Dzimis 1946. gadā; tiesību zinātņu studijas (Master of Arts, Oksfordas Universitāte, 1967; Master of Laws, Londonas Universitātes koledža, 1969); lektors Londonas Universitātes koledžā (1967-1973); barrister (Londona, 1972-1974); administrators, galvenais administrators Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1974-1990); pieaicinātais tiesību zinātņu profesors Saskačevanas Universitātē Saskatūnā [Saskatoon], Kanādā (1988); Personāldaļas vadītājs Eiropas Padomē (1990-1993); nodaļas vadītājs (1993-1995), sekretāra palīgs (1995-2001), sekretārs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (no 2001. gada līdz 2005. gada septembrim); Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim.
dzimis 1956. gadā; diploms tiesību zinātnēs (Briseles Brīvā universitāte, 1979); specializētais diploms starptautiskajās tiesībās (Brisele, 1980); tiesību zinātņu doktors (1989); Briseles Kanālu un jūras būvju akciju sabiedrības Juridiskā dienesta vadītājs (1979-1984); Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis (Vispārējais sociālo lietu dienests, 1984-1988); Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta loceklis (1988-1994); referents Eiropas Kopienu Tiesā (1994-2005); lektors Šarleruā [Charleroi] Universitātes centrā (starptautiskās un Eiropas sociālās tiesības, 1989-1991), Monseno [Mons-Hainaut] universitātē (Eiropas tiesības, 1991-1997), Ljēžas universitātē (Eiropas civildienesta tiesības, 1989-1991; Eiropas Savienības institucionālās tiesības, 1995-2005; Eiropas sociālās tiesības, 2004-2005) un kopš 2006. gada Briseles Brīvajā universitātē (Eiropas Savienības institucionālās tiesības); vairākas publikācijas par Eiropas sociālo tiesību un Eiropas Savienības institucionālo tiesību jautājumiem; kopš 2005. gada 6. oktobra - Civildienesta tiesas tiesnesis; 7. oktobris 2011 līdz 31. augustam, 2016. gada - Civildienesta tiesas priekšsēdētājs.
Dzimis 1952. gadā; Helsinku Komercaugstskolas diploms un Helsinku Universitātes Juridiskās fakultātes diploms; Somijas Augstākās administratīvās tiesas referents; Komitejas par tiesiskās aizsardzības reformu valsts pārvaldē ģenerālsekretārs; Augstākās administratīvās tiesas galvenais administrators; Administratīvo strīdu reformas komitejas ģenerālsekretārs, Tieslietu ministrijas Likumdošanas direkcijas padomdevējs; EBTA tiesas sekretāra vietnieks; Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša palīgs; Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis (1998-2005); Bēgļu prasību izskatīšanas komisijas loceklis; Somijas tiesu iestāžu attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks; no 2005. gada 6. oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim - Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2009. gada 7. oktobra - Vispārējās tiesas tiesnesis; kopš 2013. gada 17. septembra - Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks.
Dzimis 1955. gadā; tiesību zinātņu maģistrs (Saloniku Universitāte, 1977); specializētais Eiropas tiesību diploms (Briseles Brīvās universitātes Eiropas studiju institūts, 1980); tiesību zinātņu doktors (Saloniku Universitāte, 1984); jurists lingvists Eiropas Kopienu Padomē (1980-1982); pētnieks Saloniku Starptautisko un Eiropas ekonomikas tiesību centrā (1982-1984); administrators Eiropas Kopienu Tiesā un Eiropas Kopienu Komisijā (1986-1990); Kopienu tiesību, starptautisko privāttiesību un cilvēktiesību profesors Atēnu Panteion universitātē (kopš 1990. gada); Eiropas lietu ārštata līdzstrādnieks Tieslietu ministrijā un Lugāno konvencijas Pastāvīgās komitejas loceklis (1991-2004); Nacionālās konkurences komisijas loceklis (1999-2005); Nacionālās telekomunikāciju un pasta komisijas loceklis (2000-2002); Saloniku Advokātu kolēģijas loceklis, advokāts Kasācijas tiesā; viens no Eiropas Advokātu savienības (EAS) dibinātājiem; Starptautiskās salīdzinošo tiesību akadēmijas asociētais loceklis; Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim.
Dzimusi 1950. gadā; Vroclavas [Wrocław] Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1972), tiesību zinātņu doktore (Lodza [Łodz], 1982); Polijas Republikas Advokātu kolēģijas advokāte (kopš 1977. gada); pieaicinātā pētniece (Parīzes X universitāte, 1987-1988; Nantes Universitāte, 1993-1994); "Solidarnosc" eksperte (1995-2000); Eiropas darba un sociālo tiesību profesore Lodzas Universitātē (1997-1998 un 2001-2005), profesore Varšavas Komercaugstskolā (2002), darba un sociālā nodrošinājuma tiesību profesore Varšavas Cardinal Stefan Wyszynski universitātē (2002-2005); darba un sociālo lietu ministra vietniece (1998-2001); sarunām par Polijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā izveidotās komitejas locekle (1998-2001); Polijas valdības pārstāve Starptautiskajā darba organizācijā (1998-2001); vairāku darbu par darba tiesībām un Eiropas sociālajām tiesībām autore; Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2013. gada 7. oktobrim.
Dzimis 1967. gadā Vuaronā (Francija), Stéphane Gervasoni 1988. gadā iegūst diplomu Grenobles Politikas pētījumu institūtā (IEP, Francija) un 1993. gadā – Valsts administrācijas skolā (ENA, Francija) (Promotion Léon Gambetta).
1993. gadā sāk profesionālo karjeru Valsts padomē (Parīze, Francija) revidenta statusā, pēc tam darbojas tur kā pieteikumu pārzinis no 1996. līdz 2008. gadam, kad tiek iecelts par valsts padomnieku. Strādājot šajos amatos, līdz 1997. gadam pilda tiesneša referenta pienākumus Tiesvedības nodaļā un vienlaikus darbojas arī Sociālo lietu nodaļā (no 1996. līdz 1997. gadam). Līdztekus tam no 1994. līdz 1996. gadam pilda arī valdības komisāra Īpašajā pensiju kasāciju komisijā pienākumus, tobrīd uz laiku ir norīkots Valsts padomē un no 1995. līdz 1997. gadam darbojas kā Francijas Civildienesta ministrijas un Parīzes pilsētas juridiskais padomnieks.
1997. gadā S. Gervasoni sāk strādāt Jonas (Francija) departamenta prefektūrā par ģenerālsekretāru, vienlaikus līdz 1999. gadam pildot Oksēras apgabala prefekta vietnieka pienākumus. Pēc tam no 1999. līdz 2001. gadam ir Savojas (Francija) departamenta prefektūras ģenerālsekretārs un Šamberī (Francija) apgabala prefekta vietnieks.
Ieguvis pieredzi darbā Valsts padomē un valsts administrācijā, S. Gervasoni stājas dienestā Eiropas Kopienu Tiesā, kur no 2001. līdz 2005. gadam pilda tiesneša Jean‑Pierre Puissochet palīga pienākumus. 2005. gada 5. oktobrī, proti, Eiropas Savienības Civildienesta tiesas izveides dienā, tiek iecelts par šīs jaunizveidotās tiesas tiesnesi. Tur pilda pienākumus līdz 2011. gada 6. oktobrim, tostarp no 2008. gada 6. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim – kā palātas priekšsēdētājs.
No 2011. līdz 2013. gadam S. Gervasoni atkal darbojas Valsts padomē Tiesvedības nodaļas astotās palātas priekšsēdētāja vietnieka amatā.
Iesaistās arī izglītības darbībā: no 1993. līdz 1995. gadam strādā par docentu Parīzes Politikas pētījumu institūtā (IEP) un kopš 2016. gada – Luksemburgas Universitātē. Turklāt no 2001. līdz 2005. gadam ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Sūdzību izskatīšanas komisijas pilntiesīgais loceklis un no 2011. līdz 2013. gadam – Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Sūdzību izskatīšanas komisijas loceklis.
2013. gada 16. septembrī S. Gervasoni tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi. Kolēģi divas reizes ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju, un šajā statusā viņš darbojas no 2016. gada 21. septembra līdz 2022. gada 19. septembrim.
Dzimis 1945. gadā; universitātes studijas Berlīnē, Minhenē, Frankfurtē pie Mainas (1966-1972); pirmais valsts eksāmens (1972); tiesnesis praktikants Frankfurtē pie Mainas (1972-1973 un 1974-1975); Eiropas koledža Brigē (1973-1974); otrais valsts eksāmens (Frankfurte pie Mainas, 1976); darbinieks un advokāts Federālajā Darba birojā (1976); tiesnesis Darba tiesā (Heses pavalsts, 1977-1993); lektors Fachhochschule für Sozialarbeit Frankfurtē pie Mainas un Verwaltungsfachhochschule Vīsbādenē (1979-1990); nacionālais eksperts Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskajā dienestā (1993-1996 un 2001-2005); sociālo lietu atašejs Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecībā Madridē (1996-2001); tiesnesis Frankfurtes pie Mainas Darba tiesā (no 2005. gada februāra līdz septembrim); Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2005. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 13. aprīlim.
Dzimusi 1956. gadā; tiesību zinātņu studijas (licenciatura en derecho, Barselonas Universitāte, 1981); specializācija starptautiskajās komerctiesībās (Meksika, 1983); Eiropas integrācijas studijas (Barselonas Tirdzniecības palāta, 1985) un Kopienu tiesību studijas (Escola d'Administació Pública de Catalunya, 1986); Generalitat de Catalunya ierēdne (Rūpniecības un enerģētikas ministrijas Juridiskā dienesta locekle, no 1984. gada aprīļa līdz 1986. gada augustam); Barselonas Advokātu kolēģijas locekle (1985-1987); Eiropas Kopienu Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas administratore, pēc tam - galvenā administratore (1986-1994); Tiesas locekļa palīdze (ģenerāladvokāta Ruisa Harabo Kolomera [Ruiz Jarabo Colomer] kabinets, no 1995. gada janvāra līdz 2004. gada aprīlim, tiesneša U. Lehmusa [U. Lõhmus] kabinets, no 2004. gada maija līdz 2009. gada augustam); Universitat Autònoma de Barcelona Juridiskās fakultātes pasniedzēja Kopienas strīdu jomā (1993-2000); daudzas publikācijas un kursi Eiropas sociālo tiesību jomā; Kopienas Augu šķirņu biroja Apelāciju padomes locekle (2006-2009); Civildienesta tiesas priekšsēdētājs no 2009. gada 7. oktobra līdz 2016. gada 13. aprīlim.
dzimis 1950. gadā; tiesību zinātņu doktors un Padujas Advokātu kolēģijas advokāts; asistents, pēc tam pētnieks Padujas universitātes Juridiskajā fakultātē civiltiesību un salīdzinošo tiesību jomā (1977–1982); Kopienu tiesību lektors Eiropas koledžā (Parma, 1990–1998), juridiskajās fakultātēs Padujas universitātē (1985–1987), Mačeratas universitātē (1991–1994), Neapoles universitātē (1995) un Milānas universitātē (2000–2001); Padujas universitātes “Master in European integration” zinātniskās komitejas loceklis; Eiropas Kopienu Tiesas ierēdnis Bibliotēkas, pētniecības un dokumentācijas direkcijā (1982–1984); Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta G. F. Mančīni [G. F. Mancini] palīgs (1984–1988); Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra E. Vinči [E. Vinci] juriskonsults (1988–1993); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta nodaļas vadītājs (1995–1999); Likumdošanas un samierināšanas lietu, iestāžu savstarpējo attiecību un attiecību ar valstu parlamentiem direktorāta direktors Eiropas Parlamentā (1999–2004); Eiropas Parlamenta Ārējo attiecību direktorāta direktors (2004–2006); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta likumdošanas jautājumu direktorāta direktors (2006–2011); vairāku publikāciju par Itālijas civiltiesībām un Eiropas Savienības tiesībām autors; no 2011. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; no 2016. gada 19. septembra līdz 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.
dzimis 1951. gadā; maģistrs tiesību zinātnē un profesionālais maģistrs ekonomikā (Roterdamas Erasma universitāte, 1973); tiesību zinātņu doktors (Utrehtas universitāte, 1981); Eiropas tiesību un starptautisko ekonomikas tiesību pētnieks (1973–1974) un Eiropas tiesību un ekonomikas tiesību docents Utrehtas universitātes Eiropas institūtā (1974–1979) un Leidenes universitātē (1979–1981); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1981–1986); Eiropas Kopienu Tiesas Personāldaļas “Civildienesta tiesību” nodaļas vadītājs (1986–1987); Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta loceklis (1987–1991); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1991–2000); Eiropas Savienības Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas nodaļas vadītājs (2000–2009), pēc tam direktors (2009–2011); Eiropas tiesību profesors (1988–2003) un goda profesors (kopš 2003. gada) Māstrihtas universitātē; Hertogenboshas apelācijas tiesas padomnieks (1993–2011); Nīderlandes Karaliskās zinātņu akadēmijas loceklis (kopš 1993. gada); vairāku publikāciju par Eiropas tiesībām autors; no 2011. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.
dzimis 1957. gadā; maģistrs tiesību zinātnē (Trinity College, Dublina, 1975–1979); senatores Mērijas Robinsones [Mary Robinson] palīgs pētniecības jautājumos (1978–1979 un 1980); “Pádraig Pearse” stipendiāts Eiropas Koledžā (1979); Eiropas tiesību pēcuniversitātes studijas Eiropas Koledžā (1979–1980); Kembridžas universitātes maģistra grāds tiesību zinātnē (1980–1981); praktikants Eiropas Parlamentā (Luksemburga, 1981); administrators Eiropas Parlamenta Juridiskās komisijas sekretariātā (Luksemburga, 1981–1988); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta loceklis (Brisele, 1988–1995); tiesneša palīgs Tiesā (1995–2000); Eiropas tiesību docents Harvard Law School (2000); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta loceklis (2000–2003), pēc tam nodaļas vadītājs (2003–2011) un direktors (2011); vairāku publikāciju autors; no 6. oktobris 2011 līdz 31. augustam, 2016. – Civildienesta tiesas tiesnesis.
dzimis 1966. gadā; tiesību zinātņu studijas (Candidatus juris, Orhūsas universitāte, 1989); advokāts praktikants Dānijas valdības juridiskā padomdevēja birojā (1989–1991); tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā ģenerāladvokāta K. K. Gulmana [C. C. Gulmann] kabinetā (1991–1993); uzņemts Dānijas Advokātu kolēģijā (1993); advokāts Dānijas valdības juridiskā padomdevēja birojā (1993–1995); lektors Eiropas tiesībās Kopenhāgenas universitātē; docents Institut européen d'administration publique (IEAP) (Luksemburga, 1995–1997); Briseles Advokātu kolēģijas advokāts (1997); IEAP docents, pēc tam direktora pienākumu izpildītājs (Luksemburga, 1997–1999); Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestādes Juridiskā dienesta administrators (1999–2000); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā tiesneša K. K. Gulmana kabinetā (2003–2006), pēc tam tiesneša L. Beja Larsena [L. Bay Larsen] kabinetā (2006–2013); no 2013. gada 7. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.
Dzimis 1957. gadā; ieguvis jurista diplomu Lisabonas Klasiskajā universitātē (1980); asistents administratīvo tiesību jomā Lisabonas Klasiskajā universitātē (1979-1980); studijas intelektuālā īpašuma jomā Maksa Planka institūtā Minhenē (1982-1984); Iekšlietu ministrijas nodaļas administrators, vēlāk - vadītājs (1980-1986); Lisabonas Advokātu kolēģijas loceklis (1981-1986); Eiropas Parlamentā - administrators Informācijas un sabiedrisko attiecību ģenerāldirektorātā (1986-1987), Pētniecības un dokumentācijas ģenerāldirektorātā (1987-1992), Personāla, budžeta un finanšu ģenerāldirektorātā (1992-1996) un Juridiskajā dienestā (1996-2000); Administratīvā un finanšu departamenta vadītājs (2000-2007), vēlāk - Juridiskā departamenta (2007-2011) un Eiropas Ombuda A Direktorāta (2012-2015) direktors; kopš 13. aprīlis līdz 2016. gada 31. augustam - Civildienesta tiesas tiesnesis.
dzimis 1978. gadā; ieguvis jurista diplomu Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (2002) un Master of Laws Eiropas tiesībās Eiropas koledžā (Brige, 2004); tiesību zinātņu doktors (2008); Briseles Advokātu kolēģijas advokāts (2004–2006); Eiropas Savienības procesuālo tiesību docents Sofijas Valsts un pasaules ekonomikas universitātē (2008–2012) un Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (2010–2013); Bulgārijas Zinātņu akadēmijas asociētais profesors Eiropas Savienības tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās (kopš 2014. gada); vieslektors Kembridžas universitātē un KU Leuven; tiesas locekļa palīgs Eiropas Savienības Tiesā (2007–2016); Bulgārijas Eiropas tiesību apvienības dibinātājs un biedrs un direktoru komitejas loceklis; Eiropas tiesību žurnāla Evropeiski praven pregled galvenais redaktors; daudzu publikāciju Eiropas tiesību jomā autors; no 2016. gada 13. aprīļa līdz 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.
dzimusi 1955. gadā; tiesību zinātņu studijas Ratisbonnā un Ženēvā (1974-1979); pirmais valsts eksāmens (1979); pēcdiploma studijas Kopienu tiesībās Eiropas koledžā [Collège d'Europe] Brigē (1979-1980); tiesnese praktikante Ratisbonnā (1980-1983); tiesību zinātņu doktore (1982); otrais valsts eksāmens (1983); advokātes prakse Minhenē un Parīzē (1983-1989); ierēdne Eiropas Kopienu Tiesā (1990-2005); tiesneša palīdze Eiropas Kopienu Tiesā (tiesneša P. Janna [P. Jann] kabinets, 1995-2005); pasniedzēja vairākās universitātēs Vācijā, Austrijā, Šveicē un Krievijā; goda profesore Zāras [Sarre] Universitātē (kopš 1999. gada); dažādu juridisku komiteju, apvienību un kolēģiju locekle; vairākas publikācijas par Kopienu tiesību un tiesvedības jautājumiem; 2005. gada 30. novembra līdz 2016. gada 31. augusts - Civildienesta tiesas sekretāre; mirusi 2024. gada 20. janvārī.