NEGODĪGI NOTEIKUMI

Kādā Savienības tiesību direktīvā ir paredzēts, ka patērētājam nav saistoši negodīgi noteikumi līgumā, ko tas noslēdzis ar komersantu. Izspriedusi virkni lietu par šo tēmu, Tiesa konkretizēja šīs direktīvas noteikumu tvērumu.

Pirmām kārtām, Tiesa paskaidroja, ka valsts tiesai pēc savas ierosmes ir jāizvērtē, vai kāds no līguma noteikumiem nav negodīgs. Šis princips, kas ir piemērojams arī maksātnespējas procesos, neļauj tiesnesim pārskatīt līguma noteikuma saturu, bet vienīgi liek tam šo noteikumu nepiemērot (spriedumi, 2009. gada 4. jūnijs, Pannon GSM, C-243/08; 2016. gada 21. aprīlis, Radlinger un Radlingerová, C-377/14; 2012. gada 14. jūnijs, Banco Español de Crédito, C-618/10).

Turklāt ar patērētājiem noslēgtos hipotekārā kredīta līgumos iekļauto "noteikumu par procentu likmes minimumu" (proti, noteikumu, kuros patērētājam ir uzlikts pienākums maksāt kādu procentu minimumu) spēkā neesamība nevar tikt ierobežota laikā (spriedums, 2016. gada 21. decembris, Gutiérrez Naranjo, C-154/15, C-307/15 un C-308/15). Visbeidzot, aizdevumu ārvalstu valūtā piešķirošai kredītiestādei ir jāsniedz aizņēmējam informācija, ar kuru būtu pietiekami, lai viņš spētu pieņemt lēmumu piesardzīgi un pārdomāti (spriedums, 2017. gada 20. septembris, Andriciuc u.c., C-186/16).