Vispārējā tiesa

Add

dzimis 1944. gadā; Koimbras universitātes diploms tiesību zinātnēs un maģistra grāds politekonomijā; doktora grāds starptautiskajā ekonomikā (Parīzes Sorbonas universitāte [Université de Paris I - Panthéon Sorbonne]); obligātais militārais dienests Jūras spēku ministrijā (Tieslietu departaments, 1969-1972); Katoļu universitātes un Lisabonas Nova universitātes profesors; bijušais Koimbras universitātes un Lisabonas Lusíada universitātes profesors (Eiropas studiju institūta direktors); Portugāles valdības loceklis (1980-1983): Iekšlietu ministrijas, Ministru kabineta priekšsēdētāja biroja un Eiropas lietu valsts sekretārs; Portugāles parlamenta deputāts, Kristīgo demokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieks; Tiesas ģenerāladvokāts (1986-1988); Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs (1989-1995); Lisabonas advokātu kolēģijas loceklis, specializējies Eiropas un konkurences tiesībās (1996-2012); Pārdomu grupas par Eiropas Kopienu tiesu sistēmas nākotni "Groupe Due" loceklis (2000); Eiropas Komisijas Disciplinārlietu padomes priekšsēdētājs (2003-2007); Portugāles Eiropas tiesību apvienības priekšsēdētājs (kopš 1999. gada); Tiesas tiesnesis no 2012. gada 8. oktobra līdz 2018. gada 8. oktobrim.

Dzimis 1928. gadā; Īrijas pilsonis; barrister; Senior Counsel; konstitucionālo tiesību un komerctiesību speciālists; High Court tiesnesis; Īrijas Advokātu kolēģijas ģenerālpadomes priekšsēdētājs; King's Inns valdes loceklis; King's Inns padomes Izglītības komisijas priekšsēdētājs; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 25. septembra līdz 1996. gada 10. janvārim; miris 2018. gada 3. janvārī.

Dzimis 1934. gada 19. februārī; Itālijas pilsonis; Neapoles tiesas tiesnesis; padomnieks Romas Apelācijas tiesā, pēc tam Kasācijas tiesā; Ufficio legislativo del ministero di Grazia e Giustizia atašejs; ģenerālkomitejas priekšsēdētājs Lugāno Konvencijas izstrādei rīkotajā diplomātiskajā konferencē; Itālijas ģenerāladvokāta palīgs Tiesā; Scuola superiore della pubblica amministrazione di Roma profesors; no 1989. gada 25. septembra līdz 1995. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; no 1995. gada 18. septembra līdz 1998. gada 4. martam - Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs; no 1998. gada 5. marta līdz 2000. gada 6. oktobrim - Tiesas ģenerāladvokāts00 ; miris 2010. gada 26. janvārī.

Dzimis 1934. gada 14. novembrī; Lielbritānijas pilsonis; advokāts (Skotija); King's Counsel (Skotija); Faculty of Advocates sekretārs, pēc tam Treasurer; Eiropas Kopienu advokatūru konsultatīvās padomes priekšsēdētājs; Salvesen Professor of European Institutions un Edinburgas Universitātes Eiropas Institūta direktors; House of Lords Select Committee on the European Communities īpašais padomnieks; Gray's Inn goda loceklis, Londona; no 1989. gada 25. septembra līdz 1992. gada 9. martam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; no 1992. gada 10. marta līdz 2004. gada 7. janvārim - Tiesas tiesnesis.

Dzimis 1938. gadā; Vācijas pilsonis; tiesnesis Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē, Tieslietu ministrijas ierēdnis (Kopienu tiesību un cilvēktiesību nodaļa); darbinieks Komisijas pārstāvja no Dānijas kabinetā, pēc tam III Ģenerāldirektorāta (iekšējais tirgus) darbinieks; Federālās tieslietu ministrijas krimināllietu nodaļas vadītājs; ministra kabineta vadītājs, pēc tam Krimināllietu apakšnodaļas direktors (Ministerialdirigent); Zārbrikenes Universitātes lektors; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 25. septembra līdz 1997. gada 6. februārim - savai nāves dienai.

Dzimis 1938. gadā; Grieķijas pilsonis; Valsts padomes maître des requêtes, pēc tam valsts padomnieks; Augstākās speciālās tiesas loceklis; Preču zīmju tiesu loceklis; valdības padomnieks Kopienu tiesību piemērošanas jautājumos; Kopienu tiesību profesors Valsts publiskās administrācijas skolā un Tālākizgklītības institūtā; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 25. septembra līdz 1992. gada 18. septembrim.

Dzimis 1939. gadā; universitātes studijas tiesību un ekonomikas zinātņu fakultātē Monpeljē un Parīzē; tiesībzinātņu doktors (1964); advokāts (1964); zvērināts advokāts (1967); vecākais administrators Darba un sociālā nodrošinājuma ministrijā; Ekonomikas un sociālo lietu padomes loceklis (1978-1989), pēc tam - priekšsēdētājs (1988-1989); Société nationale de crédit et d'investissement (Valsts kredītu un investīciju sabiedrība) un Société européenne des satellites (Eiropas Satelītu sabiedrība) vadītājs (līdz 1989. gadam); Luksemburgas Starptautiskā universitātes institūta padomes loceklis (1993-1995), pēc tam priekšsēdētājs (1995-2004); Luksemburgas Universitātes pasniedzējs; Eiropas Sociālo fondu komitejas, Darba ņēmēju brīvas pārvietošanās konsultatīvās komitejas un Eiropas fonda par dzīves un darba apstākļu uzlabošanu Administratīvās padomes valdes loceklis (līdz 1989. gadam); no 1989. gada 25. septembra līdz 1996. gada 11. jūlijam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 1996. gada 12. jūlija - Tiesas tiesnesis.

Dzimis 1944. gadā; Nīderlandes pilsonis; apdrošināšanas aģentūras D. Hudig & Co., pēc tam uzņēmuma Granaria BV administratīvais asistents; Roterdamas Apgabaltiesas tiesnesis; Nīderlandes Antiļu tiesas loceklis; Roterdamas kantona tiesnesis; Roterdamas Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 25. septembra līdz 1998. gada 17. septembrim.

Dzimis 1945. gadā; jurists-lingvists Tiesā; administrators Tieslietu ministrijā; ad interim tiesnesis (dommerfuldmægtig); atašejs tiesību jautājumos Dānijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Ekonomiskajā Kopienā; ad interim tiesnesis Østre Landsret (Apelācijas tiesa); Tieslietu ministrijas Konstitucionālo un administratīvo tiesību departamenta vadītājs; direktors Tieslietu ministrijā; pasniedzējs; Eiropas Padomes Cilvēktiesību rīcības komitejas (CDDH) loceklis, vēlāk CDDH biroja loceklis; Trīres (Vācija) Eiropas tiesību akadēmijas "Juridiskās izglītības komitejas" loceklis; kopš 1989. gada 25. septembra - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 1998. gada 4. marta līdz 2007. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs.

Dzimis 1946. gadā; Abogado del Estado (Haena un Granāda); Haenas un vēlāk Kordobas Ekonomiskās administratīvās tiesas sekretārs; Advokātu kolēģijas loceklis (Haena, Granāda); Ārlietu ministrijas Kopienu tiesvedības dienesta vadītājs; Spānijas delegācijas vadītājs Padomes darba grupā Pirmās instances tiesas dibināšanai; kopš 1989. gada 25. septembra līdz 2007. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis.

Dzimis 1948. gadā; Francijas pilsonis; Valsts kases inspektors; Valsts padomes auditors, pēc tam maître des requêtes; vairāku ministru juriskonsults; konferenču rīkotājs vairākās lielās skolās un lektors dažādos institūtos un universitātēs; tiesneša palīgs Tiesā; Crédit Lyonnais Juridiskā dienesta direktors; Eiropas banku un finanšu tiesību asociācijas goda priekšsēdētājs; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1989. gada 25. septembra līdz 1995. gada 18. septembrim; miris 2020. gada 9. septembrī.

Dzimis 1954. gadā; licenciāta un doktora grāds tiesībās (Katholieke Universiteit Leuven); Master of Laws, Master in Public Administration (Harvardas Universitāte); ārkārtējais Katholieke Universiteit Leuven profesors; „viesprofesors" Burundi Universitātē (Burundi) un Strazbūrā, kā arī Hārvardas Universitātē (Harvard University); Eiropas koledžas Brigē (Bruges) profesors; Eiropas Tiesas referents; advokāts Briselē; no 1989. gada 25. septembra līdz 2003. gada 6. oktobrim Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 2003. gada 7. oktobra Eiropas Tiesas tiesnesi;  no 2012. gada 9. oktobra līdz 2015. gada 8. oktobrim - Tiesas priekšsēdētāja vietnieks; kopš 2015. gada 8. oktobra - Tiesas priekšsēdētājs.

Dzimis 1946. gadā; Lielbritānijas pilsonis; barrister, Middle Temple; King's Counsel, specializējies komerctiesībās, Eiropas tiesībās un publiskajās tiesībās; "Bellamy & Child, Common Market Law of Competition" pirmo triju izdevumu līdzautors; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1992. gada 10. marta līdz 1999. gada 15. decembrim.

Dzimis 1944. gadā; Grieķijas pilsonis; advokāts (Atēnas); tiesneša Klorosa [Chloros] un Kakūra [Kakouris] palīgs Tiesā; publisko tiesību un Kopienu tiesību profesors (Atēnas); juriskonsults; Revīzijas palātas pirmais atašejs; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1992. gada 18. septembra līdz 1998. gada 17. septembrim.

Dzimusi 1942. gadā; ieguvusi tiesību zinātņu doktores grādu Helsinku Universitātē; civiltiesību un komerctiesību asistente Helsinku Universitātē; Somijas Centrālās tirdzniecības kameras Juridisko lietu un tirdzniecības politikas nodaļas direktore; Somijas Patērētāju tiesību aizsardzības administrācijas ģenerāldirektore; vairāku valdības komiteju un delegāciju locekle, tostarp Zāļu reklāmas uzraudzības padomes priekšsēdētāja (1988-1990), Patērētāju lietu padomes locekle (1990-1994), Konkurences padomes locekle (1991-1994) un Nordic Intellectual Property Law Review redakcijas komitejas locekle (1982-1990); Pirmās instances tiesas tiesnese no 1995. gada 18. janvāra līdz 2009. gada 6. oktobrim.

Dzimis 1948. gadā; Vīnes Universitātes tiesību zinātņu doktors un licenciāts sociālajās un ekonomikas zinātnēs; docents un lektors Vīnes Ekonomikas universitātē, Vīnes Universitātes Juridiskajā fakultātē un vairākās citās universitātēs; Vīnes Universitātes Juridiskās fakultātes Goda profesors; Ministerialrat un nodaļas vadītājs Federālajā Kancelejā; Eiropas Padomes Rīcības komitejas juridiskās sadarbības jautājumos (CDCJ) loceklis; pārstāvis ad litem Verfassungsgerichtshof (Konstitucionālā tiesa) federālo likumu konstitucionalitātes pārbaudes lietās; atbildīgais koordinators par Austrijas federālo tiesību tuvināšanu Kopienu tiesībām; kopš 1995. gada 18. janvāra līdz 2013. gada 16. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimusi 1945. gadā; Lundas Universitātes tiesību zinātņu maģistre; referente un tiesnese Trolhetanas Pirmās instances tiesā (1971-1974); referente Stokholmas Apelācijas tiesā (1974-1975); tiesnese Stokholmas Pirmās instances tiesā (1975); Stokholmas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja padomniece juridiskajos un administratīvajos jautājumos (1975-1978); pilnvarotā pārstāve Domstolverket (Valsts tiesu pārvalde) (1977); padomniece Tieslietu kancelejā (Justice Chancellor) (1979-1980); tiesnese piesēdētāja Stokholmas Apelācijas tiesā (1980-1981); juridiskā padomniece Tirdzniecības ministrijā (1981-1982); Ārlietu ministrijas juridiskā padomniece, pēc tam direktore un ģenerāldirektore juridiskajos jautājumos (1982-1995); vēstnieces tituls 1992. gadā; Zviedrijas Tirdzniecības tiesas (Swedish Market Court) viceprezidente; atbildīgā par juridiskajiem un institucionālajiem jautājumiem sarunās par EEZ (EBTA grupas priekšsēdētāja vietniece, pēc tam priekšsēdētāja) un sarunās par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Eiropas Savienībai; no 1995. gada 18. janvāra līdz 2006.  gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnese; kopš 2006.  Tiesas tiesnese no 2006. gada 7. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim.

Dzimis 1950. gadā; Francijas pilsonis; Kasācijas tiesas pirmā priekšsēdētāja ģenerālsekretārs (1988); Parīzes Tribunal de grande instance priekšsēdētāja vietnieks (1990); Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko lietu dienesta vadītājs (1991); Parīzes Apelāciju tiesas padomnieks un Parīzes X-Nanterre universitātes asociētais profesors (1994); Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1995. gada 18. septembra līdz 2001. gada 19. septembrim.

Dzimis 1950. gadā; Portugāles pilsonis; Koimbras Juridiskās fakultātes un Porto Katoļu universitātes Juridiskās fakultātes profesors; Jean Monnet katedras štata darbinieks; Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas studiju programmas (franču valodā) direktors (1984) un Paris I universitātes Juridiskās fakultātes viesprofesors (1995); Portugāles valdības pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijā (UNCITRAL), Hāgas starptautisko privāttiesību konferencē, Starptautiskajā Civilstāvokļa komisijā un Eiropas Padomes Komitejā pilsonības jautājumos; Starptautisko tiesību institūta loceklis; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1995. gada 18. septembra līdz 2003. gada 31. martam.

Dzimis 1944. gadā; 1966. gadā uzņemts Īrijas advokatūrā; uzņemts arī Anglijas un Velsas, Ziemeļīrijas un Jaundienvidvelsas advokatūrās; praktizējošs barrister (1966-1996); 1980. gadā uzņemts Inner Bar Īrijā (Senior Counsel) un Jaundienvidvelsā - 1991. gadā; Eiropas Kopienu Advokatūru Padomes (CCBE) priekšsēdētājs (1985-1986); viesprofesors University College Dublin Juridiskajā fakultātē; Chartered Institute of Arbitrators loceklis; Īrijas Royal Zoological Society priekšsēdētājs (1987-1990); bencher Honorable Society of Kings Inns, Dublinā; honorary bencher Lincoln's Inn, Londonā; Pirmās instances tiesas tiesnesis no 1996. gada 10. janvāra līdz 2008. gada 15. septembrim; miris 2022. gada 29. aprīlī.

Dzimis 1940. gadā; pētnieciskais asistents Marburgas Universitātē; tiesību zinātņu doktors (Marburgas Universitāte); referents, vēlāk starptautisko privāttiesību nodaļas vadītājs, visbeidzot, Civiltiesību apakšnodaļas vadītājs Federālajā Tieslietu ministrijā; Unidroit vadības padomes loceklis (1993-1998); Hāgas konferences Bērnu aizsardzības konvencijas izstrādāšanai komisijas priekšsēdētājs (1996); Trīres Universitātes goda profesors (starptautiskajās privāttiesībās un procesuālajās tiesībās, Kopienu tiesībās); kopš 2002. gada - Maksa Planka Salīdzinošo un starptautisko privāttiesību institūta Hamburgā Zinātniskās padomes loceklis; kopš 1997. gada 11. jūnija līdz 2007. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; miris 2019. gada 24. oktobrī.

dzimis 1938. gadā; Boloņas Universitātes starptautisko tiesību profesors, Žana Monē profesūras profesors (titulaire de la chaire Jean Monnet); Madrides Carlos III universitātes doktors honoris causa; viesprofesors Johns Hopkins (Bologna Center), St. Johns (Ņujorka), Georgetown, Paris II un Georgia (Atēnas) universitātēs un Institut universitaire international (Luksemburga); Nīmegenas [Nimègue] Universitātes European Business Law Pallas Program koordinators; Eiropas Kopienu Komisijas Konsultatīvās komitejas publisko iepirkumu jautājumos loceklis; rūpniecības un tirdzniecības lietu valsts sekretāra vietnieks Itālijas Padomes prezidentūras pusgada laikā; Eiropas Kopienu darba grupas par Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) loceklis un Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas Pētniecības centra 1997. gada sesijas par PTO jautājumiem direktors; no 1998. gada 4. marta līdz 2006. gada 3. maijam - Pirmās instances tiesas tiesnesis; Tiesas ģenerāladvokāts no 2006. gada 4. maija līdz 2018. gada 8. oktobrim.

dzimis 1950. gadā; Atēnu Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1973); Parīzes Sorbonas Universitātes [Université Paris II Panthéon Sorbonne] padziļināto studiju (DEA) diploms sociālajās tiesībās (1977); advokāts (1974−1980); nacionālais eksperts Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskajā dienestā, tad galvenais administrators V Ģenerāldirektorātā “Nodarbinātība, industriālās attiecības, sociālās lietas”; auditeur, maître des requêtes un no 1999. gada padomnieks Grieķijas Valsts Padomē; padomnieks, asociētais loceklis Grieķijas Augstākajā speciālajā tiesā; Grieķijas Centrālās likumdošanas izstrādes komitejas loceklis (1996−1998); Grieķijas valdības ģenerālsekretariāta Juridiskā dienesta direktors; Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesis no (1998–2010, palātas priekšsēdētājs 2004–2010); Augstākās Administratīvās tiesas padomes loceklis (2011–2012); Speciālās tiesas, kas izskata tiesnešu atalgojuma lietas un Speciālās tiesas, kas izskata lietas pret tiesnešiem, loceklis (2013–2014); ekspertu konsultatīvās padomes loceklis tiesnešu ievēlēšanai amatā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2014–2015); kompetentās komitejas loceklis atzinumiem par kandidātu piemērotību pildīt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesneša pienākumus (2012–2015); Eiropas tiesību pasniedzējs Nacionālajā tiesnešu skolā (1995–1996 un 2012–2015); Tiesas tiesnesis kopš 2015. gada 7. oktobra līdz 2021. gada oktobra 7.

Dzimis 1944. gadā; padomnieks Nīderlandes Augstākajā Tiesā (Hoge Raad) (1996); padomnieks un priekšsēdētāja vietnieks College van Beroep voor het bedrijfsleven (Tirdzniecības un rūpniecības administratīvā tiesa) (1986); ad interim tiesnesis Sociālās drošības apelācijas tiesā (Centrale Raad van Beroep) un Muitas tarifu komisijā (Tariefcommissie); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1980); Eiropas tiesību pasniedzējs Groningenas Universitātes Juridiskajā fakultātē un pētnieciskais asistents Mičiganas Universitātes Law School; Amsterdamas Tirdzniecības kameras Starptautiskā sekretariāta loceklis (1970); no 1998. gada 17. septembra līdz 2010. gada 13. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis.

Dzimis 1948. gadā; Kembridžas Universitātes bakalaura diploms (BA) - 1969. gadā un maģistra diploms (MA) - 1973. gadā (mehānikas un tiesību zinātnes); 1970. gadā uzņemts Anglijas Advokātu kolēģijā, vēlāk praktizē Londonā (1971-1999) un Briselē (1979-1999); 1981. gadā uzņemts Īrijas Advokātu kolēģijā; iecelts par Queen's Counsel 1987. gadā; Middle Temple bencher 1998. gadā; Anglijas un Velsas Advokātu kolēģijas pārstāvis Eiropas Savienības Advokatūru padomē (CCBE) un CCBE pastāvīgās pārstāvniecības Tiesā priekšsēdētājs (1995-1999); valdes loceklis World Trade Law Association un European Maritime Law Organization (1993-2002); kopš 1999. gada 15. decembra līdz 2015. gada 7. oktobra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimis 1954. gadā; conseiller d'État; pabeidzis École normale supérieure de Saint-Cloud un École nationale d'administration; angļu valodas pasniedzējs universitātē (1979-1985); referents, tad valdības komisārs Conseil d'État tiesvedības nodaļās (1988-1993); juriskonsults Francijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā (1993-1997); Tiesas tiesneša Puissochet palīgs (1997-2001); kopš 2001. gada 19. septembra līdz 2007. gada 17. septembrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis.

dzimusi 1956. gadā; studējusi Lisabonā, Briselē un Strasbūrā; advogada Portugālē un Briselē; neatkarīgā pētniece Institut d'études européennes de l'université libre de Bruxelles; Tiesas Portugāles tiesnešaMoitinho de Almeida (1986-2000), vēlāk Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja B. Vesterdorf palīdze (2000-2003); kopš 2003 31. marts, līdz 19. septembrim, 2016 - Vispārējās tiesas tiesnese.

dzimis 1959. gadā; diploms tiesību zinātnēs (Ljēžas Universitāte, 1981); aspirants (Fonds national de la recherche scientifique, 1985-1989); Chambre des représentants juriskonsults (1981-1990); tiesību zinātņu doktors (Strasbūras Universitāte, 1990); profesors Ljēžas un Strasbūras Universitātēs, Eiropas Koledžā, Institut royal supérieur de Défense, Montesquieu de Bordeaux universitātē, Parīzes Universitātes Michel Servet koledžā, Namīras Notre-Dame de la Paix fakutātē; Ārlietu ministrijas speciālais pārstāvis (1995-1999); Karaliskā Starptautisko attiecību institūta (Institut royal des relations internationales) Eiropas studiju direktors (1998-2003); Conseil d'État (Valsts padome) assesseur (piesēdētājs) (2001-2003); padomnieks Eiropas Komisijā (1990-2003); Observatoire Internet loceklis (2001-2003); kopš 2003. gada 7. oktobrī, līdz 19. septembrim, 2016. - Vispārējās tiesas tiesnesis.

dzimis 1946. gadā; Šegedas Universitātes tiesību zinātņu doktors (1971); Darba ministrijas administrators (1971-1974); profesors un lektors (1974-1989), Tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1989-1990), rektora vietnieks (1992-1997) Šegedas Universitātē; advokāts; Nacionālās Pensiju apdrošināšanas prezidija loceklis; Eiropas Sociālās nodrošināšanas institūta viceprezidents (1998-2002); Starptautiskās Sociālās nodrošināšanas asociācijas Zinātniskās padomes loceklis; Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1998-2004); kopš 2004. gada 12. maija - Vispārējās tiesas tiesnesis.

dzimusi 1947. gadā; ieguvusi Varšavas Universitātes diplomu tiesību zinātnēs (1965-1969); pētniece (lektore, docente, profesore) Polijas Zinātņu akadēmijas Juridisko zinātņu institūtā (1969-2004); pētniece Maksa Planka Intelektuālā īpašuma, konkurences un nodokļu tiesību institūtā Minhenē (Aleksandra fon Humbolta (AvH) fonda stipendija 1985-1986); advokāte (1992-2000); Augstākās administratīvās tiesas tiesnese (2001-2004); kopš 2004. gada May 12, 2004 19 septembris, 2016 - Vispārējās tiesas tiesnese; mirusi 2018. gada 23. maijā.

dzimusi 1949. gadā; tiesību zinātņu doktore, asistente ekonomikas tiesībās (līdz 1989. gadam), vēlāk zinātņu doktore, komerctiesību profesore Kārļa universitātes Tiesību zinātņu fakultātē Prāgā (kopš 1993. gada); Vērtspapīru komisijas valdes locekle (1999-2002); advokāte; Čehijas Republikas valdības Likumdošanas padomes locekle (1998-2004); no 2004. gada 12. maija līdz 2019. gada 26. septembra - Vispārējās tiesas tiesnese.

Dzimis 1954. gadā; Maskavas Universitātes tiesību zinātņu doktors; Varšavas Universitātes habilitētais tiesību zinātņu doktors; starptautisko tiesību (kopš 1981. gada), cilvēktiesību (kopš 1991. gada) un Kopienu tiesību (kopš 2000. gada) pasniedzējs Viļņas Universitātē; valdības padomnieks ārlietās (1991-1993); iestāšanās ES sarunu delegācijas koordinācijas grupas loceklis; valdības Eiropas tiesību departamenta ģenerāldirektors (1997-2004); Eiropas tiesību pasniedzējs Viļņas Universitātē, Žana Monē profesūras profesors ( titulaire de la Chaire Jean Monnet); Lietuvas Eiropas Savienības pētījumu asociācijas priekšsēdētājs; parlamenta darba grupas par konstitucionālo reformu saistībā ar Lietuvas pievienošanos ES ziņotājs; Starptautiskās Juristu komisijas loceklis (2003. gada aprīlis); kopš 2004. gada 12. maija līdz 2013. gada 16. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimusi 1962. gadā; ieguvusi Tartu Universitātes diplomu tiesību zinātnēs (1981-1986); Republikas prokurora palīdze Tallinā (1986-1991); saņēmusi Igaunijas Diplomātijas skolas diplomu (1991-1992); juriskonsulte (1991-1993) un galvenā padomniece Tirdzniecības un rūpniecības palātā (1992-1993); Tallinas Apelācijas tiesas tiesnese (1993-2004); Eiropas maģistre (European Master) cilvēktiesībās un demokrātijas jautājumos, Padujas un Notingemas Universitātes (2002-2003); kopš 2004. gada 12. maija līdz 2013. gada oktobra 23. - Vispārējās tiesas tiesnese; kopš 2013. gada 23. oktobra - Tiesas tiesnese.

dzimusi 1963. gadā; Latvijas Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1986); Iekšlietu ministrijas Rīgas pilsētas un Kirova rajona inspektore (1986-1989); Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese (1990-1994); advokāte (1994-1998 un no 1999. gada jūlijs līdz 2000. gada maijam); tieslietu ministre (no 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam un no 2000. gada maija līdz 2002. gada oktobrim); Hāgas Starptautiskās šķīrējtiesas locekle (2001-2004); Saeimas deputāte (2002-2004); no 2004. gada 12. maija līdz 2020. gada 25. februārim - Vispārējās tiesas tiesnese.

Dzimusi 1962. gadā; tiesneša eksāmens (1987), Ļubļanas Universitātes tiesību zinātņu doktore (1995); kopš 1996. gada - tiesību teorijas un valsts teorijas (doktrīnas), kā arī privāto tiesību profesore; pētniece; doktorantūras studijas Cīrihes Universitātē, Vīnes Universitātes Salīdzinošo tiesību institūtā, Maksa Planka Starptautisko privāttiesību institūtā Hamburgā, Amsterdamas Tautas Universitātē (Vrije Universiteit Amsterdam), vieslektore Vīnes Universitātē, Freiburgas Universitātē (Vācija) un Buceriusa Tiesību zinātņu skolā Hamburgā; Zinātnes un tehnoloģijas ministrijas Juridiskā dienesta vadītāja (1994-1996) un valsts sekretāre (1996-2000); valdības ģenerālsekretāre (2000), Eiropas Civilkodeksa darba grupas (Study Group on European Civil Code) locekle no 2003. gada, atbildīgā par Humbolta (Humboldt Stiftung) pētniecības projektu; vairāk nekā 100 publikāciju tiesību zinātnēs un vairākas grāmatas Eiropas tiesībās un privāttiesībās; Slovēnijas Juristu biedrības balvas "2003. gada juriste" ieguvēja; vairāku juridisko izdevumu redkolēģijas locekle; Slovēnijas Juristu asociācijas ģenerālsekretāre, vairāku juristu asociāciju locekle, tostarp Gesellschaft für Rechtsvergleichung locekle; no 2004. gada 7. jūlija līdz 2006. gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnese; Tiesas ģenerāladvokāte no 2006. gada 7. oktobra līdz 2012. gada 28. novembrim.

Dzimis 1954. gadā; tiesību zinātņu doktors ( La Sapienza universitāte, Roma); specializējies Kopienu tiesībās (Eiropas Koledža, Brige); uzņemts advokātu kolēģijā, strādājis par advokātu (1978-1983); Kopienu tiesību lektors La Sapienza universitātē Romā (1993-1996), Luiss universitātē Romā (1993-1996 un 2002-2006) un Bocconi universitātē Milānā (1996-2000); Itālijas premjerministra padomnieks Kopienu jautājumos (1993-1995); Eiropas Komisijas ierēdnis: juriskonsults un pēc tam viceprezidenta kabineta vadītājs (1989-1992), par iekšējo tirgu (1995-1999) un konkurenci (1999) atbildīgā komisāra kabineta vadītājs; Konkurences ģenerāldirektorāta direktors (2000-2002), Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietnieks (2002-2005), Eiropas Komisijas Politisko padomnieku biroja ( BEPA) ģenerāldirektors (2006); Vispārējās tiesas tiesnesis no 2006. gada 3. maija līdz 2011. gada 15. novembrim.

dzimis 1965. gadā; diploms tiesību zinātnēs (1989); LL.M.; PhD; Advokātu kolēģijas loceklis (1994); veicis dažādus uzdevumus un funkcijas valsts pārvaldē, lielākoties valdības birojā, kas atbild par likumdošanu (Eiropas tiesību un salīdzinošo tiesību departamenta valsts sekretāra vietnieks un direktora vietnieks, departamenta direktors), un Eiropas lietu birojā (valsts sekretāra vietnieks); asociācijas līguma sarunu grupas (1994‑1996) un iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu grupas loceklis (1998‑2002), atbildīgais par juridiskajiem jautājumiem; praktizējošs advokāts; grupas vadītājs un vecākais eksperts ES finansētos projektos saistībā ar tiesību aktu pielāgošanu Eiropas tiesību aktiem un Eiropas integrāciju, lielākoties Rietumbalkānos; Eiropas Kopienu Tiesas nodaļas vadītājs (2004‑2006); no 2006. gada 7. oktobra līdz 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimis 1940. gadā; diploms tiesību zinātnēs (Sofijas Ohridas Svētā Klementa Universitāte, 1961); tiesību zinātņu doktors (1977); advokāts (1963-1964); juriskonsults valsts starptautisko autopārvadājumu uzņēmumā (1964-1973); pasniedzējs Bulgārijas Zinātņu Akadēmijas Tiesību institūtā (1973-1988); civilprocesa pasniedzējs Sofijas Ohridas Svētā Klementa Universitātes Juridiskajā fakultātē (1988-1991); Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas tiesnesis (1988-2006); Konstitucionālās tiesas tiesnesis (1991-1994); Plovdivas Paisija Hilendarska Universitātes asociētais profesors (2001. gada februāris - 2006. gads); tieslietu ministrs (1994-1995); civilprocesa pasniedzējs Sofijas Jaunajā Bulgāru Universitātē (1995-2006); Vispārējās tiesas tiesnesis no 2007. gada 12. janvāra līdz 2010. gada 29. jūnijam.

Dzimis 1960. gadā; diploms tiesību zinātnēs (1984); tiesību zinātņu doktors (1997) (Jasu [Iaşi] Aleksandra Joanna Kuzas Universitātē); Sučavas [Suceava] Pirmās instances tiesas tiesnesis (1984-1989); Jasu Militārās tiesas militārais tiesnesis (1989-1990); Jasu Aleksandra Joanna Kuzas Universitātes profesors (1990-2006); specializācijas privāttiesībās stipendija Rennas Universitātē (1991-1992); lektors Jasu Petra Andreja Universitātē (1999-2002); asociētais profesors Littoral Côte d'Opale Universitātē (LAB. RII) (2006); Vispārējās tiesas tiesnesis no 2007. gada 12. janvāra līdz 2010. gada 26. novembrim.

dzimis 1950. gadā; studijas tiesību zinātnes Erlangenes-Nirnbergas Universitātē (1970-1975);Rechtsreferendar (jurists praktikants) Nirnbergas Reģionālajā augstākajā tiesā (1975-1978); administrators Federālajā ekonomikas ministrijā (1978-1982); administrators Vācijas Federatīvās Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Kopienā (1982); administrators Federālajā ekonomikas ministrijā Kopienu un konkurences tiesību jautājumos (1983-1992); departamenta "Eiropas Savienības tiesības" vadītājs Tieslietu ministrijā (1992-2007); Vācijas delegācijas vadītājs Padomes darba grupā "Eiropas Kopienu Tiesa"; Federālās valdības pārstāvis daudzās lietās Eiropas Kopienu Tiesā; no 2007. gada 17. septembra līdz 2019. gada 26. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimis 1960. gadā; Universidad Autónoma de Barcelona diploms tiesību zinātnēs (1983); tiesnesis (1985); kopš 1992. gada - administratīvo lietu tiesnesis Kanāriju salu Tribunal Superior de Justicia (Augstākā tiesa) Santakrusā de Tenerifē (1992 un 1993) un Audiencia Nacional (Madride, no 1998. gada maija līdz 2007. gada augustam), kur viņš bija atbildīgs par prasībām nodokļu (PVN) jomā, prasībām par ekonomikas ministra vispārējiem noteikumiem un viņa lēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu vai pārvaldes atbildību, kā arī par prasībām par visiem centrālo tautsaimniecības regulatoru nolīgumiem banku, biržas, enerģētikas, apdrošināšanas un konkurences aizsardzības jomā; tiesneša palīgs Konstitucionālajā tiesā (1993-1998); kopš 2007. gada 17. septembra līdz 2013. gada 16. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimis 1946. gadā; studijas Crescent College de Limerick, Clongowes Wood College, University College Dublin (B.A. grāds un diploms Eiropas tiesībās) un Kings Inns; 1968. gadā iestājies Īrijas Advokātu kolēģijā; barrister (1968-1982); Senior Counsel (Inner Bar of Ireland, 1982-1986); Circuit court tiesnesis (1986-1997); Īrijas High Court tiesnesis (1997-2008); bencher of Kings Inns; Īrijas pārstāvis Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (2000-2008); kopš 2008. gada 15. septembra līdz 2013. gada 16. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

dzimis 1957. gadā; Atēnu Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1980); Université de Paris I, Panthéon Sorbonne, padziļinātu publisko tiesību studiju diploms (1981); Universitātes centra Kopienu un Eiropas studiju sertifikāts (Université de Paris I) (1982); Valsts padomes auditeur (1985–1992); Valsts padomes maître des requêtes (1992–2005); referents Eiropas Kopienu Tiesā (1994–1996); Grieķijas Augstākās speciālās tiesas pastāvīgais loceklis (1998. un 1999. gads); Valsts padomes padomdevējs (2005); Speciālās tiesas, kas izskata lietas pret tiesnešiem, loceklis (2006); Administratīvo lietu valsts padomes loceklis (2008); administratīvo tiesu inspektors (2009–2010); kopš 2010. gada 25. oktobra  līdz 2021. gada oktobra 7. - Vispārējās tiesas tiesnesis; kopš 2021. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnesis.

dzimis 1948. gadā; Bukarestes Universitātes tiesību maģistrs (1971); starptautisko darba tiesību un Eiropas sociālo tiesību pēcdiploma studijas Ženēvas Universitātē (1973-1974); Bukarestes Universitātes tiesību doktors (1980); asistents praktikants (1971-1973), asistents (1974-1985) un vēlāk darba tiesību docents Bukarestes Universitātē (1985-1990); Zinātniskās pētniecības institūta galvenais pētnieks darba un sociālās aizsardzības jomā (1990-1991); Darba un sociālās aizsardzības ministrijas ģenerāldirektora vietnieks (1991-1992) un pēc tam direktors (1992-1996); Bukarestes Valsts politisko zinātņu un administrācijas skolas lektors (1997) un pēc tam profesors (2000); Eiropas Integrācijas ministrijas valsts sekretārs (2001-2005); Rumānijas Likumdošanas padomes departamenta vadītājs (1996-2001 un 2005-2009); Rumānijas Eiropas tiesību žurnāla [Revista Română de Drept European] dibinātājs un direktors; Rumānijas Eiropas tiesību biedrības prezidents (2009-2010); Rumānijas valdības pārstāvis Eiropas Savienības tiesās (2009-2010);  2010. gada 26. novembra spriedums līdz 2016. gada 19. septembrim - Vispārējās tiesas tiesnesis.

dzimis 1950. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs (Romas universitāte, La Sapienza, 1973), Eiropas koledžas Eiropas studiju diploms (Brige, 1974-1975); Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis (Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta "Starptautisko lietu" direktorāts, 1975-1976); Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta loceklis (1976-1991 un 1994-1995); Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta pārstāvis Luksemburgā (1990-1991); Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša G. F. Mančīni palīgs (1991-1994); Eiropas Kopienu Komisijas komisāru M. Monti juriskonsults (1995-1997) un F. Bolkešteina juriskonsults (2000-2002); Eiropas Kopienu Komisijas "Iekšējā tirgus" ģenerāldirektorāta "Publiskā iepirkuma politikas" direktorāta direktors (2002-2003), "Pakalpojumu, intelektuālā un industriālā īpašuma, plašsaziņas līdzekļu un datu aizsardzības" direktorāta direktors (2003-2005) un "Pakalpojumu" direktorāta direktors (2005-2011); Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta vecākais juriskonsults un "Tiesiskuma, brīvības un drošības, civiltiesību un krimināltiesību" nodaļas direktors (2011-2012); no 2012. gada 17. septembra līdz 2019. gada 26. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

dzimis 1949. gadā; Upsalas Universitātes diploms ekonomikā (Bachelor of Arts, 1974) un tiesību zinātnēs (Master of Laws, 1977); administrators Ārlietu ministrijā (1977); Zviedrijas Advokātu kolēģijas loceklis (kopš 1983. gada); Zviedrijas Starptautiskās tirdzniecības palātas (STP) Konkurences tiesību darba grupas loceklis; konkurences tiesību lektors (Lundas un Stokholmas universitātēs); vairāku publikāciju autors; kopš 18. marts 2013 līdz 19 septembrim, 2016 - Vispārējās tiesas tiesnesis.

dzimis 1950. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Viļņas Universitātē (1973); tiesību zinātņu doktors (1978), asistents, lektors, pēc tam docents Viļņas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1977-1992); Lietuvas Republikas Parlamenta Juridiskā departamenta konsultants (1990-1992); padomnieks Lietuvas vēstniecībā Beļģijā (1992-1994); padomnieks Lietuvas vēstniecībā Francijā (1994-1996); Eiropas Cilvēktiesību komisijas loceklis (1996-1999); Lietuvas Augstākās tiesas tiesnesis (1999-2011); Viļņas Universitātes Krimināltiesību katedras docents (2003-2013); Lietuvas Republikas pārstāvis Eurojust Apvienotajā uzraudzības iestādē (2004-2011); Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis (2011-2013); no 2013. gada 16. septembra līdz 2019. gada 26. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimis 1952. gadā Budapeštā (Ungārija), Viktor Kreuschitz 1980. gadā iegūst Universität Wien (Vīnes Universitāte, Austrija) diplomu tiesību zinātnē un 1981. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē.

Profesionālo karjeru sāk 1980. gadā kā zinātniskais asistents Vīnes Universitātes Institut für Staats- und Verwaltungsrecht (Valsts un pārvaldes tiesību institūts), savukārt no 1981. līdz 1997. gadam ir Austrijas Federālās kancelejas Konstitucionālo lietu dienesta ierēdnis. Turklāt no 1987. līdz 1997. gadam pilda Datenschutzkommission (Datu aizsardzības komisija, Austrija) locekļa pienākumus.

Pēc tam kļūst par Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta juridisko padomnieku un no 1997. līdz 2013. gadam pārstāv šo iestādi daudzās lietās, kas ierosinātas Savienības tiesās un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā.

Vispārējās tiesas tiesnese no 2013. gada 16. septembra līdz 2022. gada 15. septembrim.

dzimis 1967. gadā; ar izcilību iegūts diploms tiesību zinātnēs (1985-1990) un doktorantūras studijas (1990-1993) Universidad Complutense (Madride); Heronas prokurors (2000-2003); Koalīcijas pagaidu pārvaldes padomnieks tiesiskuma un cilvēktiesību jautājumos (Bagdāde, Irāka) (2003-2004); pirmās instances tiesas tiesnesis civiltiesību jautājumos un izmeklēšanas tiesnesis (2003-2007) (Herona, Spānija), pēc tam - vecākais tiesnesis (Herona, 2008); Eiropas Savienības Padomes Integrētās tiesiskuma misijas Irākā (EUJUST LEX) vadītāja vietnieks (2005-2006); Spānijas Konstitucionālās tiesas juriskonsults (2006-2011 un 2013); valsts sekretārs drošības jautājumos (2012-2013); Eiropas Savienības Padomes civilais eksperts jautājumos par tiesiskumu un drošības sektora reformu (2005-2011); Eiropas Komisijas neatkarīgais eksperts jautājumos par pamattiesībām un kriminālprocesa tiesībām (2011-2013); lektors un vairāku publikāciju autors; no 2013. gada 16. septembra līdz 2019. gada 26. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

dzimis 1945. gadā; Glāzgovas Universitātes diploms (MA 1965, LLB 1967) (vēsture un angļu literatūra, tiesību zinātnes); maģistra grāds Tuleinas Universitātē Luiziānā (MCL 1969); reģistrēts Skotijas Advokātu kolēģijā (1972) un Ņujorkas Advokātu kolēģijā (1977); iecelts par Queen’s Counsel (1988); reģistrēts Anglijas un Velsas Advokātu kolēģijā (1996) un Briseles Advokātu kolēģijā (1999); praktizējošs advokāts Edinburgas, Briseles, Londonas un Ņujorkas Advokātu kolēģijās; viesprofesors (1991) un honoris causa doktors (2009) Glāzgovas Universitātē; iecelts par Middle Temple bencher (2012); tiesnesis Starptautiskajā tirdzniecības palātā (ITP) Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā (SISIC) un Sporta šķīrējtiesā (SŠT); vairāku publikāciju autors; Vispārējās tiesas tiesnesis no 2015. gada 7. oktobra līdz 2020. gada 31. janvārim.

Dzimis 1948. gadā Atēnās (Grieķija), Constantinos Iliopoulos 1971. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Panepistimio Athinon (Atēnu Universitāte, Grieķija) un 1974. gadā – diplomu ekonomikas zinātnēs Oikonomiko Panepistimio Athinon (Atēnu Ekonomikas universitāte, Grieķija). Doktorantūras studijas tiesību zinātnē viņš veic Universität Hamburg (Hamburgas Universitāte, Vācija), kur 1984. gadā aizstāv disertāciju konkurences tiesībās.

Uzņemts Atēnu Advokātu kolēģijā 1973. gadā, C. Iliopoulos praktizē tur kā advokāts līdz 2016. gadam. No 1992. līdz 2006. gadam ir Elliniki Epitropi Antagonismou (Grieķijas Konkurences komisija) loceklis. No 2002. līdz 2003. gadam ir Kipras valdības juridiskais padomnieks sabiedrību tiesību un intelektuālā īpašuma tiesību jomā saistībā ar paredzamo Kipras pievienošanos Eiropas Savienībai. No 2007. līdz 2009. gadam pilda Grieķijas Ekonomikas attīstības un enerģētikas ministra juridiskā padomnieka pienākumus.

Līdztekus tam C. Iliopoulos iesaistās izglītības darbā Hamburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē: no 1980. līdz 1984. gadam darbojas tur kā Eiropas tiesību katedras asistents, savukārt no 1992. līdz 2006. gadam ir lektors Eiropas tiesībās, Eiropas patērētāju tiesībās, Eiropas sabiedrību tiesībās, Eiropas komerctiesībās un Eiropas intelektuālā īpašuma tiesībās un 2015. gadā – viesprofesors. Turklāt no 2007. līdz 2015. gadam ir starptautisko un Eiropas ekonomikas tiesību profesors Democritio Panepistimio Thrakis (Trāķijas Dēmokrita universitāte, Grieķija) Juridiskajā fakultātē un no 2015. līdz 2016. gadam – profesors maģistrantūras programmā starptautiskajās tiesībās un Eiropas enerģētikas tiesībās. Kopš 2016. gada C. Iliopoulos ieņem goda profesora amatu un minētajā maģistrantūras programmā pasniedz Eiropas enerģētikas tiesības.

Daudzu publikāciju autors, C. Iliopoulos nodarbojas ar juridiskās pētniecības organizēšanu savā valstī Elliniki Enosi Eyropaikou Dikaiou (Grieķijas Eiropas tiesību asociācija), kur no 1987. līdz 2002. gadam pilda mantziņa pienākumus, savukārt no 2002. līdz 2019. gadam ir šīs asociācijas ģenerālsekretārs un kopš 2019. gada – valdes loceklis. No 2012. līdz 2016. gadam ir Elliniki Enosi Dikaiou Energeias (Grieķijas Enerģētikas tiesību asociācija) dibinātājbiedrs un ģenerālsekretārs, savukārt kopš 2017. gada – tās priekšsēdētājs.

Ieinteresēts Vācijas juridiskajā kultūrā, ņemot vērā doktorantūras studijas, ko viņš bija veicis Hamburgā, kopš 1987. gada ir Vācijas un Grieķijas juristu apvienības (Hamburga) priekšsēdētāja vietnieks un kopš 1990. gada – Grieķijas un Vācijas juristu apvienības (Atēnas) ģenerālsekretārs. No 2005. līdz 2011. gadam turklāt ir Κentro Diethnous kai Eyropaikou Oikonomikou Dikaiou sti Thessaloniki (Saloniku Starptautisko un Eiropas ekonomikas tiesību centrs, Grieķija) valdes loceklis.

Vispārējās tiesas tiesnese no 2016. gada 13. aprīļa līdz 2022. gada 15. septembrim.

Dzimis 1957. gadā; ieguvis jurista diplomu Madrides Universidad Complutense (1979) un maģistra grādu Taftsa [Tufts] universitātes Fletcher School of Law and Diplomacy (ASV) (1985); Universidad CEU San Pablo tiesību zinātņu profesors (1985-1993); juridiskais padomnieks Valsts Padomē (1983-1996); Huana Marka [Juan March] fonda Center for the Advanced Study in the Social Sciences ģenerālsekretārs (1991-1996); Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks (1996-2001); jurists uzņēmumā (2001-2003); advokāts (2004-2005); Instituto de Empresa starptautisko attiecību maģistra studiju programmas direktors un tiesību zinātņu profesors (2007-2013); vecākais juridiskais padomnieks Valsts Padomē (2005-2016); no 2016. gada 13. aprīļa līdz 2019. gada 26. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimis 1965. gadā; ieguvis jurista diplomu Budapeštas Loránd Eötvös universitātē (1990), diplomu mākslas vēsturē (1992) un Master of Laws Heidelbergas Universitātē (1991); tiesību zinātņu doktors (2004); Budapeštas Advokātu kolēģijas loceklis (1995-2016); tiesību zinātņu asociētais profesors (1991-2005) un tiesību zinātņu profesors (2005-2016) Loránd Eötvös universitātē; Budapeštas Péter Pázmány Katoļu universitātes Komerctiesību katedras vadītājs (2007-2013), vēlāk - Privāttiesību un komerctiesību katedras vadītājs, kā arī profesors (2013-2016); viesprofesors Lionas Katoļu universitātē (2013-2016); šķīrējtiesnesis Ungārijas biržai piesaistītajā Pastāvīgajā šķīrējtiesā un ad hoc šķīrējtiesnesis (2004-2016); kopš 2016. gada 13. aprīļa līdz 2021. gada oktobra 7. - Vispārējās tiesas tiesnesis; kopš 2021. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnesis.

dzimis 1950. gadā; tiesību zinātņu doktors un Padujas Advokātu kolēģijas advokāts; asistents, pēc tam pētnieks Padujas universitātes Juridiskajā fakultātē civiltiesību un salīdzinošo tiesību jomā (1977–1982); Kopienu tiesību lektors Eiropas koledžā (Parma, 1990–1998), juridiskajās fakultātēs Padujas universitātē (1985–1987), Mačeratas universitātē (1991–1994), Neapoles universitātē (1995) un Milānas universitātē (2000–2001); Padujas universitātes “Master in European integration” zinātniskās komitejas loceklis; Eiropas Kopienu Tiesas ierēdnis Bibliotēkas, pētniecības un dokumentācijas direkcijā (1982–1984); Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta G. F. Mančīni [G. F. Mancini] palīgs (1984–1988); Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra E. Vinči [E. Vinci] juriskonsults (1988–1993); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta nodaļas vadītājs (1995–1999); Likumdošanas un samierināšanas lietu, iestāžu savstarpējo attiecību un attiecību ar valstu parlamentiem direktorāta direktors Eiropas Parlamentā (1999–2004); Eiropas Parlamenta Ārējo attiecību direktorāta direktors (2004–2006); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta likumdošanas jautājumu direktorāta direktors (2006–2011); vairāku publikāciju par Itālijas civiltiesībām un Eiropas Savienības tiesībām autors; no 2011. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; no 2016. gada 19. septembra līdz 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimis 1951. gadā Roterdamā (Nīderlande), René Barents 1973. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē un īpašu diplomu ekonomikā Erasmus Universiteit (Erasma Universitāte, Nīderlande). Universitātes izglītību papildina ar doktorantūru tiesību zinātnē Universiteit Utrecht (Utrehtas Universitāte, Nīderlande), kur 1981. gadā aizstāv disertāciju.

Profesionālo karjeru sāk Utrehtas Universitātes Eiropas institūtā, kur no 1973. līdz 1974. gadam strādā par pētnieku un no 1974. līdz 1979. gadam – par docentu, tostarp Eiropas tiesību un ekonomikas tiesību jomā. No 1979. līdz 1981. gadam docenta statusā pasniedz Universiteit Leiden (Leidenes Universitāte, Nīderlande). Izraudzīts par štata profesoru Universiteit Maastricht (Māstrihtas Universitāte, Nīderlande), no 1988. līdz 2003. gadam pasniedz tur Eiropas tiesības un kopš 2003. gada ieņem goda profesora amatu Eiropas tiesībās. Būdams daudzu publikāciju autors Savienības tiesību jomā, 1981. gadā stājas dienestā Eiropas Kopienu Tiesā, kur strādā par palīgu pie ģenerāladvokātiem Pieter VerLoren van Themmat (no 1981. līdz 1986. gadam) un Jean Mischo (1986. gadā). No 1986. līdz 1987. gadam ir Tiesas Personāldaļas Civildienesta tiesību nodaļas vadītājs.

No 1987. līdz 1991. gadam strādā Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskajā dienestā, savukārt no 1991. līdz 2000. gadam atkal veic tiesas locekļa palīga pienākumus Tiesā, šoreiz pie tiesneša Paul Joan George Kapteyn. No 2000. līdz 2009. gadam ir nodaļas vadītājs Pētniecības un dokumentācijas direkcijā un no 2009. līdz 2011. gadam ir šīs direkcijas direktors.

Turklāt no 1993. līdz 2011. gadam R. Barents pilda padomnieka pienākumus Gerechtshof 's‑Hertogenbosch (Hertogenboshas apelācijas tiesa, Nīderlande).

2011. gada 6. oktobrī R. Barents tiek iecelts par Civildienesta tiesas tiesnesi un pilda šos pienākumus līdz 2016. gada 31. augustam.

Vispārējās tiesas tiesnesis no 2016. gada 19. septembra līdz 2022. gada 15. septembrim.

dzimis 1966. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Budapeštas Loránd Eötvös universitātē (1990); Stokholmas universitātes Master of Laws (1995); Budapeštas Advokātu kolēģijas advokāts; Ungārijas parlamenta juriskonsults Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai procesā (1994.–1996. un 2002.–2004. gadā); tiesas locekļa palīgs Ungārijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja kabinetā (1997–2000); Konkurences iestādes priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam Konkurences padomes priekšsēdētājs (2000–2002); šķīrējtiesnesis Pastāvīgajā finanšu un kapitāla tirgus šķīrējtiesā (2008–2014); lektors (1990–1994); docents (1995–1999), pēc tam asociētais docents (2003–2016) Budapeštas Loránd Eötvös universitātē; Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautiskās tiesiskās sadarbības valsts sekretārs (2014–2016); no 2016. gada 19. septembra līdz 2021. gada 1. augustā, savai nāves dienai – Vispārējās tiesas tiesnesis.

dzimusi 1967. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs Jasi Alexandru Ioan Cuza universitātē (1990); tiesību zinātņu doktore (1999); tiesnese Bukarestes 4. rajona tiesā (1991–1996); Bukarestes tiesas tiesnese (1996–1999) un nodaļas priekšsēdētāja (1997–1999); Bukarestes Apelācijas tiesas tiesnese (1999–2005) un nodaļas priekšsēdētāja (1999–2003); Eiropas Patentu iestādes Apelācijas valdes paplašinātā sastāvā locekle (2006–2016); mācībspēks, pēc tam direktore Valsts tiesnešu institūtā (2011–2016); tiesnese Rumānijas Augstākajā kasācijas tiesā (2006–2016); Valsts tiesnešu institūta zinātniskās padomes un Valsts tiesas sekretāru skolas valdes locekle (2011–2016); Bukarestes universitātes Doktorantūras skolas padomes ievēlētā locekle (2012–2016); kopš 2016. gada 19. septembra līdz 2021. gada oktobra 7. – Vispārējās tiesas tiesnese; kopš 2021. gada 7. oktobra - Tiesas tiesnese.

dzimis 1974. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs (1997) un tiesību zinātņu doktora grādu (2007) Prāgas Kārļa universitātē (1997); ieguvis Master of Laws diplomu Stokholmas universitātē (2000); tiesnesis Prāgas pašvaldības tiesā (1997–2001); Prāgas 2. rajona tiesas tiesnesis (2001–2005); tiesnesis Čehijas Republikas Augstākajā administratīvajā tiesā (2005–2016); Eiropas Savienības tiesību lektors Prāgas Kārļa universitātē (2001–2003), Brno Masaryk universitātē (2006–2016), Olomoucas Palacký universitātē (2014–2016) un Čehijas Republikas Juridiskajā akadēmijā (2001–2016); Vispārējās tiesas tiesnesis (2016–2020); kopš 2020. gada 6. oktobra – Tiesas tiesnesis.

Dzimis 1944. gadā; Vācijas pilsonis; asistents, vēlāk asistents-profesors Juridiskajā fakultātē (Berlīne); advokāts (Frankfurte); jurists-lingvists Tiesā; Tiesas priekšsēdētāja Kučera [Kutscher] palīgs, vēlāk Vācijas tiesneša palīgs; Tiesas sekretāra palīgs; kopš 1989. gada 10. oktobra - Pirmās instances tiesas sekretārs 2005; miris 2009. gada 26. septembrī.