Diskriminācija vecuma dēļ

Princips par nediskriminēšanu vecuma dēļ ir piemērojams galvenokārt nodarbinātības un darba jomā saistībā gan ar pieņemšanu darbā, gan ar darba pienākumu pildīšanu, gan tiesībām saņemt pensiju.

Kopš 2010. gada Tiesa ir vairākkārt nospriedusi, ka nav iespējams vispārīgi noteikt vecuma ierobežojumu pieņemšanai darbā noteiktās profesijās. Tomēr citādi var būt tad, ja īpaša fiziskā sagatavotība ir būtiska un izšķirīga darbam attiecīgajā profesijā (kā tas ir, piemēram, gadījumā ar ugunsdzēsējiem, kuri tieši piedalās ugunsgrēku dzēšanā, vai policijas darbiniekiem, kuru funkciju izpildē ir jāpielieto fizisks spēks) (spriedumi, 2010. gada 12. janvāris, Wolf, C-229/08; 2014. gada 13. novembris, Vital Pérez, C-416/13; 2016. gada 15. novembris, Salaberria Sorondo, C-258/15).

Tiesa turpretim atzina, ka noteikums par obligātu pensionēšanos 65 gadu vecumā var būt pieļaujams, ja vien tā mērķis ir labāk sadalīt nodarbinātības iespējas starp paaudzēm, tostarp mazinot bezdarbu, un ja vien attiecīgās personas saņem atbilstošu pensiju (spriedums, 2007. gada 16. oktobris, Palacios de la Villa, C-411/05). Tāpat Tiesa atzina, ka Savienības tiesībās paredzētais 65 gadu vecuma ierobežojums darbam pasažieru, kravas vai pasta komerciālo aviopārvadājumu pilota amatā ir tiesisks. To attaisno mērķis garantēt civilās aviācijas drošību (spriedums, 2017. gada 5. jūlijs, Fries, C-190/16). Savukārt pilnīgs aizliegums aviolīniju transporta pilotiem strādāt savā amatā pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas ir diskriminācija vecuma dēļ, jo šāds aizliegums pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai garantētu gaisa satiksmes drošību (spriedums, 2011. gada 13. septembris, Prigge u.c., C-447/09).

Turklāt Tiesa nosprieda, ka mērķis veicināt bezdarbnieku statusā esošu gados vecāku darba ņēmēju profesionālo integrāciju neattaisno valsts tiesisko regulējumu, kas ļauj bez ierobežojumiem slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku ar visiem 52 gadu vecumu sasniegušajiem darba ņēmējiem, neatkarīgi no tā, vai pirms līguma noslēgšanas viņi ir vai nav bijuši bezdarbnieka statusā, un neatkarīgi no bezdarba laikposma ilguma (spriedums, 2005. gada 22. novembris, Mangold, C-144/04).

Tiesa arī atzina, ka diskriminācija pastāv tad, ja atlaišanas pabalsts darba ņēmējam tiek liegts tāpēc, ka viņš var saņemt vecuma pensiju (spriedums, 2010. gada 12. oktobris, Andersen, C-499/08).

Visbeidzot Tiesa uzsvēra, ka valsts tiesai pat strīdā starp privātpersonām ir jānodrošina, ka tiek ievērots princips par nediskriminēšanu vecuma dēļ, vajadzības gadījumā atstājot bez piemērošanas jebkuru valsts tiesiskā regulējuma normu, kurā ir noteikts citādi (spriedums, 2016. gada 19. aprīlis, Dansk Industri, C-441/14).