Diskriminācija valodas dēļ
| Couleur Chapitre | Pale Carmine |
| Image Chapitre |
|
| Titre d'image Chapitre (infobulle) | |
| Texte alternatif d'image Chapitre | |
| Contenu |
Divdesmit četru oficiālo valodu lietojums Savienībā nenovēršami ir radījis jautājumus par lingvistisko diskrimināciju, kurus Tiesa ir risinājusi savā judikatūrā. 2012. gadā Tiesa nosprieda, ka paziņojumu par konkursiem Eiropas Savienības ierēdņu pieņemšanai darbā publicēšana trīs valodās (vācu, angļu un franču valodā) un pienākums kārtot atlases pārbaudījumus vienā no šīm trijām valodām ir diskriminācija valodas dēļ (spriedums, 2012. gada 27. novembris, Itālija/Komisija, C-566/10). Tiesa arī vairākkārt nosprieda, ka nediskriminācijas principam ir pretrunā prasība, ka darbam nepieciešamajām valodu prasmēm ir obligāti jābūt iegūtām attiecīgajā dalībvalstī vai apstiprinātām šīs dalībvalsts izdotā apliecinājumā (spriedums, 1989. gada 28. novembris, Groener, C-379/87, un spriedums, 2000. gada 6. jūnijs, Angonese, C-281/98). Tiesa arī nosprieda, ka dalībvalsts nevar noteikt, ka visiem ar šajā valstī rezidējošu uzņēmumu noslēdzamajiem pārrobežu darba līgumiem, lai tie būtu spēkā, ir jābūt noformētiem šīs valsts oficiālajā(-s) valodā(-s) (spriedums, 2013. gada 16. aprīlis, Las, C-202/11). |
| Document |
