statistika – 2024. gads

Vittorio Di Bucci, Vispārējās tiesas sekretārs

 

1.      Vēsturisku pārmaiņu gads

Katru gadu tiesas darbības statistika piedāvā vērtīgu skaidrojumu par Vispārējās tiesas darbību un veido neaizstājamu instrumentu tagadnes izpratnei un nākotnes sagatavošanai. Šī raksta galvenais mērķis ir ilustrēt šīs statistikas iezīmīgākos elementus, sniegt norādes to izpratnei un iezīmēt tendences. Tomēr, runājot par 2024. gadu, jāuzsver būtiskas izmaiņas Vispārējās tiesas funkcijās un tai iesniegtajās lietās.

  1. gads iezīmē pagrieziena punktu Vispārējās tiesas un Eiropas Savienības tiesu sistēmas, kas kopš Vispārējās tiesas izveides 1989. gadā ir piedzīvojusi vislielāko reformu, vēsturē. Kopš 1. oktobra Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt prejudiciālās lietas sešās īpašās jomās. Tādējādi tajā ir saņemti pirmie lūgumi no valstu tiesām, kurus Tiesa tai ir nodevusi saskaņā ar jaunajām Statūtu un Reglamenta normām un kuri attiecas uz tādām jomām kā PVN, akcīzes nodokļi, muitas tiesības vai pasažieru tiesības. Šīs ir izmaiņas pašā Vispārējās tiesas būtībā – tā tagad kopā ar Tiesu piedalās dialogā ar valstu tiesām un tādējādi veicina Savienības tiesību pareizu piemērošanu dalībvalstīs.

Tajā pašā laikā Vispārējā tiesa joprojām ir tiesa, kas pirmajā instancē pārbauda Savienības iestāžu un struktūru darbību. Reforma šo lomu ir pat pastiprinājusi, paplašinot jomas, kurās apelācijas sūdzībām par Vispārējās tiesas nolēmumiem Tiesā tiek piemērots pieļaujamības vērtējuma mehānisms, šādas apelācijas sūdzības pieļaujot tikai gadījumos, kad rodas Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai nozīmīgi jautājumi. Strīdiem, kuru pamatā ir šķīrējklauzulas, vai prasībām, kas celtas par tādu struktūru neatkarīgu apelācijas padomju lēmumiem kā Energoregulatoru sadarbības aģentūra vai finanšu uzraudzības iestādes, Vispārējā tiesa visbiežāk būs pēdējās instances tiesa.

Papildus tam, ko var parādīt statistika, Vispārējās tiesas un tās kancelejas darbību 2024. gadā spēcīgi ietekmēja būtiski grozījumi Eiropas Savienības Tiesas Statūtos un Vispārējās tiesas Reglamentā, šī reglamenta izpildes praktisko noteikumu pārstrādāšana, struktūru, darba veida un informātikas rīku pielāgošana, kā arī nepieciešamība apmācīt darbiniekus.

Ikgadējās statistikas struktūra ir mainīta, lai atspoguļotu jauno prejudiciālo kompetenci, kaut arī 2024. gada pēdējos trijos mēnešos iesniegto un Vispārējai tiesai nodoto lūgumu skaits bija tikai 19 lūgumi no 12 dažādām dalībvalstīm. Interesanti piezīmēt, ka astoņus no šiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedza septiņu dažādu dalībvalstu augstākās tiesas. Turpretī ir pāragri izdarīt drošus secinājumus par saņemto lūgumu attiecīgo apjomu dažādajās Vispārējās tiesas kompetences jomās vai sniegt norādes par veidu, kādā Vispārējā tiesa izskata prejudiciālās lietas.

  1. gadā arī pieci Vispārējās tiesas tiesneši, kuri iecelti par Tiesas locekļiem, devās prom un ieradās divi jauni tiesneši. Vispārējai tiesai, kancelejai un dienestiem bija jāpieliek nopietnas pūles, lai laikus pabeigtu daudzas tiesvedības, kuru izskatīšanā piedalījās pieci tiesneši, kas 2024. gada oktobrī pievienojās Tiesai.

2.      Ierosinātas lietas: samazinājums, kas, iespējams, ir īslaicīgs

Pirmais uzmanību piesaistošais rādītājs ir tas, ka ierosināto lietu skaits ir noslīdējis nedaudz zem 800 sliekšņa, un 786 jaunas lietas ir vismazākais skaits pēdējo desmit gadu laikā. Ļoti iespējams, ka šī parādība lielā mērā ir īslaicīga un to var izskaidrot arī ar citu iestāžu mazāku darbības aktivitāti gadā, kad notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Komisijas sastāva atjaunošana.

Tomēr dažām tendencēm varētu būt cits izskaidrojums.

Saistībā ar strīdiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā ir konstatējams neliels ierosināto lietu skaita samazinājums (268 lietas salīdzinājumā ar 310 lietām 2023. gadā), lai gan Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) apelācijas padomes ir pabeigušas vairāk procesu nekā iepriekšējā gadā. Tendence uz šo strīdu skaita samazināšanos Vispārējā tiesā varētu apstiprināties, jo EUIPO apelācijas padomēs iesniegto apelācijas sūdzību skaits ir samazinājies (–6 %) un EUIPO tiek veicināta alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana.

Ar ekonomikas un monetāro politiku – jomu, kas tostarp ietver banku tiesības – saistīto lietu ir daudz mazāk, it īpaši pret Vienoto noregulējuma valdi celto prasību. Tas ir skaidrojams tādējādi, ka kopš 2024. gada, proti, pēc tam, kad bija beidzies sākotnējais astoņu gadu periods, kas sākās 2016. gada 1. janvārī, Vienotā noregulējuma valde pārtrauca iekasēt ex ante iemaksas no iestādēm, kurām tās bija jāmaksā Vienotajā noregulējuma fondā, kas arī bija galvenais strīdu avots. 2024. gadā celto 14 prasību mērķis ir panākt lēmuma par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2021. gadu atkārtotu pieņemšanu, un tās ir jāpieskaita 48 lietām par iemaksām par 2023. gadu.

Strīdos par digitālo tirgu regulējumu tika ierosinātas sešas lietas saistībā ar Regulu (ES) 2022/2065 par digitālajiem pakalpojumiem (angliski: Digital Services Act, DSA (Digitālo pakalpojumu akts)), kuras attiecas uz “ļoti lielu tiešsaistes platformas” statusa noteikšanu vai uz uzraudzības maksas summu, un divas lietas saistībā ar Regulu (ES) 2022/1925 par digitālajiem tirgiem (angliski: Digital Markets Act, DMA (Digitālo tirgu akts)), kuras attiecas uz “vārtziņa” statusa piešķiršanas lēmumiem. Šajā posmā Vispārējā tiesa vēl nav saņēmusi lietas par to, kā Komisija nodrošina šiem tirgus dalībniekiem uzlikto materiālo pienākumu īstenošanu, – lietas, kuras turpmākajos gados varētu papildināt tiesvedību skaitu.

Strīdi par ierobežojošiem pasākumiem joprojām ir nemainīgā līmenī – 63 lietas, tieši tāpat kā 2023. gadā. Tāpat kā 2023. gadā, jaunās lietas šajā jomā lielākoties (41 prasība no 63) skar virkni ierobežojošo pasākumu, kurus Eiropas Savienība pieņēmusi attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām Krievijas un Ukrainas konflikta kontekstā. Daudzās izskatāmajās lietās saistībā ar šādiem ierobežojošiem pasākumiem prasītāji ir pielāgojuši savu prasības pieteikumu saskaņā ar Reglamenta 86. pantu, lai apstrīdētu uz viņiem attiecināmo pasākumu pagarināšanu vai grozīšanu, tā vietā, lai apstrīdētu šos lēmumus, iesniedzot jaunu prasību. Šādas metodes priekšrocība ir tā, ka vairāku tiesību aktu, kas attiecas uz vienu lietas dalībnieku, izskatīšana tiek koncentrēta vienā lietā, ievērojot skaidrības, ātruma un tiesiskās drošības mērķus, kas tai tika noteikti, to ieviešot 2016. gadā. Tomēr konkrēti attiecībā uz aktiem, kuri tiek atjaunināti katru pusgadu, tas sarežģī izskatīšanā esošās tiesvedības un apgrūtina to virzību, īpaši tad, ja prasības pieteikuma pielāgošana notiek neilgi pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai vai tās laikā. Lai rastu risinājumu šīm grūtībām, Vispārējā tiesa grozīja savu Reglamentu attiecībā uz gadījumiem, kad prasības celšanas termiņš sākas pēc 2024. gada 1. septembra. Tagad ir paredzēts, ka prasības pieteikuma grozījumi jāiesniedz īsā laikposmā pēc Vispārējās tiesas lēmuma par tiesvedības mutvārdu daļas sākšanu izsniegšanas vai principā – pirms ir izsniegts lēmums par lietas izspriešanu bez tiesvedības mutvārdu daļas. Protams, ir pāragri veikt izvērtējumu, bet šis jaunais regulējums, šķiet, ļauj prasītāju ieinteresētību, lai to lūgumi tiktu koncentrēti jau izskatīšanā esošā lietā, labāk saskaņot ar nepieciešamību Vispārējai tiesai darbu organizēt paredzami un tiesvedību pabeigt saprātīgā termiņā.

Tradicionālajās Vispārējās tiesas strīdu jomās civildienests ieņem nemainīgu vietu (78 lietas salīdzinājumā ar 82 lietām 2023. gadā). Valsts atbalsta jomā līmenis ir pieaudzis no 10 lietām 2023. gadā līdz 23 lietām 2024. gadā, kas tomēr joprojām ir krietni zem vēsturiski augstākajiem rādītājiem. Visbeidzot, tāpat kā 2022. un 2023. gadā, konkurences jomā ir ļoti maz lietu – 10 jaunas lietas 2024. gadā.

3.      Vispārējās tiesas darbību atspoguļojoši skaitļi

Gada laikā pabeidzot 922 lietu izskatīšanu, Vispārējai tiesai klājas vēl labāk nekā pagājušajā gadā un ievērojami labāk nekā vidēji pēdējos gados. Tai ir arī izdevies būtiski samazināt neizskatīto lietu uzkrājumu: pabeigtās lietas par 136 vienībām pārsniedz jaunās lietas, un nepabeigto lietu skaits ir 1302 (ja 2023. gadā ierosināto 404 būtībā identisku lietu grupu uzskaita kā vienu lietu, jo kopējais bruto skaits ir 1705 lietas). Tas ir viszemākais rādītājs kopš 2015. gada. Šis progress daļēji ir skaidrojams ar dažu lielu lietu grupu pabeigšanu.

Jānorāda, ka:

  • 20,2 % lietu tika izskatītas paplašinātā piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, kas ir vislielākais procentuālais rādītājs Vispārējās tiesas vēsturē. Tas ir rezultāts pēdējos gados pieaugošai tendencei lietas, kurās izvirzīti svarīgi, vēl nebijuši jautājumi vai jautājumi, kas var mainīt judikatūru, nodot iztiesāšanai paplašinātā sastāvā, un tas kļuvis iespējams tiesnešu skaita palielināšanas dēļ. Paplašinātā iztiesāšanas sastāvā pārsvarā tiek pasludināti spriedumi (163 spriedumi 2024. gadā), tomēr nav izslēgta arī rīkojumu pieņemšana (23 rīkojumi 2024. gadā, 10 rīkojumi 2023. gadā).
  • Trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvā tika izskatīti 75,4 % lietu, salīdzinājumā ar 79 % lietu 2023. gadā, kas ir tieši izskaidrojams ar biežāku lietu nodošanu izskatīšanai paplašinātā iztiesāšanas sastāvā.
  • Deviņas lietas Vispārējā tiesa izskatīja, lemjot virspalātā (tikai viena lieta 2023. un 2022. gadā, neviena – 2021. un 2020. gadā), kas arī norāda uz tendenci izvēlēties iztiesāšanu plašākā sastāvā; pēc Eiropas Savienības Tiesas Statūtu reformas Vispārējā tiesa tagad var iztiesāt lietas arī viduspalātā deviņu tiesnešu sastāvā, lai gan šāds iztiesāšanas sastāvs vēl nav izmantots.
  • Četras lietas izlēma tiesnesis vienpersoniski (deviņas lietas 2023. gadā), tādējādi apstiprinot, ka šāda sastāva izmantošana ir izņēmums.
  • Iesniegto pieteikumu par pagaidu noregulējumu skaits ir nemainīgi liels (42 pieteikumi 2024. gadā, salīdzinājumā ar 41 pieteikumu 2023. gadā), tāpat kā pabeigto pagaidu noregulējuma tiesvedību skaits (42 tiesvedības 2024. gadā salīdzinājumā ar 40 tiesvedībām 2023. gadā).
  • 62 % no pabeigtajām lietām 2024. gadā tika pabeigtas ar spriedumu un 38 % – ar rīkojumu (2023. gadā procentuālie rādītāji bija attiecīgi 59 % un 41 %). 64,5 % pabeigto lietu tika izskatītas ar tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai (66 % pabeigto lietu 2023. gadā).
  • gada decembrī Vispārējā tiesa pabeidza savu pirmo prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, pieņemot rīkojumu par lietas izslēgšanu no reģistra, jo valsts tiesa bija atsaukusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
  1. gadā tiesas sēžu mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai skaits ir samazinājies līdz 232 (286 tiesas sēdes 2023. gadā, 241 tiesas sēde 2022. gadā) 300 skatītajās lietās (419 lietas 2023. gadā un 303 lietas 2022. gadā).

Gada laikā notika divas tiesas sēdes ar videokonferences palīdzību – pirmo reizi, kopš 2023. gada 1. aprīlī stājās spēkā jauni noteikumi par šīs metodes izmantošanu.

Ļoti nedaudz ir palielinājies vidējais tiesvedības ilgums. 2024. gadā tas ir 18,5 mēneši lietās, kas pabeigtas ar spriedumu vai rīkojumu, salīdzinot ar 18,2 mēnešiem 2023. gadā, un 22,1 mēnesis (salīdzinot ar 21 mēnesi 2023. gadā), ja ņem vērā tikai lietas, kas pabeigtas ar spriedumu. Šajā ziņā jānorāda, ka vidējais tiesvedības ilgums šajā pēdējā kategorijā svārstās starp vidējo 42,6 mēnešu ilgumu konkurences tiesību lietās vai 37,2 mēnešiem valsts atbalsta lietās un 13,5 mēnešiem intelektuālā īpašuma lietās. Vidējo tiesvedības ilgumu ir palielinājusi vairāku senu sarežģītu lietu vai senu lietu grupu izskatīšana, it īpaši valsts atbalsta, konkurences vai arī banku tiesību jomā. Šim faktoram būtu jākļūst mazāk nozīmīgam, un vidējam tiesvedības ilgumam turpmākajos gados tātad būtu jāsamazinās, jo Vispārējā tiesa ir izskatījusi vai pašlaik izskata pēdējās lielās lietu grupas, kas saņemtas mantojumā no pagātnes.

No 1705 lietām, kuras bija izskatīšanā Vispārējā tiesā 2024. gada 31. decembrī (kopējais skaitlis, ieskaitot 2023. gadā celtās 404 identiskās prasības), 32 % attiecas uz institucionālajām tiesībām (iepriekš minētās 404 lietas ietilpst šajā jomā), gandrīz 10 % attiecas uz ekonomikas un monetāro politiku, 7 % attiecas uz valsts atbalstu un 5 % – uz ierobežojošiem pasākumiem. Jomās, kurās Vispārējā tiesā notiek specializēšanās, intelektuālais īpašums veido 19 % no izskatāmajām lietām un civildienests – 6,5 % no šīm lietām, un tas ir nemainīgs procents salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Runājot par iztiesāšanas sastāviem, var atzīmēt pastiprinātu vēršanos virspalātā, jo 2024. gada beigās šajā palātā tika izskatītas divas lietas: viena attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un otra saistībā ar neleģislatīvu aktu, kuros ietvertas normas, kas var būt pretrunā vides tiesībām, atkārtotu pārbaudi.

4.      2024. gada svarīgākie notikumi un perspektīvas

  1. gadā Vispārējā tiesa pielika ievērojamas pūles, lai pabeigtu un iedzīvinātu Eiropas Savienības tiesu sistēmas reformu, kas tika uzsākta ar Tiesas 2022. gada novembrī iesniegto lūgumu veikt Eiropas Savienības Tiesas Statūtu reformu. Regula, ar ko groza Statūtus, tika pieņemta 2024. gada 11. aprīlī un stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī. 2024. gada 10. jūlijā Vispārējā tiesa, ar Tiesas piekrišanu un pēc apstiprināšanas Padomē, pieņēma būtiskus grozījumus savā reglamentā, kuri arī stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī un kuru mērķis tostarp ir ļaut Vispārējai tiesai no 2024. gada oktobra īstenot savu jauno prejudiciālo kompetenci. Pārstrādāti ir reglamenta izpildes praktiskie noteikumi, savukārt citi dokumenti, īpaši attiecībā uz e-Curia izmantošanu, ir grozīti. Vispārējā tiesa izveidoja palātu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanai, kurai būtu jādarbojas līdz 2025. gada septembrī paredzētajai Vispārējās tiesas sastāva daļējai atjaunošanai, kad tās vietā tiktu izveidotas divas palātas ar prejudiciālo kompetenci. Tā ievēlēja trīs tiesnešus (divus tiesnešus un vienu aizstājēju), kuriem uzdots pildīt ģenerāladvokāta pienākumus lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanā. Tā arī grozīja normas par virspalātas sastāvu un ieviesa normas viduspalātas izveidošanai deviņu tiesnešu sastāvā, kas ir izveidota ar grozījumiem Statūtos.

Vispārējā tiesa turpināja proaktīvas lietu pārvaldības politiku un veiksmīgi īstenoja jaunus pasākumus, kas 2023. gadā veikti ļoti lielu lietu un lielu lietu grupu izskatīšanai jau no to reģistrācijas brīža. Šīs lietas tiek piešķirtas palātām un tiesnešiem referentiem, piemērojot īpašus kritērijus, tās tiek pakļautas orientējošam grafikam, kas tiek pārskatīts atbilstoši tiesvedības gaitai, to izskatīšanai var tikt piešķirti lielāki resursi, kā arī to apstrāde ir prioritāra spriedumu redaktoru nodaļā un tulkošanas dienestos. Ir nolemts, ka prejudiciālo lietu izskatīšanā iesaistītie tiesneši nekad netiek iecelti par referentiem ļoti lielās lietās vai lietu grupās, jo tas neatbilstu prioritātei, kāda lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ātrai izskatīšanai ir noteikta saskaņā ar likumdevējam reformas kontekstā sniegtajiem solījumiem.

Vispārējā tiesa un tās kanceleja turpināja darbu pie tiesu sistēmas sabiedrisko pakalpojumu modernizācijas, kas veicina Eiropas tiesu sistēmas efektivitāti. 2024. gads tika veltīts, lai izstrādātu Vispārējai tiesai nodoto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanai nepieciešamos IT rīkus, kā arī lai pabeigtu integrētas lietu pārvaldības sistēmas (SIGA) izstrādes pirmos posmus un sagatavotu nākamos posmus. Visi sabiedrībai paredzētie informatīvie dokumenti ir atjaunināti, un teksti tika laikus izplatīti, ņemot vērā jaunā regulējuma stāšanos spēkā. Tiesas un tās kancelejas darba kārtībā ir arī apsvērumi par fiziskās un digitālās pieejamības pasākumiem.

5.      Vispārējās tiesas kancelejas darbība: pielāgošanās reformai un tiesvedību pārvaldība

Jaunu lietu skaita samazināšanās kancelejai ir nākusi par labu, mazliet samazinot ar tiesvedību pārvaldību saistītā ikdienas darba radīto spiedienu. Tas ir ļāvis veltīt resursus un laiku Savienības tiesu sistēmas reformai nepieciešamajiem pielāgojumiem un, konkrēti, sagatavošanās darbiem lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pārvaldīšanai.

Tomēr skaitļi liecina, ka darbība turpinās noturīgā ritmā:

  • 53 863 ierakstu reģistrā;
  • 9693 procesuālo dokumentu, kas iesniegti kancelejā;
  • 822 290 lappuses, kas gada laikā iesniegtas ar e‑Curia

Sekretārs asistēja šīs tiesas tiesnešiem 346 palātu sanāksmēs (334 sanāksmes 2023. gadā), 232 tiesas sēdēs mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai un 37 tiesas sēdēs spriedumu nolasīšanai.

 

Skatīt arī:

 

Statistika par Vispārējās tiesas darbību 2023. gadā ar komentāriem 

Vairāku iepriekšējo gadu Tiesas darbības statistiku tāpat var aplūkot Curia interneta lapā sadaļā "Vēsture".